durties
durties dūros, duries, duras, pag. dūros; refl.
1.parasti 3. pers. Refl. → durt1. Tikt durtam (kur iekšā).
PiemēriIzkapts dūrās kurmju rakumos.
- Izkapts dūrās kurmju rakumos.
- pārn. Bet vakara klusumā visapkārt stāvēja tikai mēmais mežs, ar tumšajiem egļu torņiem durdamies debesīs.
- pārn. Atāls gulēja augšpēdus vaļējām acīm. Skatieni dūrās nokvēpušajos kameras griestos.
1.1.Stingri skaities (pie kā), balstīties (kur) – par ķermeņa daļām.
PiemēriMācītājs Akots bij kājās. Abas viņa dūres dūrās galdā, it kā gribētu to cauri izurbt.
- Mācītājs Akots bij kājās. Abas viņa dūres dūrās galdā, it kā gribētu to cauri izurbt.
2.parasti 3. pers. Skaroties (klāt), radīt sāpes, arī radīt, parasti sīkus, ievainojumus (par ko asu, piemēram, par ērkšķiem, zariem).
PiemēriTai [usnei] ir.. asumi, kas duras rokās.
- Tai [usnei] ir.. asumi, kas duras rokās.
- Sveša bārda viņai duras sejā, bet skūpsts ir tik pazīstams un mīļš, ka acis pārplūst asarām.
- Cirtēju rokas nejuta asās skuju adatas, kas ķērās viņu drēbēs un dūrās, kur vien pieskārās.
- pārn. Kā asi, neredzami dzeloņi no zāles Drēģa sejā tagad duras vaicājoši skatieni.
3.parasti 3. pers.; pareti Būt tādai sāpju sajūtai, it kā kāds vairākkārt durtu ar ko asu.
PiemēriSlimniekam duras pakrūtē.
- Slimniekam duras pakrūtē.
- Bērnam duras ausī.
4.sar. Skarties (kur klāt).
PiemēriMiks pat Pēcim, paša brālim, neļauj nekur durties klāt..
- Miks pat Pēcim, paša brālim, neļauj nekur durties klāt..
- Noraisīja melno, bārkstaino galvas lakatu un, garām iedama, iemeta tēva un mātes gultā, kurai gals tepat vai plītī dūrās.
Stabili vārdu savienojumi(Tik) tumšs, ka vai acī (arī acīs) duras. Duras (arī griež, griežas) ausīs. Durties acīs.
- (Tik) tumšs, ka vai acī (arī acīs) duras — Saka, ja ir ļoti tumšs.
- Duras (arī griež, griežas) ausīs — Saka par nepatīkamām skaņām, balsi, arī par vārdiem ar nepatīkamu saturu.
- Durties acīs — Būt viegli pamanāmam, ļoti atšķirties no pārējā.
- Durties degunā (arī nāsīs) — sar. Būt stipri sajūtamam (parasti par nepatīkamu smaku).
- Durties sirdī — Izraisīt sarūgtinājumu, sāpināt.
- Galva duras debesīs — sar. Saka par ļoti gara auguma cilvēku.
Avoti: 2. sējums