pievārte
pievārte -es, dsk. ģen. -šu, s.
1.Vieta pie vārtiem.
PiemēriJuhanesu es parasti sastapu pievārtē ganām kazu..
1.1.pārn. Vieta, teritorija, kas atrodas samērā tuvu kam (parasti apdzīvotai vietai).
Piemēri..kolhoznieku ģimenes bija iegādājušās no arteļa vai pašu spēkiem uzcēlušas personiskās mājas.. Liepājas pievārtē.
1.2.pārn. Laikposms neilgi pirms kāda cita laikposma.
PiemēriIeva labprāt klejo pa Pārventas mežiem. Reiz, jau pavasara pievārtē, viņa tur satika Jorenu Akmeņkalnu.
Avoti: 6-2. sējums