pievaldīties
pievaldīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
Mazliet savaldīties.
PiemēriZirnis tomēr sāka pievaldīties. Viņš jau arī pats redzēja: puiši strādā cītīgi un it nemaz nezobojas par viņa «zaķa lūpu»..
- Zirnis tomēr sāka pievaldīties. Viņš jau arī pats redzēja: puiši strādā cītīgi un it nemaz nezobojas par viņa «zaķa lūpu»..
- Kādu gadu liekulīgi pievaldījies, sāka dzīvot vēl nebēdīgāk.
Avoti: 6-2. sējums