pieveikt
pieveikt -veicu, -veic, -veic, pag. -veicu; trans.
1.Pakļaut, pārspēt ar fizisku spēku. Padarīt nekaitīgu, arī iznīcināt.
Piemēri..kurši un lībieši cīnījās.. ar ģermāņu melnajiem bruņiniekiem, līdz, pārspēka pieveikti, tika nospiesti svešzemnieku verdzības jūgā.
1.1.Ietekmējot (kāda) psihi, panākt, ka (tas) padodas, nepretojas.
Piemēri«Tu domā, ka mani pieveiksi ar savu stūrgalvību?» Ilga to saka vēl pavisam mierīgi..
1.2.Panākt, ka vairs nav jācieš (no kā nepatīkama, nevēlama). Panākt, ka izzūd (kas nepatīkams, nevēlams).
PiemēriPēckara gados republikā pieveiktas daudzas infekcijas slimības.. tīfs, malārija, poliomielīts.
1.3.pārn. Nevēlami iedarboties (uz ko), arī iznīcināt (ko) — par parādībām dabā.
PiemēriTurklāt mūsu zvejas kuģi tiešām ir ļoti izturīgi un veikli. Ja vien pīķis atrodas pret vilni, tad nekāda vētra to nespēj pieveikt..
1.4.pārn. Par slimībām, neveiksmēm.
Piemēri..nomiris Auseklis! Nomiris, pēkšņas slimības pieveikts, tālajā Pēterburgā.
2.Cīnoties pārspēt, uzvarēt (kādu).
Piemēri..ikviena citas republikas komanda uzskatīs par savu goda lietu pieveikt čempiones.
3.Tikt galā (ar kādu darbu), padarīt (lielāku darba daudzumu).
PiemēriKamēr nokavētos darbus pieveikšot.
Avoti: 6-2. sējums