Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
sliece
sliece -es, dsk. ģen. -ču, s.
1.Viena no (parasti) divām slīdoša transportlīdzekļa (piemēram, ragavu) apakšējām, samērā šaurām sastāvdaļām, kas saskaras ar ceļa virsmu.
Piemēri..Upīšu Mārtiņš sēdēja.., kājas [ragavu] slieču līkumā augstāk pavirzījis..
2.Sliede2.
Piemēri..viņi atrada meklēto meža teku: pērnajā ziemā iebrauktas mežinieku slieces.
3.reti Sliecība.
Piemēri..zināma sliece uz monumentālām formām virzīja režisoru uz vēsturiskās freskas veidošanu.
Avoti: 7-1. sējums