apspraudīt
apspraudīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Spraudāt norobežot, arī pārklāt (ar ko).
PiemēriApspraudīt dobi ar zariem.
1.1.Spraudot (ap ko, kam apkārt), novietot (visapkārt vai vispāri).
PiemēriApspraudīt meijas ap pagalmu.
1.2.Nostiprināt (visapkārt vai vairākās vietās), aizbāžot, pabāžot (ko) apakšā.
PiemēriApspraudīt palagu gar gultas malu.
Avoti: 1. sējums