apspraudīt
apspraudīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Spraudāt norobežot, arī pārklāt (ar ko).
PiemēriApspraudīt dobi ar zariem.
- Apspraudīt dobi ar zariem.
- Apspraudīt tērpu ar ziediem.
- Apspraudīt taciņu ar meijām.
- Apspraudīt laukumu ar mietiņiem.
- Baltā vilnas [līgavas] tērpa mala.. bij ar zaļu miršu ieroti apspraudīta, plīvurs@m ar sīkiem zariņiem apbērts.
- Skujām apspraudītajā kapā nogrima zārks.
1.1.Spraudot (ap ko, kam apkārt), novietot (visapkārt vai vispāri).
PiemēriApspraudīt meijas ap pagalmu.
- Apspraudīt meijas ap pagalmu.
- Apspraudīt eglītes gar ceļu.
1.2.Nostiprināt (visapkārt vai vairākās vietās), aizbāžot, pabāžot (ko) apakšā.
PiemēriApspraudīt palagu gar gultas malu.
- Apspraudīt palagu gar gultas malu.
- Apspraudīt segu sev visapkārt.
Avoti: 1. sējums