slieksme
slieksme -es, dsk. ģen. -mju, s.
1.Tieksme, tendence (piemēram, uz kādu darbību, stāvokli). Sliecība (1), nosliece1.
Piemēri..viņam bija nevainojamas manieres un labi audzinātiem jaunekļiem šajā vecumā raksturīgā slieksme uz ceremonijām.
1.1.Attīstības virziens. Satura ideoloģiskā virzība (piemēram, mākslas darbiem).
2.Iedzimta, pastiprināta iespējamība (iegūt slimību vai tās simptomus, arī ķermeņa svaru, lielumu u. tml.). Sliecība (2), nosliece3.
PiemēriMeža skolā mācījās bērni ar slieksmi uz plaušu slimībām.
Avoti: 7-1. sējums