apbraukt
apbraukt -braucu, -brauc, -brauc, pag. -braucu
1.intrans. Braucot apvirzīties (ap ko, kam apkārt). imperf. Braukt apkārt.
PiemēriApbraukt ap māju.
- Apbraukt ap māju.
- Apbraukt ap mežu.
- Apbraucamais ceļš.
1.1.trans.
PiemēriApbraukt purvu.
- Apbraukt purvu.
- Kāda smagā mašīna bija samaitājusies un palikusi stāvam ceļa vidū, bet taisni tai vietā ceļa vienu malu izārdījusi aviobumba, tā ka apbraukt traucēkli nebija iespējams.
- Priede aizbrauca.. tieši pāri lielajām peļķēm,.. kuras varētu ērti apbraukt.
1.2.trans. Braucot aizsteigties (kam priekšā, garām).
PiemēriMašīnas joņoja neprātīgā steigā, cenzdamās viena otru apbraukt.
- Mašīnas joņoja neprātīgā steigā, cenzdamās viena otru apbraukt.
2.trans.; pareti Vienā braucienā ierasties (vairākās vai visās vietās), apmeklēt (vairākus cilvēkus).
PiemēriApbraucot visu Latviju, viņš satikās ar paskarbo, bet sirsnīgo zvejnieku gan Pāvilostā, gan Ainažos..
- Apbraucot visu Latviju, viņš satikās ar paskarbo, bet sirsnīgo zvejnieku gan Pāvilostā, gan Ainažos..
Avoti: 1. sējums