apspiest
apspiest -spiežu, -spied, -spiež, pag. -spiedu; trans.
1.Neļaut brīvi dzīvot, attīstīties. Nomākt.
PiemēriApspiest koloniju iedzīvotājus.
- Apspiest koloniju iedzīvotājus.
- Apspiesto tautu atbrīvošanās cīņa.
- Jo lielākā mērā muižnieks apspiež otru [zemnieku], jo vairāk piespiež otru.. strādāt.., jo viņš ir lielāks ļaundaris..
- ..aicināju mazos ļaudis, kurus apspiež, aplaupa un nežēlīgi nokalpina šīs [kapitālistiskās] zemes bagātie un varenie, cīnīties pret varmācību un netaisnību.
2.Ar stingru varu, militāru spēku izbeigt, pārtraukt (piemēram, sacelšanos, revolūciju).
PiemēriApspiest zemnieku nemierus.
- Apspiest zemnieku nemierus.
- Apspiest streiku.
- ..toreiz [1905. g.] revolūcija vēl neguva uzvaru — to apspieda cara karaspēks un žandarmi, asiņaini izrēķinoties ar revolucionāriem.
- Kopā ar citām Sarkanās Armijas daļām apspiest šo dumpi devās arī latviešu [strēlnieku] pulki..
2.1.Neļaut izpausties.
PiemēriApspiest kritiku.
- Apspiest kritiku.
- Apspiest katru brīvāku domu un centienu.
- Apspiest padoto aktivitāti un iniciatīvu.
3.Apvaldīt (jūtas, to izpausmi).
PiemēriApspiest sajūsmu.
- Apspiest sajūsmu.
- Apspiest prieku.
- Apspiest uztraukumu.
- Apspiest bailes.
- Apspiest īgnumu.
- Apspiest kārdinājumu.
- Apspiest nopūtu.
- Apspiest asaras un šņukstus.
- Tikai ar pūlēm viņa apspieda neveiklības un kauna sajūtu un, pie durvīm piegājusi, nedroši pieklauvēja.
- Grīntāls nevarēja apspiest viegla smaida.
- Matilde apspiež kliedzienu un skatās Ilzē zvērošām acīm.
3.1.Aizturēt, apvaldīt (kādas fizioloģiskas reakcijas, to izpausmi).
PiemēriApspiest žagas.
- Apspiest žagas.
- Apspiest klepu.
- Apspiest žāvas.
- Apspiest šķavas.
- Viņš apspieda drebuļus..
- Tas [nikotīns].. iedarbojas uz nervu sistēmu, mazās devās to uzbudinot, lielās — tās darbību apspiežot.
3.2.Klusināt (balsi).
PiemēriApspiest čukstus.
- Apspiest čukstus.
Avoti: 1. sējums