pievārīt
pievārīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Vārot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
PiemēriPievārīju papilnam gaļas.
- Pievārīju papilnam gaļas.
- «Smalko ziepju vien mums esot pievārīts tik daudz, ka desmit gadu varot ar viņām mazgāties..»
1.1.Vārot sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
PiemēriPievārīta pilna bļoda ar putru.
- Pievārīta pilna bļoda ar putru.
- Meitenes pa kārtai iedzer tēju, kuras pievārīts pilns spainis..
2.Vārot papildināt (kā daudzumu).
PiemēriPievārī vēl kādus desmit kartupeļus.
- Pievārī vēl kādus desmit kartupeļus.
3.Vārot pievienot (pie kā, kam klāt).
PiemēriTai [pernicai] vēl pievārītas vielas, kas žūšanu paveicina.
- Tai [pernicai] vēl pievārītas vielas, kas žūšanu paveicina.
4.Vārot pieļaut, ka (kas) pielīp (pie kā, kam klāt).
PiemēriPievārīt putru pie katla dibena.
- Pievārīt putru pie katla dibena.
- Putra rūgta, pievārīta.
Avoti: 6-2. sējums