apbirt
apbirt -birstu, -birsti, -birst, pag. -biru; intrans.
1.Birstot (piemēram, smiltīm), tikt apklātam.
PiemēriGalds apbira ar miltiem.
- Galds apbira ar miltiem.
- Apbirt ar sniegu.
- Pa zeltainajām lapām apbirušo šoseju dodas motocikls..
- ..apbiris ziedputekšņiem, brienu pa upmalas ašķiem..
2.parasti 3. pers. Nobirt (par daudziem vai visiem).
PiemēriSausumā apbira aizmetušies ābolīši.
- Sausumā apbira aizmetušies ābolīši.
- ..[āboliņa] sīkās lapas un galviņas apbirst.
2.1.Noritēt (par asarām, kas īsu brīdi strauji plūst).
PiemēriViņa [zvejniece] bija norūdīta, pacietīga sieviete, bet cik reižu neapbira asaras, vienai ar laivu caur viļņu gāzām laužoties...
- Viņa [zvejniece] bija norūdīta, pacietīga sieviete, bet cik reižu neapbira asaras, vienai ar laivu caur viļņu gāzām laužoties...
- Viņai apbira asaras..
Avoti: 1. sējums