Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pievedceļš
pievedceļš -a, v.
1.Ceļš, kas savieno (kādu citu ceļu) ar noteiktu objektu vai maģistrāli.
PiemēriCeļš asi pagriezās pa labi, it kā tiekdamies pretim pievedceļam, kas tūliņ aiz pagrieziena savienojās ar lielceļu.
2.Sliežu ceļš, kas savieno (kādu citu sliežu ceļu) ar noteiktu objektu vai maģistrāli. Pieveddzelzceļš.
PiemēriVagons jau iebīdīts pievedceļā no stacijas uz dārzeņu bāzi.
Avoti: 6-2. sējums