apsprāgt
apsprāgt parasti 3. pers., -sprāgst, pag. -sprāga; intrans.; sar.
1.Nobeigties (par daudziem vai visiem dzīvniekiem).
Piemēri..[veikalā] apsprāga vesela partija rupuču, un Gijo [īpašnieks] iekrita parādos..
1.1.vienk. Nomirt (par daudziem vai visiem cilvēkiem).
Piemēri«..no vienas pūravietas cilvēks nedzīvos. Kam kāds amats, tie varbūt noturēsies, citi utis baros, badā apsprāgs.» [Saka Brīviņu saimnieks.]
Avoti: 1. sējums