Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
apspīlēt
apspīlēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Ļoti cieši apņemt, apkļaut (parasti par drēbēm, apaviem).
PiemēriApspīlētas kurpes.
1.1.parasti divd. formā: apspīlēts. Būt ļoti cieši apņemtam (ar šaurām drēbēm vai apaviem) — par augumu, kājām.
PiemēriŠaura tērpa apspīlēts augums.
Avoti: 1. sējums