pievārte
pievārte -es, dsk. ģen. -šu, s.
1.Vieta pie vārtiem.
PiemēriJuhanesu es parasti sastapu pievārtē ganām kazu..
- Juhanesu es parasti sastapu pievārtē ganām kazu..
1.1.pārn. Vieta, teritorija, kas atrodas samērā tuvu kam (parasti apdzīvotai vietai).
Piemēri..kolhoznieku ģimenes bija iegādājušās no arteļa vai pašu spēkiem uzcēlušas personiskās mājas.. Liepājas pievārtē.
- ..kolhoznieku ģimenes bija iegādājušās no arteļa vai pašu spēkiem uzcēlušas personiskās mājas.. Liepājas pievārtē.
- Tā kā Jūrmala ir Rīgas pievārtē, tā ir arī viena no iecienītākajām rīdzinieku atpūtas vietām.
- Saule piesarka un ieripoja eglēs. Lielā sila pievārtē tās stāvēja cildeni mierīgas.
1.2.pārn. Laikposms neilgi pirms kāda cita laikposma.
PiemēriIeva labprāt klejo pa Pārventas mežiem. Reiz, jau pavasara pievārtē, viņa tur satika Jorenu Akmeņkalnu.
- Ieva labprāt klejo pa Pārventas mežiem. Reiz, jau pavasara pievārtē, viņa tur satika Jorenu Akmeņkalnu.
- Vasaras pievārtē sākas ceriņu un ievu ziedu laiks, uzzied rudzupuķes un naktsvijoles.
Avoti: 6-2. sējums