Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
kas
kas ģen. kā, dat. kam, akuz. ko, instr. ar ko, lok. kamī (apv.); vietn.
1.jaut. vietn. Norāda uz nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi (neattiecinot uz noteiktu grupu), par kuru izteikts jautājums.
PiemēriKas nāk?
  • Kas nāk?
  • Kas runā?
  • Kam pieder grāmata?
  • Kā dēls tu esi?
  • Gandrīz vienlaicīgi ar spalgo zvana troksni aiz durvīm atskan spēcīga sievietes balss: «Kas tur ir?»
  • «Kā kuģis tas varētu būt?» - «Laikam sabiedroto,» kapteinis atbildēja.
  • «Pīrādziņi! Kam pīrādziņus ar gaļu?» atskanēja no vagona viņa gala.
1.1.Norāda uz nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi (no kādas dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību, norišu grupas), par kuru izteikts jautājums.
PiemēriKas tautas dziesmu valodā ir tikums?
  • Kas tautas dziesmu valodā ir tikums?
  • «Ko tad mūsu tēvs tur tik ilgi dara tai jūrā?»
  • «Viens saimnieks ar jums vēlas runāt, baronlielskungs.» - «Kas tas ir?» - «Klaucēns.»
1.2.parasti savienojumā «kas par» Norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu pazīmi, īpašību, par kuru izteikts jautājums.
Piemēri..Viņš pieliecies vaicāja radiem: «Kas tā par ērmīgu sievieti..»
  • ..Viņš pieliecies vaicāja radiem: «Kas tā par ērmīgu sievieti..»
  • Indulis: Kas tas par vairogu, kas tevi, zēn, Tā sedz kā kovārnēnu jumts?
  • «Ei, kas tur par ciemiņu?.. Skaties - kaķis! Nu, nāc nu, nāc iekšā,» vecītis aicināja.
1.3.akuz.: ko Izsaka prasību, lai sarunbiedrs atkārto vai paskaidro teikto. Izsaka rosinājumu, lai sarunbiedrs uztver teikto, pievienojas tam.
Piemēri«Vai Zvans būs?» pēc brīža Meļķis ieprasījās. «Ko?» Ramba sākumā nesaprata.
  • «Vai Zvans būs?» pēc brīža Meļķis ieprasījās. «Ko?» Ramba sākumā nesaprata.
  • «Pilsēta apnikusi, ko?» Artūrs ievaicājās, nepagriezdams galvu uz Ģirta pusi. «Nē, bet.. province man piedāvā lielākas iespējas.»
1.4.akuz.: ko, dat.: kam; apst. nozīmē Norāda uz cēloni vai nolūku. Kāpēc. Kādēļ.
PiemēriKo tu raudi? Ko tu lūpās kod? Mīlestība neko nepiedod.
  • Ko tu raudi? Ko tu lūpās kod? Mīlestība neko nepiedod.
  • «Kam mums lieki vārdus tērēt?»
  • Viņš saka mammai: «Kam tev kaza, ja ir govs?»
1.5.savienojumā «par ko»; apst. nozīmē; novec.
Piemēri«Par ko nevedāt Andra tēva ar līdz?» es jautāju.
  • «Par ko nevedāt Andra tēva ar līdz?» es jautāju.
2.jaut. vietn.; parasti izsaukuma teikumos Pastiprina nojēgumu par dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi, kas izraisa emocionālu stāvokli.
Piemēri«Nu, ko nu gories! Nagu nav!» viņš uzbļāva.
  • «Nu, ko nu gories! Nagu nav!» viņš uzbļāva.
  • Vagulis ar spēku uzsita kauliņu. «Ko pļāpā! Es gan būšu vecs, mirt pirms laika netaisos.»
  • «Nu tad kāp iekšā un runā! Ko dauzies gar logiem!»
  • Te asa balss ārā kliedza: «Palīgā, palīgā, viens cilvēks pagalmā guļ nosperts!» - «Kas?!» saimniece stenēja, «vai - vai!»
3.jaut. vietn.; parasti izsaukuma teikumos Norāda uz (kā) lielu daudzumu.
PiemēriPa lodziņu, kurš bij aizaudzis kuplām dadžu lapām, kaķītis nolaidās pagrabā. Kas tur bij piena un krējuma!
  • Pa lodziņu, kurš bij aizaudzis kuplām dadžu lapām, kaķītis nolaidās pagrabā. Kas tur bij piena un krējuma!
  • ..Miervaldis atver prāvas, plakanas kastes vāku. Jānītis pārsteigts atkāpjas. Kas tur tauriņu! Gan ar dzelteniem, gan ziliem, gan tumši brūniem, spārniem!
3.1.savienojumā «kas par» Norāda, ka (dzīvai būtnei, priekšmetam, parādībai, norisei) ir spilgta, ievērojama pazīme, īpašība.
PiemēriKas par liniem šovasar!
  • Kas par liniem šovasar!
  • «Ļoti glīts skuķis, kas par acīm, kas par sārtiem vaigiem!»
  • ..kas tā par atmiņu [Mārtiņam], kā viss tur uzglabāts un sakārtots
  • ..kas tā par atmiņu [Mārtiņam], kā viss tur uzglabāts un sakārtots - taisni kā grāmatu atšķīra vaļā.
  • ..gane kā zālē iebridusi, tā palika kā apburta. Kas še bij par vietu! Kas par pļavu!
4.jaut. vietn.; parasti izsaukuma teikumos vai retoriskajos jautājuma teikumos Norāda uz (kā, parasti ar dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises nojēgumu saistīta) noliegumu, neiespējamību.
Piemēri«Vai tu, Valdi, esi traks, vai!» par Gustu nosauktais atlēca soli atpakaļ. «Redzi, ka ledus ir klāt! Ko te vairs ar laivu iesāks?»
  • «Vai tu, Valdi, esi traks, vai!» par Gustu nosauktais atlēca soli atpakaļ. «Redzi, ka ledus ir klāt! Ko te vairs ar laivu iesāks?»
  • Kas viņam daļas gar Vitenu un Spodrīti.
  • «..kas to arī būtu domājis, ka sienām ausis!»
  • Kas tad Arpu nepazina, viņš varēja saskaisties un aizbraukt pavisam projām..
5.nenot. vietn. Norāda uz nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi.
PiemēriVai tev kas nepatīk?
  • Vai tev kas nepatīk?
  • ..Silabriedis.. atvēzēja roku, it kā gribēdams kam sist.
  • «Bet, saimniek, es gribu iet vēl papelnīt,.. man ziemā kas jāēd arī.»
  • ..Vanags, laikam ko novērojis, dusmīgām acīm pazibsnīja no galda viņējā gala.
  • Kalpa vīram vietas pārmainīšana [Jurģos] nav sveša un ir arī viegli izdarāma: viņš saceļ jaunā saimnieka ratos gultu, lādi, vēl ko neko..
  • ..[Polis] dzīvo kaut kur pagasta nomalē un pelnās ar ko neko - taisa muciņas, labo apavus un ķimerējas pat ar pulksteņiem.
Stabili vārdu savienojumiKas nekas.
5.1.Dažs3.
PiemēriNāk sievas un mātes un dod no saiņa Kam maizi, kam kreklu, guldz vīna malks.
  • Nāk sievas un mātes un dod no saiņa Kam maizi, kam kreklu, guldz vīna malks.
  • Te balva tiks katram sava, - Kam flirts, Kam prieks, Kam asiņu lāses, Bet toreadoram - slava.
5.2.Norāda uz turpmāk paužamo saturu, uzskaitījumu.
PiemēriVai tās bij magones vai kādi citi ziedi, Ir nesvarīgi tagad, svarīgi, lūk, kas: Zieds paliek zieds - tam savā laikā jāzied Un savā laikā sēklās jāpārtop..
  • Vai tās bij magones vai kādi citi ziedi, Ir nesvarīgi tagad, svarīgi, lūk, kas: Zieds paliek zieds - tam savā laikā jāzied Un savā laikā sēklās jāpārtop..
  • Galvenais princips ir diferencēta pieeja mēslošanas līdzekļu lietošanai. Tas nozīmē, lūk, ko: katrā konkrētajā gadījumā iestrādāt augsnē tieši tos elementus, kuru tajā nepietiek.
  • Filmā viņš varēja būt vienalga, kas - strādnieks, ārsts, agronoms vai partijas darbinieks.
5.3.savienojumā ar adj., retāk vietn. «tāds» Norāda uz parādību, kurai piemīt minētā pazīme.
PiemēriPastāstīt ko patīkamu.
  • Pastāstīt ko patīkamu.
  • ..stundas trīs tāds milzenis [akmens] jākarsē, ja gribēja, lai tur kas prātīgs iznāk.
  • Tuvākie Drīkst ienākt dziļākos kambaros Un izvēlēties ko interesantāku.
  • ..ne katru reizi izdodas pateikt ko jaunu.
6.nenot. vietn. Savienojumā ar verba personas formu, tā divdabi ar izskaņu «-dams» un «lai»: norāda uz dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises pieļāvumu.
PiemēriLai nāk kas nākdams.
  • Lai nāk kas nākdams.
  • Lai stāsta ko stāstīdams.
  • Lai notika kas notikdams, nauda skapī bij jāatliek atpakaļ...
6.1.parasti akuz.: ko; savienojumā ar verba nenoteiksmi Norāda uz to, ar kuru saistīta verba nosauktā darbība.
PiemēriNav ko steigties.
  • Nav ko steigties.
  • Nav ko šaubīties.
  • Par Viliņiem vienmēr daudz ko runāt, arī Līzbete zināja.
  • Viņam ir par ko priecāties.
7.attieksmes vietn.; savienojumā ar atkārtotu vienas un tās pašas saknes lietv. vai adj. Lieto, lai pastiprinātu nojēgumu par (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) tipiskumu, arī augstu kvalitāti.
PiemēriKoks kas koks.
  • Koks kas koks.
  • Glīts kas glīts.
  • Tiesa kas tiesa, Brīviņos baroja labi.
  • Jā, tu izskaties gan kungs kas kungs, nav vārdam vietas..
8.attieksmes vietn.; saikļa nozīmē Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem.
PiemēriKas te [Valmierā] ir kādu laiku nodzīvojis, vienmēr tīko atgriezties.
  • Kas te [Valmierā] ir kādu laiku nodzīvojis, vienmēr tīko atgriezties.
  • Ai padomju saule, kas tāls bij, ir tuvu, Ar tevi es mājas un pasauli guvu.
  • ..viņai viena alga, pilnīgi viena alga, ko tāda pusgraudniece rej pakaļ.
8.1.Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kurš konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem.
PiemēriTad notika tas, par ko visus sīkumus vēlāk neviens nespēja atstāstīt.
  • Tad notika tas, par ko visus sīkumus vēlāk neviens nespēja atstāstīt.
  • Aristokrātijas tikumos nepaliek it nekas, kas še [eposā] netiktu izzobots un izsmiets.
  • ..viss, ko mēs ceļam, un viss, ko mēs darām, Ir ziedojums dzimtenes godam un svaram.
9.attieksmes vietn.; saikļa nozīmē Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kurš konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz predikatīvo attieksmi starp tiem.
PiemēriVai taisni Mare nebija tā, kas visvairāk par citiem ciema bērniem ganos izsmēja Zanes skrandas un pajukušas bizītes?
  • Vai taisni Mare nebija tā, kas visvairāk par citiem ciema bērniem ganos izsmēja Zanes skrandas un pajukušas bizītes?
  • Gaujmalietis: Tas ir viss, kas mums šovakar bija jāpārrunā.
10.attieksmes vietn.; saikļa nozīmē Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem.
PiemēriMāriņa beidza šūt savu alkšņu mizās krāsoto brūtes kleitu, ko ziemā bija noaudusi.
  • Māriņa beidza šūt savu alkšņu mizās krāsoto brūtes kleitu, ko ziemā bija noaudusi.
  • Cilvēkam vienmēr gribas kādu otru cilvēku, kas par viņu domātu, kas palīdzētu grūtā brīdī.
  • Tanī [telpā] ir iemūrēts liels čuguna katls, kamī var saliet ūdeni..
10.1.Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kurš konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
PiemēriUn tad nāk tāds vējš, kas ir silts kā dūņas un maigs kā samts.
  • Un tad nāk tāds vējš, kas ir silts kā dūņas un maigs kā samts.
  • Īstens, patiess un vērtīgs būs tikai tas darbs, kas attēlo dziļāko patiesību..
  • Nav vairs [kalnos] tās tveices un sutīguma, kas gurdināja līdzenumos.
11.attieksmes vietn.; saikļa nozīmē Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem.
Piemēri«Vai tu zini, kas tur ir, aiz tās debesmalas?»
  • «Vai tu zini, kas tur ir, aiz tās debesmalas?»
  • «Ej dari, kas darāms!» vezumnieks atskatās.
  • Osiene laikam pat neapjauda, par ko cepurainā rīdziniece tā viebjas.
11.1.Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kurš konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem.
Piemēri«..zinu visu, ko tu ar jauno Slaucēju runājusi.»
  • «..zinu visu, ko tu ar jauno Slaucēju runājusi.»
  • Un katram, kas šajā klusajā laikā iemaldījies vēsajos gaiteņos, vecā palma pamāj ar zaļajām lapu plaukstām..
12.attieksmes vietn.; savienojumā «lai kas», «lai arī kas», «lai nu kas», «lai vai kas»; saikļa nozīmē; pareti Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz pieļāvuma attieksmi starp tiem un pastiprinot nojēgumu par šo attieksmi.
Piemēri..lai nu kas bij visu meitu kronis, Aņus Trīne tā vairs nebij.
  • ..lai nu kas bij visu meitu kronis, Aņus Trīne tā vairs nebij.
13.attieksmes vietn.; akuz.: ko; saikļa nozīmē; novec. Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz laika attieksmi starp tiem. Tikko.
Piemēri..ko [pusmāsiņa] sadauzīs pieri vai roku, no žoga vai galda krizdama, to tūliņ pie mātes žēloties, - Jāzepiņš šo pagrūdis..
  • ..ko [pusmāsiņa] sadauzīs pieri vai roku, no žoga vai galda krizdama, to tūliņ pie mātes žēloties, - Jāzepiņš šo pagrūdis..
  • Ko paskatos, kā viņa aizdurvē guļ, kamolītī savilkušies, degunu pakaļkājās iebāzusi, tā asaras kā negudras lien acīs.
13.1.savienojumā «tiklīdz ko»
PiemēriTiklīdz ko Andra tēvs mani ierauga, viņš dod man labdienu..
  • Tiklīdz ko Andra tēvs mani ierauga, viņš dod man labdienu..
14.attieksmes vietn.; saikļa nozīmē; pareti Saista divus relatīvi patstāvīgus teikuma komponentus. Tas.
PiemēriSkolotājs ņēma grāmatu un deva Anniņai kādu gabaliņu lasīt, kas izdevās diezgan veikli..
  • Skolotājs ņēma grāmatu un deva Anniņai kādu gabaliņu lasīt, kas izdevās diezgan veikli..
  • Caur šādām precībām arī radi paplašinājās uz tālākiem apvidiem, par ko mums tautas dziesma liecina..
14.1.savienojumā «pie kam» Turklāt.
Piemēri«Kur tad šie [ļaudis]! Sauc jel!» saimnieks kliedza, pie kam viņa balss pārcirtās un aizsmaka.
  • «Kur tad šie [ļaudis]! Sauc jel!» saimnieks kliedza, pie kam viņa balss pārcirtās un aizsmaka.
  • «Nu, vai nav traktoristiem brīnum plašs darba lauks, pie kam stepē nav neviena krūma, neviena koka, un traktorists var laist traktoru pa divi kilometri garu vagu.»
15.attieksmes vietn.; saikļa nozīmē; pareti Saista patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu.
Piemēri«Tomēr laba tāda dzīve,» Jorens ir domīgs. «Jūru dzird, bet apkārt zied koki... Labs vecums.» - «Mums ar to arī vecumā vairs nepietiktu, Joren. Kam tālāku ceļu vēji spārnos iegulusies...»
  • «Tomēr laba tāda dzīve,» Jorens ir domīgs. «Jūru dzird, bet apkārt zied koki... Labs vecums.» - «Mums ar to arī vecumā vairs nepietiktu, Joren. Kam tālāku ceļu vēji spārnos iegulusies...»
Stabili vārdu savienojumiDaudz kas. Diezin (arī diez) kas, arī nezin (arī nez) kas. Kas ir.
  • Daudz kas — 1. Daudz nozīmīga, svarīga.2. Samērā liels daudzums (priekšmetu, parādību no visa esošā, minētā, zināmā u.tml.).
  • Diezin (arī diez) kas, arī nezin (arī nez) kas — 1.sar. Nav zināms, kas.2. Kas sevišķs.
  • Kas ir — sar. Saka, kādu uzrunājot, lai pamudinātu (ko darīt), pievērstu uzmanību.
  • Kas ir, tas ir, arī kas nav, tas nav idioma — sar. Lieto, lai izteiktu drošu apgalvojumu vai noliegumu.
  • Kas tur liels — sar. Saka, norādot, ka nav nekā sevišķa, īpaša.
  • Kas zina — Saka, ja nav droši zināms, ja šaubās.
  • Kaut kas — 1. Norāda uz nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi.2.savienojumā ar adj., arī vietn. «tāds» Norāda uz nenoteiktu parādību, kurai piemīt minētā pazīme.
  • Ko lai dara, arī ko tur (var) darīt, arī ko (tu) (pa)darīsi — Saka, atzīstot bezspēcību, nespēju ko izdarīt, panākt.
  • Ko niekus — Saka, noraidot kādu iespējamību, domu.
  • Ko nu, arī ko jūs!, arī ko tu! — Saka, noraidot kāda domas, rīcību, izturēšanos.
  • Ko tur, arī ko tur tik daudz — sar. Saka, norādot, ka nav nozīmes, arī vajadzības (piemēram, ko darīt).
  • Lai tur (arī tad) vai kas! — Saka, norādot, ka noteikti kas notiks, tiks izdarīts jebkuros apstākļos.
  • Maz kas — 1. Maz nozīmīga, svarīga.2. Samērā mazs daudzums (priekšmetu, parādību no visa esošā, minētā, zināmā u. tml.).
  • Ne par ko idioma — sar. Veltīgi, nelietderīgi.
  • Nu ko — Saka, norādot uz pieļāvumu, piespiestu atzīšanu.
  • Viss kas — Liels daudzums dažādu priekšmetu, parādību. Vienalga, kas. Viss iespējamais.
  • Zini (arī ziniet) ko — Saka, uzrunājot kādu, pievēršot sarunbiedra uzmanību stāstāmajam.
Avoti: 4. sējums