sliekties
sliekties sliecos, sliecies, sliecas, pag. sliecos; refl.
1.Virzīties (kam klāt, pēc kā u. tml.) — par cilvēku, tā ķermeņa daļām.
Piemēri«..man markas interesē?» Krusts tīri vai aizkustināts sliecas pretī. «Sen tikai neesmu savējās pārcilājis...»
2.Liekties (parasti kam pāri).
PiemēriLiels, žuburots melnalksnis.. sliecās pār Vaidavas tumšo, duļķaino ūdeni..
2.1.Virzīties pa šķietami liektu līniju, tuvojoties, piemēram, horizontam (parasti par sauli).
Piemēri..skatam paveras.. Rāznas sidrabainie ūdeņi, kam, saulei sliecoties uz apvārsni, piejaucas jaunas zeltsārtu krāsu toņu zaigas..
2.2.Atrasties, būt novietotam slīpā virzienā (piemēram, par ceļu, taku).
PiemēriCeļš strauji sliecas lejup.
3.parasti 3. pers. Tuvoties kādam momentam, ritēt (par laiku, laikposmu).
PiemēriNakts sliecas uz rīta pusi.
3.1.Par mūžu, tā posmu.
Piemēri..virpotājs.. bija jau.. gados, kad par cilvēku mēdz domāt, ka viņa dzīve pārvijusies kalngaliem un sliecas pretim vakaram.
3.2.Tuvoties kādam stāvoklim, rezultātam (piemēram, par darbību, norisi).
PiemēriSaruna sliecas uz konfliktu.
4.Tiekties (ko darīt).
PiemēriCilvēks.. visu ļauno sliecas ātri aizmirst. Toties labo atceras ilgi.
4.1.Pievienoties (kādam viedoklim, uzskatam, arī to paudējiem).
PiemēriPašam advokātam nebija skaidrs - Jānis vainīgs vai ne. Pēc prokurora runas viņš bija gatavs sliekties uz to pusi, ka apsūdzētais tiešām ir liels noziedznieks.
Avoti: 7-1. sējums