apspīdēt
apspīdēt parasti 3. pers., -spīd, pag. -spīdēja (retāk -spīda, 1. konj.); trans.
1.Spīdot izstarot gaismu (pār ko) — par gaismas avotu. Apgaismot, krītot (uz ko) — par gaismu.
PiemēriSaules apspīdēti lauki.
1.1.pārn. Padarīt priecīgu, gaišu (par jūtām, idejām u. tml.). Apmirdzēt.
PiemēriPrieks un sajūsma apspīd ļaužu sejas.
Avoti: 1. sējums