nospraust
nospraust -spraužu, -spraud, -sprauž, pag. -spraudu; trans.
1.Iezīmēt (piemēram, ceļu, robežu, teritoriju), parasti spraužot ko zemē.
PiemēriNospraust celtnes pamatus.
- Nospraust celtnes pamatus.
- Jaunā ceļa trase ir nosprausta tieši pāri rijas galam.
- Klusēdams viņš [mērnieka palīgs] iemērīja Lukštu leju saimniekam.. Jo tā mērnieks nosprauda robežas.
- Nospraužot dabā ēkas atrašanās vietu, jāņem vērā zemes reljefs..
2.Izvirzīt, noteikt (piemēram, mērķi, darbības gaitu).
PiemēriPadomju cilvēkiem izveidojusies laba tradīcija, rezumējot paveikto, domāt par nākotni,.. nospraust konkrētu mērķi, kāds jāsasniedz zināmā laika periodā.
- Padomju cilvēkiem izveidojusies laba tradīcija, rezumējot paveikto, domāt par nākotni,.. nospraust konkrētu mērķi, kāds jāsasniedz zināmā laika periodā.
- Viņš [zinātnieks].. nosprauda starpplanētu telpas iekarošanas galvenos posmus.
- E. Smiļģis nosprauda darba pamatvirzienu, aktieri strādāja patstāvīgi, domāja, fantazēja, pārbaudīja dažādus variantus.
3.Spraužot (ko) klāt, virsū, pārklāt (ar to visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
PiemēriKarodziņiem nosprausta karte.
- Karodziņiem nosprausta karte.
- Tapetes nospraustas modes lapām..
3.1.Spraužot (ko) visgarām, iezīmēt, apzīmēt (ar to).
PiemēriUz klēti veda eglītēm nosprausta taciņa.
- Uz klēti veda eglītēm nosprausta taciņa.
Stabili vārdu savienojumiNospraust ceļu. Nospraust kursu.
- Nospraust ceļu — Paredzēt, noteikt turpmāko darbības virzienu, dzīves gaitu.
- Nospraust kursu — 1. Noteikt, aprēķināt un parasti iezīmēt kartē (kā) kursu.2. Paredzēt, izplānot darbības virzienu (parasti politikā).
Avoti: 5. sējums