sliecība
sliecība -as, s.
1.Tieksme, tendence (piemēram, uz kādu darbību, stāvokli). Slieksme (1), nosliece1.
PiemēriSliecība uz tūrismu.
1.1.Attīstības virziens. Satura ideoloģiska virzība (piemēram, mākslas darbiem).
PiemēriDzeja ar sliecību uz romantismu.
2.Iedzimta, pastiprināta iespējamība (iegūt slimību vai tās simptomus, arī ķermeņa svaru, lielumu u. tml.). Slieksme (2), nosliece3.
PiemēriPar diatēzi sauc no iepriekšējām paaudzēm pārmantotas un dzīves laikā iegūtas īpatnības, kad bērna organismam ir sliecība uz kādu noteiktu slimību grupu.
Avoti: 7-1. sējums