Paplašinātā meklēšana

Meklējam kas.

Atrasts vārdos (167):

Atrasts vārdu savienojumos (64):

Atrasts skaidrojumos (10000+):

(Abas) rokas aizņemtas (Abas) rokas nodarbinātas, nebrīvas.
(Sa)laist grīstē (iz)darīt tā, ka (kas) sarežģās, notiek pretēji vēlamajam.
(No)griezt maizi (no)griezt šķēli (vai vairākas šķēles) maizes.
(No)kult riju (no)kult labību, kas ir novietota rijā.
menonīti 16. gadsimtā izveidojusies anabaptisma sekta, kas prasa baznīcas priekšrakstu bezierunu ievērošanu un neatzīst cīņu pret apspiedējiem. Šīs sektas locekļi.
jaunlatvieši 19. gadsimta 50. un 60. gadu latviešu buržuāziski nacionālās kustības ideologi, kas vērsās pret vācu baronu ekonomiskajām un politiskajām privilēģijām.
nihilisms 19. gadsimta sešdesmitajos gados raznočincu vidū izplatīts progresīvs krievu sabiedriskās domas virziens, kas vērsās pret dzimtbūšanu, muižnieku kultūras reakcionārajām tradīcijām un principiem.
Hromatiskā aberācija Aberācija, kas rodas, ja gaismā, kas plūst caur optisko sistēmu, ir dažāda garuma viļņi.
Aukstais abscess Abscess, kas nav saistīts ar ievērojamu temperatūras paaugstināšanos.
jēdziens Abstrakcija, kas atspoguļo priekšmetu vai parādību vispārīgās būtiskās pazīmes.
varavīksnene Acs ābola asinsvadu apvalka priekšējā daļa - apaļa vertikāla plāksnīte (piemēram, zila, brūna) ar atveri (zīlīti) vidū, kas var sašaurināties un paplašināties.
cīpslene Acs ārējā apvalka daļa, kas apņem acs ābola mugurējo un sānu daļu un veido acs baltumu.
Simpātiskais acs iekaisums Acs asinsvadu apvalka iekaisums, kas rodas veselajā acī pēc perforējoša ievainojuma otrā acī.
tuvredzība Acs refrakcijas anomālija, kas rada grūtības tālu objektu saskatīšanā.
tālredzība Acs refrakcijas anomālija, kas rada grūtības tuvu objektu saskatīšanā.
skats Acu vērstība uz kādu redzes objektu. Acu, plakstiņu, to sejas apkaimes stāvokļu, kustību kopums, kas ir saistīts ar redzes norisēm; šāds kopums, karā izpaužas kāds psihisks vai fizioloģisks stāvoklis. Skatiens.
skatiens Acu vērstība uz kādu redzes objektu. Acu, plakstiņu, to sejas apkaimes stāvokļu, kustību kopums, kas ir saistīts ar redzes norisēm. Šāds kopums, kurā izpaužas kāds psihisks vai fizioloģisks stāvoklis.
ienadzis Āda, kas sedz naga sakni.
mantija Ādas kroka (gliemjiem), kas aptver visu ķermeni vai tā daļu.
seģene Ādas kroka (gliemjiem), kas aptver visu ķermeni vai tā daļu. Mantija (2).
Naga valnītis Ādas kroka, kas ietver nagu.
valnītis Ādas kroka, kas ietver nagu.
pigmentplankums Ādas plankums, kas rodas, pastiprināti veidojoties kādam pigmentam.
spalva Ādas ragvielas veidojums (putniem), kas sastāv no elastīga kāta un mīkstām sānu plātnēm.
derma Ādas saistaudu slānis, kas atrodas zem epidermas.
pamatāda Ādas saistaudu slānis, kas atrodas zem epidermas. Īstā āda, derma.
zemāda Ādas slānis, kas atrodas zem pamatādas.
pinnes Ādas slimība, ko izraisa nepareiza tauku dziedzeru darbība. Mezgliņi, strutu pūslīši, kas raksturīgi šai slimībai.
lūpa Ādas un muskuļu kustīgs veidojums, kas no ārpuses norobežo mutes dobumu.
nobrāzums Ādas virskārtas brūce, kas radusies, ķermeņa daļai skarot ko nelīdzenu, asu, cietu.
mašīnadījums Adījums, kas darināts ar adāmmašīnu.
virsvalde Administratīva institūcija (orgāns) līdz 1940. gadam, kuras pārziņā ir vairākas radnieciskas organizācijas. Celtne, telpa, kurā darbojas šāda administratīva institūcija (orgāns).
rajons Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība, kas apvieno vairākas administratīvi teritoriālas pamatvienības (piemēram, ciemus, pilsētas, pilsētciematus) vai ietver pilsētas daļu, iekļaujoties savukārt kā sastāvdaļa augstākā administratīvi teritoriālā vienībā.
štats Administratīvi teritoriāla vienība (piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs, Meksikā, Brazīlijā, Austrālijā, Indijā).
municipija Administratīvi teritoriāla vienība (piemēram, Rumānijā, dažās Latīņamerikas valstīs).
pulks Administratīvi un saimnieciski patstāvīga karaspēka daļa, kas sastāv no bataljoniem, divizioniem vai eskadriļām.
arbitrāža Administratīvs orgāns, kas izšķir saimnieciskus strīdus starp uzņēmumiem, organizācijām, iestādēm.
pārvalde Administratīvs orgāns, kas nodarbojas ar tam pakļauto iestāžu, uzņēmumu, organizāciju u. tml. darbības, vadības jautājumiem. Celtne, telpa, kurā darbojas šāds administratīvs orgāns.
apkārtraksts Administratīvs raksts (paziņojums, pavēle), kas attiecas uz vairākām vai daudzām iestādēm vai personām, kuras ar šo rakstu iepazīstina pēc kārtas vai piesūtot norakstus.
cirkulārs Administratīvs raksts (paziņojums, pavēle), kas attiecas uz vairākām vai daudzām iestādēm vai personām, kuras ar šo rakstu iepazīstina pēc kārtas vai piesūtot norakstus. Apkārtraksts.
Juridiskā konsultācija Advokātu kolēģijas nodaļa, kas sniedz iedzīvotājiem konsultācijas tiesību jautājumos.
spārnojums Aerodinamisko virsmu kopums, kas nodrošina lidaparāta stabilitāti un vadāmību.
aerodinamika Aeromehānikas nozare, kas pētī gāzu un tajās iegremdētu ķermeņu kustību.
konga Āfrikas horeogrāfiskās cilmes Latīņamerikas sarīkojumu deja.
Melnais kontinents Āfrikas kontinents.
Melnais kontinents Āfrikas kontinents.
afrikāņi Āfrikas pamatiedzīvotāji.
gazele Āfrikas un Āzijas antilopju grupas zīdītājdzīvnieks ar vieglu, graciozu gaitu un garām kājām.
restaurācija Agrākās (parasti gāztās) politiskās vai sociālās iekārtas atjaunošana, kas parasti ir saistīta ar represijām.
valcētava Agregāts, kas (ko) valcē.
turbosūknis Agregāts, kas sastāv no viena vai vairākiem sūkņiem un vienas vai vairākām piedziņas turbīnām.
turboagregāts Agregāts, kuru darbina viena vai vairākas turbīnas.
agrotehniķis Agrotehnikas speciālists.
Aģitācijas brigāde Aģitatoru grupa, kas veic aģitācijas darbu noteiktā rajonā.
kultūrainava Ainava, kas pilnīgi vai daļēji izveidojusies cilvēka apzinātas darbības rezultāta.
saairēt Airējot savirzīt (piemēram, vairākas, daudzas laivas, kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
jaunaita Aita, kas vēl nav pirmoreiz aplecināta.
šašliks Aitas, arī liellopu, cūkas gaļas ēdiens, ko gatavo, cepot nelielus, uz iesma uzdurtus gaļas gabalus ogļu siltuma starojumā.
izdedzināt Aizdedzinot sabojāt no vidus (par ko degošu vai karstu). Ilgstoši iedarbojoties, iznīcināt (kam vidu, arī to, kas atrodas kam vidū) - par uguni.
sakas Aizjūga piederums, ko mauc darba dzīvniekiem kaklā un kas ir veidots no divdaļīgām izliektām koka detaļām, kuras apakšdaļā ir savelkamas.
iemaukti Aizjūga sastāvdaļa, ko mauc darba dzīvniekam galvā un kas veidota no savienotām siksnām un mutē liekamās dzelzs.
tripsīns Aizkuņģa dziedzera sulas ferments, kas šķeļ olbaltumvielas.
tabu Aizliegumu sistēma, kas ir izveidojusies pirmatnējā sabiedrībā un parasti saistīta ar reliģiskiem priekšstatiem. Tas, kas ir aizliegts šādā sistēmā.
atzveltne Aizmugures daļa (krēslam, dīvānam u. tml.), kas domāta muguras atbalstīšanai.
sapogāt Aizpogāt (kā vairākas, visas pogas).
cista Aizsargčaula, kas palielina zemāko organismu izturību nelabvēlīgos apstākļos.
kulise Aizsargjosla, ko veido vairākas aukstumizturīgu kultūraugu rindas.
radioprotektors Aizsarglīdzeklis (parasti viela), kas paaugstina organisma izturību pret jonizējošo starojumu.
palisāde Aizsargsiena, aizsargžogs, kas veidots no augšgalā, retāk abos galos, nosmailinātiem un vertikāli zemē ieraktiem baļķiem.
noapaļot Aizstāt precīzo skaitli ar tā tuvinājumu (parasti ar skaitli, kas beidzas ar nulli vai pieci).
parapets Aizstāvēšanās būve - valnis, kas pasargā no pretinieka lodēm, šāviņiem.
internēt Aizturēt un atbruņot (karojošas valsts karavīrus, kas nokļuvuši neitrālas valsts teritorijā). Turēt (karojošas valsts pilsoņus, kas nokļuvuši neitrālas valsts teritorijā) un atņemt (tiem) brīvību līdz kara beigām
apspiest Aizturēt, apvaldīt (kādas fizioloģiskas reakcijas, to izpausmi).
aizgrimt Aizvirzīties (aiz kā, kas atrodas tuvu apvārsnim vai aizsedz apvārsni) - par debess spīdekļiem, mākoņiem.
aizvelties Aizvirzīties ar kustību, kas atgādina velšanas (par transportlīdzekļiem).
korespondētājloceklis Akadēmijas vai zinātniskas biedrības loceklis, kam nav visu īstenā locekļa tiesību.
grodi Akas sienas, kas veidotas no četrstūrainiem baļķu vainagiem vai cementa caurulēm.
palīgakcents Akcents (vairākzilbju vārdā), kas ir vājāks par galveno akcentu (šajā vārdā).
pretakcija Akcija, kas ir vērsta pret citu akciju.
kontrolpakete Akciju kopums, kas nodrošina to īpašniekam izšķirošu ietekmi akciju sabiedrības darbībā.
pūšļakmeņi Akmeņi, kas veidojas žultspūslī vai urīnpūslī.
mols Akmeņu, betona u. tml. konstrukciju dambis, kas no krasta iestiepjas jūrā un aizsargā ostas akvatoriju no viļņiem, sanesumiem u. tml.
viļņlauzis Akmeņu, smilšu dabisks veidojums vai betona, akmeņu u. tml. konstrukcija, kas atrodas jūrā un aizsargā ostas akvatoriju, krastmalu no viļņiem, sanesumiem u. tml.
ieskaņa Akorda skaņa, kas iezīmīgi parādās kādā balsī pirms šī akorda.
septakords Akords, kas veidots no četrām dažāda nosaukuma skaņām, kuras var sakārtot pa tercām.
trijskanis Akords, kas veidots no trim dažāda nosaukuma skaņām, kuras var sakārtot pa tercām.
dominante Akords, kas veidots uz skaņkārtas piektās pakāpes.
špagats Akrobātikas figūra, kuru veidojot vingrotājs sēdus izvērš kājas tā, ka tās, visā garumā skarot grīdu, vingrošanas rīka virsmu u. tml., veido taisnu līniju.
Civilstāvokļa akti Akti, kas apliecina dzimšanu, adopciju, miršanu, laulību, laulības šķiršanu, uzvārda un vārda maiņu.
teicējs Aktieris, kas (piemēram, daiļdarbu lasījumos, raidlugās, izrādēs) runā autora tekstu autora vārdā.
dublieris Aktieris, kas ierunā tekstu dublējamā filmā.
dublētājs Aktieris, kas izrādē aizstāj galveno (parasto) lomas tēlotāju.
Pirmais mīlētājs Aktieris, kas tēlo galvenās mīlētāju lomas.
Pirmais mīlētājs Aktieris, kas tēlo galvenās mīlētāju lomas.
statists Aktieris, kas tēlo lomas bez teksta. Masu skatu dalībnieks izrādē, kinofilmā.
sacelšanās Aktīva (parasti bruņota) masveida darbība, kas vērsta pret (kā, piemēram, valsts, šķiras) varu, parasti nolūkā gāzt vai vājināt (to).
atkarot Aktīvi darbojoties, iegūt, atņemt (to, kas pieder citam).
sargāt Aktīvi darbojoties, panākt, ka (kādam) nenotiek kas nevēlams.
pārvarēt Aktivizējot savu gribu, ar savu rīcību, izturēšanos panākt, ka (kas nevēlams) nespēj kavēt ko paveikt, sasniegt.
izkāpinājums Aktivizēta darbība, kas tuvojas pārspīlējumam.
kavēšana Aktīvs bioloģisks process, kas samazina, pārtrauc vai novērš šūnu vai orgānu uzbudinājumu organisma regulatorisko procesu ietekme.
atbalstītājs Aktīvs veicinātājs, palīgs. Tas, kas atbalsta (2).
travestija Aktrise, kas atveido pusaudžu, zēnu, meiteņu lomas vai tēlo lomas, kurās jāpārģērbjas par vīrieti. Attiecīgais lomu ampluā.
kinohronika Aktuālu sabiedriski politisko, kultūras un mākslas dzīves notikumu regulāra fiksācija kinolentē. Attiecīgā kinodokumentālistikas nozare.
elektroakustika Akustikas nozare, kas pētī elektriskās enerģijas pārvēršanu akustiskajā enerģijā, un otrādi.
Arhitektūras akustika Akustikas nozare, kas pētī skaņas izplatīšanos telpās.
hidroakustika Akustikas nozare, kas pētī skaņas rašanos, izplatīšanos un absorbciju ūdensbaseinos.
Fizioloģiskā akustika Akustikas nozare, kas pētī skaņu uztveri un veidošanu dzīvos organismos.
Fizioloģiskā akustika Akustikas nozare, kas pētī skaņu uztveri un veidošanu dzīvos organismos.
ultraakustika Akustikas nozare, kas pētī ultraskaņu.
akustiķis Akustikas speciālists.
taure Akustiska signālierīce (piemēram, transportlīdzekļos), kas rada spēcīgu, stieptu skaņu.
svilpe Akustiska signālierīce, arī pūšaminstruments, kurā gaisa strūklas enerģija rada viena augstuma skaņu, retāk vairākas dažāda augstuma skaņas. Šādas signālierīces, pūšaminstrumenta skaņa.
stetoskops Akustisks stobrveida instruments, kas palielina skaņas dzirdamību un ir paredzēts tādu skaņu uztverei, kas rodas cilvēka vai dzīvnieka organismā, arī iekārtās, materiālos u. tml.
toksikodermija Akūta ādas slimība, ko izraisa organisma palielināta jutība pret medikamentiem, pārtikas produktiem, toksīniem.
paratīfs Akūta zarnu infekcijas slimība, kas noris līdzīgi vēdertīfam.
tomisms Akvīnas Toma mācība, katoļu filozofijas virziens, kas apvieno atklāsmes reliģiju ar prāta atzinumiem.
neirodermīts Alerģiska hroniska ādas slimība, kas mēdz atkārtoties pēc pārdzīvojumiem, pārguruma vai arī pēc kairinošu vielu, saldumu lietošanas uzturā.
serumslimība Alerģiska slimība, kas rodas, ja cilvēkam ar pastiprinātu organisma jutīgumu injicē svešu olbaltumvielu.
Latīņu alfabēts Alfabēts, kas izveidots Itālijā 7. gadsimtā pirms mūsu ēras no grieķu alfabēta ar etrusku alfabēta starpniecību un ko izmanto daudzu Eiropas, Amerikas, Āfrikas un dažu Āzijas valodu rakstībā.
pamatalga Alga, kas paredzēta par ieņemamo amatu (bez piemaksām).
dieninieks Algādzis, kas salīdzis strādāt noteiktu dienu skaitu un saņem samaksu par katru nostrādāto dienu.
nedēļnieks Algādzis, kas salīdzis strādāt noteiktu nedēļu skaitu un saņem samaksu par katru nostrādāto nedēļu.
Grupu teorija Algebras nozare, kas pētī grupas kā matemātikas objektu.
Grupu teorija Algebras. Nozare, kas pētī grupas kā matemātikas objektu.
pārvaldnieks Algota amatpersona, kas pārzina, vada kapitālistisku uzņēmumu, iestādi, arī īpašumu.
pārvaldnieks Algota amatpersona, kas pārzina, vada muižas saimniecību.
ierēdnis Algots (valsts, pašvaldības, privātkapitālistiskas) iestādes administratīvs darbinieks, kas veic garīgu vai tehnisku darbu.
rezerpīns Alkaloīds, kas pazemina asinsspiedienu.
strihnīns Alkaloīds, kas stimulē muguras smadzeņu reflektoriskās funkcijas, palielina dzīvībai svarīgu smadzeņu centru ierosināmību.
nikotīns Alkaloīds, ko satur dažu augu, parasti tabakas, lapas un sēklas.
kokaīns Alkaloīds, ko satur kokas lapas (vietējās anestēzijas līdzeklis).
alksme Alkas.
alkums Alkas.
Zāļu šņabis Alkoholisks dzēriens, kas gatavots no ārstniecības augu izvilkuma degvīnā.
Spirta dzēriens Alkoholisks dzēriens, kas satur samērā daudz etilspirta.
sasaite Alpīnistu paris, kas atrodas šādā saistījumā.
kaolinīts Alumīnija hidroksilikāts, kas pieder pie mālaino minerālu grupas.
boksīts Alumīnija rūda, kas radusies bazaltu un gneisu sairšanas procesā.
drabiņas Alus rūpniecības blakusprodukts, kas paliek pāri pēc šķīstošo sastāvdaļu izskalošanas no pārcukurotas iejavas.
medalus Alus, kas ir raudzēts kopā ar medu. Dzēriens, kam pēc noraudzēšanas ir pievienots medus.
Mīksts alus Alus, kas izraisa vieglas, patīkamas garšas sajūtas.
tāpiņš Alus, ko gatavo no otrreizēja uzlējuma. Patekas.
alvojums Alvas kārta, kas pārklāta kāda metāla (parasti vara vai dzelzs) izstrādājuma virsmai.
Jūras mēsli Aļģes, kas tiek izskalotas jūras krastā un ko izmanto augsnes mēslošanai.
Jūras mēsli Aļģes, kas tiek izskalotas jūras krastā un ko lieto augsnes mēslošanai.
sniegpulkstenīte Amariļļu dzimtas augs, kam ir raksturīgi balti, nokareni zvanveida ziedi un kas zied agrā pavasari.
kinoamatieris Amatieris, kas darbojas kinomākslā.
podniecība Amatniecības nozare, kas ietver apdedzinātu māla izstrādājumu (parasti trauku, krāsns podiņu) izgatavošanu.
galdnieks Amatnieks, kas apstrādā koksni un izgatavo priekšmetus no tās.
kaparkalējs Amatnieks, kas apstrādā varu.
namdaris Amatnieks, kas gatavo celtņu koka daļas, cel koka celtnes.
kurpnieks Amatnieks, kas gatavo vai labo apavus.
pulksteņmeistars Amatnieks, kas gatavo vai labo pulksteņus.
zārcinieks Amatnieks, kas gatavo zārkus.
Kuģa namdaris Amatnieks, kas gatavo, labo kuģa koka daļas.
podnieks Amatnieks, kas izgatavo (podiņu) krāsnis, plītis, kamīnus.
podnieks Amatnieks, kas izgatavo apdedzinātus māla izstrādājumus (parasti traukus, krāsns podiņus).
ratnieks Amatnieks, kas izgatavo koka daļas ratiem, kamanām, lauksaimniecības rīkiem u. tml. un samontē tos.
mucinieks Amatnieks, kas izgatavo mucas, arī citus koka traukus.
sietnieks Amatnieks, kas izgatavo sietus (1).
skārdnieks Amatnieks, kas izgatavo skārda izstrādājumus, ierīko skārda jumta segumu un ūdens novadīšanas ierīces.
seglinieks Amatnieks, kas izgatavo, labo ādas izstrādājumus, parasti iejūga piederumus, seglus.
riepnieks Amatnieks, kas izgatavoja virves.
ādminis Amatnieks, kas izstrādā ādas.
jumiķis Amatnieks, kas jumj jumtus.
pulksteņlabotājs Amatnieks, kas labo pulksteņus.
gravieris Amatnieks, kas nodarbojas ar gravēšanu.
maiznieks Amatnieks, kas nodarbojas ar maizes cepšanu. Maiznīcas īpašnieks. Arī maizes tirgotājs.
mūrnieks Amatnieks, kas nodarbojas ar mūrēšanu.
piegriezējs Amatnieks, kas piegriez [2] (1).
sīkamatnieks Amatnieks, kas ražo preces nelielā vairumā un ar vienkāršiem ražošanas līdzekļiem, parasti mājas apstākļos, neizmantojot algotu darbaspēku.
bītnieks Amatnieks, kas slepeni strādāja ārpus cunftes un ar lētāku darbu konkurēja cunftu amatniekus.
būvamatnieks Amatnieks, kas strādā celtniecībā.
drēbnieks Amatnieks, kas šuj virsdrēbes.
skursteņslaucītājs Amatnieks, kas tīra skursteņus, krāsnis, arī pārzina to stāvokli.
stiklinieks Amatnieks, kas veic (kā) stiklošanu.
daiļkrāsotājs Amatnieks, kas veic dekoratīvus krāsošanas darbus (piemēram, zīmē izkārtnes, dažādus uzrakstus, veic iekštelpu apdari).
varkalis Amatnieks, strādnieks, kas izgatavo vai labo vara priekšmetus, galvenokārt traukus, kaļot varu.
mantzinis Amatpersona (kapitālistiskajās zemēs), kas glabā un pārzina valsts kasi.
mantzinis Amatpersona (rotā, baterijā u. tml.), kas pārzina mantnīcu (3).
kambarjunkurs Amatpersona feodālā valdnieka galmā. Aristokrātijas tituls, ko feodālais valdnieks piešķir dižciltīgajam, kas nav sasniedzis 36 gadu vecumu. Persona, kam ir šāds tituls.
Māsa saimniece Amatpersona, kas (piemēram, ārstniecības iestādē, atpūtas namā, bērnu iestādē, ēdnīcā) pārzina saimnieciskus jautājumus.
Māsa saimniece Amatpersona, kas (piemēram, ārstniecības iestādē, atpūtas namā, bērnu iestādē, ēdnīcā) pārzina saimnieciskus jautājumus.
komandants Amatpersona, kas (piemēram, dzelzceļa stacijā, ostā) uzrauga militāro transportu.
cenzors Amatpersona, kas cenzē.
inspicients Amatpersona, kas gādā par to, lai pakļautās iestādes vai personas izpildītu attiecīgos pienākumus.
priekšnieks Amatpersona, kas ieņem vadošu amatu. Cilvēks, kas ko vada, pārzina.
arbitrs Amatpersona, kas izšķir saimnieciskus strīdus starp uzņēmumiem, organizācijām, iestādēm.
kasieris Amatpersona, kas pārzina kasi. Amatpersona, kas pārdod biļetes (kasē, arī satiksmes līdzeklī).
Tiesu izpildītājs Amatpersona, kas pēc tiesas pavēles īsteno tiesas spriedumu piespiedu kārtā.
Tiesu izpildītājs Amatpersona, kas pēc tiesas pavēles īsteno tiesas spriedumu piespiedu kārtā.
revidents Amatpersona, kas pilnvarota izdarīt revīziju (1).
notārs Amatpersona, kas sastāda un apliecina juridiskus aktus un apstiprina parakstu īstumu uz dokumentiem, kā arī dokumentu kopiju īstumu.
palīgs Amatpersona, kas strādā attiecīgas augstākstāvošas amatpersonas tiešā pakļautībā un veic noteiktus pienākumus.
instruktors Amatpersona, kas strādā padomju valsts, kooperācijas vai sabiedriskās organizācijās un dod norādījumus darbā sava resora pakļautajiem.
aizstāvis Amatpersona, kas tiesas procesā oficiāli aizstāv apsūdzētā intereses.
priekšsēdētājs Amatpersona, kas vada (piemēram, valsts iestādi, organizāciju, biedrību).
pavēlnieks Amatpersona, kas vada operatīvu bruņoto spēku vienību, ieroču šķiru, bruņoto spēku veidu.
administrators Amatpersona, kas veic noteiktus pārvaldes uzdevumus.
referents Amatpersona, kas ziņo par kādiem noteiktiem jautājumiem, sniedz konsultācijas tajos, arī veic kādus noteiktus uzdevumus.
vīza Amatpersonas atzīme uz dokumenta, kas apliecina, ka tā saturs ar amatpersonu saskaņots, dokuments reģistrēts u. tml.
palīgamats Amats, kas palīdz nodrošināt galveno darbu veikšanu darbu kopumā.
nomenklatūra Amatu saraksts, kam kadrus apstiprina augstākstāvošās instances. Amati, kas ietilpst šādā sarakstā.
nēģeri Amerikas iedzīvotāji, kas cēlušies no šiem Āfrikas pamatiedzīvotājiem, kuri tika ievesti Amerikā no 16. gadsimta līdz 19. gadsimtam. Amerikas nēģeri.
bandžo Amerikas nēģeru strinkšķināmais instruments, ko plaši izmanto džeza orķestros.
indiāņi Amerikas pirmiedzīvotāji (izņemot eskimosus).
amerikānisks Amerikas Savienotajām Valstīm, amerikāņiem raksturīgs.
Valsts departaments Amerikas Savienoto Valstu ārlietu ministrija.
Valsts departaments Amerikas Savienoto Valstu ārlietu ministrija.
panamerikānisms Amerikas Savienoto Valstu ekspansionistiska politika, kuras mērķis ir pakļaut savai kundzībai visas pārējās Amerikas valstis.
amerikāņi Amerikas Savienoto Valstu iedzīvotāji.
kongresmenis Amerikas Savienoto Valstu kongresa loceklis.
Pārstāvju palāta Amerikas Savienoto Valstu parlamenta zemākā palāta.
Baltais nams Amerikas Savienoto Valstu prezidenta rezidence Vašingtonā.
Baltais nams Amerikas Savienoto Valstu prezidenta rezidence Vašingtonā.
tirozīns Aminoskābe, kas ietilpst olbaltumvielās.
Vulkāniskais stikls Amorfs stiklveida struktūras iezis, kas parasti rodas, strauji atdziestot skābajām jāvām.
skaidrot Analizējot, sistematizējot faktus, atzinumus u. tml., konstatēt (kā) būtiskās īpašības, arī cēloņus. Būt tādam, kas satur informāciju par (kā) būtiskajām īpašībām, arī cēloņiem.
sindesmoloģija Anatomijas nozare, kas pētī kaulu savienojumus.
osteoloģija Anatomijas nozare, kas pētī kaulus.
šķeltne Anomāla sprauga, atvere, kas radusies embrionālajā attīstībā, nesaaugot kādām organisma sastāvdaļām.
Rāmja antena Antena, kas sastāv no liela izmēra rāmjveida induktivitātes spoles.
antibiotiķi Antibiotikas.
reformācija Antifeodāla sociāli politiska kustība (Rietumeiropā un Ziemeļeiropā 16. gadsimtā), kas reliģiskā formā vērsās pret katoļu baznīcas ekonomisko un politisko varu un tās reliģisko un politisko doktrīnu.
haidamaks Antifeodālas kustības dalībnieks Ukrainas daļā, kas atradās Polijas varā (18. gadsimtā).
likteņtraģēdija Antīkā traģēdija, kuras konfliktu pamatā ir cilvēka bezcerīga cīņa ar pārdabiskiem spēkiem, kas nosaka cilvēka dzīvi.
idille Antīkās bukoliskās dzejas paveids. Dzejolis, kas attēlo mierīgas, bezrūpīgas dzīves ainas, ar dabu cieši saistītu lauku ļaužu dzīvi.
bukolika Antīkās dzejas žanrs, kas izveidojies no folkloras - idilliskajām ganu dziesmām. Šī žanra daiļdarbs.
antisemīts Antisemītisma piekritējs. Cilvēks, kas naidīgi izturas pret ebrejiem.
antivīruss Antiviela (ārstniecības preparāts) - mikrobu kultūru filtrāts, kas aizkavētās mikrobu sugas vairošanos, no kuras iegūts.
antropoģenēze Antropoloģijas nozare, kas pētī cilvēka izcelšanos.
paleoantropoloģija Antropoloģijas nozare, kas pētī pagājušo ģeoloģisko laikmetu cilvēkus un to attīstības vēsturi.
Etniskā antropoloģija Antropoloģijas nozare, kas pētī rases.
kranioloģija Antropoloģijas, zooloģijas nozare, kas pētī cilvēku un dzīvnieku galvaskausus.
pericentrs Ap kādu debess ķermeni riņķojoša objekta orbītas punkts, kas atrodas vistuvāk šim debess ķermenim.
rokassaite Ap roku nēsājama saite, kas norāda, piemēram, uz personas piederību pie kādas cilvēku grupas, uz veicamo uzdevumu.
aproce Ap roku valkājama rota. Rokassprādze.
zvans Apakšdaļā atvērts dobs metāla veidojums ar kustīgu mēli iekšpusē, kura, atsitoties pret šī veidojuma malām, rada dzidras, melodiskas, parasti samērā augstas, skaņas.
Spieķa kauls Apakšdelma kauls, kas atrodas īkšķa pusē.
Spieķa kauls Apakšdelma kauls, kas atrodas īkšķa pusē.
pēda Apakšējā daļa (apaviem), kas saskaras ar pamatu. Apakšējā daļa (zeķēm).
pavilna Apakšējais, īsākais, biezākais, mīkstais un smalkais apmatojums atšķirībā no virsējā, garākā, kas veido akotu.
krekls Apakšveļas gabals, kas sniedzas pāri jostas vietai.
bumbuļsīpols Apakšzemes daļa (ziedaugiem), kas klāta ar sausām zvīņveida lapām (pārejas forma starp bumbuli un sīpolu).
šahta Apakšzemes un virszemes būvju, ietaišu sistēma derīgo izrakteņu (parasti ogļu) ieguvei. Kalnrūpniecības uzņēmuma ražošanas vienība, kas izmanto šādu sistēmu.
rats Apaļa (iekārtas, ierīces, ietaises u. tml.) detaļa, kas griežas ap asi vai kopā ar vārpstu un kas parasti pārnes griezes momentu.
disks Apaļa, ripas veida aptvere (automātiem, rokas ložmetējiem).
urskulis Apaļīgs, krunkains (lūpu) veidojums, kas rodas, (tās) izvirzot uz priekšu un savelkot.
naba Apaļš rētveida padziļinājums, kas atrodas sienā un ir izveidojies pēc tam, kad atdalījies orgāns, kurš savieno augli ar mātes organismu.
Planetārais miglājs Apaļš vai gredzenveida miglājs, kas parasti atgādina planētas disku.
pinkulis Apaļš vai ieapaļš veidojums, kas rodas, ja satin, arī samudžina (ko, piemēram, dziju, diegu).
kamols Apaļš, bumbai līdzīgs veidojums, kas rodas, ja satin, piemēram, dziju, diegu.
pērle Apaļš, ciets dažādas krāsas perlamutra vielas grauds (pusdārgakmens), kas izveidojas dažu gliemeņu (pērleņu) gliemežvākos.
pulsators Aparāts, ierīce, kas rada vienmērīgus grūdienus vai impulsus.
atskaņotājs Aparāts, kas atskaņo skaņu ierakstus (parasti skaņuplatēs).
filmofonogrāfs Aparāts, kas ieraksta skaņas kinolentē.
indikators Aparāts, kas noder vizuālai norādīšanai, kontrolei, arī mērīšanai.
Soļu skaitītājs Aparāts, kas paredzēts ejot veiktā attāluma mērīšanai; pedometrs.
pedometrs Aparāts, kas paredzēts ejot veiktā attāluma mērīšanai.
taimers Aparāts, kas pēc iepriekš noteikta laika sprīža ieslēdz vai izslēdz kādu iekārtu, ierīci u. tml. vai arī signalizē par šī laika sprīža beigšanos.
Faksimila aparāts Aparāts, kas pēc uztvertā koda veido attēlu.
elektrokardiogrāfs Aparāts, kas reģistrē elektriskos potenciālus, kuri rodas, sirds muskulim darbojoties.
elektroencefalogrāfs Aparāts, kas reģistrē galvas smadzeņu nervu šūnu darbības elektriskos potenciālus.
mareogrāfs Aparāts, kas reģistrē ūdens līmeņa svārstības jūras piekrastē.
limnogrāfs Aparāts, kas reģistrē ūdens līmeņa svārstības ūdenstilpē.
magnetola Aparāts, kas sastāv no radiouztvērēja un magnetofona.
reaktors Aparatūra ķīmiskas reakcijas realizēšanai.
radiofons Aparatūra runas un mūzikas pārraidīšanai, izmantojot elektromagnētiskos viļņus.
bortaparatūra Aparatūra, kas uzstādīta transportlīdzeklī (parasti lidaparātā).
zigota Apaugļota šūna, kas rodas dzimumprocesā, savienojoties divām dzimumšūnām.
zābaki Apavi (izgatavoti no dažāda materiāla - ādas, gumijas, filca), kas ietērpj kāju augstāk par potīti, parasti ar stingru zoli un zemiem, platiem papēžiem.
pastalas Apavi, kas ir izgatavoti no viena ādas gabala bez šuvēm ar izvērtu siksnu vai auklu augšmalā.
kurpes Apavi, kas izgatavoti no stingra materiāla (piemēram, ādas) ar papēžiem un cietām zolēm un ietērpj pēdu ne augstāk par potīti.
vīzes Apavi, kas pīti no lūkiem (retāk tāsīm).
prēmija Apbalvojums (par izciliem sasniegumiem, nopelniem, piemēram, kādā darba jomā, zinātnē, tehnikā, literatūrā un mākslā), ko piešķir valsts vai sabiedriskas organizācijas, iestādes, uzņēmumi.
karakuģis Apbruņots kuģis, kas var veikt noteiktus kaujas uzdevumus, kam ir sava kaujas komanda un valsts jūras kara karogs. Kara kuģis.
Kara kuģis Apbruņots kuģis, kas var veikt noteiktus kaujas uzdevumus, kam ir sava kaujas komanda un valsts jūras kara karogs. Karakuģis.
Kara kuģis Apbruņots kuģis, kas var veikt noteiktus kaujas uzdevumus, kam ir sava kaujas komanda un valsts jūras kara karogs. Karakuģis.
cietumnieks Apcietinātais, kas ievietots cietumā.
piepilsēta Apdzīvota (parasti pilsētas tipa) viela, kas atrodas kādas lielākas pilsētas tuvumā.
konurbācija Apdzīvota vieta, ko veido viena vai vairākas centrālās pilsētas ar priekšpilsētām vai ciematiem, kuri atrodas tuvu cits citam un ir savstarpēji saistīti.
izēst Apēst (visu ēdienu, kas ir, piemēram kādā traukā, vai noteiktu tā daudzumu).
eparhija Apgabals, kas atrodas bīskapa pārziņā (pareizticīgo baznīcā).
robežapgabals Apgabals, kas atrodas pie (kādas teritorijas, parasti valsts) robežas.
piebarot Apgādāt (zīdaini) ar barību, kas papildina vai aizstāj mātes pienu.
Telpiskais apgaismojums Apgaismojums, kas nodrošina kāda objekta (parasti skatuves dekorāciju) formas, rakstura, dziļuma uztveri.
kondensors Apgaismošanas iekārtas sastāvdaļa, kas optiskā instrumentā sakopo gaismas starus uz apskatāmo vai projicējamo objektu.
starmetis Apgaismošanas ierīce, kas raida gaismas kūli noteiktā virzienā (parasti samērā tāla objekta apgaismošanai). Prožektors.
prožektors Apgaismošanas ierīce, kas raida gaismas kūli noteiktā virzienā (parasti samērā tāla objekta apgaismošanai). Starmetis.
lampa Apgaismošanas ierīce, kas sastāv no armatūras un elektriskās spuldzes, kuru parasti aptver kupols. Apgaismošanas ierīce, kas sastāv, piemēram, no īpaša ar degvielu piepildāma trauka un tajā ievietota degļa un dakts, kurus parasti aptver cilindrs.
kvēpeklis Apgaismošanas ierīce, kas sastāv no trauka ar kurināmo, kurā ielikts deglis.
galvot Apgalvot, apsolīt, ka kas notiks, īstenosies.
pakaļa Apģērba (parasti bikšu) daļa, kas sedz šo cilvēka ķermeņa daļu.
mugurpuse Apģērba daļa, kas sedz muguru.
sāns Apģērba daļa, kas sedz šo (cilvēka) vidukļa pusi.
plecs Apģērba daļa, kas sedz šo cilvēka ķermeņa daļu.
paduse Apģērba daļa, kas sedz šo ķermeņa apvidu.
piedurkne Apģērba gabala (piemēram, žaketes, mēteļa, blūzes, virskrekla) daļa, kas aptver roku.
Eļļas drēbes Apģērba gabali, kas pagatavoti no speciāli apstrādāta, ūdensnecaurlaidīga auduma (parasti lieto zvejnieki vai jūrnieki).
Eļļas drēbes Apģērba gabali, kas pagatavoti no speciāli apstrādāta, ūdensnecaurlaidīga auduma (parasti lieto zvejnieki vai jūrnieki).
panckas Apģērba gabali. Arī mantas, iedzīve, kas kādam pieder.
jaka Apģērba gabals (parasti adīts), kas sniedzas mazliet pāri jostasvietai un kam priekšpusē ir aizdare.
zeķes Apģērba gabals, kas sedz kājas.
sietuve Apģērba gabals. Piederums, kas tiek siets, arī likts apkārt (piemēram, ap galvu, pleciem, vidukli).
cepure Apģērba piederums, kas izgatavots atbilstoši galvas formai un domāts galvas virsējās daļas segšanai.
getras Apģērba piederums, kas sedz kājas no pēdas virspuses līdz potītēm vai ceļgaliem un ko valkā virs apaviem.
kostīms Apģērbs, kas ir piemērots noteiktai nodarbībai.
privātapģērbs Apģērbs, kas nav formas tērps.
naktsapģērbs Apģērbs, kas paredzēts gulēšanai.
godība Apģērbs, tā piederumu kopums, kas parasti raksturo valkātāja (sabiedrisko, mantisko u. tml.) stāvokli.
sajumt Apjumt (vairākas, daudzas celtnes).
appuišot Apkalpot (kādu, kas pats ir spējīgs visu padarīt).
daba Apkārtējās vides parādību kopums, kas raksturīgs kādam apvidum.
Radioaktīvā piesārņošana Apkārtējās vides piesārņošana ar radioaktīvām vielām, kas rodas kodolsprādzienu vai kodolrūpniecības darbības rezultātā.
noskaņa Apkārtējo apstākļu kopums, kas, parasti emocionāli, ietekmē cilvēku.
reibonis Apkārtējo priekšmetu griešanās sajūta vai līdzsvara traucējumi, kas parasti saistīti ar sliktu dūšu, vemšanu, samaņas zaudēšanu, troksni ausīs, dzirdes pasliktināšanos, nistagmu.
ārpasaule Apkārtne, vide, kas atrodas ārpus kā izolēta, noslēgta, norobežota.
negods Apkaunojošs (cilvēka) stāvoklis, kas izraisa citu cilvēku nicinājumu, nosodījumu.
Kauna traips Apkaunojums, arī kas morāli negatīvi vērtējams. Negods.
Kauna traips Apkaunojums, arī kas morāli negatīvi vērtējams. Negods.
aplipt Apklāties (visapkārt vai vairākās vietās ar ko tādu, kas pielīp).
kanālapkure Apkure ar karstu gaisu, kas plūst pa cauruļveida vadiem.
nostīpot Aplikt (kam) vairākas vai daudzas stīpas.
aptvert Aplikt (rokas ap ko, kam apkārt).
koncentrs Apmācības pakāpe, kam ir pamatos tāds pats saturs kā citām pakāpēm, bet kas atšķiras ar vielas apjomu un sarežģītību.
Diferencētā apmācība Apmācības sistēma, kas jau vidusskolas vecākajās klasēs nodrošina speciālo spēju izkopšanu atbilstoši izvēlētajam profilam.
aizsargapmetnis Apmetnis, kas aizsargā no radioaktīvajiem putekļiem, indīgām kaujas vielām, bakterioloģiskajiem līdzekļiem.
ietīt Apņemt no visām pusēm tā, ka (kas) ir grūti saskatāms vai nav saskatāms (par miglu, dūmiem, putekļiem u. tml.). Būt par cēloni tam, ka (kas) ir grūti saskatāms vai nav saskatāms (par tumsu).
apvīt Apņemt, aptvert (parasti rokas ap ko).
pašappute Appute, kas norisinās vienā un tai pašā divdzimumu ziedā.
ziņa Aprūpē, gādībā, arī pārziņā, arī stāvoklī, kad (kas) ir atkarīgs (no kāda, no kā).
elektrokalorifers Apsildīšanas ierīce, kas sastāv no siltumelementa, ventilatora un termoregulatora.
Ķerties ap kaklu Apskaut, apliekot rokas ap kaklu.
Ķerties ap kaklu Apskaut, apliekot rokas ap kaklu.
āķis Apslēpts, maskēts nolūks, doma u. tml., kas var sagādāt pārsteigumu, arī nepatikšanas. Rīcības cēlonis.
simpozijs Apspriede par kādu speciālu (piemēram, zinātnes, mākslas, politikas) jautājumu.
iemesls Apstāklis, faktors, kas ir kādas parādības, notikuma ierosinātājs. Kādas rīcības pamats, motīvs.
alibi Apstāklis, kas pierāda apsūdzētā, aizdomās turētā nevainību: viņa atrašanās citā vietā tai laikā, kad izdarīts noziegums.
sarežģījums Apstāklis, notikums (parasti neparedzēts), kas traucē, arī sarežģī darbību, norisi.
Stāvokļa apstākļa vārdi Apstākļa vārdi, kas raksturo psihisku stāvokli.
Kādības (arī kvalitatīvais) apstākļa vārds Apstākļa vārds, kas apzīmē darbību vai stāvokli kvalitatīvi.
Kvalitatīvais (arī kādības) apstākļa vārds Apstākļa vārds, kas apzīmē darbību vai stāvokli kvalitatīvi.
bēdas Apstākļi, notikumi, fakti (piemēram, nelaime, posts), kas izraisa sāpīgu pārdzīvojumu.
romantika Apstākļi, situācija u. tml., kas izraisa emocionālu pacilātību, neikdienišķas izjūtas.
Kā sprostā Apstākļos, kas neļauj brīvi darboties, rīkoties.
situācija Apstākļu kopums, kas (parasti) tieši ietekmē ko, iedarbojas uz ko.
mūris Apstākļu kopums, kas šķir, neļauj veidot sakarus.
Ķīnas mūris Apstākļu kopums, kas šķir, neļauj veidot sakarus.
Runas situācija Apstākļu kopums, kas tieši ietekmē runas procesu.
Runas situācija Apstākļu kopums, kas tieši ietekmē runas procesu.
barjera Apstākļu kopums, sistēma, kas aptur vai kavē (piemēram, norisi).
sprosts Apstākļu, arī domu, pārdzīvojumu kopums, kas kavē vai padara neiespējamu darbību, rīcību.
stāvoklis Apstākļu, attiecību, juridisku normu u. tml. kopums, kas nosaka, ietekmē (cilvēku grupu, valstu u. tml.) darbību, rīcību (parasti kādā laikposmā).
liktenis Apstākļu, faktoru kopums, apstākļu sagadīšanās, kas nav atkarīga no cilvēka gribas, bet kas nosaka, ietekmē (cilvēka) dzīvi. Pēc mitoloģiskiem, reliģiskiem priekšstatiem - pārdabisks spēks, kas nosaka cilvēka dzīvi.
spaidi Apstākļu, nosacījumu u. tml. kopums (sabiedrībā), kas neļauj brīvi dzīvot, rīkoties, tāda apspiestību, tiesību ierobežojumus, nebrīvi.
konteksts Apstākļu, notikumu, faktu u. tml. kopums, kas nepieciešams, lai noteiktu (kā) nozīmi, jēgu.
parafēt Apstiprināt (starptautiska līguma tekstu) ar sava vārda un uzvārda iniciāļiem, kad ir konstatēts (šī teksta) autentiskums vienā vai vairākās valodās (par pilnvarotajiem, kas veic līguma teksta galīgo izstrādi).
redakcija Apstrādājams (piemēram, tekstam, skaņdarbam), kas izveidots, precizējot satura izteiksmi, labojot kļūdas u. tml., un parasti paredzēts laišanai klajā. Viena un tā paša darba (piemēram, teksta, skaņdarba) atšķirīgs variants.
fabrikāts Apstrādājošās rūpniecības produkts. Fabrikas, rūpnīcas izstrādājums.
virpot Apstrādājot ar virpu (cietu materiālu, piemēram, metālu, koku), veidot (kādu priekšmetu). Strādājot ar podnieka virpu, veidot (keramikas izstrādājumu).
čagas Apstrādātu ogu, augļu atliekas.
mērķis Apšaudē iznīcināmais, bojājamais objekts. Tas, kurā jāraida kas izšauts, mests.
asistents Aptiekas darbinieks, kas pēc receptes pagatavo zāles.
receptārs Aptiekas darbinieks, kas pieņem receptes, pārbauda tās un izsniedz zāles.
aptiekārs Aptiekas pārzinis vai īpašnieks. Aptiekas darbinieks.
drogists Aptiekas preču un ķimikāliju tirgotājs (dažās valstīs).
unce Aptiekas un monētu masas mērvienība - piemēram, aptuveni 31,1 grams (angļu mērvienību sistēmā) vai aptuveni 29,86 grami (vecajā krievu mērvienību sistēmā).
pārsējs Aptinams, apliekams, uzliekams materiāls, ko izmanto brūču, ķermeņa daļu ārstēšanā, to aizsargāšanai no saskares ar ārējo vidi. Pārsējums, kas izdarīts ar šādu materiālu.
puscūka Aptuvena puse no cūkas kautķermeņa (parasti garenvirzienā).
puscēliens Aptuvena puse no laikposma, kurā kas norisinās vai tiek veikts.
pusceļš Aptuvena puse no tā, kas jādara, jāveic.
sliņķis Aptuveni 60 centimetrus garš, gauss, lēnīgs mugurkaulnieks (Dienvidamerikas mežos), kas parasti visu mūžu pavada viena koka vainagā, karājoties pie zariem.
apaļš Aptuvens (izteikts ar tuvāko skaitli, kas beidzas ar nulli). Noapaļots.
attapt Aptvert (kas darāms), arī pagūt (ko izdarīt).
maisiņš Apvalks, kas aptver atsevišķus orgānus vai to daļas. Neliels audu paplašinājums, kurā uzkrājas šķidrums.
sēklapvalks Apvalks, kas attīstās no sēklaizmetņa segām un apņem sēklu.
kūniņa Apvalks, kas ietver kukaini šādā attīstības stadijā.
kapsula Apvalks, kurš grūti atdalāms no orgāna vai vielas, kas atrodas šajā apvalkā.
kontūra Apveids (piemēram, priekšmetam). Līnija, kas attēlo (kā) formu.
aerofotouzņēmums Apvidus fotouzņēmums, kas izdarīts no lidaparāta.
rajons Apvidus, kas atrodas ap kādu vietu.
robežapvidus Apvidus, kas atrodas pie (kādas teritorijas, parasti valsts) robežas.
šaujamlauks Apvidus, kas ir iekārtots mācību un kaujas šaušanai, kā arī taktiskām apmācībām.
vieta Apvidus, platības u. tml. daļa zemes virsmai, teritorijai, kurā kas pastāv, atrodas, notiek, arī ir pastāvējis, atradīsies, varētu notikt u. tml.
pusceļš Apvidus, vieta, kas atrodas aptuveni vienādā attālumā no (parasti diviem) objektiem.
hibridizēt Apvienot noteiktā sistēmā (divas vai vairākas dažādas ierīces, iekārtas, ietaises).
Dziesmu svētki Apvienotu koru masveida sarīkojumi, kas notiek regulāri pēc ilgākiem starplaikiem.
Dziesmu svētki Apvienotu koru masveida sarīkojums, kas notiek regulāri pēc ilgākiem starplaikiem.
Dziesmu diena Apvienotu koru sarīkojums (pilsētā, rajonā), kas notiek dziesmu svētku starplaikā.
vainaglapa Apziedņa daļa, kas veido zieda vainagu.
kārtība Apzīmē lādu stāvokli, kad (kas, piemēram, dokuments) ir pareizi noformēts, atbilst kādām prasībām.
žēl Apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar nožēlu par ko neiespējamu, neesošu, arī par ko nepatīkamu.
gals Apzīmē tādu stāvokli, kad (kas, piemēram, norise, darbība) ir pabeigts, beidzies.
kārtība Apzīmē tādu stāvokli, kad (kas, piemēram, priekšmets, telpa, vieta) ir kārtīgs.
kārtība Apzīmē tādu stāvokli, kad (kas) ir labi, tā, kā vajag, normāli, kad (kas) ir nokārtots vai nokārtojies.
kārtība Apzīmē tādu stāvokli, kad (kas) ir sakārtots, sagatavots lietošanai.
puse Apzīmē tādu stāvokli, kad kas (piemēram, parādība, process) savā norisē ir sasniedzis vidu, vidusdaļu.
gals Apzīmē tādu stāvokli, kad tiek pārvarēts (piemēram, kas nevēlams).
žests Apzināta vai neapzināta kustība (piemēram, rokas vai galvas kustība), kas pauž noteiktu, pierastu norisi, arī psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
izlikties Apzināti izturēties tā, lai izpaustos kas īstenībā neesošs (parasti psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, personības, rakstura īpašība).
safabricējums Apzināti sagrozītu, nepatiesu ziņu, faktu kopums. Dokuments, sacerējums, publikācija u. tml., kas satur apzināti sagrozītas, nepatiesas ziņas, faktus.
nozīme Apziņas saturs, īstenības atspoguļojums, kas valodā ir saistīts ar kādu noteiktu skaņu kompleksu, arī saikne starp īstenības atspoguļojumu un noteiktu valodas skaņu kompleksu.
pārvarēt Ar aktīvu darbību panākt, būt par cēloni, ka (kas nevēlams sabiedrībā) mazinās, zūd, nespēj kavēt (piemēram, kā attīstību).
taisīt Ar attiecīgām darbībām (savienojot detaļas, apstrādājot virsmu, pakļaujot fizikāliem vai ķīmiskiem procesiem u. tml.) panākt, ka (kas, piemēram, priekšmets, veidojums, viela) gūst vēlamo veidu, formu, sastāvu, kļūst derīgs izmantošanai. Arī gatavot (1).
norakstīt Ar attiecīgu dokumentu konstatēt, ka (kas) ir nolietojies un nevajadzīgs.
dziedāt Ar balsi veidot raksturīgas (parasti melodiskas) skaņas (par dažiem putniem).
Medus rasa Ar cukuriem bagāts šķidrums, kas sīku lasīšu veidā izsvīst uz dažu augu lapām.
Medus rasa Ar cukuriem bagāts šķidrums, kas sīku lāsīšu veidā izsvīst uz dažu augu lapām.
četrrindu Ar četrām rindām. Tāds, kas veido četras rindas.
četrstīgu Ar četrām stīgām (par mūzikas instrumentu).
čūlains Ar čūlām pārklāts. Tāds, kas čūlo (1).
daudzstīgu Ar daudzām stīgām (par mūzikas instrumentu).
daudzrindu Ar daudzām vai vairākām rindām. Tāds, kas veido daudzas vai vairākas rindas.
divrindu Ar divām rindām. Tāds, kas veido divas rindas.
divstīgu Ar divām stīgām (par mūzikas instrumentu).
apgarots Ar dziļām, cildenām domām un jūtām, kas izpaužas ārēji. Ar bagātu garīgo pasauli (par cilvēku).
elektrokardiogramma Ar elektrokardiogrāfu iegūts elektrisko potenciālu pieraksts, kas atspoguļo uzbudinājuma rašanos un gaitu sirds muskulī tā darbības laikā.
kūlis Ar īpašām ierīcēm izdalīta (daļiņu, starojuma) plūsma, kam ir samērā neliels šķērsgriezums un kas izplatās vienā un tajā pašā virzienā.
pārbaudīt Ar īpašām metodēm noteikt (izejvielu, gatavo izstrādājumu, pārtikas produktu) kvalitāti, piemērotību lietošanai.
melisms Ar īpašām zīmēm vai sīkām notīm apzīmēta skaņu grupa vai skaņa, kas bagātina melodiju.
izrotājums Ar īpašām zīmēm vai sīkām notīm apzīmēta skaņu grupa vai skaņa, kas bagātina melodiju. Melisms.
uzskalot Ar īpašu iekārtu, piemēram, zemessūcēju, panākt, ka (kas, piemēram, smiltis, no ūdenstilpes pamata, zemes dzīlēm) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
tieksme Ar kādas (parasti fizikālas, ķīmiskas) sistēmas īpatnībām saistīta, parasti likumsakarīga, iespējamība (piemēram, iedarboties uz ko, saistīties ar ko).
ievelties Ar kustību, kas atgādina velšanas, ievirzīties (kur iekšā).
izvelties Ar kustību, kas atgādina velšanos, izvirzīties.
ievirzīt Ar kustību, spiedienu, triecienu u. tml. panākt, būt par cēloni, ka (kas) nonāk (kur iekšā), sasniedz (kādu vietu).
slidkalniņš Ar ledu klāts neliels, slīps paaugstinājums, kas paredzēts lejupslīdei rotaļās.
Dabas piemineklis Ar likumu aizsargāts rets, savdabīgs dabas objekts, kas saglabājams nākamajām paaudzēm.
Dabas piemineklis Ar likumu aizsargāts rets, savdabīgs dabas objekts, kas saglabājams nākamajām paaudzēm.
apsūdzība Ar likumu noteikta procesuāla darbība, lai pierādītu kādas personas vainu, kas saukta pie atbildības kriminālnoziegumā.
Dekrēta laiks Ar likumu noteikts laiks, kas atšķiras no joslas laika.
nolikums Ar likumu pamatots normatīvs akts, kas regulē kādu valsts dzīves jomu vai noteic kāda valsts orgāna uzdevumus, struktūru, kompetenci. Attiecīgi sankcionēts normatīvs akts, ko pieņem sabiedriska organizācija kādas darbības regulēšanai.
satvert Ar lūpu, žokļu, parasti spēcīgu, kustību panākt, ka (kas) nokļūst mutē, arī atrodas kādā stāvoklī (par dzīvniekiem).
balkons Ar margām iežogots izvirzījums ēkas ārsienā vai virs lieveņa, arī telpā.
skalps Ar matiem apaugušās galvas ādas gabals, kas atdalīts traumas rezultātā.
sagatavot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, derīgs, piemērots kādam nolūkam, ir vēlamajā kārtībā, stāvokli, arī ir vēlamajā daudzumā.
novadīt Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (kas) noris līdz galam pēc noteikta plāna, noteiktā secībā.
spoks Ar mirušu cilvēku, retāk dzīvnieku saistīts redzes priekšstats, redzes iztēles tēls, ko parasti izraisa negatīvi sagrozīta īstenības uztvere un kas iedveš bailes. Arī rēgs.
majolika Ar necaurspīdīgu, krāsainu glazūru klāts keramikas izstrādājums. Īpaša sastāva keramikas masa.
kokss Ar oglekli bagāts cietais kurināmais, ko iegūst, karsējot kurināmo, piemēram, akmeņogles, kūdru, naftas paliekas bez gaisa piekļūšanas.
pārsteigt Ar pēkšņu uzbrukumu iesākt cīņu (ar pretinieku, kas nav sagatavojies aizstāvēties). Panākt, būt par cēloni, ka (pretinieks) pēkšņi nonāk nevēlamā situācijā, stāvoklī.
uzsist Ar piesitienu (uz mūzikas instrumenta taustiņa vai sitamā mūzikas instrumenta) izraisīt (skaņu).
kasīt Ar piespiedienu vairākkārt skarot (parasti ar ko asu), radīt, veidot (piemēram, caurumu, švīkas).
skrāpēt Ar piespiedienu vairākkārt vilkt pa (kā) virsmu (parasti ar ko asu) tā, ka kas atdalās no tās.
videne Ar plēvēm norobežots rajons pie ķermeņa viduslīnijas, kas sadala krūšu dobumu labajā un kreisajā pusē.
appogāt Ar pogām piestiprināt (kam visapkārt). Pogājot nostiprināt (to, kas apņemts apkārt).
izgrūst Ar pūlēm pateikt, izrunāt (piemēram, uztraukumā, aiz fiziskas piepūles).
laulība Ar reliģisku ceremoniju noslēgta vīrieša un sievietes savienība, kas veido ģimeni.
taktēt Ar rokas kustībām atveidot (kā) taktsmēru (parasti solfedžo nodarbībās). Arī diriģēt.
piesist Ar rokas kustību iedarbināt (taustiņu iekārtai, ierīcei).
piesist Ar rokas kustību iedarbinot taustiņu vai sitamo mūzikas instrumentu, izraisīt (skaņu). Ar īpašu kustību iedarbināt (mūzikas instrumenta taustiņu).
Aizmest krustu Ar rokas kustību izveidot krusta zīmi. Pārkrustīties.
pergamentpapīrs Ar sālsskābi apstrā dāts papīrs, kas nelaiž cauri taukvielas, mitrumu.
nolaist Ar savu bezdarbību, arī nepilnīgu, kļūdainu darbību pieļaut, ka (kas) nonāk ļoti sliktā stāvoklī.
padarīt Ar savu darbību, rīcību panākt, ka (kāds, kas) kļūst (par ko).
padarīt Ar savu darbību, rīcību panākt, ka (kas, piemēram, priekšmets, parādība) iegūst (kādu īpašību), kļūst (kāds).
sargāt Ar savu izturēšanos būt par cēloni tam, ka (kādam, kam) nenotiek kas nevēlams (par dzīvniekiem).
nojaukt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu iztraucēt (piemēram, pasākumu, norisi), arī panākt, ka (kas) sāk norisēt nepareizi.
pieļaut Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, būt par cēloni, ka (kas) notiek, īstenojas.
iztraucēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kas, parasti darbība, stāvoklis) pēkšņi tiek pārtraukts. Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti darbība, stāvoklis) pēkšņi tiek pārtraukts.
labot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka tiek novērsts (kas nepareizs, kļūmīgs).
Griezt (arī vērst) par (arī uz) labu Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka tiek novērsts (kas nepareizs, kļūmīgs).
Vērst (arī griezt) par (arī uz) labu Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka tiek novērsts (kas nepareizs, kļūmīgs).
pavirzīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu, panākt, ka (kāds, kas) pārvietojas (kur, kādā virzienā u. tml.) nelielu attālumu.
uzskalot Ar savu plūsmu uzvirzīt (piemēram, smiltis) virsū (uz kā, kam, arī kur) - par ūdeņiem, viļņiem u. tml. Ar savu plūsmu uzvirzot (ko) virsū, būt par cēloni tam, ka (kas) izveidojas.
sanest Ar savu plūsmu, savas kustības enerģiju savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - parasti par ūdeņiem, vēju. Ar savu plūsmu, savas kustības enerģiju savirzot, būt par cēloni tam, ka (kas) izveidojas.
septiņstīgu Ar septiņām stīgām (par mūzikas instrumentu).
sešrindu Ar sešām rindām; tāds, kas veido sešas rindas.
sešstīgu Ar sešām stīgām (par mūzikas instrumenta).
plēst Ar sitienu, triecienu panākt, būt par cēloni, ka (kas trausls) šķeļas, drūp.
tabulogramma Ar skaitļotāja iespiedierīci iegūts teksts, kas satur informācijas apstrādes rezultātus.
mērķēt Ar skatienu, koordinējot kustības, censties panākt, lai kas mests trāpītu (kur).
tēmēt Ar skatienu, koordinējot kustības, censties panākt, lai kas mests, ar roku virzīts u. tml. trāpītu (kur).
atskaust Ar skaudības izraisītu rīcību iegūt (to, kas pieder citam).
sadragāt Ar spēcīgu sitienu, triecienu, arī sprādzienu panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek, parasti pilnīgi, salauzts, sagrauts, izpostīts u. tml.
sagraut Ar spēcīgu triecienu, sprādzienu, spiedienu panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti celtnes) tiek, parasti pilnīgi, izpostīts.
raut Ar spēcīgu, asu, īslaicīgu kustību, arī spiedienu, grūdienu panākt, būt par cēloni, ka (kas uzlikts, piestiprināts u. tml.) virzās nost (no kādas virsmas).
atlauzt Ar spēku atliekt atpakaļ (kāda rokas).
uzlauzt Ar spēku atliekt atpakaļ (kāda rokas). Atlauzt (3).
notraukt Ar strauju (rokas) kustību novirzīt (no kā nost) tā, ka nokrīt, nobirst zemē. Ar strauju, (rokas) kustību novirzīt (no kā nost) tā, ka nokrīt, nobirst (kur, uz kā u. tml.).
nosviest Ar strauju kustību atbrīvoties (no tā, kas ir uz ķermeņa) tā, ka (tas) nokrīt zemē (par dzīvniekiem).
nomest Ar strauju kustību atbrīvoties (no tā, kas ir uz ķermeņa) tā, ka (tas) nokrīt zemē (par dzīvniekiem). Noraut, nomaukt (priekšmetu no ķermeņa) tā, ka (tas) nokrīt zemē.
raust Ar strauju rokas kustību viegli virzīt nost, susināt (parasti sviedrus, asaras).
triekt Ar strauju, spēcīgu kustību panākt, ka (kas) virzās (kur, kādā virzienā).
rauties Ar strauju, spēcīgu ķermeņa kustību censties atbrīvoties (no tā, kas satur, aiztur).
surdinēt Ar surdīni mazināt (mūzikas instrumentam) skaņas skaļumu, mainīt tembru. Ar surdīni mazināt mūzikas instrumenta (skaņas) skaļumu, mainīt (tās) tembru.
purpurs Ar šādu krāsvielu krāsots audums. Apģērbs, kas darināts no šāda auduma.
gongs Ar šādu mūzikas instrumentu vai metāla gabalu radītā skaņa, signāls.
pūslis Ar šķidrumu pildīts plēvains veidojums (uz cilvēka ādas), kas radies ādas iekaisuma, piemēram, apdeguma rezultātā.
siltināt Ar tehniskiem līdzekļiem panākt, ka (kur) izplatās siltums, ka (kas) kļūst siltāks vai silts.
piedziņa Ar tiesas spriedumu vai citu oficiālu aktu pamatota (kāda maksājuma) piespiedu iekasēšana.
statuss Ar tiesību normām noteikts juridisko īpašību kopums, kas raksturo kādas juridiskas vai fiziskas personas, kā arī valsts, teritorijas vai cita objekta tiesisko stāvokli.
dzidrs Ar tīru skaņu (par balsi, mūzikas instrumentu).
gaišs Ar tīru skaņu (par balsi, mūzikas instrumentu).
Tā kā stāv, arī tāds kā stāv Ar to apģērbu, tajā apģērbā, kas pašreiz ir mugura.
sakult Ar triecieniem, sitieniem u. tml. panākt, būt par cēloni, ka tiek sajaukts (piemēram, ūdens). Ar triecieniem, sitieniem u. tml. panākt, ka (ūdenstilpē) tiek sajaukts ūdens. Ar triecieniem, sitieniem panākt, būt par cēloni, ka ūdenī izveidojas (kas, piemēram, putas, viļņi).
pārtriekt Ar triecienu pārgāzt (pāri kam, pār ko). Būt par cēloni tam, ka (kāds, kas) pārgāžas (pāri kam, pār ko).
trīsrindu Ar trim rindām. Tāds, kas veido trīs rindas.
trīsstīgu Ar trim stīgām (par mūzikas instrumentu).
helofīti Ar ūdeni klātu vietu augi, kas sakņojas augsnē, bet kam virszemes daļas izaug cauri ūdenim un paceļas virs tā.
plūdenis Ar ūdeni piesātināta smalkgraudaina, putekļaina smilts vai mālsmilts, kas rada grunts plūšanu.
vairākrindu Ar vairākām rindām. Tāds, kas veido vairākas rindas.
pauze Ar valodas skaņām neaizpildīts laika sprīdis (strofā), kas iedala strofu ritmiskos periodos.
sabradāt Ar varmācīgu, arī nesmalkjūtīgu izturēšanos, rīcību, runu iznīcināt (parasti morālas, estētiskas vērtības), arī krasi vērsties (pret tām).
vilkt Ar vienmērīgu kustību virzīt (ārā, laukā, augšā, parasti ko smagu), būt par cēloni, ka (kas, parasti smags) virzās (ārā, laukā, augšā).
vienrindas Ar vienu rindu. Tāds, kas veido vienu rindu.
vienstīgas Ar vienu stīgu (par mūzikas instrumentu, arī par mērinstrumentu skaņas īpašību pētīšanai).
pergola Ar vīteņaugiem rotāta lapene. Ar vīteņaugiem rotāta galerija, kas sastāv no koka vai akmens stabu vai vieglu arku rindām, kuras augšdaļā savieno režģi.
satvert Ar, parasti spēcīgu, kustību skarot (ko tādu, kas pārvietojas), panākt, ka (tas) apstājas, nokļūst, parasti rokā.
uzsist Ar, parasti spēcīgu, sitienu, skārienu u. tml. panākt, būt par cēloni, ka (kas) rodas, izveidojas.
arābists Arābistikas speciālists.
sāndurvis Ārdurvis, kas atrodas (celtnes) sānu fasādē vai arī priekšējā fasādē blakus galvenajām durvīm. Iekšdurvis, kas atrodas (telpas, piemēram, gaiteņa) sānu sienā.
virspuse Ārējā (kā) puse (9), pār kuru augstāk (kas) paceļas, izvirzās, atrodas, noris, (ko) paceļ, izvirza.
protektors Ārējā biezākā un izturīgākā pneimatiskas riepas daļa, kas saskaras ar ceļa segumu.
čaula Ārējā forma, kas slēpj būtību.
izkārtne Ārējā forma, kas slēpj vai aiz kuras slēpj (kā) patieso (parasti negatīvo) būtību.
virspuse Ārējā puse (9) (priekšmetam, veidojumam), kas robežojas ar apkārtējo vidi. Arī virsma (1).
čaula Ārējā, virsējā daļa. Arī (plāna) kārta, kas sedz, ietver (ko).
ārturziņa Ārējais apvalks, ārējā turziņa (sērkociņu kastītei).
veids Ārējais izskats, kas parasti ir līdzīgs (kam), atgādina (ko).
pieredze Ārējās pasaules jutekliski empīriskais atspoguļojums, kas izveidojies mijiedarbībā ar šo pasauli, veidojot pamatu zināšanām par to.
putas Ārējās sekrēcijas dziedzeru sekrēts, kas lielā daudzumā izdalās uz ķermeņa virsmas vai mutes dobumā (piemēram, pārmērīgas piepūles, emociju rezultātā).
korķis Ārējie (augu) audi, kas sastāv no plakanām, rindās novietotām un ar gaisu pildītām šūnām un aizkavē iztvaikošanu, aizsargā pret ievainojumiem. No šiem audiem iegūtais materiāls.
iegansts Ārējs (bieži nejaušs) notikums, apstāklis, kas ir citu notikumu izraisītājs. Fakts, apstāklis, ar ko, piemēram, aizbildina, mēģina izskaidrot (kādu rīcību, darbību u. tml.).
pretarguments Arguments, kas ir vērsts pret citu argumentu.
hidroarheoloģija Arheoloģijas nozare, kas pētī arheoloģijas pieminekļus, kuri atrodas zem ūdens.
kultūra Arheoloģijas pieminekļu kopums, kuri attiecas uz vienu un to pašu laikposmu, teritoriju un kuriem ir kopīgas tipiskas pazīmes.
orderis Arhitektoniska kompozīcija, kas sastāv no vertikāla atbalsta elementa (kolonnas, pilastra) un horizontāla slodzes elementa (antablementa).
urbānisms Arhitektūrā - 20. gadsimta pilsētbūvniecības virziens, kas pamato lielo pilsētu pozitīvo sociālo nozīmi mūsdienu civilizācijā, milzīgu pilsētbūvniecības struktūru nepieciešamību.
sīkarhitektūra Arhitektūras nozare, kas pievēršas nelielu aihitektūras formu (piemēram, nelielu ēku, to fragmentu) veidošanai.
Dārzu arhitektūra Arhitektūras nozare, kas veido dārzu un citu apstādījumu plānu un telpisko kompozīciju.
monuments Arhitektūras vai tēlniecības darbs, kas veltīts kā ievērojama piemiņai. Arī piemineklis.
funkcionālisms Arhitektūras virziens, kas uzsver celtnes formas, uzdevuma, plānojuma un konstrukcijas kopsakarību.
arhivārs Arhīva darbinieks, kas pārzina un kārto arhīva materiālus.
koncertārija Ārija, kas komponēta kā patstāvīgs skaņdarbs izpildīšanai koncertos.
koncertariozo Ariozo, kas komponēts kā patstāvīgs skaņdarbs izpildīšanai koncertos.
likteņvētra Ārkārtēji, no cilvēka gribas neatkarīgi, apstākļi, strauji, pārdzīvojumiem bagāti notikumi, to kopums, kas ietekmē, nosaka (piemēram, cilvēka, tautas) dzīvi.
brīnums Ārkārtējs notikums, kas (pēc mītiskiem vai reliģiskiem priekšstatiem) norisinās pārdabisku spēku ietekmē.
šausmas Ārkārtīgi liels nemiers, satraukums, ko izraisa kas nevēlams, nepatīkams.
Patoloģiskais afekts Ārkārtīgi spēcīgs afekts, kas paralizē indivīda spēju apsvērt savas rīcības sekas.
motorarkls Arkls, kas ir samontēts vienā agregātā ar motoru, kurš darbina arkla vilcēju.
Valsts sekretārs Ārlietu ministrs (piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs).
Valsts sekretārs Ārlietu ministrs (piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs). Augsta valsts amatpersona, piemēram, ministra vietnieks, nozares patstāvīgs vadītājs (vairākās Rietumeiropas valstīs).
Diplomātiskais kurjers Ārlietu resora darbinieks, kas pārvadā diplomātisko pastu.
Diplomātiskais kurjers Ārlietu resora darbinieks, kas pārvadā diplomātisko pastu.
kanons Armēņu daudzstīgu strinkšķināmais mūzikas instruments.
tredjūnija Arodbiedrība (Lielbritānijā, Austrālijā, Jaunzēlandē un dažās citās valstīs, kuras ietilpst Sadraudzībā), kas apvieno strādājošos galvenokārt pēc profesijas.
Savstarpējās palīdzības kase, arī pašpalīdzības kase Arodbiedrības biedru organizācija, kas sniedz materiālu palīdzību tās biedriem no ikmēneša iemaksām.
Savstarpējās palīdzības kase, arī pašpalīdzības kase Arodbiedrības biedru organizācija, kas sniedz materiālu palīdzību tās biedriem no ikmēneša iemaksām.
Pašpalīdzības kase, arī savstarpējās palīdzības kase Arodbiedrības biedru organizācija, kas sniedz materiālu palīdzību tās biedriem no ikmēneša iemaksām.
arodgrupa Arodbiedrības pirmorganizācijas biedru grupa, kas parasti apvieno ne vairāk par 20 biedriem (cehā, brigādē u. tml.).
tredjūnisms Arodbiedrību kustība, virziens, kas aprobežojas ar cīņu par ekonomisku prasību īstenošanu.
Aukstais karš Ārpolitika, kas rada saspīlējumu valstu attiecībās un kara draudus.
Aukstais karš Ārpolitika, kas rada saspīlējumu valstu attiecībās un kara draudus.
ārlietas Ārpolitikas jautājumi.
izkārtne Ārpusē izkārta plāksne ar tekstu, kas vēstī, piemēram, kādas iestādes nosaukumu, darbības veidu, laiku u. tml.
organoterapija Ārstēšana ar preparātiem, kas iegūti no dzīvnieku audiem, iekšējās sekrēcijas dziedzeriem, arī no citiem orgāniem.
homeopātija Ārstēšanas metode, pēc kuras slimniekam mazās devās dod tādu līdzekli, kas lielās devās veselam cilvēkam izraisa attiecīgai slimībai raksturīgās pazīmes.
Simptomātiskie līdzekļi Ārstniecības līdzekli, kas novērš vai pavājina slimības simptomus (piemēram, sāpes, paaugstinātu temperatūru), bet neiedarbojas uz slimības ierosinātājiem un nepārtrauc patoloģiskā procesa attīstību.
Gultas režīms Ārstniecības režīms, kas paredz slimniekam atrasties guļus stāvoklī.
Gultas režīms Ārstniecības režīms, kas paredz slimniekam atrasties guļus stāvoklī.
Dzemdību nams Ārstniecības un profilakses iestāde, kas sniedz medicīnisku palīdzību grūtniecēm, dzemdētājām un nedēļniecēm.
Dzemdību nams Ārstniecības un profilakses iestāde, kas sniedz medicīnisku palīdzību grūtniecēm, dzemdētājām un nedēļniecēm.
Ādas raudze Ārstnieciskas vielas ievadīšana zem ādas, lai noteiktu organisma reakciju uz šo vielu.
privātārsts Ārsts, kas darbojas privāti, individuāli.
klīnicists Ārsts, kas strādā klīnikā, izdara zinātniskus novērojumus un pētījumus.
Klīniskais ordinators Ārsts, kurš mācību vai zinātniskās pētniecības institūta klīnikā vai ārstu kvalifikācijas celšanas institūtā apgūst noteiktu specializāciju un vienlaicīgi veic klīnikas ordinatora pienākumus.
vainagartērija Artērija, kas aptver sirdi no abām pusēm, pamazām sazarojoties sīkākos asinsvados.
Spieķa artērija Artērija, kas atrodas gar apakšdelma ārējo malu tuvu ādai.
baterija Artilērijas apakšvienība, kas sastāv no vadiem.
lielgabals Artilērijas ierocis pretinieka karavīru iznīcināšanai vai ievainošanai, kara tehnikas un aizsargbūvju sagraušanai.
mortīra Artilērijas ierocis, kam ir īss stobrs un kas izšauj šāviņu ar mazu sākuma ātrumu pa stāvu trajektoriju.
zenītlielgabals Artilērijas ierocis, kas paredzēts gaisa mērķu iznīcināšanai.
šāviņš Artilērijas ieroču munīcija, kas tiek raidīta uz mērķi.
Fugasa šāviņš Artilērijas šāviņš, raķete, aviācijas bumba, kam ir plānas sienas, liels sprāgstvielu lādiņš un kas sprāgst pēc ieurbšanās kādā objektā.
Fugasa šāviņš Artilērijas šāviņš, raķete, aviācijas bumba, kam ir plānas sienas, liels sprāgstvielu lādiņš un kas sprāgst pēc ieurbšanās kādā objektā.
faķīrs Artists, kas demonstrē ķermeņa nejutīgumu pret sāpēm.
ugunsrijējs Artists, kas demonstrē, parasti mutes, nejutīgumu pret uguni.
vīza Ārvalsts iestādes oficiāla atļauja, kas dod tiesības iebraukt šajā ārvalstī, izbraukt no tās vai šķērsot tās teritoriju.
devīze Ārzemju valūtā izrakstīts pārvedams vekselis. Čeks vai maksājuma uzdevums, kas samaksājams ārzemēs.
dvinga Asa smaka, asas smakas piesātināts gaiss.
krasa Asa vēja brāzma, kas rodas, pēkšņi pieaugot vēja ātrumam vai mainoties tā virzienam, un ko parasti pavada nokrišņu gāzmas.
lemesis Asa, parasti plakana, metāla detaļa (arklam), kas griež zemes sloksni.
disonanse Asa, skarba kopskaņa, kas neveido izlīdzinātu skaņas vienību (konsonansi), bet tiecas uz tālāku virzību, atrisinājumu.
zobaine Asarveidīgo kārtas jūras zivs ar garenu, sīkām zvīņām klātu ķermeni un zobiem, kas piemēroti cietas barības (piemēram, gliemju, vēžu) sasmalcināšanai.
neiralģija Asas periodiskas vai epizodiskas lēkmjveida sāpes jušanas vai jaukta nerva apvidū.
embols Asins receklis, gāzes pūslītis u. tml., kas aizsprosto asinsvadus vai limfvadus.
serums Asins šķidrā sastāvdaļa, kas atdalās no asinīm, tām serecot.
trombs Asins vai limfas receklis, kas veidojas sirds dobumos, asinsvados un tos daļēji vai pilnīgi nosprosto.
vendeta Asinsatriebība Korsikas un Sardīnijas salas dažām iedzīvotāju grupām.
vidusass Ass [2] (1), kas atrodas (kā) vidū.
vidusass Ass [2] (2), kas atrodas (kā) vidū.
skujplēsis Ass vējš, kas nobirdina vecās skujas.
šmiuksts Ass, augsts, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, ja ko samērā tievu, plānu, elastīgu strauji skar gaisa plūsma vai ja tas strauji virzās gaisā.
stirkšķis Ass, paskarbs troksnis, kas rodas, piemēram, plīstot audumam, kam sīkam beržaties gar ko.
tarkšķis Ass, samērā ritmisks troksnis, kas rodas, piemēram, iekārtās, ierīcēs vairākkārt saskaroties detaļām, arī notiekot eksplozijām.
pūtele Asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs, kas ir blīvi klāts ar tūbainiem matiņiem un kam ir sīki dzeltenīgi ziedi.
rentgenastronomija Astrofizikas nozare, kas pētī kosmisko objektu rentgenstarojumu.
heliofizika Astrofizikas nozare, kas pētī Saules fizikālās parādības.
astrofiziķis Astrofizikas speciālists.
selenogrāfija Astronomijas nozare, kas apraksta un kartografē Mēness virsmas detaļas.
astrometrija Astronomijas nozare, kas nodarbojas ar debess ķermeņu, redzamo stāvokļu noteikšanu.
Debess mehānika Astronomijas nozare, kas pētī debess ķermeņu kustību.
kosmogonija Astronomijas nozare, kas pētī debess ķermeņu un to sistēmu izcelšanos un attīstību.
astrofizika Astronomijas nozare, kas pētī fizikālos procesus kosmiskajā telpā un debess ķermeņos, kā arī to ķīmisko sastāvu.
Komētu astronomija Astronomijas nozare, kas pētī komētas.
radioastronomija Astronomijas nozare, kas pēti kosmiskos objektus, izmantojot to izstarotos vai atstarotos radioviļņus.
selenodēzija Astronomijas nozare, kas pētī Mēness ģeometrisko formu un izmērus, nosaka Mēness virsmas reljefa raksturlielumus un kartogralē Mēness virsmu.
selenoloģija Astronomijas nozare, kas pētī Mēness uzbūvi, tā ķīmiski mineraloģisko sastāvu, izcelšanos un attīstību.
planetoloģija Astronomijas nozare, kas pētī planētas.
iespiest Atbalstot stingri, cieši ielikt (piemēram, galvu rokās, rokas sānos).
noraidīt Atbildēt noliedzoši, negatīvi (kādam, kas ko lūdz vai piedāvā).
kriminālatbildība Atbildība par darbību, kas krimināllikumā kvalificēta par noziegumu.
kopatbildība Atbildība, kas vienlīdz attiecas uz vairākiem vai daudziem.
galvenais Atbildīgais (pēc amata, stāvokļa), tāds, kas ko vada, pārzina.
Galda kultūra Atbilstība uzvedības normām, kas jāievēro, ēdot pie galda.
izrauties Atbrīvojoties (no tā, kas saista, aiztur), strauji izkļūt (no kurienes, kur u. tml.).
noputināt Atbrīvot no kā tāda, kas put.
atraisīties Atbrīvoties (no tā, kas apvijies, kas apņem, apskauj).
nomaukties Atbrīvoties, nomaucot sev ko tādu, kas piesaista.
atrauties Atdalīties, atšķelties (piemēram, eksplozijas, ķīmiskas reakcijas rezultātā).
Atdot pēdējo maizes kumosu, arī atraut sev (pēdējo) kumosu (no mutes) Atdot kādam to, kas ļoti nepieciešams pašam.
Atdot pēdējo maizes kumosu Atdot kādam to, kas ļoti nepieciešams pašam.
Atraut sev (pēdējo) kumosu no mutes Atdot kādam to, kas ļoti nepieciešams pašam.
Atdot pēdējo maizes kumosu Atdot kādam to, kas ļoti nepieciešams pašam.
Atdot pēdējo (maizes) kumosu, arī atraut sev pēdējo kumosu (no mutes) Atdot kādam to, kas ļoti nepieciešams pašam.
Atraut sev (pēdējo) kumosu (no mutes) Atdot kādam to, kas ļoti nepieciešams pašam.
pārdzesēt Atdzesēt (vielu) līdz temperatūrai, kas ir zemāka par (tās) sasalšanas vai iztvaikošanas temperatūru.
teleateljē Ateljē, kas uzstāda, regulē un labo televizorus, to antenas.
atelst Atelsties. Atpūsties (pēc fiziskas piepūles).
pārrasties Atgriezties (pēc ilgākas, tālākas prombūtnes).
pārnākt Atgriezties (pēc ilgstošākas, tālākas prombūtnes).
pārceļot Atgriezties no ceļojuma, tālākas prombūtnes (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
atdabūt Atgūt, saņemt atpakaļ (to, kas kādreiz piederējis).
atpūsties Atjaunot spēkus, enerģiju (pēc fiziskas vai garīgas piepūles), pārtraucot darboties.
atpūsties Atjaunot spēkus, enerģiju nodarbībās, kas atšķiras no ikdienas darba.
atdzīvoties Atjaunoties, atkal ieviesties (par ko tādu, kas bijis iepriekš).
veikls Atjautīgs, attapīgs (par cilvēkiem). Tāds, kas izmanto situāciju savā labā.
atjaunot Atkal, no jauna izveidot (ko tādu, kas ir pilnīgi vai daļēji gājis bojā, zudis).
diferenciālis Atkarīgā mainīgā lieluma (funkcijas) pieauguma galvenā daļa, kas aptuveni izsaka šī pieauguma vērtību. Neatkarīgā mainīgā lieluma (argumenta) pieaugums.
atbalsot Atkārtot (to, ko tikko kāds teicis, kas tikko dzirdēts).
revanšs Atkārtota savstarpēja cīņa (spēle), lai dotu iespēju uzvarēt tam, kas zaudēja iepriekšējā cīņā (spēlē).
uzrādīt Atklāt (cilvēku, kas kādam nav zināms vai vēlas palikt kādam nezināms). Nodot (kādu). Atklāt (kādam kāda vai kā atrašanās vietu).
nodot Atklāt (cilvēku, kas vēlas palikt nemanāms, nezināms). Padarīt (ko) nojaušamu, noprotamu.
pieķert Atklāt, arī pārsteigt (kādu, kas dara ko morāles, tiesiskām normām neatbilstošu). Atklāt, arī pārsteigt (kādu morāles, tiesiskām normām neatbilstošā darbībā).
lodžija Atklāta galerija, kas piekļaujas celtnei. Telpa, kuru vienas ārsienas vietā norobežo margas.
atkritumprodukti Atkritumi, atlikumi, kas rodas kādā ražošanas procesā.
Radioaktīvie atkritumi Atkritumi, kas rodas, apstrādājot radioaktīvās vielas.
nobiras Atlauztu iežu gabalu kopums, kas, smaguma spēka iedarbībā nobirstot, sakrājas kalna nogāzē, pakājē, iežu atsegumu lejasdaļā.
drupas Atliekas pēc (parasti celtnes) sagraušanas vai sagrūšanas.
gruveši Atliekas pēc (parasti celtnes) sagrūšanas. Drupas.
pilsdrupas Atliekas pēc pils sagraušanas vai sagrūšanas.
gruveši Atliekas, atkritumi (no celtniecības, rūpniecības u. tml. materiāliem).
atlikums Atliekas.
koncesija Atļauja, kas dod tiesības nodarboties ar kādu arodu, rūpnieciski izmantot kādu uzņēmumu, ierīci.
Gaiša piemiņa Atmiņas par ko labu, kas parasti saistīts ar mirušu cilvēku.
Gaiša piemiņa Atmiņas par ko labu, kas parasti saistīts ar mirušu cilvēku.
piemiņa Atmiņu kopums (parasti par to, kas pagājis, vairs neeksistē).
polārblāzma Atmosfēras augšējo slāņu spīdēšana, kas novērojama polārajos apgabalos krāsainu loku, staru, joslu veidā.
radiometode Atmosfēras un kosmosa pētīšanas metode, kas pamatota uz atstaroto radioviļņu analīzi.
atraut Atņemt, nedot (to kas kādam pienākas).
šķemba Atoma kodola daļa, kas rodas, tam daloties.
atomfiziķis Atomfizikas speciālists.
nuklīdi Atomi, kas savā starpā atšķiras ar kodolu uzbūvi - nuklonu skaitu vai ar dažādu protonu un neitronu skaitu.
nitrogrupa Atomu grupa, kas sastāv no viena slāpekļa atoma un diviem skābekļa atomiem.
kapuce Atpakaļ atmetama, pie mēteļa apkakles piestiprināta galvassega. Zem zoda sastiprināma cepure (sievietēm, bērniem), kas cieši aptver galvu, brīvu atstājot tikai sejas daļu.
attaisīt Atpogāt, atāķēt, atraisīt u. tml. (to, kas satur, nostiprina apģērbu, apavus u. tml.).
Atvilkt elpu Atpūsties (pēc fiziskas vai garīgas piepūles.)
Atvilkt dvašu Atpūsties (pēc fiziskas vai garīgas piepūles).
Atvilkt elpu Atpūsties (pēc fiziskas vai garīgas piepūles).
atelpa Atpūšanās, vienmērīgas elpošanas atgūšana (pēc fiziskas piepūles).
Iedot kurvīti (retāk kurvi) Atraidīt (piemēram, to, kas bildina, aicina dejot).
(Ie)dot kurvi (biežāk kurvīti) Atraidīt (piemēram, to, kas bildina, aicina dejot).
(Ie)dot kurvīti (retāk kurvi) Atraidīt (piemēram, to, kas bildina, aicina dejot).
palaist Atraisīt (ko sasietu), attaisīt (ko sastiprinātu, arī aizvērtu). Arī panākt, ka (kas) kļūst mazāk saspriegts.
Būt uz spēles Atrasties stāvoklī, situācijā, kad kas ir atkarīgs no nejaušības, pakļauts riskam.
kļauties Atrasties, izplatīties (kam) cieši visapkārt. Būt tādam, kam (kas) atrodas, izplatās cieši visapkārt.
aplobt Ātri apskriet (vairākas vai visas vietas).
šķelt Atrodoties (kur), būt par cēloni tam, ka (kas) tiek norobežots, dalīts, parasti divās, daļās.
sagulēt Atrodoties (uz kā), saplacināt, sablīvēt u. tml. (to), arī būt par cēloni, ka (kas) izveidojas (piemēram, par vielām, priekšmetiem).
šķirt Atrodoties kur, būt tādam, kas atdala (platību, telpu no citas platības, telpas) - piemēram, par kā kopumu, veidojumu, joslu.
nostāties Atrodoties miera stāvoklī, sadalīties vielas daļiņu slāņos (par šķidrumu). Nodalīties no šķidruma, kas atrodas miera stāvoklī (par vielas daļiņu slāni).
šūpoties Atrodoties saskarē ar ko tādu, kas vairākkārt svārstās, sveras, virzīties kopā ar to, būt tā kustību ietekmē.
pārdalīt Atrodoties, izveidojoties (kur), būt par cēloni tam, ka (kas) sadalās divās daļās.
atmest Atsacīties (no tā, kas līdz tam pašam piemitis, bijis raksturīgs), arī pārvarēt (to).
nozare Atsevišķa kādas sabiedriskas sistēmas (piemēram, ražošanas, zinātnes, mākslas) daļa ar noteiktām īpatnībām, noteiktu specifiku.
numurs Atsevišķa telpa vai telpu kopums (parasti viesnīcā, sanatorijā), kas ir apzīmēts ar ciparu, ciparu kopu.
numurs Atsevišķa, samērā patstāvīga (muzikāli dramatiska skaņdarba) sastāvdaļa, kas partitūrā ir apzīmēta ar ciparu, ciparu kopu.
Privāta persona Atsevišķs cilvēks, indivīds (ārpus, piemēram, valsts, sabiedriskas u. tml. oficiālas darbības).
stāvšķautnis Atsevišķs ledus gabals, kas atrodas stāvus ledus segā vai starp ledus laukiem.
skara Atsevišķs, garens veidojums, kas ir atdalījies (no kā).
Nepilnīga atskaņa Atskaņa, kas rodas, ja līdzskaņi aiz pēdējā uzsvērtā rindas patskaņa nav vienādi.
Nepilnīga atskaņa Atskaņa, kas rodas, ja līdzskaņi aiz pēdējā uzsvērtā rindas patskaņa nav vienādi.
Precīza atskaņa Atskaņa, kas rodas, ja skaņas, sākot ar pēdējo uzsvērto rindas patskani, ir vienādas.
Precīza atskaņa Atskaņa, kas rodas, ja skaņas, sākot ar pēdējo uzsvērto rindas patskani, ir vienādas.
spēlēt Atskaņot (ar mūzikas instrumentu) skaņdarbu, tā sastāvdaļu. Būt tādam, kas prot spēlēt (mūzikas instrumentu).
spēlēt Atskaņot ar mūzikas instrumentu vai instrumentiem (skaņdarbu, tā sastāvdaļu).
pūst Atskaņot ar pūšamo mūzikas instrumentu.
nopūst Atskaņot, nospēlēt (ar pūšamo mūzikas instrumentu).
diastole Atslābuma fāze (sirds muskulim), kas ritmiski seko sasprieguma fāzei.
mašīnatslēdznieks Atslēdznieks, kas remontē mašīnas.
remontatslēdznieks Atslēdznieks, kas veic remontdarbus.
bulta Atslēgas sastāvdaļa, kas aizslēdz vai atslēdz.
Virzuļa gredzens Atsperīgs, nenoslēgts metāla gredzens, kas tiek ievietots virzulī izveidotās rievās, lai nodrošinātu blīvu saskari ar cilindra sienām.
atsperojums Atsperu sistēma, kopums (kādā ierīcē, priekšmetā). Tas, kas rada atsperīgumu (kādā priekšmetā).
limonāde Atspirdzinošs dzēriens no ūdens un piedevām (parasti augļu sulas). Šāds dzēriens, kas ir piesātināts ar ogļskābo gāzi.
Nokāpt no kuģa, arī nokāpt krastā (arī malā) Atstājot kuģi, kas piestājis krastā, nokļūt uz sauszemes. Pārtraukt strādāt par jūrnieku.
Kāpt krastā Atstājot ūdens transportlīdzekli, kas piestājis krastā, doties uz sauszemi.
Kāpt krastā Atstājot ūdens transportlīdzekli, kas piestājis krastā, doties uz sauszemi.
Nokāpt malā (arī krastā) Atstājot ūdens transportlīdzekli, kas piestājis krastā, nokļūt uz sauszemes.
šķīriens Atstarpe, kas stellēs veidojas starp šķēriem, pārvietojoties nīšstāviem, un ir paredzēta auda ievadīšanai.
Uzlikt (savu) zīmogu Atstāt ietekmi, pazīmes, kas paliek (pēc kādas norises, notikuma u. tml.).
Uzlikt (savu) zīmogu Atstāt ietekmi, pazīmes, kas paliek (pēc kādas norises, notikuma u. tml.).
robežlīnija Atšķirība, pazīmju kopums, kas nošķir, atdala dažādas parādības.
apmale Atšķirīga mala, kas veidota, piemēram, ar krāsojumu.
strīds Atšķirīgu, pretēju uzskatu, domu paušana par (parasti politikas, zinātnes, mākslas) jautājumiem, parādībām (iespieddarbos, sanāksmēs u. tml.).
atlaisties Atšķirties (par tādiem, kas saķērušies). Tikt atslābinātam (par ko savilktu).
izšķirt Attālināt, atvirzīt citu no cita. Panākt, būt par cēloni, ka vairs nesatiekas, arī pilnīgi atsvešinās.
aizputēt Attālināties (par ko tādu, kas put).
aizvelties Attālināties ar kustību, kas atgādina velšanas (par parādībām dabā).
rādiusvektors Attālums no Saules līdz planētai vai komētai, kas riņķo pa savu orbītu.
āķīgs Attapīgs, atjautīgs, arī viltīgs. Tāds, kas ir spējīgs sagādāt dažādus pārsteigumus, izdarīt ko negaidītu, veikli izmantojot situāciju, faktus (par cilvēku).
noņemt Atteikties (no kā iepriekš pieņemta), paziņot, nolemt, ka (kas) vairs nav spēkā.
Nokratīt pīšļus no (savām) kājām pareti Atteikties no (savas) pagātnes. Atteikties no visa, kas bijis.
aberācija Attēla neprecizitāte, kas rodas optiskajās sistēmās.
modelis Attēlojamais objekts tēlotājā mākslā. Cilvēks, kas pozē māksliniekam.
uzskicēt Attēlot, aplūkot (ko) tekstā vispārināti, bez sīkākas detalizācijas.
ilustrēt Attēlot, atspoguļot mākslinieciski pasīvi, bez dziļākas problemātikas.
atspulgs Attēls (kas rodas uz kādas virsmas, tai atstarojot gaismu).
hologramma Attēls, kas iegūts ar hologrāfijas metodi.
rentgenuzņēmums Attēls, kas iegūts ar rentgenaparātu.
ilustrācija Attēls, kas papildina vai paskaidro tekstu.
trafarets Attēls, teksts u. tml., kas uz kādas virsmas ir iegūts ar šādas plāksnes palīdzību.
ūdenszīme Attēls, teksts, kas dažu šķirņu papīrā ir izveidots tā ražošanas procesā un ir redzams, papīru caurskatot pret gaismu.
relācija Attiecība (parasti starp matemātiskiem lielumiem, loģikas objektiem).
molalitāte Attiecība starp izšķīdinātās vielas daudzumu, kas izteikts molos, un šķīdinātāja daudzumu, kas izteikts kilogramos.
molaritāte Attiecība starp izšķīdinātās vielas daudzumu, kas izteikts molos, un šķīduma tilpumu, kas izteikts litros.
Normāla koncentrācija Attiecība starp izšķīdinātās vielas ekvivalentu daudzumu, kas izteikts molos, un šķīduma tilpumu, kas izteikts litros.
irealitāte Attiecības, apstākļi, kādu nav īstenībā. Tas, kas ir radīts fantāzijā, iedomās. Nerealitāte.
saikne Attiecību kopums (parasti starp parādībām sabiedrībā, dabā), kam raksturīga, parasti savstarpēja, ietekme, iedarbība. Tas, kas rada, nodrošina šādu attiecību kopumu.
sakars Attiecību kopums (piemēram, starp parādībām sabiedrībā, sabiedrības locekļiem), kas nodrošina mijiedarbību, informācijas apmaiņu, iekļāvumu noteiktā sistēmā.
saikne Attiecību kopums (starp cilvēkiem, to grupām, valstīm u. tml., arī starp cilvēkiem un kādām parādībām, notikumiem), kam raksturīga, parasti savstarpēja, ietekme, iedarbība, informācijas pārraide. Tas, kas rada, nodrošina šādu attiecību kopumu.
vārds Attiecīgs valodas vienību savienojums, kopums, kas ir izmantots kāda satura izpausmei. Izteikums, teksts, kura saturs ir pausts ar šādām valodas vienībām.
gaisma Attieksme, ar kādu kas tiek parādīts, attēlots. Veids, kādā ko parāda, attēlo.
progress Attīstība, kam raksturīga virzība uz pilnīgāku, augstāku stāvokli. Likumsakarīga (kā) pāreja no zemākas pakāpes uz augstāku pakāpi.
izveidot Attīstīt, pilnveidot (piemēram, kustības, valodu). Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, kustības, valoda) tiek attīstīts, pilnveidots.
Attieksmes adjektīvs Atvasināts adjektīvs, kas izsaka raksturojamā priekšmeta pazīmi kā tiešu sakaru ar adjektīvā ietverto pamatvārdu.
attēls Atveidojums, kas iegūts ar optisku instrumentu vai ar atspoguļojumu uz kādas virsmas.
izpildīt Atveidot ar mūzikas instrumentu (instrumentālu skaņdarbu). Spēlēt, atskaņot.
salikt Atveidot rakstiski, arī grafiski. Ievietot, ierakstīt tekstā (vairākas, daudzas zīmes).
nosliekt Atvēlēt, atdot (kādam, piemēram, daļu. no pārtikas).
žāva Atvere, kas savieno mutes dobumu ar rīkli.
atputēt Atvirzīties šurp (par ko tādu, kas put). Atvirzīties (kur, pie kā u. tml.).
piekrišana Atzinība sabiedrībā, patika, kas izpaužas aktīvā rīcībā, darbībā.
bis Atzinīgs publikas sauciens izrādē, koncertā - aicinājums atkārtot (priekšnesumu).
pārliecība Atzinums, arī ieskats (parasti par kādu konkrētu parādību sabiedrībā vai dabā), kas indivīdam ir izveidojies un ko tas neapšauba.
pieļāvums Atzinums, saskaņā ar kuru kas var, arī drīkst būt, norisināties un kas neizraisa ko nevēlamu (parasti noteiktos apstākļos).
pārliecība Atziņa, atziņu kopums, kas indivīdam izveidojas par parādībām dabā un sabiedrībā un kas nosaka tā personības galvenās īpašības, darbības virzību, attieksmes pret apkārtējo pasauli un cilvēkiem.
tēze Atziņa, kas ir jāpierāda.
Dzīvā doma Atziņa, uzskats, kas radies ciešā saistībā ar dzīvi.
bāze Atziņas, fakti, kas ir pamatā kādam pasākumam, darbībai.
prozenhīma Audi (augiem), kam šūnu garums ir vairākas reizes lielāks par platumu.
Kaula smadzenes Audi, kas atrodas kaulu dobumos.
šķērsaudi Audi, kas audumā ir novietoti šērsām tā garenvirzienam.
gļotāda Audi, kas izklāj ar ārējo vidi saistītos dobumus un cauruļveida orgānus (cilvēka vai dzīvnieku organismā).
segaudi Audi, kas sedz (organisma, tā daļu) virsmu, izklāj (tā) dobumus un kam ir aizsargāšanas funkcija.
epitēlijs Audi, kas sedz daudzšūnu organisma virsmu un izklāj tā dobumus.
Gludie muskuļaudi Audi, kas veido gludos muskuļus.
Šķērssvītru muskuļaudi Audi, kas veido šķērssvītru muskuļus.
Šķērssvītru muskuļaudi Audi, kas veido šķērssvītru muskuļus.
emalja Audi, kas veido zoba ārējo kārtu.
transsudāts Audos un ķermeņa dobumos uzkrājies šķidrums, kas nav radies iekaisuma rezultātā.
ievainojums Audu bojājums (cilvēka vai dzīvnieka organismā), kas radies ārējas iedarbības rezultātā.
nosaldējums Audu bojājums (cilvēkam vai dzīvniekam), kas rodas aukstuma iedarbībā.
apsaldējums Audu bojājums, kas rodas zemā temperatūrā.
seroza Audu kārta, kas klāj mugurkaulnieku ķermeņa dobumus un apņem orgānus, kas atrodas šajos dobumos.
tuberkuls Audu paugurs, kas veidojas tuberkulozes baktēriju iedarbībā.
savainojums Audu, parasti stiprs, bojājums (organismā), kas radies ārējas iedarbības rezultātā.
piešuve Auduma, ādas u. tml. veidojums, kas piešūts (parasti) apģērba gabalam (piemēram, tā pagarināšanai, rotāšanai).
ripss Audums ar šķērsvirziena, garenvirziena vai diagonālām rievām, kas veidojas no pagarinātām audu vai šķēru pārsedzām.
pusvadmala Audums, kas ir austs no vilnas dzijas un kokvilnas diedziņiem.
pakulas Audums, kas izgatavots no šāda šķiedru kopuma vai kam ir liels šādu šķiedru piejaukums.
lini Audums, kas izgatavots no šīs šķiedras.
vaskadrāna Audums, kas no vienas vai abām pusēm ir pārklāts ar ūdensnecaurlaidīgu plēvi.
segaudums Audums, kas paredzēts (kā, parasti mēbeļu) pārsegšanai, pārvilkšanai.
virsdrēbe Audums, kas paredzēts apģērba (piemēram, mēteļa, kažoka) virsējās daļas gatavošanai vai (kā) pārklāšanai, apvilkšanai. Virsdrāna (1).
virsdrāna Audums, kas paredzēts apģērba (piemēram, mēteļa, kažoka) virsējās daļas gatavošanai vai (kā) pārklāšanai, apvilkšanai. Virsdrēbe (1).
ataudzēt Audzēt, arī ieaudzēt vai izaudzēt no jauna (to, kas jau kādreiz bijis).
vairpumpuri Auga (jauna auga veidošanās) orgāni, kas attīstās uz lapām, to žāklēs vai ziedkopās.
Zedeņu audi Auga (parasti lapas, retāk stiebra) pamataudi, kas sastāv no blīvi savienotām iegarenām šūnām, kuras atrodas perpendikulāri auga virsmai zem epidermas slāņa.
šķirtnis Auga daļa, kas ir nošķirta tā pavairošanai.
pārveidne Auga daļa, kas ir radusies, pārveidojoties kādam tā orgānam.
žuburs Auga daļu (parasti zaru, vasu) kopums, kas veidojas vienā un tai pašā auga vietā.
seglapa Auga lapa, kas atrodas pie zieda vai ziedkopas pamatnes un kam ir to aizsargāšanas funkcija.
Veģetatīvie orgāni, arī veģetatīvās daļas Auga orgāni (daļas), kas nodrošina tā eksistenci (piemēram, lapas, stumbrs, sakne).
stolons Auga pazemes vasa, kas stiepjas no mātesauga un kam galā veidojas jauna auga aizmetnis.
uzmava Auga saknes galotnes daļa, ko aptver blīvs šūnu slānis, kas aizsargā saknes augšanas joslu no ievainošanas.
nektārijs Auga sekrēcijas orgāns, kas izdala nektāru.
Sarucis stumbrs Auga stumbrs, kas sugas, ģints u.tml. attīstības gaitā ir ievērojami samazinājies.
šūnapvalks Auga šūnas sastāvdaļa, kas apņem protoplazmu un parasti piekļaujas tās ārējam slānim.
stumbrs Auga vasas (parasti cilindriska) daļa, kas balsta tā virszemes orgānus.
lakstaugi Augi ar sulīgām, nepārkoksnētām virszemes daļām, kas veģetācijas perioda beigās pilnīgi atmirst vai daļēji pārziemo.
siltummīļi Augi vai dzīvnieki, kas ir cēlušies galvenokārt zemeslodes siltajās un karstajās joslās un ir neizturīgi pret samērā zemu pozitīvu temperatūru.
endēmi Augi vai dzīvnieki, kas sastopami tikai kādā noteiktā ģeogrāfiskā apgabalā.
Ārstniecības augi Augi, kam ir dziednieciskas īpašības.
Pašapputes augi Augi, kas apputeksnējas ar savu ziedu putekšņiem.
sāļmīļi Augi, kas aug ar sāļiem bagātā vidē.
ēnmīļi Augi, kas aug ēnainās vietās, necieš spilgtu gaismu. Ēnaugi.
ēnaugi Augi, kas aug ēnainās vietās, necieš spilgtu gaismu. Ēnmīļi.
mezofīti Augi, kas aug mēreni mitrā augsnē.
mitraudži Augi, kas aug mitrās, slapjās vietās.
sālaudži Augi, kas aug sāļās augsnēs.
nektāraugi Augi, kas izdala nektāru.
Pusēnas augi Augi, kas labi attīstās daļēji aizēnotās vietās.
sāļbēgļi Augi, kas neaug vai vāji aug ar sāļiem bagātā vidē.
kultūraugi Augi, kas no savvaļas apstākļiem ir pārvietoti uz cilvēka sagatavotu vietu, tiek kopti, uzlaboti.
sausaudži Augi, kas pielāgojušies dzīvei sausā vidē.
ūdensaugi Augi, kas pilnīgi vai daļēji aug ūdenī.
garšaugi Augi, kas satur aromātiskas un garšas ziņā asas vielas (piemēram, selerijas, pētersīļi, mārrutki, ķiploki, dilles) un ko pievieno ēdieniem garšas uzlabošanai.
nikotīnaugi Augi, kas satur nikotīnu.
sniegaugi Augi, kas spēj attīstīties zem sniega segas (piemēram, sniegpulkstenītes).
ziedaugi Augi, kas vairojas ar sēklām un kas, parasti, zied krāšņiem ziediem.
paparžaugi Augi, kas vairojas ar sporām un kam ir fizioloģiski neatkarīgu, patstāvīgi dzīvotspējīgu paaudžu maiņa (piemēram, staipekņi, kosas, papardes).
sporaugi Augi, kas vairojas un izplatās galvenokārt ar sporām.
Gaismas augi Augi, kas var augt tikai pilnā apgaismojumā.
saulmīļi Augi, kas vislabāk aug pilnā saules apgaismojumā.
nezāles Augi, ko (attiecīgajā laukā) neaudzē, bet kas tur ir ieviesušies.
sēklkopība Augkopības nozare, kas ietver kultūraugu šķirņu sēklu ieguvi.
pļavkopība Augkopības nozare, kas ietver pļavu un ganību izmantošanu un uzlabošanu.
sēklzinība Augkopības nozare, kas pētī sēklu morfoloģiju, fizioloģiju, ķīmisko sastāvu no apaugļošanās līdz jauna, patstāvīga auga attīstībai.
sēklotne Auglenīcas daļa, kas satur daudz sēklu.
irbulis Auglenīcas vidusdaļa, kas savieno drīksnu ar sēklotni.
polderis Auglīga sauszemes platība, kas atrodas zemāk par apkārtējo ūdenstilpju līmeni un kas ir norobežota ar dambjiem, lai tā neapplūstu.
somenis Auglis - sauss veronis, kas izveidojies no vienas augļlapas, saaugot tās malām.
pāksts Auglis - sauss viencirkņa veronis, kas atveras ar divām vārsnēm un attīstās no vienas augļlapas.
neveronis Auglis, kas pēc sēklu nobriešanas neatveras.
kopauglis Auglis, kas veidojies no ziedkopām vai to daļām, kurās ziedi ir ļoti cieši kopā.
pūka Augļa, sēklas matiņš, kas sekmē to izplatīšanos.
sēnalas Augļapvalki, sēklapvalki, ziedu plēksnes (graudiem), kas paliek pēc (to) lobīšanas, slīpēšanas.
pulpa Augļi, kas ir apstrādāti ar sērpaskābes anhidrīdu, lai tos pasargātu no mikroorganismiem, bojāšanās.
sariest Augot izveidot (vairākas, daudzas augu daļās) - par augiem.
sasakņoties Augot izveidot vairākas, daudzas saknes (par augiem).
sastīgot Augot izveidot vairākas, daudzas stīgas (par augiem).
skaldīties Augot, attīstoties kļūt tādam, kam veidojas divas vai vairākas daļas (par augu orgāniem).
ubikvists Augs vai dzīvnieks, kas var eksistēt ļoti dažādos ekoloģiskos apstākļos.
punduris Augs, dzīvnieks, kas ir daudz mazāks par parastajiem savas dzimtas sugu, šķirņu augiem, dzīvniekiem.
kserofīts Augs, dzīvnieks, kas ir pielāgojies dzīvei sausā vidē.
virsaudzis Augs, kas aug uz citiem augiem (parasti uz koku stumbriem un zariem).
litofīts Augs, kas aug uz klintīm, akmeņiem.
krustojums Augs, kas iegūts, krustojot dažādu šķirņu, sugu vai ģinšu augus. Hibrīds.
punduraugs Augs, kas ir daudz mazāks par parasto savas dzimtas sugas, šķirnes augu.
sēklaudzis Augs, kas ir izaudzis no sēklas.
patsaknis Augs, kas ir izaudzis no spraudeņa, šķirtņu vai sakņu dzinuma.
reliktaugs Augs, kas mazā teritorijā ir saglabājies no kāda iepriekšēja ģeoloģiskā laikmeta.
migrants Augs, kas migrē.
hidrofobs Augs, kas necieš lieku mitrumu.
pusparazīts Augs, kas organiskās vielas sintezē pats, bet ūdeni un minerālvielas uzņem no cita auga.
parazītaugs Augs, kas parazitē uz cita auga.
higrofīts Augs, kas pielāgojies dzīvei mitrā vidē.
hidrofīts Augs, kas pielāgojies dzīvei ūdenī.
trakumzāle Augs, kas uzbudina nervu sistēmu.
remontantaugs Augs, kas vairākkārt zied un ražo augļus vienā un tai pašā veģetācijas periodā.
oligotrofs Augs, kas var augt ar barības vielām nabadzīgās augsnēs.
gaismmīlis Augs, kas var augt tikai pilnā apgaismojumā.
tukšziedis Augs, kas zied, bet nenes augļus.
reliktaugsne Augsne, kas ir saglabājusi īpašības no kāda iepriekšēja ģeoloģiskā laikmeta un neatbilst tagadējiem fiziski ģeogrāfiskiem vai saimnieciskās izmantošanas apstākļiem.
smalkzeme Augsne, kas sastāv no sīkām daļiņām.
plienājs Augsne, kas satur blīvu dolomītu, merģeli.
solončaks Augsne, kas virskārtā satur daudz sāļu.
arkls Augsnes pamatapstrādes rīks (ar kuru apvērš un drupina arumsloksni, iestrādājot augsnē augu atliekas, mēslojumu).
sakārta Augsnes struktūra, kam raksturīgas pikas, graudi ar diametru aptuveni līdz diviem centimetriem.
velēna Augsnes virsējais slānis, kas satur daudz augu (parasti zālaugu, sūnaugu) un atmirušo pazemes daļu. Šādas augsnes virsējā slāņa gabals.
flauta Augsta reģistra koka pūšamais mūzikas instruments.
tinkšķis Augsta, dzidra skaņa, kas rodas, piemēram, vibrējot metāla, stikla priekšmetiem.
robeža Augstākā (arī zemākā), pēdējā, arī pieļaujamā pakāpe, norma, kas raksturo (kā) attīstību, norisi, izpausmi, kvalitāti, kvantitāti.
gubernators Augstākā amatpersona Amerikas Savienoto Valstu, Latīņamerikas zemju štatos.
virspavēlnieks Augstākā amatpersona bruņotajos spēkos, kas vada atsevišķu bruņoto spēku veidu, arī stratēģiska mēroga militāras operācijas.
sabiedrība Augstākā cilvēku attiecību attīstības pakāpe, kas izpaužas atsevišķu cilvēku mijiedarbībā, to grupu, organizāciju u. tml. funkcionēšanā un attīstībā; vēsturiski konkrēta cilvēku kopība.
senāts Augstākā kasācijas tiesu instance (buržuāziskajā Latvijā).
konservatorija Augstākā mūzikas mācību iestāde (piemēram, Padomju Savienībā, buržuāziskajā Latvijā).
meistars Augstākā pakāpe cunfšu amatnieku hierarhijā. Cilvēks, kas ir piederīgs šai pakāpei.
augšpalāta Augstākā palāta (buržuāziskajā parlamentā), kuras locekļus parasti ieceļ un kurai nereti piešķirtas lielākas tiesības nekā apakšpalātai.
ģenerālprokurors Augstākā prokuratūras amatpersona, kas realizē augstāko uzraudzību par likumu precīzu izpildi.
valsts Augstākā sistemātikas vienība bioloģijā. Augstākā rajonēšanas vienība floristikā.
koledža Augstākā vai vidējā mācību iestāde (piemēram, Anglijā, Amerikas Savienotajās Valstīs).
virskundzība Augstākā, noteicošā vara, kas pakļauj, izmanto (piemēram, kāda tautu, teritoriju). Stāvoklis, kam raksturīga šāda vara.
ģenerālštābs Augstākais (bruņoto spēku) vadības orgāns, kas pārzina jautājumus par valsts aizsardzību, kara operāciju sagatavošanu un īstenošanu.
kronis Augstākais sasniegums. Tas, kas ir pārāks par ko citu.
rekords Augstākais tehniskais rezultāts, kas sasniegts kādā sporta veidā oficiālās sacensībās, ievērojot oficiālos sacensību noteikumus.
Devītais vilnis Augstākais vilnis, kas atkārtojas jūras viļņošanās ritmā.
Devītais vilnis Augstākais vilnis, kas atkārtojas jūras viļņošanās ritmā.
brahmanis Augstākās kastas loceklis (Indijā).
virspriesteris Augstākas pakāpes priesteris, kam ir lielākas tiesības.
zieds Augstāko augu (sēklaugu) vairošanās orgāns, kas sastāv no apziedņa, putekšņlapām un auglenīcas.
fitoncīdi Augstāko augu izdalītas vielas, kas aptur mikroorganismu attīstību.
Vasas pārveidnes Augstāko augu orgāni, kas ārējo apstākļu un veicamās papildfunkcijas ietekmē izveidojušies no vasas un krasi atšķiras no tās.
zars Augstāko augu sastāvdaļa - veidojums, kas attīstās no stumbra un parasti savieno stumbru ar lapām. Šāds veidojums kopā ar (auga) lapām un ziediem.
sakne Augstāko augu veģetatīvais orgāns, kas nostiprina augu augsnē, uzsūc ūdeni un tajā izšķīdušās minerālvielas, sintezē organiskas vielas un sekmē to pārvietošanos uz citiem orgāniem, izdala vielmaiņas produktus.
Kursa projekts Augstāko mācību iestāžu studenta vai vidējo speciālo mācību iestāžu audzēkņa patstāvīgi izstrādāts darbs (beidzot attiecīgo mācību pakāpi), kas sastāv no rasējumiem un aprēķiniem.
Kursa projekts Augstāko mācību iestāžu studenta vai vidējo speciālo mācību iestāžu audzēkņa patstāvīgi izstrādāts darbs (beidzot attiecīgo mācību pakāpi), kas sastāv no rasējumiem un aprēķiniem.
Komunisma materiāli tehniskā bāze Augsti attīstīta ražošana visās ekonomikas nozarēs, balstoties uz valsts pilnīgu elektrifikāciju, tautsaimniecības ķimizāciju, ražošanas procesu kompleksu mehanizāciju un automatizāciju.
Komunisma materiāli tehniskā bāze Augsti attīstīta ražošana visās ekonomikas nozarēs, kura balstās uz valsts pilnīgu elektrifikāciju, tautsaimniecības ķimizāciju, ražošanas procesu kompleksu mehanizāciju un automatizāciju.
Komunisma materiāli tehniskā bāze Augsti attīstīta ražošana visās ekonomikas nozarēs, kura balstās uz valsts pilnīgu elektrifikāciju, tautsaimniecības ķimizāciju, ražošanas procesu kompleksu mehanizāciju un automatizāciju.
zinātnieks Augsti kvalificēts speciālists, kas veic pētniecisko darbu kādā zinātnes nozarē.
kornete Augsto diapazona metāla pūšamais instruments, kas sastāv no liektām misiņa caurulēm, ventiļu mehānisma un uzliekama piemutņa.
Galotnes pumpurs Augšanas pumpurs, kas atrodas zara vai stumbra galā.
Galotnes pumpurs Augšanas pumpurs, kas atrodas zara vai stumbra galā.
Trīsgalvainais muskulis Augšdelma muskulis, kas atliec apakšdelmu elkoņa locītavā.
augša Augšējā daļa (tā daļa, kas atrodas virs kā, kam pāri). Pretstats apakša.
mugura Augšējā vai uz augšu pavērstā (priekšmeta) daļa, kas atgādina šādu, parasti dzīvnieka, ķermeņa daļu.
plecs Augšējā, arī vairāk izvirzītā (priekšmeta) daļa, kas parasti atrodas noteiktā leņķī attiecībā pret tā galveno daļu.
augšstāvs Augšējais stāvs. Stāvs, kas ir augstāk par citiem.
ziemeļblāzma Augšējo atmosfēras slāņu spīdēšana, kas novērojama polārajos apgabalos krāsainu loku, staru, joslu veidā. Polārblāzma.
Augļa vīkals Augšlapas, kas paliek pie augļa.
termika Augšupejoša gaisa plūsma, kas izveidojas virs samērā siltas vietas Zemes virsā.
zemsedze Augu (sūnu, ķērpju, mētru, zālaugu) kopums, kas sedz meža augsni.
veidotājaudi Augu audi, kas dod sākumu citiem, patstāvīgiem audiem.
uzsūcējaudi Augu audi, kas no apkārtējās vides uzsūc ūdeni un tajā izšķīdušās barības vielas.
sklerenhīma Augu audi, kas sastāv no biezām, parasti pārkoksnētam, atmirušām šūnām.
lūksne Augu audu komplekss, kas ietilpst vadaudu sastāvā un vada organiskās vielas.
dobe Augu audzēšanai sagatavots neliels (parasti paaugstināts) dažādas formas augsnes gabals, kas iezīmēts, piemēram, ar vagām, taciņām.
karotinoīdi Augu dzeltenie vai oranži sarkanie pigmenti, kas piedalās šūnu elpošanas, augšanas, vairošanās un fotosintēzes procesos.
liepa Augu dzimta, kurā ietilpst koki un krūmi ar netilārainiem ziediem, kas sakārtoti ziedkopās ar garām augšlapām.
dievkrēsliņi Augu dzimta, kurā ietilpst koki, krūmi un lakstaugi, kas satur indīgas vielas.
rezēda Augu dzimta, kurā ietilpst viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, retāk krūmi, kam raksturīgi nekārtni ziedi, kas sakārtoti auga galotnēs ķekaros vai vārpās.
madara Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi, krūmi un koki ar veselām lapām mieturos, ziediem skarveida ziedkopās, augļiem, kas dalās divos skaldeņos.
rubija Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi, krūmi un koki ar veselām lapām mieturos, ziediem skarveida ziedkopas, augļiem, kas dalās divos skaldeņos. Madaru dzimta.
meristēma Augu embrionālo šūnu grupa - veidotājaudi, kas strauji dalās un izveido visus pārējos audus.
aspekts Augu kopas izskats, kas atkarīgs no augu krāsas (kādā laika posmā).
sūnaugi Augu nodalījums, kurā ietilpst primitīvi viengadīgi vai daudzgadīgi daudzšūnu augstākie augi, kas vairojas ar sporām vai veģetatīvi un kam nav sakņu. Šī nodalījuma augi.
sporofīts Augu paaudze, kas producē sporas.
špalera Augu rinda, kas ir izveidota pie šāda režģa.
augājs Augu sega (uz zemes). Augu kopums (kas aug kādā vietā, apgabalā, teritorijā).
kraupis Augu slimība, kas uz augļu, bumbuļu, lapu vai sakņu virsmas rada plankumus, kreveles.
rūsa Augu slimība, ko izraisa sēnes, kuras uz auga orgāna veido dažādas formas un lieluma pustulas, kas pildītas ar sporu masu rūsganā krāsā.
puve Augu slimība, kuru izraisa baktērijas un mikroskopiskas sēnes un kuras rezultātā sabrūk auga šūnapvalks un starpšūnu viela.
pioniersuga Augu suga, kas kādā atklātā vietā (piemēram, meža izcirtumā) iesakņojas pirmā un rada pirmo augu kopu.
plazmolīze Augu šūnas ķermeņa saspiešanās un atdalīšanās no apvalka, kas noris, šūnu ievietojot koncentrētā sāls vai cukura šķīdumā.
bioģeocenoze Augu un dzīvnieku sistēma, kas izveidojas saistībā ar attiecīgo zemes virsmas rajonu, tā mikroklimatu, ģeoloģisko uzbūvi, ūdens režīmu.
suga Augu un dzīvnieku sistemātikas pamatvienība, kurā ietilpst īpatņi ar līdzīgām pazīmēm.
lopbarība Augu un dzīvnieku valsts produkti, pārtikas rūpniecības atkritumprodukti, arī minerālvielas un citas vielas, ko izmanto lauksaimniecības dzīvnieku, mājputnu un kažokzvēru ēdināšanai.
barība Augu vai dzīvnieku valsts produkti (arī minerālvielu piedevas), kas nepieciešami dzīvības procesu uzturēšanai dzīvā organismā. Pārtika, uzturlīdzekļi, uzturs.
klons Augu vai zemāko dzīvnieku organisma pēcnācēji, kas radušies no viena īpatņa veģetatīvās vairošanās ceļā.
laponis Augu veģetatīvais ķermenis, kas nav diferencēts saknē, stumbrā un lapās.
hlorofils Augu zaļais pigments, kas absorbē saules enerģiju un dod iespēju augiem asimilēt no gaisa ogļskābo gāzi.
Lapu blusiņas Augutu apakškārta, kurā ietilpst kukaiņi, kas pēc izskata atgādina laputis un kas pārvietojas lecot. Šīs apakškārtas kukaiņi.
Lapu blusiņas Augutu apakškārta, kurā ietilpst kukaiņi, kas pēc izskata atgādina laputis un kas pārvietojas lecot. Šīs apakškārtas kukaiņi.
vilkarīkle Aukslēju šķeltne - iedzimta (embrionālās attīstības trešajā mēnesī radusies) anomālija, kas izveidojas, viduslīnijā nesaaugot simetriskajiem aukslēju aizmetņiem un nenodaloties mutes un deguna dobumiem.
rasols Aukstais ēdiens - salāti, kas gatavoti no vārītas vai ceptas gaļas, vārītiem dārzeņiem (piemēram, kartupeļiem, bietēm), olām un skābētiem vai marinētiem gurķiem, pievienojot krējumu vai krējumu ar majonēzi un garšvielas.
sasalt Aukstuma iedarbībā kļūt cietam, sabojāties, parasti pilnīgi (parasti par pārtikas produktiem).
labirints Auss iekšējā daļa, kas sastāv no priekštelpas, pusloka kanāliem, gliemeža.
gongs Austrumāzijas tautu metāla sitamais mūzikas instruments izliekta bronzas diska veidā (izmanto arī signalizēšanai). Metāla gabals, ko skandina signalizējot.
vandaļi Austrumģermāņu cilts, kas 455. gadā (mūsu ērā) ieņēma un nopostīja Romu.
redīfs Austrumu tautu dzejā - vārds vai vārdu grupa, kas atkārtojas aiz atskaņas katrā vārsmā.
papildautobuss Autobuss, kas veic reisu papildus autobusu kustības kārtējiem reisiem.
autoinspektors Autoinspekcijas darbinieks, kas kontrolē autotransporta stāvokli un kustību.
totalizators Automātisks skaitītājs, kas rāda, kāda summa iemaksāta par katru sporta sacensību dalībnieku.
iemaņas Automatizēti praktiskās vai intelektuālās darbības paņēmieni, kas iegūti prakses, pieredzes, mācību rezultātā.
stereotips Automatizēts, parasti reflektorisks, kustību kopums, poza, runas akts, kas nav pakļauts tiešai apziņas kontrolei.
saldētājautomobilis Automobilis ar saldēšanas iekārtu, kurš pārvadā saldētu produkciju un produktus, kas ātri bojājas. Refrižeratorautomobilis.
refrižeratorautomobilis Automobilis ar saldēšanas iekārtu, kurš pārvadā saldētu produkciju un produktus, kas ātri bojājas. Saldētājautomobilis.
amfībija Automobilis, tanks, kas var pārvietoties gan pa sauszemi, gan pa ūdeni.
virsbūve Automobiļa ārējā daļa (piemēram, kabīne, kravas kaste, motora pārsegs), kas paredzēta vadītāja, pasažieru un kravas ievietošanai un kas satur un nosedz citas automobiļa daļas un veido tā izskatu.
kulba Automobiļa kravas kaste ar segtu vai vaļēju virsu.
telfers Autonoma, kompakta celšanas mašīna, kas pārvietojas pa viensliedes piekarceļu.
replika Autora atkārtots mākslas darbs, kas atšķiras no iepriekšējā darba, piemēram, ar citiem izmēriem, pārmaiņām mazāk nozīmīgās detaļās.
oriģināls Autora veidots teksts (rokrakstā vai mašīnrakstā), attēls, kas paredzēts poligrāfiskai pavairošanai, kopēšanai.
Autora teksts Autora vēstījums, arī piebildes, remarkas (parasti daiļdarbos, publicistiskos sacerējumos) atšķirībā no tiešās, netiešās, noģiedamās runas.
sieksta Aužamo stāvu daļa - līmeniski (viens ar otru savienoti un saķīlēti) dēļi, kas ietver aušanas iekārtu.
šķietlāde Aužamo steļļu mehānisms (ar nostiprinātu šķietu), kas vada atspoli šķīrienā un pievirza audus pie auduma malas.
nīts Aužamo steļļu sastāvdaļa - īpašā paceļamā un nolaižamā ietvarā iestiprināti, parasti pa divi kopā savīti, metāla vai kokvilnas pavedieni, kas vidus daļā veido atvērumu, caur kuru izver šķērus (pinuma veidošanai).
transportaviācija Aviācija, kas ir paredzēta kravas, arī pasažieru pārvadāšanai.
Dienas avīze Avīze, kas iznāk katru dienu.
Dienas avīze (arī laikraksts) Avīze, laikraksts, kas iznāk katru dienu.
tamtams Āzijas tautu metāla sitamais mūzikas instruments - liels, dobji skanošs disks, pa kuru sit ar vālītēm.
polivitaminizēt Bagātināt (pārtikas produktu) ar vairākiem vitamīniem.
vitaminizēt Bagātināt ar vitamīniem (parasti pārtikas produktus).
nitragīns Bakteriāls augsnes mēslojums, kas satur baktērijas, kuras uzkrāj slāpekli.
nitrobaktērijas Baktērijas, kas izraisa nitrifikāciju.
bakteriofāgs Baktēriju vīruss, kas iznīcina attiecīgas grupas baktērijas.
kordebalets Baleta trupas daļa, kas izpilda grupu dejas (atšķirībā no baleta solistiem).
primabalerīna Baleta trupas vadošā dejotāja, kas izpilda galvenās lomas.
gaišs Bālgans, tāds, kas izdalās uz tumšāka fona.
izbalināt Balinot panākt, ka (kas) kļūst gaišs vai gaišāks.
Pasta balodis Balodis, kas apmācīts pārnest vēstules.
Pasta balodis Balodis, kas ir apmācīts nogādāt kādus sūtījumus (parasti vēstules).
mutācija Balss lūzums, kas iestājas (galvenokārt zēniem) 12-16 gadu vecumā sakarā ar balsenes strauju attīstību.
Nodzerta balss Balss, kas no pārmērīgas alkoholisku dzērienu lietošanas ir kļuvusi neskanīga, aizsmakusi.
Nosmēķēta balss Balss, kas no smēķēšanas ir kļuvusi neskanīga, aizsmakusi.
starpbalsts Balsts, kas kādā posmā atrodas starp citiem (galvenajiem) balstiem.
salmiaks Balta kristāliska viela, kas labi šķīst ūdenī. Amonija hlorīds.
starplapa Balta lapa (ierakstiem), kas iestiprināta starp citām iespieddarba lapām.
Nātrija hidroksīds Balta, kristāliska viela, kas gaisa klātbūtnē izplūst un ko izmanto ziepju un dažādu ķimikāliju ražošanai.
baltists Baltistikas speciālists.
Zīda kokons Balts vai iedzeltens olveida kokons, kas izveidots no zīda pavediena, ko iekūņojoties ap sevi tin zīdvērpējs.
gulsnis Baļķis ēkas konstrukcijā.
šķērsbaļķi Baļķis, kas (piemēram, kādā konstrukcijā) ir novietots šķērsām (kam).
guļbaļķis Baļķis, kas koka konstrukcijā novietots guļus.
vainagkoks Baļķis, kas veido vainagu (4).
Melnā sotņa Banda, kas cīnījās pret revolucionāro kustību, nogalinot progresīvus sabiedriskos un politiskos darbiniekus, rīkojot ebreju grautiņus (1905.-1907. gada revolūcijas laikā).
baņķieris Bankas īpašnieks, akcionārs (kapitālistiskajās valstīs).
vaigubārda Bārda, kas klāj vaigus, bet uz zoda tiek skūta.
papildbarība Barība, kas (savvaļas dzīvniekiem) nepieciešama papildus barībai, ko (tie) spēj iegūt patstāvīgi.
Vitamīnu barība Barība, kas bagāta ar vitamīniem.
terma Barības līdzekļu enerģētiskā novērtējuma vienība, kas atbilst 1000 kilokalorijām.
mikrobarogrāfs Barogrāfs, kas uztver un automātiski pieraksta ļoti mazas spiediena svārstības.
naktsbārs Bārs, kas darbojas naktī.
peldbaseins Baseins, kas ir iekārtots peldēšanai, arī peldēšanas, daiļlēkšanas un ūdenspolo treniņiem un sacensībām, kā arī iedzīvotāju apmācībām peldēšanā.
nevalodas Baumas, tenkas, ko izplata ar nolūku aizskart kāda godu, aizvainot kādu.
traps Bāzisks magmatisks iezis, kas veido horizontālas starpkārtas platformu nogulumiežu segā.
mācītājmuiža Baznīcas zemes gabals ar dzīvojamo māju un saimniecības ēkām, kas piešķirts mācītājam īpašumtiesiskā lietošanā (līdz 20. gadsimta 20. gadiem). Mācītāja muiža. Mācītāja dzīvojamā māja uz šī zemes gabala.
Mācītāja muiža Baznīcas zemes gabals ar dzīvojamo māju un saimniecības ēkām, kas piešķirts mācītājam īpašumtiesiskā lietošanā (līdz 20. gadsimta 20. gadiem). Mācītājmuiža.
Mācītāja muiža Baznīcas zemes gabals ar dzīvojamo māju un saimniecības ēkām, kas piešķirts mācītājam īpašumtiesiskā lietošanā (līdz 20. gadsimta 20. gadiem). Mācītājmuiža.
stādāmbedre Bedre, kas ir izveidota (kā) stādīšanai.
iegruvums Bedre, padziļinājums, kas izveidojas, iegrūstot zemei.
kritene Bedre, padziļinājums, kas izveidojas, iegrūstot zemei.
valoņi Beļģijas, arī Ziemeļfrancijas iedzīvotāju daļa, kas runā franču valodas dialektā.
aleksandrīts Berila paveids - smaragdzaļš dārgakmens, kas mākslīgā apgaismojumā iegūst sarkanīgu nokrāsu.
bērnurīts Bērniem veltīts sarīkojums (ar priekšnesumiem, pārrunām, rotaļām un dejām), kas notiek priekšpusdienā.
verkšķis Bērns, kas bieži raud, parasti kaprīzi, bez nopietna iemesla.
blēņdaris Bērns, kas dara nedarbus, blēņas. Nerātnis.
pirmdzimtais Bērns, kas ģimenē ir piedzimis pirmais.
pusbārenis Bērns, kas ir zaudējis vienu no vecākiem.
ābecnieks Bērns, kas mācās lasīt.
mazgadīgs Bērns, kas nav sasniedzis sešpadsmit gadu vecumu.
Neiznests bērns Bērns, kas piedzimis pirms grūtniecības laika beigām.
audžubērns Bērns, kas pieņemts kādas ģimenes vai personas gādībā un audzināšanā.
Piena māsa (arī brālis) Bērns, kas pieņemts zīdīt, attieksmē pret pašas zīdītājas bērnu.
paraugbērns Bērns, kas savu labo īpašību dēļ ir paraugs citiem. Priekšzīmīgs bērns.
bārenis Bērns, kas zaudējis abus vecākus vai vienu no tiem.
sērdienis Bērns, kas zaudējis abus vecākus. Bārenis.
vilciņš Bērnu rotaļlieta, kas griežas ap savu asi.
nobērt Berot neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) nobirst (kur, uz kā, garām kam u. tml.).
pārbērt Berot neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) pārbirst (pāri kam, pār ko).
tulzna Beršanas, apdeguma u. tml. rezultātā radies, ar limfu pildīts zemādas pūslis. Arī ādas sacietējums, kas radies no beršanas.
Dinamiskā berze Berze, kas rodas, ķermenim atrodoties vienmērīgā kustībā.
Statiskā berze Berze, kas rodas, ķermenim lēni sākot kustēties.
Slīdes berze Berze, kas rodas, ķermeņiem slīdot vienam gar otru.
Rites berze Berze, kas rodas, vienam ķermenim ripojot pa kādu citu ķermeni.
Rites berze Berze, kas rodas, vienam ķermenim ripojot pa kādu citu ķermeni.
trīt Berzējot (ar ko, pret ko), panākt, ka (kas, parasti asmens, instrumenta, darbarīka griezējdaļa.) kļūst ass vai asāks. Asināt.
izberzt Beržot panākt, ka (kas) kļūst mīksts vai mīkstāks.
spodrināt Beržot, tīrot, klājot ar attiecīgu vielu u. tml., panākt, ka (kas) kļūst spodrs (1) vai spodrāks.
šokbetons Betons, kas izgatavots formā ar vibrācijas metodi.
triecienbetons Betons, kas izgatavots formā ar vibrācijas metodi.
pildbetons Betons, kas paredzēts (kā, piemēram, spraugu, starpu) pildīšanai.
silikātbetons Betons, kas sastāv no kaļķusilīcija dioksīda saistvielas, neorganiskas pildvielas un ūdens.
Bez garšas Bez ēstgribas, bez patikas (ēst, dzert).
dzidrs Bez miglas, dūmakas, arī bez mākoņiem (par debesīm, parasti dienas laikā).
(Ar) gariem zobiem Bez patikas, bez apetītes (ēst).
(Ar) gariem zobiem Bez patikas, bez apetītes (ēst).
nelabprāt Bez patikas. Negribot.
nolinčot Bez tiesas sprieduma izpildīt sodu, parasti nonāvējot (parasti Amerikas Savienotajās Valstīs).
linčot Bez tiesas sprieduma sodīt, parasti nogalinot (parasti Amerikas Savienotajās Valstīs).
sēne Bezhlorofila makroskopisks vai mikroskopisks organisms, kas dzīvo saprofītiski vai parazītiski.
etāns Bezkrāsaina gāzveida viela - piesātinātais ogļūdeņradis, kas ietilpst deggāzes un naftas gāzu sastāvā.
saharīns Bezkrāsaina kristāliska viela (parasti cukura aizstājējs), kas ir aptuveni 500 reižu saldāka par cukuru.
vanilīns Bezkrāsaina kristāliska viela ar aromātisku smaržu, kas glikozīdu veidā atrodas smaržīgās vaniļas augļos un ko iegūst arī sintētiski.
urotropīns Bezkrāsaina kristāliska viela, kurai ir bāziskas īpašības un kuru izmanto, piemēram, vielu sintēzē, par antiseptisku līdzekli, degvielu.
tiamīns Bezkrāsaina, ūdenī šķīstoša kristāliska viela, kas ietilpst fermentu struktūrās un piedalās ogļhidrātu vielmaiņā (B1 vitamīns).
leikoplasti Bezkrāsaini veidojumi, kas atrodas augu šūnu protoplazmā un izstrādā cieti.
limfa Bezkrāsains šķidrums, kas cirkulē mugurkaulnieku organismā pa limfātisko sistēmu, aizpilda starpšūnu telpu un pārnes šūnu vielmaiņas produktus.
asaras Bezkrāsains, sājš šķidrums, ko izdala īpaši acs dobuma dziedzeri Šāds šķidrums, kas izplūdis no acs dobuma.
gliemji Bezmugurkaulnieku tips, kura pārstāvjiem raksturīgs mīksts ķermenis, kas parasti ietverts čaulā. Šī tipa dzīvnieki.
moluski Bezmugurkaulnieku tips, kura pārstāvjiem raksturīgs mīksts nesegmentēts ķermenis, kas parasti ietverts čaulā. Šī tipa dzīvnieki. Gliemji.
Konjunktūras cilvēks Bezprincipu cilvēks, kas savā labā veikli izmanto stāvokli, apstākļus, situāciju, maina savus uzskatus atkarā no tiem.
konjunktūrists Bezprincipu cilvēks, kas savā labā veikli izmanto stāvokli, apstākļus, situāciju, maina savus uzskatus atkarā no tiem. Konjunktūras cilvēks.
politikānis Bezprincipu politiķis, cilvēks, kas darbojas kādas pretējas, naidīgas šķilas politikas interesēs.
vīruss Bezšūnu dzīvības forma, kas sastāv no nukleīnskābes, olbaltumvielām un vairojas tikai dzīvā šūnā.
vergs Beztiesīgs cilvēks, kas atrodas pilnīgā (kāda, kā) ekonomiskā, juridiskā vai citā atkarībā, pakļautībā. Cilvēks, kas daudz un smagi strādā bez pienācīgas atlīdzības vai pilnīgi bez tās.
pirtnieks Bezzemnieki, kas dzīvoja saimnieka pirtī un atstrādāja saimniekam vasarā noteiktu dienu skaitu (Latvijas laukos feodālismā un kapitālisma sākumperiodā).
vaļinieks Bezzemnieks, kas par mītni pie saimnieka atlīdzināja ar savu darbu.
Bērnu bibliotēka Bibliotēka, kas apkalpo 1.-8. klases skolēnus, pirmsskolas vecuma bērnus, kā arī bērnu audzinātājus.
bibliotekārs Bibliotēkas darbinieks, kas pārzina grāmatu krājumu un izsniedz grāmatas lasīšanai.
pamatkomplektēšana Bibliotēkas fondu komplektēšana atbilstoši bibliotēkas profilam.
Priekšmetu katalogs Bibliotēkas katalogs, kurā dati par iespieddarbiem, dokumentiem u. tml. grupēti pēc tālos aplūkotajiem jautājumiem, kas savukārt grupēti sistemātiskā vai alfabētiskā secībā.
lasāmmāja Bibliotēkas paveids (Latgalē pēc padomju varas nodibināšanas Latvijā no 1919. gada līdz 1920. gadam un Padomju Savienībā 20. un 30. gados).
lasītājs Bibliotēkas, lasītavas u. tml. apmeklētājs.
Saviesīgā biedrība Biedrība, kas nodarbojās ar kultūras, arī izklaidējošu sarīkojumu organizēšanu.
slīkšņa Bieza cieši saaugušu ūdensaugu kārta, kas klāj ūdens virsu.
marcipāns Bieza masa, ko iegūst, vārot sasmalcinātu mandeļu un cukura sīrupa maisījumu. Izstrādājums, kas gatavots no šādas masas.
zods Bieza zemādas tauku slāņa kroka, kas atrodas zem šādas cilvēka sejas apakšējās daļas un pēc izskata atgādina šādu daļu. Arī dubultzods.
līkšņa Bieza, cieši saaugušu ūdensaugu kārta, kas klāj ūdens virsmu. Slīkšņa.
maurs Biezi saaudzis izturīgs, īsu lakstaugu zālājs, kas pārklāj kādu, parasti arī staigājamu, augsnes daļu, piemēram, pagalmu.
margapmale Biezs dēlis vai metāla stienis, kas sedz augšējo apšuvuma joslu (laivai vai koka kuģim).
dubultzods Biezs zemādas tauku slānis, kas atrodas zem zoda un it kā izveido otru zodu.
spoguļstikls Biezs, abās pusēs pulēts stikls. Stikla plāksne, ko izmanto spoguļa darināšanai vai kas veido spoguļa elementu.
vlasovietis Bijušā Padomju armijas ģenerālleitnanta A. Vlasova komandētā pretpadomju militārā formējuma loceklis, kas Otrā pasaules kara laikā cīnījās pret Padomju Savienību fašistiskās Vācijas pusē.
Pusgarās bikses Bikses, kas sniedzas līdz ceļiem vai nedaudz pāri tiem.
stara Bikšu daļa, kas aptver kāju.
simetrija Bināro sakarību īpašība, kas atspoguļo dotās sakarības risināšanas neatkarību no kārtības, kādā sakarību veidojošie objekti sakārtoti objektu pārī.
stereotālskatis Binokulāra optiska ierīce, kas sastāv no diviem periskopiem.
magnetobioloģija Biofizikas nozare, kas pētī magnētisma un dzīvu organismu attiecības.
biofiziķis Biofizikas speciālists.
biogrāfs Biogrāfijas autors. Cilvēks, kas vāc faktus par kāda dzīvi un darbību un apraksta tos.
zooģeogrāfija Bioģeogrāfijas nozare, kas pētī dzīvnieku izplatību atkarībā no ģeogrāfiskajiem apstākļiem.
fermentācija Bioķīmisks process, kas noris fermentu ietekmē.
sistemātika Bioloģijas nozare, kas apraksta organismus, klasificē tos, dod tiem nosaukumus.
ģenētika Bioloģijas nozare, kas pētī (organismu) iedzimtības un mainības bioloģiskās likumības.
fizioloģija Bioloģijas nozare, kas pētī dzīvības procesu norises un funkcijas dzīvā organismā un tā daļās, kā arī šo procesu likumsakarības un saistību ar vidi.
organoloģija Bioloģijas nozare, kas pētī dzīvnieku un augu orgānus.
radiobioloģija Bioloģijas nozare, kas pētī jonizējošā starojuma iedarbību uz dzīviem organismiem.
parazitoloģija Bioloģijas nozare, kas pētī parazītus un parazitārās attiecības starp organismiem.
fenoloģija Bioloģijas nozare, kas pētī tās periodiskās parādības dzīvajā dabā, kuru cēlonis ir gadalaiku maiņa un meteoroloģiskie apstākļi.
hidrobioloģija Bioloģijas nozare, kas pētī ūdens organismus.
medniecība Bioloģijas zinātņu nozare, kas izstrādā zinātniskus pamatus un metodes medību saimniecībai.
biometrija Bioloģiskajos pētījumos iegūto datu matemātiskas apstrādāšanas paņēmienu kopums.
adrenalīns Bioloģiski aktīva viela, kas veidojas galvenokārt virsnieru dziedzerī.
mediators Bioloģiski ļoti aktīva viela, kas nervu uzbudinājuma liakā izdalās nervu šķiedru un šūnu kontaktu vietās.
infekcija Bioloģisko procesu kopums, kas rodas, ja slimības izraisītāji mikroorganismi iekļūst, savairojas un sāk darboties organismā. Slimības izraisītāju mikroorganismu iekļūšana organismā.
bioniķis Bionikas speciālists.
nobirdināt Birdināt un pabeigt birdināt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.). Birdinot neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) nobirst (kur, uz kā, garām kam u. tml.).
Ziņu birojs Birojs, kas sniedz ziņas, parasti, par adresēm, telefona numuriem u.tml.
svētbirzs Birzs, kas ir izmantota par reliģiska kulta vietu.
Bišu māte Bišu saimes loceklis, kas dēj olas.
Bišu māte Bišu saimes loceklis, kas dēj olas.
Darba bite Bišu saimes loceklis, kas veic visus darbus stropā un ārpus tā.
bite Bišveidīgo kukainis, kas ziedu nektāru pārstrādā medū.
vietraudzis Bites, kas izraugās bišu saimes spieta turpmāko mājokli.
ūdensblaktis Blakšu kārtas apakškārta, pie kuras pieder blaktis, kas dzīvo saldūdenī vai uz tā virsmas. Šīs apakškārtas blaktis.
vairogblaktis Blakšu kārtas dzimta, pie kuras pieder blaktis ar muguras vairodziņu, kas reizēm klāj arī vēderu. Šīs dzimtas kukaiņi.
ūdensskraiduļi Blakšu kārtas dzimta, pie kuras pieder kukaiņi, kas dzīvo uz ūdens un kam ir īsas kājas. Šīs dzimtas kukaiņi.
ūdensmērītājs Blakšu kārtas dzimta, pie kuras pieder vidēji lielas, garkājainas blaktis, kas dzīvo uz ūdens un pārvietojas, skraidot pa ūdens virsu.
mugurpelde Blakšu kārtas kukainis, kas dzīvo ūdenī un peld ar augšup pavērstu vēderu.
peldblakts Blakts, kam raksturīgs olveida ķermenis un kas dzīvo stāvošos ūdeņos starp augiem un ļoti labi peld.
daudzkāršojums Blakus atrodošos vārdu vai teicienu atkārtojums vairākas reizes.
gremzdi Blakus produkts, kas rodas kā pārpalikums galvenā produkta ražošanā un ko ir iespējams izmantot atsevišķi.
šķiedenis Blakusprodukts, kas rodas spirta vai alus ražošanas procesā, kurā tiek pārstrādāti graudi, kartupeļi, melase.
atsārms Blakusprodukts, kas rodas, izgatavojot celulozi.
rītablāzma Blāzma, kas rodas, saulei lecot.
vakarblāzma Blāzma, kas rodas, saulei rietot. Vakara blāzma.
sablietēt Blietējot panākt, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, blīvs, līdzens.
klons Blīva, gluda virsma, ko parasti veido sablietēts māla vai zemes slānis. Grīda, kas veidota, piemēram, no sablietēta māla slāņa, cementa, ķieģeļiem.
receklis Blīva, samērā elastīga masa, kas izveidojas, kādu vielu iedarbībā sabiezējot šķidrumam (piemēram, asinīm, olbaltumvielām). Šādas masas gabals.
zobakmens Blīvas nogulsnes uz zobiem (parasti pie smaganām), kas veidojas, piemēram, no ēdiena atliekām, mikroorganismiem, minerālsāļiem.
cilas Blīvas zemes pikas, velēnas, kukuržņi arumā.
rētaudi Blīvi saistaudi, kas ir radušies dažādu audu bojājumu vietā (cilvēkam vai dzīvniekam).
siena Blīvs audu veidojums, kas sedz, arī aizsargā (kādu organisma daļu).
ragakmens Blīvs Iezis (piemēram, krams, jašma), kas veido konkrēcijas karbonātiskos vai mālainos nogulumos.
stīvaudums Blīvs linu vai kokvilnas audums, kas paredzēts iestrādāšanai apģērba detaļās, lai labāk izveidotu un saglabātu to formu.
Locītavas somiņa Blīvs saistaudu slānis, kas aptver blakus esošo kaulu galus.
plēve Blīvs, gluds, parasti samērā plāns, saistaudu veidojums, kas pārklāj, izklāj orgānus.
rēta Blīvu saistaudu apvidus (cilvēkam vai dzīvniekam.), kas radies dažādu audu bojājumu vietā (piemēram, sadzīstot brūcei, pēc iekaisuma u. tml.).
radioboja Boja ar raidītāju, kas raida radiosignālus.
Uguns boja Boja, kas raida gaismas signālus.
Uguns boja Boja, kas raida gaismas signālus.
Miglas boja Boja, kas raida skaņu signālus sliktas redzamības apstākļos.
Kaucošā boja Boja, kas raida skaņu signālus.
piesmakt Bojājoties iegūt nepatīkamu smaku (parasti par pārtikas produktiem).
skramba Bojājums - iegarens, šaurs padziļinājums (priekšmeta) virskārtā, kas radies kā asa, cieta iedarbībā.
trauma Bojājums (organisma audos, orgānos), kas radies kāda ārēja faktora iedarbības rezultātā.
sūce Bojājums (piemēram, kuģim, cauruļvadam, tvertnei), kas rada hermētiskuma zudumu. Arī hermētiskuma zudums (kam).
lauzt Bojāt (piemēram, nevērīgi lietojot). Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek bojāts (piemēram, nevērīgi lietojot).
Augu sistemātika Botānikas nozare, kas klasificē augus.
pomoloģija Botānikas nozare, kas pēli augļu koku un krūmu sugas un šķirnes.
algoloģija Botānikas nozare, kas pētī aļģes.
karpoloģija Botānikas nozare, kas pētī augu augļus un sēklas.
ģeobotānika Botānikas nozare, kas pētī augu segu, kā arī to veidojošo augu kopu uzbūvi, attīstību, izvietojuma likumsakarības.
floristika Botānikas nozare, kas pētī kādas teritorijas floras sastāvu.
dendroloģija Botānikas nozare, kas pētī kokaugus un to izmantošanu tautas saimniecībā.
Augu embrioloģija Botānikas nozare, kas pētī sēklaugu apaugļošanas, dīgļa un endospermas attīstību.
mikoloģija Botānikas nozare, kas pētī sēnes.
palinoloģija Botānikas nozare, kas pētī ziedputekšņus un sporas.
botāniķis Botānikas speciālists.
komandējums Brauciens dienesta darīšanās. Dienesta uzdevums, kas saistīts ar braucienu uz citu vietu.
kratīties Braukt transportlīdzeklī, kas krata.
stopsignāls Brīdinājuma signāls, kas rāda, ka ir iedarbināta transportlīdzekļa bremžu sistēma.
virzienrādis Brīdinājuma signāls, kas rāda, ka transportlīdzeklis izdarīs pagriezienu (pa labi vai pa kreisi).
gadumija Brīdis, kad viens gads beidzas un nākamais sākas.
būvbrigāde Brigāde, kas izveidota celtniecības darbu veikšanai. Celtniecības brigāde.
Kompleksā brigāde Brigāde, kas izveidota tehnoloģiski nevienveidīgu darbu kompleksa veikšanai un sastāv no dažādu profesiju strādniekiem, kurus vieno darba priekšmetu vai ražošanas līdzekļu kopība.
palīgbrigāde Brigāde, kas palīdz nodrošināt galveno darbu veikšanu darbu kopumā.
remontbrigāde Brigāde, kas veic remontdarbus.
mala Brīva josla, kas ierobežo lappuses tekstu, attēlus.
vaļīgs Brīvi krītošs, nepieguļošs (par apģērbu). Tāds, kas pēc lieluma un formas pilnīgi nepieguļ kājām (par apaviem).
radiopilots Brīvi lidojošs balons, kas atstaro radioviļņus un ar ko nosaka vēja ātrumu, tā virzienu mākoņos un aiz tiem.
vaļība Brīvība. Arī bezrūpība, iespēja rīkoties pēc savas patikas.
V.I. Ļeņina pionieru organizācija Brīvprātīga bērnu komunistiskā masu organizācija, kas apvieno savās rindās PSRS skolu audzēkņus no 10 līdz 15 gadu vecumam un vada to morāli politisko audzināšanu.
rezerve Brīvs, atlicināts laikposms, kas vajadzības gadījumā izmantojams kā veikšanai.
rītišķis Brokastis.
jēlums Brūce (cilvēkam vai dzīvniekiem), kas radusies stipra nobrāzuma, noberzuma rezultātā.
vāts Brūce (cilvēkiem vai dzīvniekiem), kas ir radusies ievainojuma, iekaisuma u. tml. rezultātā.
dūrums Brūce, ievainojums, kas radies duršanas rezultātā. Arī dūriens (2).
Plēsta brūce Brūce, kas rodas, ja audos virzās kas (parasti) neass vai ja audi tiek sarauti.
umbra Brūna krāsviela, kas sastāv no mālainas vielas ar dzelzs vai mangāna oksīda piemaisījumu. Attiecīgā krāsa.
rūsa Brūni dzeltens plankums, kas rodas, oksidējoties taukiem (parasti uz zivīm).
brūnogles Brūns (retāk melns) iezis, kas veidojies, daļēji pārogļojoties augu atliekām, arī atsevišķi šī ieža gabali.
krūšbruņas Bruņas, kas sedz krūtis (vēžveidīgajiem).
paladīns Bruņinieks, kas piederēja pie valdnieka svītas. Valdnieka uzticības persona, padomdevējs.
sardze Bruņota apakšvienība, kas apsargā kādu militāru objektu.
nosargāt Bruņotā cīņā panākt, ka (kas) netiek pakļauts pretinieka varai, ka pretinieks neieņem (ko).
vērmahts Bruņotie spēki Vācijā Veimāras republikas laikā (no 1919. g. līdz 1933. g.), kā arī fašistiskajā Vācijā (no 1935. g. līdz 1945. g.).
Aktīvā armija Bruņotie spēki, kas atrodas kaujas gatavībā miera laikā.
Aktīvā armija Bruņotie spēki, kas piedalās militārās operācijās
Bruņoto spēku veids Bruņoto spēku sastāvdaļa, kas specializēta kara darbībai noteiktā ģeogrāfiskā vidē.
Bruņoto spēku veids Bruņoto spēku sastāvdaļa, kas specializēta kara darbībai noteiktā ģeogrāfiskā vidē.
Bruņoto spēku veids Bruņoto spēku sastāvdaļa, kas specializēta kara darbībai noteiktā ģeogrāfiskā vidē.
Ieroču šķira Bruņoto spēku veida sastāvdaļa, kam ir vienveidīgs apbruņojums, attiecīga organizācija, taktika un kas veic noteiktus kaujas uzdevumus (piemēram, motorizētie strēlnieki, artilērija, tanku karaspēks, inženierkaraspēks, sakaru karaspēks).
Ieroču šķira Bruņoto spēku veida sastāvdaļa, kam ir vienveidīgs apbruņojums, attiecīga organizācija, taktika un kas veic noteiktus kaujas uzdevumus (piemēram, motorizētie strēlnieki, artilērija, tanku karaspēks).
Soda ekspedīcija Bruņotu personu (parasti karavīru, policistu) grupa, kas ir norīkota sacelšanās, nemieru u. tml. apspiešanai, to dalībnieku sodīšanai.
lamaisms Budisma paveids, kas radās Tibetā 7. gadsimtā un no 16. gadsimta līdz 18. gadsimtam izplatījās Centrālāzijas ziemeļos starp mongoļu tautām.
kantīne Bufete, pārtikas veikals (ar tirdzniecību nesaistītas iestādes, organizācijas telpās, teritorijā).
aviobumba Bumba, kas paredzēta nomešanai no lidaparāta.
Ūdeņraža bumba Bumba, kurā sprādzienu izraisa enerģija, kas atbrīvojas vieglo elementu kodoltermiskajās reakcijās.
Ūdeņraža bumba Bumba, kurā sprādzienu izraisa enerģija, kas atbrīvojas vieglo elementu kodoltermiskajās reakcijās.
dombra Bumbierveida formas divstīgu strinkšķināmais tautas mūzikas instruments kazakiem, kirgīziem, baškīriem.
Pikējošais bumbvedējs Bumbvedējs, kas ir konstruēts bumbu nomešanai, pikējot uz mērķi.
pārvērst Burot panākt, ka (kāds, kas) kļūst par kādu citu vai ko citu.
Latīņu burti Burti, kas ietilpst latīņu alfabētā un tajos alfabētos, kas veidoti uz latīņu alfabēta pamata.
Gaišie burti Burti, ko veido smalkas līnijas.
parindenis Burtisks (teksta) tulkojums, kas paredzēts, piemēram, mākslinieciska tulkojuma izveidei, informācijai par (teksta) saturu.
aplauzējs Burtlicis, kas aplauž salikumu. Metieris.
metieris Burtlicis, kas sadala slejās saliktu tekstu lappusēs. Aplauzējs (2).
linotipists Burtlicis, kas strādā ar linotipu.
monotipists Burtlicis, kas strādā ar monotipu.
mašīnburtlicis Burtlicis, kas strādā pie salikuma mašīnas.
rokasburtlicis Burtlicis, kas veido rokas salikumu.
garnitūra Burtu komplekts, kurā sakopoti tipogrāfijas burti, kas vienādi pēc zīmējuma stila, bet dažādi pēc lieluma, treknuma, slīpuma.
monotips Burtu saliekamā mašīna, ar kuru saliek rindas, kas sastāv no atsevišķi izlietiem burtiem.
Krustvārdu mīkla Burtu vai zilbju mīkla, kurā atminamos vārdus izvieto horizontālās un vertikālās līnijās, kas krustojas savā starpā.
krunkot Burzīt, gumzīt (ko), tā ka veidojas krunkas (2).
sīkburžuāzija Buržuāzijas daļa, kuru veido cilvēki, kam pieder neliels privātīpašums un kas parasti neizmanto algotu darbaspēku.
nacionālisms Buržuāzijas ideoloģijas un politikas princips, kas izpaužas nacionālās nošķirtības, nāciju savstarpējās neuzticēšanās un savstarpēja nacionāla naida izraisīšanā, vienas nācijas izcelšanā pār citām.
kosmopolītisms Buržuāziska ideoloģija, kas noliedz nacionālo patstāvību un suverenitāti, sludina vienaldzīgu izturēšanos pret dzimteni, nacionālo kultūru, propagandē «vispasaules valdības» nodibināšanu.
centrs Buržuāziskā partija, partiju grupējums, kas pēc uzskatiem, programmas, arī pēc vietas parlamentā ieņem stāvokli starp demokrātiskajām un reakcionārajām partijām.
Republikāņu partija Buržuāziska politiska partija, kas aizstāv republikānisku valsts iekārtu.
elektors Buržuāziskajā divpakāpju vēlēšanu sistēmā - vēlētāju ievēlēta persona, kas ir pilnvarota tieši ievēlēt deputātu vai citu amatpersonu (piemēram, prezidentu).
apelēt Buržuāziskajā tiesvedībā - pārsūdzēt tiesas spriedumu augstākas instances tiesā, iesniegt apelācijas sūdzību.
apelācija Buržuāziskajā tiesvedībā - sprieduma pārsūdzēšana augstākas instances tiesā, kam ir tiesības no jauna izskatīt lietu pēc būtības.
Naudas metāliskā teorija Buržuāziskās ekonomikas teorija, pēc kuras naudas vērtību nosaka dārgmetālu īpašības un vērtība.
Naudas metāliskā teorija Buržuāziskās ekonomikas teorija, pēc kuras naudas vērtību nosaka dārgmetālu īpašības un vērtība.
Kritiskais reālisms Buržuāziskās filozofijas virziens (galvenokārt Amerikas Savienotajās Valstīs 20. gadsimta 20., 30. gados), kas izziņas akta struktūru reducēja uz trim elementiem - subjektu, objektu un apziņas saturu.
reālisms Buržuāziskās filozofijas virziens, kas par primāriem atzīst reālus, neatkarīgi no apziņas pastāvošus objektus (materiālajā īstenībā vai garīgajā esamībā).
aizsargs Buržuāziskās Latvijas militāri fašistiskas organizācijas biedrs.
opārts Buržuāziskās mākslas modernisma virziens, kas pievēršas telpisku ilūziju radīšanai ar abstraktām līnijām un krāsu laukumiem.
konstitucionālisms Buržuāziskās politikas un valsts tiesību zinātnes virziens, kas par vislabāko valsts pārvaldes sistēmu atzīst konstitucionālo monarhiju.
Konservatīvās partijas Buržuāziskas politiskās partijas, kas aizstāv, parasti lielburžuāzijas, arī aristokrātijas, augstākās garīdzniecības, intereses.
Konservatīvās partijas Buržuāziskas politiskās partijas, kas aizstāv, parasti lielburžuāzijas, arī aristokrātijas, augstākās garīdzniecības, intereses.
freidisms Buržuāziskās psiholoģijas psihoanalīzes teorija un metode, kas pārspīlē neapzinātu tieksmju, zemapziņas nozīmi cilvēka darbībā.
mikrosocioloģija Buržuāziskās socioloģijas virziens, kas aprobežojas ar mazo sociālo grupu pētīšanu un ignorē pārējās sociālās sakarības sabiedrībā.
Slepenais karš Buržuāzisko valstu slepena cīņa ar pretinieku, organizējot politiskas diversijas, pret valdību vērstu propagandu, izplatot provokatoriskas baumas iedzīvotāju vidū u. tml.
radikālisms Buržuāzisks politisks virziens, kura piekritēji savā programmā prasa daļējas reformas, kas neskar kapitālisma sociālekonomiskos pamatus.
klerikālisms Buržuāzisks sabiedriski politisks un ideoloģisks virziens, kas cenšas pastiprināt baznīcas un garīdzniecības ietekmi valsts politiskajā un kultūras dzīvē.
liberālisms Buržuāzisks sabiedriski politisks un ideoloģisks virziens, kas tiecas pēc neierobežotas privātuzņēmēju brīvības kapitālistiskajā ekonomikā un aizstāv parlamentāru valsts iekārtu, buržuāzisko formālo demokrātiju un individuālismu.
robežoties Būt (kam) līdzīgam, tuvam. Būt tādam, kas mijas viens ar otru.
atšķirties Būt ar tādām īpašībām vai pazīmēm, kas padara atšķirīgu (no citiem vai no kā cita). Nebūt līdzīgam (citiem).
mācēt Būt ar tādām īpašībām, kas nodrošina (noteikta veida) izturēšanos (par dzīvniekiem).
kāpt Būt augšupejošam (piemēram, par līkni). Mainīties no zemākas pakāpes uz augstāku (piemēram, par gradāciju).
Kārt zobus vadzī (retāk pie vadža) Būt bez pārtikas, uztura.
Kārt zobus vadzī (retāk pie vadža) Būt bez pārtikas, uztura.
(Pa)kārt zobus vadzī (retāk pie vadža) Būt bez pārtikas, uztura.
noderēt Būt derīgam, izmantojamam, parasti noteiktam nolūkam, noteiktos apstākļos, būt tādam, kas rada kādu labumu (piemēram, par atziņu, zināšanām, mākslas darbu).
palikt Būt iesaistītam, arī iesaistīties (darbā) un neatstāt (to), nokļūt (darba apstākļos, kas ir līdzīgi iepriekšējiem).
valdīt Būt iespējai fiziski un saimnieciski iedarboties uz lietu, kas faktiski atrodas pie pilsoņa, juridiskas personas.
piekļaut Būt izveidotam tā, ka atrodas, pievirzās (kam) cieši klāt no vairākām vai visām pusēm. Būt par cēloni tam, ka (kas) pievirzās cieši klāt no vairākām vai visām pusēm.
pavērst Būt izveidotam, novietotam tā, ka tam ir noteiktas attiecības (pret kādu vietu, priekšmetu, punktu u. tml.). Būt tādam, kas ir izveidojies tā, ka tam ir noteiktas attiecības (pret kādu vietu, priekšmetu u. tml.).
pavadīt Būt klāt (kādam aizejot, aizbraucot), lai atvadītos, arī palīdzēt sagatavoties (kādam, kas dodas uz kurieni).
vadīt Būt klāt (kādam, kas dodas prom), lai palīdzētu (tam) sagatavoties, arī atvadītos (no tā).
sasaistīt Būt lādam, kas savieno, sastiprina (ko).
raustīties Būt lādam, kurā vairākkārt rodas sīki muskuļu krampji, sīkas muskuļu kustības (par ķermeņa daļām). Būt tādam, kura ķermeņa daļās rodas sīki muskuļu krampji, sīkas muskuļu kustības. Vairākkārt strauji sarauties (par muskuļiem).
Būt līdz ūkai Būt ļoti apnikušam. Būt tādam, kas ir galīgi apriebies.
Būt līdz kaklam Būt ļoti apnikušam. Būt tādam, kas ir pilnīgi apriebies.
kaitināt Būt ļoti nepatīkamam, aizskarošam, arī tādam, kas izraisa dusmas.
valkāt Būt nosauktam (noteiktā vārdā). Saukties (vārdā, kas izsaka piederību noteiktai sabiedriskai grupai).
Nākt pāri Būt novietotam tā, ka (kas) atrodas, karājas u. tml. pāri (kam citam).
saistīt Būt pakļautam kādiem pienākumiem, nosacījumiem u. tml., būt tādam, kura darbību, rīcību ierobežo kādi pienākumi, nosacījumi u. tml. Būt tādam, kas pakļauj (kādu), ierobežo (kāda) darbību, rīcību (par pienākumiem, nosacījumiem u. tml.).
noteikt Būt par (kā) priekšnoteikumu, būt par faktoru, no kā (kas) ir atkarīgs. Nosacīt (4).
nosacīt Būt par (kā) priekšnoteikumu, būt par faktoru, no kā (kas) ir atkarīgs. Noteikt (4).
krāšņot Būt par (kā) rotājuma elementu. Būt par cēloni tam, ka (kas) ir krāšņs.
rosināt Būt par (kādas darbības, norises u. tml.) izraisītāju, veicinātāju. Būt par cēloni tam, ka (piemēram, kādā nozarē, darbības jomā) sākas aktīva darbība.
attaisnot Būt par apstākli, faktoru, kas pieļauj ko darīt.
raustīt Būt par cēloni tam, ka (cilvēkam vai dzīvniekam, to ķermeņa daļām) vairākkārt rodas sīki muskuļu krampji, sīkas muskuļu kustības.
nosist Būt par cēloni tam, ka (cilvēks vai dzīvnieks) nogāžas (par ko tādu, kas rada sitienu, triecienu).
nosist Būt par cēloni tam, ka (cilvēks vai dzīvnieks) zaudē dzīvību (par ko tādu, kas rada sitienu, triecienu).
padarīt Būt par cēloni tam, ka (kādam, kam) rodas kas nevēlams.
padarīt Būt par cēloni tam, ka (kāds, kas) kļūst (par ko).
turēt Būt par cēloni tam, ka (kāds, kas) nevar brīvi kustēties, pārvietoties. Būt par cēloni tam, ka (kāds, kas) paliek savā iepriekšējā stāvoklī.
izmocīt Būt par cēloni tam, ka (kāds) ilgāku laiku cieš mokas. Būt par cēloni tam, ka (kāds) pilnīgi zaudē spēkus.
mocīt Būt par cēloni tam, ka (kāds) izjūt fiziskas mokas, ciešanas.
paņemt Būt par cēloni tam, ka (kāds) nomirst, (kas) aiziet bojā, tiek iznīcināts.
krokot Būt par cēloni tam, ka (kam) veidojas, rodas krokas (3).
rotāt Būt par cēloni tam, ka (kas, kāds) kļūst skaists, daiļš (piemēram, par attēliem, ornamentiem, priekšmetiem).
novest Būt par cēloni tam, ka (kas, kāds) nonāk līdz kādam rezultātam. Panākt, ka (kas) attīstās līdz kādai pakāpei, attīstīt (ko) līdz kādai pakāpei.
kaparot Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti āda) kļūst tumši brūns ar sarkanīgu nokrāsu.
nobrūnināt Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti augi, to daļas) kļūst brūns.
pieļaut Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti darbība) kļūst iespējams.
pieliet Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti gaisma, siltums) izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
nolēmēt Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti ķermeņa daļa) kļūst stīvs, nekustīgs (piemēram, par slimību).
noraut Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti ķermeņa daļa) tiek atdalīts nost (piemēram, par šāviņiem, iekārtām).
mīkstināt Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti laikapstākļi) kļūst siltāks, patīkamāks.
mētāt Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti neliels, viegls) vairākkārt virzās, parasti pa gaisu (parasti par parādībām dabā).
svaidīt Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti neliels, viegls) vairākkārt virzās, parasti pa gaisu (parasti par parādībām dabā). Mētāt (4).
raidīt Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti parādība dabā) izplatās kādā virzienā.
velt Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti priekšmets) virzās ar rites, rotācijas kustību (par parādībām dabā).
noņemt Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti vielas kārta) atdalās.
pielūžņot Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, apkārtne, vieta) tiek pārklāts vai piepildīts, piemēram, ar nolauztiem zariem, kokiem.
izkaltēt Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, augsne, augs, koksne) kļūst ļoti sauss.
mēslot Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, augsne, platība, augi) ir nodrošināts ar mēslojumu.
velt Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, dūmi, garaiņi) izplatās griežoties, mutuļojot.
uzpūst Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, gaisa strāva, smarža) iesāk izplatīties. Būt par cēloni tam, ka īsu brīdi, parasti spēcīgi, izplatās.
konservēt Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, ierīces, koksne) ilgstoši saglabājas, nebojājas (piemēram, par vielām, apstākļiem).
padarīt Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, priekšmets, parādība) iegūst (kādu īpašību), kļūst (kāds).
uzsist Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, putekļi, dūmi) strauji uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
uztriekt Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, putekļi, dūmi) strauji uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
uzdzīt Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, skaņa, smarža) īsu brīdi, parasti spēcīgi, kļūst uztverams, sajūtams.
uznest Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, skaņa, smarža) īsu brīdi, parasti spēcīgi, kļūst uztverams, sajūtams.
piedot Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, spēks, ātrums) palielinās.
nopīpēt Būt par cēloni tam, ka (kas) aiziet bojā smēķēšanas izraisītā ugunsgrēkā.
spīdināt Būt par cēloni tam, ka (kas) atstaro, parasti mainīga virziena, stipruma, gaismu (par gaismas avotu).
pabalināt Būt par cēloni tam, ka (kas) balējot kļūst mazliet neskaidrs, pavāji saredzams.
iegāzt Būt par cēloni tam, ka (kas) gāžas un iekrīt (kur iekšā).
pārgāzt Būt par cēloni tam, ka (kas) gāžas un novietojas pāri (kam), pār (ko).
nokrāsot Būt par cēloni tam, ka (kas) iegūst noteiktu krāsu (parasti par vielu).
nozeltīt Būt par cēloni tam, ka (kas) iegūst zeltainu spīdumu.
kaut Būt par cēloni tam, ka (kas) iet bojā (piemēram, par parādībām dabā, slimībām).
rīt Būt par cēloni tam, ka (kas) iet bojā, tiek iznīcināts (parasti par parādībām dabā).
limitēt Būt par cēloni tam, ka (kas) ir ierobežots (piemēram, lielumā).
izdzēst Būt par cēloni tam, ka (kas) ir vājāk uztverams, sajūtams, ka (kas) kļūst vājāk izteikts.
nonāvēt Būt par cēloni tam, ka (kas) izbeidz bioloģiski eksistēt.
nostiept Būt par cēloni tam, ka (kas) izstiepjas uz leju (piemēram, par ko smagu).
nošķirt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst atšķirīgs (no kā).
pārveidot Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst citāds, iegūst citu veidu, kvalitāti (par parādībām dabā).
mainīt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst citāds, pārveidojas, pārmainās.
pārmainīt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst citāds, pārveidojas.
pasvītrot Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst labāk uztverams, īpaši saista uzmanību.
piesmaržot Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst ļoti smaržīgs.
rūsināt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst neaktīvs, kūtrs.
pārvērst Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst par ko citu, iegūst citu veidu, kvalitāti (par parādībām dabā).
pieriest Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst pilns (ar šķidrumu).
paplašināt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst plašāks, lielāks apmēros, parasti, pārsniedzot kādu normu.
pamērcēt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst samērā, arī mazliet slapjš (piemēram, par nokrišņiem).
nosārtot Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst sārts.
mērcēt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst slapjš (piemēram, par nokrišņiem).
notraipīt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst traipains, netīrs.
ienest Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst uztverams, sajūtams (kur).
parādīt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst zināms, saprotams, atklājas, tiek pierādīts.
saliekt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, līks.
samezglot Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, mezglains (2).
laupīt Būt par cēloni tam, ka (kas) ļoti mazinās vai zūd.
nokaitēt Būt par cēloni tam, ka (kas) ļoti sakarst (par sauli).
paliekt Būt par cēloni tam, ka (kas) mazliet noliecas (parasti kādā virzienā), arī, ka (kas) mazliet saliecas.
maskēt Būt par cēloni tam, ka (kas) nav ieraugāms, pamanāms, arī nosakāms.
pavirpināt Būt par cēloni tam, ka (kas) neilgu laiku, mazliet virpinās. Pavirpuļot (2).
pavirpuļot Būt par cēloni tam, ka (kas) neilgu laiku, mazliet virpuļo.
pamētāt Būt par cēloni tam, ka (kas) neilgu laiku, mazliet virzās uz augšu un leju, arī sāņus (piemēram, par transportlīdzekļiem, viļņiem).
Turēt kopā Būt par cēloni tam, ka (kas) nesadalās.
ievirzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) nonāk (kur iekšā) - parasti par vēju, straumi.
pavirzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) nonāk zem (kā), arī (kam) apakšā (piemēram, par veļu, straumi).
palīdzēt Būt par cēloni tam, ka (kas) norisinās labvēlīgi, vēlami mainās.
novilkt Būt par cēloni tam, ka (kas) nostiepjas (uz leju).
veikt Būt par cēloni tam, ka (kas) notiek, risinās (piemēram, par parādībām, procesiem).
nopūst Būt par cēloni tam, ka (kas) novirzās (nost no kā) tā, ka nokrīt zemē, būt par cēloni tam, ka (kas) novirzās (nost no kā) un nokrīt (kur, uz kā u. tml.) - parasti par veļu.
ņirbināt Būt par cēloni tam, ka (kas) ņirb (3). Kņudināt.
pamest Būt par cēloni tam, ka (kas) paliek (kur).
pārdzeltināt Būt par cēloni tam, ka (kas) pārdzeltē. Pieļaut, ka (kas) pārdzeltē.
nogāzt Būt par cēloni tam, ka (kas) pāriet (parasti) no vertikāla stāvokļa horizontālā stāvoklī (kur, uz kā u. tml.).
nokaisīt Būt par cēloni tam, ka (kas) pārklājas (ar ko birstošu).
pārpurvot Būt par cēloni tam, ka (kas) pārpurvojas.
pārputekļot Būt par cēloni tam, ka (kas) pārputekļojas.
nopūst Būt par cēloni tam, ka (kas) pārstāj degt. Būt par cēloni tam, ka (gaismas avots) nodziest (parasti par veļu).
pavirzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) pārvietojas nelielu attālumu (kur, kādā virzienā u. tml.) - piemēram, par vēju, straumi.
pavirzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) pārvietojas un pabeidz pārvietoties garām (kam), arī gar (ko) - piemēram, par vēju, straumi.
padzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.). Būt par cēloni tam, ka (kas) pavirzās nelielu attālumu.
piesērēt Būt par cēloni tam, ka (kas) pieķep (par netīrumiem, gružiem u. tml.).
ienest Būt par cēloni tam, ka (kas) rodas, izraisās, notiek.
sabirdināt Būt par cēloni tam, ka (kas) sabirst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
korodēt Būt par cēloni tam, ka (kas) sabrūk, sairst apkārtējās vides ķīmisko vai elektroķīmiska procesu ietekmē.
sagriezt Būt par cēloni tam, ka (kas) sāk griezties pa apli, ap kādu asi.
sabangot Būt par cēloni tam, ka (kas) sāk spēcīgi viļņoties.
sakaltēt Būt par cēloni tam, ka (kas) sakalst (1).
saraudzēt Būt par cēloni tam, ka (kas) sarūgst.
saveldrēt Būt par cēloni tam, ka (kas) saveldrējas.
sadzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) savirzās (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vēju, straumi u. tml.
mirdzināt Būt par cēloni tam, ka (kas) spilgti spīd, atstarojot, parasti ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu, gaismu.
stindzināt Būt par cēloni tam, ka (kas) stingst (2).
stindzināt Būt par cēloni tam, ka (kas) stingst (3).
uzraut Būt par cēloni tam, ka (kas) strauji izveidojas virsū (uz kā, kam, arī pāri kam) - parasti par parādībām dabā.
noraut Būt par cēloni tam, ka (kas) strauji novirzās nost (no kā) - parasti par vēju.
uzgriezt Būt par cēloni tam, ka (kas) strauji uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - parasti par veļu.
krāsot Būt par cēloni tam, ka (kas) šķietami maina krāsu (2), mainoties apgaismojumam (par parādībām dabā).
noplēst Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek atdalīts nost (parasti par vēju).
gaisināt Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek izkliedēts (par vēju).
sadedzināt Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek iznīcināts, parasti pilnīgi, pārvēršas pelnos, oglēs u. tml. (par uguni, par ko degošu).
nopostīt Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek iznīcināts, sagrauts (parasti par parādībām dabā).
piesmelt Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek piepildīts (ar šķidrumu).
sasist Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek saplēsts, parasti pilnīgi, sabojāts, padarīts nelietojams.
sadauzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek, parasti pilnīgi, saplēsts, sabojāts, padarīts nelietojams.
uzdzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par parādībām dabā. Būt par cēloni tam, ka (kas) uzvirzās uz kādas vietas.
uznest Būt par cēloni tam, ka (kas) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par parādībām dabā. Būt par cēloni tam, ka (kas) uzvirzās uz kādas vietas.
uzpūst Būt par cēloni tam, ka (kas) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Būt par cēloni tam, ka (kas) uzvirzās uz kādas vietas - parasti par vēju.
valstīt Būt par cēloni tam, ka (kas) vairākkārt veļas uz vienu un otru pusi (par parādībām dabā, piemēram, par vēju, viļņiem).
vilnīt Būt par cēloni tam, ka (kas) viļņo (1), viļņojas (1), parasti nedaudz.
vilnīt Būt par cēloni tam, ka (kas) viļņo (2), viļņojas (2), parasti nedaudz.
viļņot Būt par cēloni tam, ka (kas) viļņojas (1).
viļņot Būt par cēloni tam, ka (kas) viļņojas (2).
virpuļot Būt par cēloni tam, ka (kas) virzās, pārvietojas straujā, spēcīgā riņķveida, spirālveida kustībā (parasti par vēju).
vizināt Būt par cēloni tam, ka (kas) viz, vizmo, vizuļo.
līdzēt Būt par cēloni tam, ka (kas), parasti vēlami, mainās.
noēnot Būt par cēloni tam, ka (kas), parasti vienmēr, atrodas ēnā.
zilināt Būt par cēloni tam, ka (parasti rokas, seja) kļūst zilgans, zils - par vēju, salu.
pamest Būt par cēloni tam, ka ar grūdienu, triecienu (kas) tiek pavirzīts (kur, kāda virzienā u. tml.). But par cēloni tam, ka ar grūdienu, triecienu (kas) tiek virzīts nelielu attālumu.
ievazāt Būt par cēloni tam, ka izplatās, ieviešas (kas nevēlams) - par parādībām sabiedrībā.
kaitēt Būt par cēloni tam, ka izraisās kas nevēlams.
spīdzināt Būt par cēloni tam, ka kāds, parasti ilgstoši, izjūt fiziskas sāpes, ciešanas (piemēram, par vides iedarbību).
Pārvilkt (pāri) svītru (arī krustu) Būt par cēloni tam, ka kas nevar realizēties, zūd, beidz pastāvēt.
Pārvilkt (pāri) svītru (arī strīpu sar., krustu) Būt par cēloni tam, ka kas nevar realizēties, zūd, beidz pastāvēt.
Vilkt krustu (arī svītru, arī strīpu sar.) pāri Būt par cēloni tam, ka kas nevar realizēties, zūd, beidz pastāvēt.
(Pār)vilkt krustu (pāri) Būt par cēloni tam, ka kas zūd, beidz pastāvēt.
šķelt Būt par cēloni tam, ka ķīmiskā procesā (no ķīmiska savienojuma) rodas vienkāršākas uzbūves sastāvdaļas.
saēst Būt par cēloni tam, ka pakāpeniski tiek nomākts, mazinās, zūd (kas, piemēram, cilvēka spēki, spējas, īpašības).
izstrādāt Būt par cēloni tam, ka procesa, norises rezultātā (kas) rodas (piemēram, par ierīcēm).
veidot Būt par cēloni tam, ka procesa, norises, apstākļu iedarbībā (kas) rodas, arī (kam) rodas jaunas īpašības.
radīt Būt par cēloni tam, ka procesa, norises, apstākļu iedarbībā (kas) veidojas (par parādībām dabā, arī par iekārtām, ierīcēm u. tml.).
izveidot Būt par cēloni tam, ka procesa, norises, apstākļu ietekmē (kas) rodas (par parādībām dabā).
lemt Būt par cēloni tam, ka realizējas (kāda no vairākām iespējām), ka (kas) notiek.
nolemt Būt par cēloni tam, ka realizējas (kāda no vairākām iespējām), ka (kas) notiek.
nodarīt Būt par cēloni tam, ka rodas (kas nevēlams, parasti zaudējums) - par parādībām dabā.
izraisīt Būt par cēloni tam, ka rodas, iesākas (norises dabā, procesi ierīcēs u. tml.).
sadzīt Būt par cēloni tam, ka rodas, izveidojas (piemēram, vairākas, daudzas tulznas).
metināt Būt par cēloni tam, ka tehnoloģiskā, piemēram, karsēšanas, procesā (kas) tiek savstarpēji savienots.
nostiept Būt par cēloni tam, ka tiek pārpūlētas (rokas) - par smagu nesamo.
(Sa)kāpt galvā Būt par cēloni tam, ka zaudē paškritikas spējas (par panākumiem, slavu u. tml.).
Sagrozīt galvu Būt par cēloni tam, ka zaudē paškritikas spējas (par panākumiem, slavu u. tml.).
Kāpt galvā Būt par cēloni tam, ka zaudē paškritikas spējas (par panākumiem, slavu u. tml.).
Sagrozīt galvu Būt par cēloni tam, ka zaudē paškritikas spējas (par panākumiem, slavu u. tml.).
Sakāpt galvā Būt par cēloni tam, ka zaudē paškritikas spējas (par panākumiem, slavu u. tml.).
Mest ēnu Būt par cēloni tam, panākt, ka (kas) tiek kompromitēts.
saliedēt Būt par cēloni, arī pieļaut, ka (kas) kļūst lietū, parasti ļoti, viscaur, slapjš.
piesaldēt Būt par cēloni, arī pieļaut, ka (kas) piesalst.
aprīt Būt par cēloni, ka (kas) aiziet bojā.
dzēst Būt par cēloni, ka (kas) kļūst nesaskatāms vai grūti saskatāms, padarīt (ko) nesaskatāmu vai grūti saskatāmu.
aprīt Būt par cēloni, ka (kas) tiek iznīcināts, patērēts. Patērēt (daudz vai visu).
vizināt Būt par cēloni, ka (kas) virzās, kustas, nonāk kustībā.
atdzīvināt Būt par cēloni, ka (seja, acis) kļūst spraigākas, izteiksmīgākas.
apreibināt Būt par cēloni, ka zaudē paškritikas spējas (par panākumiem, slavu u. tml.).
kavēt Būt par cēloni, kas traucē (kādu ko darīt), rada šķēršļus (kādam viņa darbībā).
kavēt Būt par cēloni, kas traucē (kādu norisi, procesu, darbību), rada šķēršļus (kādas norises, procesa, darbības gaitā).
Mest ēnu Būt par cēloni, panākt, ka (kas) tiek kompromitēts.
dzēst Būt par cēloni, panākt, ka kļūst vājākas, izbeidzas (sajūtas, jūtas).
pavājināt Būt par cēloni, pieļaut, ka (kas) kļūst mazāk kvalitatīvs.
solīt Būt par priekšnoteikumu, lai (kas) rastos, norisinātos.
nosprostot Būt par šķērsli, kas kavē, arī pārtrauc (kā) pārvietošanos, plūsmu. Būt par šķērsli, kas kavē, arī pārtrauc (kur) kustību, plūsmu.
konservēt Būt pat cēloni tam, ka (pārtikas produkti, barība) ilgstoši saglabājas (parasti par vielām).
Mest pirmo akmeni Būt pirmajam, kas nosoda, apvaino.
Mest pirmo akmeni Būt pirmajam, kas nosoda, apvaino.
Mest pirmo akmeni Būt pirmajam, kas nosoda, apvaino.
blāvot Būt redzamam, atšķirties no tumšākas apkārtnes ar savu nespodro gaišumu.
kaltēt Būt slāpju sajūtai, kas saistīta ar sausu mutes vai rīkles gļotādu.
sprēgāt Būt tādam, kad zemā temperatūrā (kas) plaisā, radot īslaicīgus, asus trokšņus (par laikapstākļiem, laikposmu).
stiept Būt tādam, kam (kas, parasti detaļā, sastāvdaļā) ir izvirzīts (uz augšu, uz priekšu u. tml.) - piemēram, par celtnēm.
vēdināt Būt tādam, kam (kas, parasti zari, lapas) kustas, šūpojas gaisa plūsmā.
nogatavināt Būt tādam, kam (kas, piemēram, augļi, sēklas) sasniedz pilnīgu bioloģisko gatavību (par augiem).
šūpot Būt tādam, kam (kas, piemēram, kāda sastāvdaļa, daļa) šūpojas (1) - parasti par augiem.
plest Būt tādam, kam (kas, piemēram, zari, lapas) ir vērsts uz vairākām vai visām pusēm (par augiem).
stiept Būt tādam, kam (kas, piemēram, zari, stumbrs) augot vēršas kādā virzienā (par augiem).
pārkrustot Būt tādam, kam (kas) atrodas krustām pāri.
turēt Būt tādam, kam (kas) ir īpašumā, valdījumā. Pārzināt, vadīt (īpašumu).
mirdzināt Būt tādam, kam (kas) spīd, atstarojot spilgtu, parasti ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu, gaismu.
sagriezt Būt tādam, kam (kas) veidojas apļveida vai spirālveida formā (par augiem, dzīvniekiem).
veidot Būt tādam, kam bioloģiskos procesos rodas (kas, piemēram, organisma daļas, augļi).
saskanēt Būt tādam, kam būtiskās, raksturīgās īpašības ir līdzīgas, kopīgas un kas veido vēlamo kopumu, sistēmu (piemēram, par priekšmetiem, parādībām, norisēm).
staigāt Būt tādam, kam dodoties, uzturoties (kur), ir kas, parasti pastāvīgi, raksturīgs tā ārienē (piemēram, apģērbā, matu sasukājumā).
Būt (kā) pusē Būt tādam, kam ir kas (parasti tiesības, priekšrocības).
prasīties Būt tādam, kam kas ir nepieciešams (piemēram, par priekšmetiem, vielām).
magnetizēties Būt tādam, kam rodas magnētiskas īpašības. Tikt magnetizētam.
pūkoties Būt tādam, kam rodas, arī no kā atdalās pūkas (1).
pūkoties Būt tādam, kam rodas, arī no kā atdalās pūkas (2).
pāriet Būt tādam, kam starp dažādiem toņiem nav krasu robežu (par krāsu), būt tādam, kas savstarpēji nav krasi norobežots (par krāsas toņiem).
krokoties Būt tādam, kam veidojas, rodas krokas (1).
krokoties Būt tādam, kam veidojas, rodas krokas. (3).
savaldzināt Būt tādam, kas (kādā) izraisa dziļu interesi, arī patiku, sajūsmu (piemēram, par parādībām dabā, mākslas darbiem).
izteikt Būt tādam, kas (ko) apzīmē (piemēram, par zīmi, simbolu). Izsacīt (5).
izsacīt Būt tādam, kas (ko) apzīmē (piemēram, par zīmi, simbolu). Izteikt (5).
skaut Būt tādam, kas (ko) cieši sedz, klāj (parasti no visām pusēm).
pārstāvēt Būt tādam, kas (no kāda kopuma) izlases veidā ir kur ietverts, parādīts u. tml.
pārstāvēt Būt tādam, kas (no kādas cilvēku grupas) ir kur sastopams, kur atrodas.
reprezentēt Būt tādam, kas (piemēram, no kādas augu, dzīvnieku grupas, kopuma) ir kur sastopams.
pārstāvēt Būt tādam, kas (piemēram, no kādas dzīvnieku, augu, parādību grupas, kopuma) ir kur izvietots, sastopams.
Būt par piedauzību Būt tādam, kas aizskar pieklājības jūtas. Būt ļoti neiederīgam, nepiemērotam.
vīt Būt tādam, kas apveltīts (ar ko, piemēram, slavu, ievērību).
mīlēt Būt tādam, kas ar labpatiku, bieži dara (ko). Arī mēgt.
rēgoties Būt tādam, kas ar savu izskatu izraisa kādas, parasti negatīvas, izjūtas.
vērt Būt tādam, kas atklāj (ko), parasti redzes, uztverei.
svārstīties Būt tādam, kas atrodas svārstībā (1). Būt tādam, kas spēj izdarīt svārstības.
spēlēt Būt tādam, kas atskaņo (mūziku) - parasti par radiouztvērēju, skaņu ierakstu atskaņotāju.
reprezentēt Būt tādam, kas atspoguļo (piemēram, darbības, zinātnes, mākslas nozari), no kā var iegūt informāciju (par to).
sagriezties Būt tādam, kas attīstās, veidojas apļveidīgi, spirālveidīgi (par augiem, to daļām, arī par dzīvnieku ķermeņa daļām).
ievirzīt Būt tādam, kas augot stiepj (kur iekšā, piemēram, saknes) - par augiem.
izvirzīt Būt tādam, kas augot stiepj kādā virzienā (piemēram, asnus, zarus) - par augiem.
izvirzīties Būt tādam, kas augot stiepjas kādā virzienā (par augiem, to daļām).
skaut Būt tādam, kas augot, veidojoties cieši kļaujas pie stumbra (parasti par lapām). Būt tādam, kam augot, veidojoties lapas cieši kļaujas pie stumbra (par augiem).
zust Būt tādam, kas beidz eksistēt, pakāpeniski izmirst, iznīkst (par tautu, etnisku vienību, par dzīvnieku, augu sugām, dzimtām u. tml.).
dalīties Būt tādam, kas dalāms bez atlikuma (par skaitli).
streikot Būt tādam, kas darbojas ar traucējumiem. Būt tādam, kam ir traucējumi.
uzturēt Būt tādam, kas dod (kādam) iespēju nodrošināties ar dzīvei nepieciešamo.
valdīt Būt tādam, kas dominē, ir galvenais, arī būt tādam, kas ir sastopams biežāk par ko citu, līdzīgu.
Peldēt taukos Būt tādam, kas dzīvē ir izveicīgi iekārtojies, kas dzīvo ļoti pārticīgi.
Peldēt taukos Būt tādam, kas dzīvē ir izveicīgi iekārtojies, kas dzīvo ļoti pārticīgi.
Peldēt pa virsu Būt tādam, kas dzīvē izveicīgi iekārtojas.
zaroties Būt tādam, kas garenvirzienā dalās vairākās daļās, stiepjas dažādos virzienos, parasti sānis, prom no galvenā, centrālā (piemēram, par ceļiem, upēm, dzelzceļa līnijām). Zarot (2).
zarot Būt tādam, kas garenvirzienā dalās vairākās daļās, stiepjas dažādos virzienos, parasti sānis, prom no galvenā, centrālā (piemēram, par ceļiem, upēm, dzelzceļa līnijām). Zaroties (2).
uzrunāt Būt tādam, kas iedarbojas (uz kūdu), ietekmē (kādu) - piemēram, par mākslas darba, daiļdarba saturu, tēlu u. tml.
plosīties Būt tādam, kas iedarbojas ar lielu postošu spēku, parasti radot skaļu troksni (par parādībām dabā).
vilcināties Būt tādam, kas ieilgst, arī būt tādam, kas noris vēlāk par paredzēto laiku.
saistīt Būt tādam, kas iekļauj, koncentrē sevī (ko, piemēram, vielu, siltumu).
slēpt Būt tādam, kas ietver sevi (piemēram, ko neatklātu, neizzinātu, neapgūtu) - parasti par parādībām dabā. Glabāt (2).
glabāt Būt tādam, kas ietver sevī (piemēram, ko neizmantotu, neizzinātu, neievērotu) - par parādībām dabā.
slēpt Būt tādam, kas ietver sevī, dara neredzamu, neuztveramu (kādu īpašību, pazīmi). Būt tādam, kas ļauj (ko) nojaust (pēc kādām pazīmēm).
pārstāvēt Būt tādam, kas ir (atsevišķa cilvēka, organizācijas u. tml.) izraudzīts, pilnvarots kur piedalīties, atrasties, lai paustu, aizstāvētu (to) oficiālas vai sabiedriskas intereses, darbību. Būt tādam, kas ir kāda tiesību subjekta pilnvarots rīkoties tā vārdā.
runāt Būt tādam, kas ir apguvis runu (3).
retardēt Būt tādam, kas ir atpalicis fiziskajā vai garīgajā attīstībā. Būt tādam, kas noris palēnināti (piemēram, par psihisku procesu).
nokarāties Būt tādam, kas ir brīvi, arī slābani izstiepts, vērsts uz leju (no kurienes, pār ko, līdz kurienei u. tml.) - parasti par locekļiem.
nokārties Būt tādam, kas ir brīvi, arī slābani izstiepts, vērsts, arī noliekts uz leju (no kurienes, pār ko, līdz kurienei) - parasti par locekļiem, galvu.
pārspēt Būt tādam, kas ir daudz intensīvāks, spēcīgāks u. tml. (salīdzinot ar ko citu) - piemēram, par norisi, stāvokli, īpašību.
stāvēt Būt tādam, kas ir ieguvis spēju atrasties šādā stāvoklī (parasti par bērnu).
rotāt Būt tādam, kas ir izdaiļots (ar ornamentiem, attēliem u. tml.).
pazīt Būt tādam, kas ir izjutis (psihisku vai fizioloģisku stāvokli) un iegaumējis (to).
Būt uz pekām Būt tādam, kas ir izkļuvis no grūtībām. Būt tādam, kas ir sasniedzis labklājību, turību.
vērst Būt tādam, kas ir izveidots, novietots, arī izveidojies tā, ka tam ir noteiktas attiecības (pret kādu vietu, priekšmetu, punktu u. tml.).
izbīdīt Būt tādam, kas ir izvirzīts (uz priekšu, uz āru) - par ķermeņa daļām.
pārdzīvot Būt tādam, kas ir nonācis (kādos apstākļos, attīstības fāzē) - par parādībām sabiedrībā.
nolemt Būt tādam, kas ir pakļauts kam nenovēršamam.
turēt Būt tādam, kas ir paņēmis savā īpašumā, arī kopšanā, aprūpē (dzīvnieku, parasti mājdzīvnieku).
piestāvēt Būt tādam, kas ir piemērots, atbilstošs (cilvēkam) - piemēram, par darbību, stāvokli.
piemist Būt tādam, kas ir raksturīgs (kam). Būt par (kā), parasti nozīmīgu, būtisku, īpašību.
Stāvēt sakarā (ar kādu, ko) Būt tādam, kas ir saistīts (ar kādu, ko).
pārstāvēt Būt tādam, kas ir saistīts ar kādu darbības sfēru, sabiedrisku virzienu (piemēram, par tekstu, mākslas darbu).
kulminēt Būt tādam, kas ir sasniedzis kulmināciju (1).
piesātināt Būt tādam, kas ir uzkrājis daudz (piemēram, domu, atziņu).
skart Būt tādam, kas ir vērsts (uz kādu objektu īstenībā) - piemēram, par problēmu, ideju, arī darbību.
rotāt Būt tādam, kas izdaiļo (parasti par apmatojumu, apspalvojumu).
slāpēt Būt tādam, kas izjūt slāpes (1).
dzirkstēt Būt tādam, kas izpaužas viegli, raiti, spilgti (par runu, izteikumiem).
dzirkstīt Būt tādam, kas izpaužas viegli, raiti, spilgti (par runu, izteikumiem).
pārnēsāt Būt tādam, kas izplata (cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimību ierosinātājus).
vēdīt Būt tādam, kas izplata (smaržu, siltumu u. tml.).
vilināt Būt tādam, kas izraisa (kādā) interesi, vēlēšanos (kur) nokļūt, būt. Būt tādam, kas izraisa (kādā) interesi, vēlēšanos (kur) doties, piedalīties.
vilināt Būt tādam, kas izraisa (kādā) patiku, valdzina (par cilvēku, tā ārieni). Būt tādam, kas izraisa estētisku, arī emocionālu pārdzīvojumu.
skaust Būt tādam, kas izraisa (kādā) skaudību.
valdzināt Būt tādam, kas izraisa (kādam) estētisku pārdzīvojumu, piesaista interesi.
imponēt Būt tādam, kas izraisa cieņu, simpātijas (pret sevi).
interesēt Būt tādam, kas izraisa interesi (1). Saistīt, valdzināt.
vilkt Būt tādam, kas izraisa interesi, arī būt tieksmei (uz ko).
uzmundrināt Būt tādam, kas izraisa mundrumu, možumu, piemēram, par vārdiem.
sviedrēt Būt tādam, kas izraisa sviedru izdalīšanos (par, parasti zāļu, vielām).
saistīt Būt tādam, kas izraisa un notur (uzmanību, ievērību, domas u. tml.).
sildīties Būt tādam, kas izstaro, izplata siltumu.
vīpsnāt Būt tādam, kas izturas ar ironiju, nievīgumu (pret ko).
glabāt Būt tādam, kas joprojām ietver (ko) sevī, neļauj izzust.
vilties Būt tādam, kas kļūdās, kam neveicas, arī būt tādam, kam radies nepareizs priekšstats (par ko).
valstīties Būt tādam, kas kustas, grozās no vienas puses uz otru (piemēram, par priekšmetiem).
ost Būt tādam, kas liecina (par ko, parasti nevēlamu), ļauj nojaust (ko, parasti nevēlamu).
sagatavot Būt tādam, kas ļauj uztvert pāreju starp (mākslas darba) daļām.
paust Būt tādam, kas ļauj uztvert, nojaust (ko) - piemēram, par rīcību, izturēšanos.
badīties Būt tādam, kas mēdz badīt.
turēt Būt tādam, kas neļauj (kam) mainīt iepriekšējo, arī vēlamo stāvokli. Būt par balstu, pamatu (kam).
sargāt Būt tādam, kas nepieļauj, novērš (kā) nevēlamu iedarbību (uz ko).
vilties Būt tādam, kas neprecīzi, arī nepareizi atspoguļo īstenību (par maņu orgāniem).
pretoties Būt tādam, kas nereaģē (uz ārēju fizikālu, ķīmisku iedarbību) - piemēram, par vielām, priekšmetiem.
pārspēt Būt tādam, kas no kāda viedokļa ir labāks, noteiktām prasībām atbilstošāks (salīdzinot ar ko citu) - piemēram, par priekšmetu, vielu.
pasargāt Būt tādam, kas nodrošina (kādu pret ko kaitīgu, nevēlamu, bīstamu). Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek nodrošināts (pret ko kaitīgu, nevēlamu, bīstamu).
savienot Būt tādam, kas nodrošina iespēju pārvietoties (no vienas vietas, telpas uz citu vietu, telpu) - piemēram, par celtnes daļu, ceļu.
saistīt Būt tādam, kas nodrošina satiksmi, arī sakarus, rada iespēju pārvietoties (starp kādām teritorijām, teritorijas daļām u. tml.) - piemēram, par transportlīdzekļiem, sakaru līdzekļiem, ceļiem.
nošķirt Būt tādam, kas norobežo, nodala (parasti platību, telpu).
vainagot Būt tādam, kas noslēdz (kā) augšējo daļu.
pretoties Būt tādam, kas novērš slimību (par organismu).
nomaskēt Būt tādam, kas padara (ko) neieraugāmu.
zust Būt tādam, kas pakāpeniski beidz pastāvēt (par parādībām dabā), arī paiet (par laikposmu, laiku).
zust Būt tādam, kas pakāpeniski samazinās, beidz pastāvēt, izpausties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, arī organisma funkciju).
iedarboties Būt tādam, kas pārveido (ko).
zust Būt tādam, kas pārvietojas, tiek pārvietots tā, ka vairs neatrodas tur, kur ir parasti, kur tiek meklēts.
pārsniegt Būt tādam, kas pastāv, tiek izmantots ilgāk par paredzēto (laiku, laikposmu).
raksturot Būt tādam, kas pauž (kādas īpašības, pazīmes).
pārsniegt Būt tādam, kas pēc apjoma, masas, vērtības u. tml. ir lielāks (salīdzinot ar kā cita apjomu, masu, vērtību u. tml.).
pārsniegt Būt tādam, kas pēc apjoma, masas, vērtības u. tml. ir lielāks (salīdzinot ar mērvienībās, skaitļos raksturoto).
pamatot Būt tādam, kas pierāda (kā) patiesumu, nepieciešamību (par faktiem, atziņām u. tml.).
Likt sevi manīt Būt tādam, kas piesaista uzmanību, ko ļoti sajūt.
Likt sevi manīt Būt tādam, kas piesaista uzmanību, ko ļoti sajūt.
smērēties Būt tādam, kas pieskāriena rezultātā rada traipus.
uzsūkt Būt tādam, kas piesūcas (piemēram, ar šķidrumu, gāzi) - par priekšmetiem, vielām, šķidrumiem u. tml.
uzstāties Būt tādam, kas publiski pauž noteiktu viedokli, nostāju (pret kādu, ko vai par kādu, ko). Arī, uzskatot sevi (par ko), atbilstoši rīkoties.
vilināt Būt tādam, kas rada ieinteresētību, piemēram, ar iespējamu izdevīgumu, ieguvumu.
derēt Būt tādam, kas rada kādu labumu (piemēram, par darbību, stāvokli).
vilkt Būt tādam, kas rada nepatīkamas sajūtas (par fizisku grūtumu, arī sāpēm).
vilkt Būt tādam, kas rada novirzi (piemēram, sānis).
spiest Būt tādam, kas rada spēku, kurš perpendikulāri iedarbojas uz (kā) virsmas laukuma vienību.
slēgt Būt tādam, kas rada vai pārtrauc (kā) savienojumu, nosprostojumu, maina darbības režīmu, stāvokli (par mehānismu, ierīci u. tml.).
savienot Būt tādam, kas rada, nodrošina, piemēram, anatomisku, funkcionālu, saistību organismā (par organisma daļu).
komponēt Būt tādam, kas sacer, arī kam piemīt spēja sacerēt skaņdarbu.
saturēt Būt tādam, kas saista (kā) kopumu tā, ka (tas) atrodas noteiktā stāvoklī, veidojumā.
vilināt Būt tādam, kas saista (kāda) interesi, aizrauj ar savu saturu, problemātiku u. tml. (parasti par literatūru, mākslu, zinātni).
pievilkt Būt tādam, kas saista (kādu), izraisa (kāda) interesi, patiku (par cilvēku).
pievilkt Būt tādam, kas saista, valdzina, izraisa interesi.
lipt Būt tādam, kas saistās pie (kā) virsmas (par ko tādu, kas pārklāts ar līmi vai vielu, masu, kurai ir līmes īpašības).
saposmot Būt tādam, kas sastāv no atsevišķām daļām, veidojumiem (par teritoriju, reljefu u. tml.).
sadalīties Būt tādam, kas sastāv no vairākiem posmiem, vienībām u. tml. Būt tādam, ko iespējams sadalīt vairākos posmos, vienībās u. tml.
saistīt Būt tādam, kas savieno (kādus priekšmetus, detaļas u. tml.) - parasti par vielu.
satecēt Būt tādam, kas savienojas un veido vienu ūdenstilpi (par upēm, strautiem u. tml.).
rakstīt Būt tādam, kas sniedz informāciju (par ko) - parasti par laikrakstiem, žurnāliem.
piesātināt Būt tādam, kas spēcīgi iedarbojas uz ožas orgāniem (par smaržu).
panest Būt tādam, kas spēj izturēt (piemēram, kādas vielas iedarbību, kādu stāvokli) - par dzīvu būtni, tās organismu.
zināt Būt tādam, kas spēj, arī mēdz (piemēram, ko veikt, darīt).
žņaugt Būt tādam, kas spiežot, parasti kaklu, traucē elpošanu. Arī būt tādam, kas, cieši apkļaujoties, spiež (parasti kaklu), traucējot elpošanu.
barot Būt tādam, kas strauji palielina (cilvēka) svaru, veicina tauku uzkrāšanos (par produktiem, uzturvielām).
uzsūkt Būt tādam, kas sūcot uzņem (piemēram, barības vielas, gāzes, mikroelementus) - par cilvēka, dzīvnieka organismu, tā daļām.
zvalstīties Būt tādam, kas sveras, šūpojas no vienas puses uz otru (piemēram, par priekšmetiem).
sadalīties Būt tādam, kas tiek piešķirts katram kā daļa no kopuma, katram kā viņa daļa.
pievilkt Būt tādam, kas uzsūc, arī piesaista (piemēram, smaržu).
iespēt Būt tādam, kas var izpaust kādu saturu. Ietekmēt (parasti par runu, mākslas darbu).
iespēt Būt tādam, kas var ko izraisīt, pārveidot (par parādībām dabā).
konkurēt Būt tādam, kas var pārspēt, būt pārākam kvalitātē (piemēram, par priekšmetiem, ierīcēm, vielām).
strādāt Būt tādam, kas veic paredzētās darbības, uzdevumus (par ierīcēm, mehānismiem u. tml.).
strādāt Būt tādam, kas veic paredzētos uzdevumus (piemēram, par iestādi, uzņēmumu). Darboties, būt atvērtam.
sastādīt Būt tādam, kas veido (kādu kopumu, veselumu).
pietrūkt Būt tādam, kas veido starpību starp esošo un vajadzīgo (kā) skaitu, daudzumu.
trūkt Būt tādam, kas veido starpību starp esošo un vajadzīgo (kā) skaitu, daudzumu.
zaļot Būt tādam, kas veidojas, labi attīstās, ir spēcīgs, spilgti izpaužas (parasti par parādībām sabiedrībā).
zelt Būt tādam, kas veidojas, labi attīstās, spēcīgi, spilgti izpaužas (parasti par parādībām sabiedrībā, arī par sabiedrību).
velt Būt tādam, kas vēja iedarbībā līgojas, viļņojas (parasti par labību tīrumā).
saistīt Būt tādam, kas, aptverot locekļus, ķermeni, ierobežo (cilvēka vai dzīvnieka) kustības brīvību, arī padara kustības neiespējamas (par virvi, ķēdi u. tml.).
staipīties Būt tādam, kas, atrodoties kur, ir vērsts dažādos virzienos (par vairākiem, daudziem, parasti gariem, samērā tieviem priekšmetiem, veidojumiem).
plūst Būt tādam, kas, iesūcoties kādā materiālā (parasti papīrā), rada nenoteiktas kontūras, robežas rakstam, līnijām u. tml. (piemēram, par tinti, krāsu).
žļakstēt Būt tādam, kas, spiežoties pret ko, rada šādu troksni (piemēram, par slapjiem, piemirkušiem apaviem).
žļurkstēt Būt tādam, kas, spiežoties pret ko, rada šādu troksni (piemēram, par slapjiem, piemirkušiem apaviem).
spiest Būt tādam, kas, tiekot satverts, arī skarts, rada (ķermeņa daļā) tirpumu, stīvumu, nejutīgumu, arī sāpes.
krāsot Būt tādam, kas, viegli atdaloties no tā krāsai (3), notraipa (ko).
saņemt Būt tādam, kur (kas) ir sajūtams, uztverams tam, kas ierodas, arī būt tādam, ko sajūt, uztver tas, kas ierodas.
čumēt Būt tādam, kur ir kopā daudz cilvēku, kas kustas, pārvietojas.
mudžēt Būt tādam, kur ir kopā daudz cilvēku, kas kustas, pārvietojas.
ņudzēt Būt tādam, kur ir vienkopus liels daudzums cilvēku vai dzīvnieku, kas kustas, radot drūzmu. Mudžēt (2), čumēt (2).
uztvert Būt tādam, kurā (kas) tiek satverts, aizturēts u. tml., (tam) krītot, plūstot u. tml.
kutēt Būt tādam, kura ādā kas, vairākkārt viegli pieskaroties, izraisa specifisku (parasti nepatīkamu) satraucošu sajūtu (par ķermeņa daļām).
patērēt Būt tādam, kura darbībai nepieciešam? kas (piemēram, viela, enerģija).
veltīt Būt tādam, kurā ir aplūkots, attēlots (kas, piemēram, parādība, norise) - piemēram, par grāmatu, mākslas darbu, to kopumu. Tāds, kura satura pamatā ir kāda (parasti mākslinieciska, pētnieciska) darbība.
saturēt Būt tādam, kurā ir saistīts (kas, parasti viela) - piemēram, par ķīmisku savienojumu.
dalīties Būt tādam, kurā ir vairākas daļas. Būt tādam, ko iespējams dalīt (4).
samocīt Būt tādam, kurā izpaužas ciešanas, mokas (parasti par seju). Būt tādam, ko ciešanu, moku, arī nepatikos dēļ ir grūti radīt (parasti par smaidu).
izmocīt Būt tādam, kurā izpaužas pārciestas mokas.
prasīt Būt tādam, kura norisei, pastāvēšanai ir nepieciešami noteikti apstākļi, priekšnoteikumi. Būt tādam, kas nepieciešami izraisa (ko, parasti nevēlamu).
sīkt Būt tādam, kurā skan samērā smalkas, augstas, vienmērīgas skaņas (par telpu, vietu, vidi). Atskanēt šādām skaņām.
spindzēt Būt tādam, kurā skan smalkas, augstas, vienmērīgas skaņas (par vietu, telpu, vidi).
plandēt Būt tādam, kurā veidojas kustīgas krokas, viļņi, parasti gaisa plūsmas iedarbībā (par audumu, matiem u. tml.). Plandīt (2).
plandīt Būt tādam, kurā veidojas kustīgas krokas, viļņi, parasti gaisa plūsmas iedarbībā (par audumu, matiem u.tml.). Plandēt.
plīvot Būt tādam, kurā veidojas viļņveida kustības, kas parasti rodas kādas plūsmas iedarbībā (par ko plānu, vieglu, parasti vienā galā, malā piestiprinātu)
spēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina bioloģiskās norises (par organismu, tā daļām, procesiem tajā).
varēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina bioloģiskās norises (par organismu, tā daļām, procesiem tajā).
spēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina iespēju darboties, reaģēt uz ko (kādā situācijā, apstākļos u. tml.) - par dzīvniekiem, augiem.
varēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina iespēju darboties, reaģēt uz ko (kādā situācijā, apstākļos u. tml.) - par dzīvniekiem, augiem.
varēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina kādas norises, procesa, funkcijas īstenošanu (par priekšmetiem, vielām, parādībām u. tml.). Arī spēt (2).
spēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina kādas norises, procesa, funkcijas īstenošanu (par priekšmetiem, vielām, parādībām u. tml.). Arī varēt (2).
spēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina tā darbību, funkcijas (par psihiskiem procesiem, idejām u. tml.).
varēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina tā darbību, funkcijas (par psihiskiem procesiem, idejām u. tml.).
varēt Būt tādam, kuram ir psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums, arī darbības, stāvokļa ievirze, kas rada iespēju ko darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko (par cilvēkiem). Arī spēt (1).
spēt Būt tādam, kuram ir psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums, kas rada iespēju ko darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko (par cilvēkiem). Arī varēt (1).
sijāt Būt tādam, no kā izplatās (kā) sīkas daļiņas.
pilēt Būt tādam, no kura (kas) atdalās un krīt, tek pa pilieniem.
raudāt Būt tādam, no kura kas pil, tek (par priekšmetiem).
notecēt Būt tādam, no kura kas, tekot lejup, atdalās nost (parasti par kādu produktu).
kūpēt Būt tādam, no kura plūst dūmi (par to, kurā kas deg).
putēt Būt tādam, no kura uz visām pusēm izplatās putekļi, sīkas (kā) daļiņas u. tml. (parasti ārējas iedarbības rezultātā).
pieķerties Būt tādam, pie kā (kas) ir piesaistījies, arī pielipis, parasti lielākā daudzumā.
Noturēt virs (arī uz) ūdens Būt tādam, uz kā kas var atrasties un nenogrimt.
(No)turēt virs (arī uz) ūdens Būt tādam, uz kā vai pie kā kas var atrasties un ne(no)grimt ūdenī.
Turēt virs (arī uz) ūdens Būt tādam, uz kā vai pie kā kas var atrasties un negrimt ūdenī.
nolipt Būt tādam, uz kā visas virsmas vai tās lielākās daļas atrodas (kas) lielā daudzumā cieši cits pie cita.
draudēt Būt tādos apstākļos, tādā stāvoklī, ka iespējams kas nepatīkams, ļauns.
sakrist Būt, arī kļūt tādam, kas labi saprotas (viens ar otru, cits ar citu).
sakrist Būt, arī kļūt vienādam, līdzīgam (ar ko). Būt, arī kļūt tādam, kas atbilst viens otram, cits citam (pēc kādām pazīmēm, īpašībām).
nūmens Būtība, kas ir aptverama ar prātu.
kvalitāte Būtiska pazīme, īpašība, kas atšķir vienu priekšmetu, būtni, parādību no citām. Šādu pazīmju, īpašību kopums.
kādība Būtiska pazīmē, īpašība, kas atšķir vienu priekšmetu, būtni, parādību no citām. Šādu pazīmju, īpašību kopums. Kvalitāte (2).
dvēsele Būtiskākais, raksturīgākais, kas piemīt (piemēram, kādai vietai, priekšmetam).
apvērsums Būtiskas (parasti straujas) pārmaiņas (kā) attīstībā, norisē, stāvoklī.
apvērsums Būtiskas pārmaiņas sabiedriski politiskajā sistēmā.
vampīrs Būtne (mironis, spoks - parasti Eiropas tautu folklorā), kas naktīs pieceļas no kapa un sūc guļošu cilvēku asinis.
lietuvēns Būtne, kas, parasti naktīs, moka cilvēkus un mājdzīvniekus.
zemesdarbs Būvdarbu komplekss, kas ietver grunts izrakšanu, pārvietošanu un novietošanu noteiktā vietā.
Zemes darbs Būvdarbu komplekss, kas ietver grunts izrakšanu, pārvietošanu un novietošanu noteiktā vietā. Zemesdarbs (1).
sastatnes Būvdarbu, remontdarbu palīgkonstrukcija (strādnieku, materiālu, mehānismu u. tml. novietošanai), kas parasti sastāv no vertikāliem stieņiem, statņiem un pie tiem piestiprinātām horizontālām plāksnēm.
robežbūve Būve, kas ir izveidota uz (kādas teritorijas, parasti valsts) robežas.
kritnis Būve, kas savieno ūdensšķirtnes posmus, kuriem ir ūdens līmeņu starpība, un novērš gultnes izskalošanu.
kokbūve Būve, kas veidota no kokmateriāliem.
sabūvēt Būvējot izveidot (vairākas, daudzas celtnes kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
būvdetaļa Būves, celtnes detaļa, kas parasti jau iepriekš izgatavota (piemēram, bloki, sijas, durvju un logu brusas).
būvēties Būvēt savām vajadzībām (ēkas, mājas).
guļkoks Būvkoks, kas koka konstrukcijā novietots guļus.
stāvkoks Būvkoks, kas konstrukcijā ir novietots vertikāli.
zobpārlaidums Būvkoku savienojuma veids - pārlaidums ar īpašu zobu (2), kas palielina pretestību stiepei un spiedei.
laidums Būvkonstrukcija, kas novietota starp celtnes balstiem. Attālums starp celtnes balstiem.
inženierkonstrukcija Būvkonstrukcija, kas veidota pēc inženierzinātņu likumiem.
būvkeramika Būvmateriāli - keramikas izstrādājumi.
kleķis Būvmateriāls, kas sastāv no saistvielas (piemēram, māla, kaļķu) un liesinātāja (piemēram, salmu, zāģskaidu) maisījuma.
būvgruži Būvmateriālu atkritumi, kas rodas būvējot.
sabužināt Bužinot panākt, ka (kas) kļūst, parasti viscaur, kupls, arī mīksts, čaugans u. tml.
Akmens cauna Cauna, kas parasti uzturas akmeņainās vietās.
kalks Caurspīdīgs papīrs vai audums attēla kopijas izgatavošanai. Kopija, kas iegūta uz šāda materiāla.
traheja Cauruļveida elpošanas orgāns (cilvēkam, daļai dzīvnieku), kas pārvada gaisu no balsenes uz bronhiem un plaušām.
urīnizvadkanāls Cauruļveida orgāns, kas izvada urīnu no urīnpūšļa ārējā vidē.
Barības vads Cauruļveida orgāns, kas savieno mutes dobumu ar kuņģi.
urīnvads Cauruļveida pāra orgāns, kas izvada urīnu no nierēm.
igvāts Caurumota koka kaste dzīvu zivju glabāšanai ūdenī.
virpotava Cehs, arī telpa (piemēram, rūpnīcā), kas iekārtota darbam ar virpu.
štancētava Cehs, arī telpa (piemēram, rūpnīcā), kas ir iekārtota štancēšanai.
palīgcehs Cehs, kurā norisinās ražošanas procesi, kas palīdz sagatavot ko galveno ražošanas procesu veikšanai kādā kopumā.
sakne Cēlonis, noteicējs faktors, tas, kas nodrošina (kā) eksistenci, attīstību, pamatus.
kriminoģenēze Cēloņi, kas ir izraisījuši noziegumu.
Gnozeoloģiskās saknes Cēloņi, kas meklējami izziņas procesa īpatnībās.
Gnozeoloģiskās saknes Cēloņi, kas meklējami izziņas procesa īpatnībās.
tītava Celšanas mašīna, kas sastāv no veltņa (spoles) un virves, troses vai ķēdes, kura tinas uz tā.
pirts Celtne vai telpu kopums, kas ir īpaši iekārtots mazgāšanās vajadzībām, arī veselības uzlabošanas procedūrām.
piebūve Celtne, arī konstrukcija, kas ir piebūvēta pie kādas citas celtnes un kas, salīdzinot ar to, ir mazāka, vienkāršāka.
būvobjekts Celtne, kas atrodas tapšanas stadijā.
jaunceltne Celtne, ko paredzēts celt, ko pašlaik ceļ vai kas tikko vai nesen ir pabeigta.
palīgceltne Celtne, kurā norisinās procesi, darbojas iekārtas, ierīces u. tml., kas palīdz nodrošināt galvenos procesus kādā kopumā.
mūris Celtnes daļa, celtnes elementa daļa, arī atsevišķs objekts, kas veidots no dabiskiem vai mākslīgiem materiāliem (parasti tos sastiprinot ar javu), vai arī no kādas masas (to lejot vai blietējot).
pamats Celtnes daļa, kas pārnes slodzi uz grunti.
rizalīts Celtnes daļas izvirzījums visas ēkas augstumā.
Puspagraba stāvs Celtnes stāvs (zem pirmā stāva), kas daļēji atrodas zem, daļēji virs grunts līmeņa.
Puspagraba stāvs Celtnes stāvs (zem pirmā stāva), kas daļēji atrodas zem, daļēji virs grunts līmeņa.
pagrabstāvs Celtnes stāvs, kas daļēji atrodas zem zemes virsas.
Tipa projekts Celtnes, inženierbūves projekts, kas ir paredzēts daudzkārtējai izmantošanai.
java Celtniecībā lietojama masa, kas sastāv no saistvielas (piemēram, cementa, ģipša), pildvielas (piemēram, smilts, drupinātiem akmeņiem) un ūdens.
Nulles cikls Celtniecības darbi, kas saistīti ar celtnes pamatu likšanu un sagatavošanas darbiem celtniecības objektā.
arhitektūra Celtniecības māksla, kas veido telpisku vidi, kurā noris cilvēka darba, sabiedriskās un personiskās dzīves procesi.
būve Celtniecības objekts, ko veido, kas vēl nav pabeigts. Arī (gatava) celtne.
Arhitektūras ansamblis Celtņu grupa, kas veido vienotu arhitektonisku kompozīciju.
vibroizolācija Celtņu, iekārtu, mašīnu, aparātu vai cilvēku aizsardzība pret mehāniskām svārstībām (vibrācijām, triecieniem), kas rodas, darbojoties mehānismiem, pārvietojoties transportlīdzekļiem u. tml.
brauktuve Ceļa daļa, arī vieta, kas ierīkota braukšanai.
pārbrauktuve Ceļa daļa, kas ierīkota pārbraukšanai (kam, parasti dzelzceļa sliedēm) pāri.
nobrauktuve Ceļa daļa, vieta, arī iekārta, kas ierīkota nobraukšanai (no kā).
uzbrauktuve Ceļa daļa, vieta, arī iekārta, kas ierīkota uzbraukšanai (uz kā).
būvkrāns Ceļamā ierīce, kas pārvieto būvei vajadzīgo kravu vertikālā un horizontālā virzienā. Griežamais celtnis.
vagants Ceļojošs aktieris viduslaiku Eiropā, kas dziedāja, parasti pret baznīcu vērstas, dziesmas un rīkoja izrādes.
komivojažieris Ceļojošs tirdzniecības firmas pārstāvis, kas piedāvā pircējiem preces pēc paraugiem.
pauninieks Ceļojošs, parasti ebreju tautības, sīktirgotājs (galvenokārt feodālisma laikā), kas preces iznēsā vai izvadā lauku iedzīvotājiem.
ekspedīcija Ceļojums, kas organizēts speciāla, parasti zinātniskās pētniecības, uzdevuma veikšanai.
slīdceļš Ceļš, arī īpaša josla, kas paredzēta (kā) pārvietošanai slīdes kustībā.
novadceļš Ceļš, ceļa posms, kas ved, parasti lejā (kur, līdz kādai vietai).
robežceļš Ceļš, kas atrodas gar (kādas teritorijas) robežu vai sadala to divās paralēlās joslās.
sānceļš Ceļš, kas atzarojas no galvenā, lielākā ceļa.
apkārtceļš Ceļš, kas ir garāks par kādu citu ceļu, kurš ved uz to pašu vietu.
rituļceļš Ceļš, kas ir veidots no rotējošiem veltņiem, cilindriem.
strupceļš Ceļš, kas izbeidzas, neturpinās. Stāvoklis, kad tālāk nav ceļa, nav iespējams virzīties.
pievedceļš Ceļš, kas savieno (kādu citu ceļu) ar noteiktu objektu vai maģistrāli.
šķērsceļš Ceļš, kas šķērso galveno.. lielāko ceļu vai šķērseniski ir savienots ar to.
lejupceļš Ceļš, kas ved uz zemāku (reljefa) vietu.
akmeņkalis Ceļu būves strādnieks. Cilvēks, kas nodarbināts celtniecībā un citos ar akmeņu apstrādāšanu saistītos darbos.
nominālcena Cena, kas ir atzīmēta uz preces vai cenrādi.
Sezonas cenas Cenas, kas mainās atkarā no sezonas.
Rīt siekalas Censties apvaldīt savu kāri pēc kā ēdama, dzerama, kas nav dabūjams.
Taisīties vaļā Censties atbrīvoties (no kāda, arī no kā, kas traucē).
Taisīties vaļā Censties atbrīvoties (no kāda, no kā, kas traucē).
lauzties Censties atbrīvoties (no kāda), pretoties (kādam, kas mēģina satvert, saturēt).
raisīties Censties atbrīvoties, izkļūt no tā, kas apņem, saista (piemēram, no apskāviena, rokām).
Kaisīt (arī bārstīt) pērles cūkām Censties iepazīstināt ar kādām vērtībām, iejūsmināt ar kādiem ideāliem cilvēku, kas tos neizprot un nespēj novērtēt.
Bārstīt (arī kaisīt) pērles cūkām Censties iepazīstināt ar kādām vērtībām, iejūsmināt ar kādiem ideāliem cilvēku, kas tos neizprot un nespēj novērtēt.
Bārstīt (arī kaisīt) pērles cūkām Censties iepazīstināt ar kādām vērtībām, iejūsmināt ar kādiem ideāliem cilvēku, kas tos neizprot un nespēj novērtēt.
Kaisīt (arī bārstīt) pērles cūkām Censties iepazīstināt ar kādām vērtībām, iejūsmināt ar kādiem ideāliem cilvēku, kas tos neizprot un nespēj novērtēt.
gūstīt Censties noķert, notvert (to, kas bēg).
ķert Censties notvert, saņemt (ko tādu, kas kustas, pārvietojas).
rosināt Censties padarīt (kādu) rosīgu, aktīvu. Censties panākt, ka sākas (darbība, rīcība).
ierosināt Censties padarīt (kādu) rosīgu, aktīvu. Censties panākt, ka sākas (darbība, rīcība). Arī uzmundrināt.
vairīties Censties panākt, ka (kas) nav jāveic, jādara. Censties (parasti ko nevēlamu) nedarīt.
vairīties Censties panākt, ka nerealizējas, nenotiek (kas nevēlams). Censties pasargāt sevi (no kā nevēlama).
zīlēt Censties uzzināt (ar dažādiem paņēmieniem) nākotni. Minēt (to, kas notiks drīzumā vai tuvākajā nākotnē). Censties (ko) paredzēt. Arī pareģot.
kodols Centrālā (stumbra) daļa, kas sastāv no atmirušiem audiem un ir sausāka par ārējo slāni.
komerckolēģija Centrālā valsts iestāde, kas nodarbojas galvenokārt ar iekšējās tirdzniecības jautājumiem.
nēģeri Centrālās Āfrikas, Dienvidāfrikas un Rietumāfrikas pamatiedzīvotāji, kas veido negroīdās rases galveno daļu.
centrs Centrālās nervu sistēmas veidojums, kas vada un regulē kāda orgāna (vai orgānu grupas) darbību.
Dispečeru sistēma Centralizētas kontroles un vadīšanas sistēma, kuru no viena centrālā punkta ar sakaru, signalizācijas, telemehānikas un automātikas ierīču palīdzību vada dispečers.
sacepināt Cepinot pagatavot (ko), cepinot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi. Izcepināt.
nocepināt Cepinot panākt, ka (kas) sasniedz vēlamo gatavības pakāpi un (tam) parasti rodas brūna virsma.
pārcepināt Cepinot pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
sacept Cepot pagatavot (ko), cepot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi. Izcept.
izcept Cepot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
nocept Cepot panākt, ka (kas) sasniedz vēlamo gatavības pakāpi un (tam) parasti rodas brūna virsma.
uzcept Cepot panākt, ka (kas), parasti ātri, iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
pārcept Cepot pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
piecepināt Cepot pieļaut, ka (kas) pielīp (parasti pie pannas).
apsvilt Cepoties (parasti lielā karstumā), apgruzdēt (par pārtikas produktiem).
bifšteks Cepta liellopu fileja šķēle, kas vidū vēl ir sārta.
austiņa Cepums, kas izveidots ausij līdzīgā formā.
Likt cerības (uz kādu, uz ko) Cerēt, paļauties (uz kādu), gaidīt palīdzību (no kāda). Cerēt, ka (kas) palīdzēs sasniegt vēlamo rezultātu.
laime Ceriņu zieds, kam ir vairāk nekā četras vainaglapas, āboliņa lapa, kam ir vairāk nekā trīs lapiņas un kas - pēc tautas ticējumiem - to atradējam nes veiksmi.
fa Ceturtās pakāpes nosaukums diatoniskajā gammā, kas sākas ar do.
Lielā cezūra Cezūra, kas dala vārsmu divās līdzīgās daļās.
Lielā cezūra Cezūra, kas dala vārsmu divās līdzīgās daļās.
Mazā cezūra Cezūra, kas vārsmā atdala vienu vārdu no otra.
Mazā cezūra Cezūra, kas vārsmā atdala vienu vārdu no otra.
paraugciemats Ciemats, kas noder par paraugu citu ciematu veidošanā, labiekārtošanā. Priekšzīmīgs ciemats.
Savilkt jostu ciešāk Ciest pārtikas trūkumu.
Sajozt ciešāk jostu (siksnu, arī vēderu) Ciest pārtikas trūkumu.
Sajozt ciešāk siksnu (jostu, arī vēderu) Ciest pārtikas trūkumu.
Sajozt ciešāk vēderu (arī jostu, siksnu) Ciest pārtikas trūkumu.
klājiens Cieša, blīva kārta, kas sedz kādu virsmu.
noslēgt Cieši aizdarīt. Būt tādam, kas atrodas (kā atverei) cieši priekšā, virsū.
piekrampēt Cieši apņemt (rokas) ap ko.
saspriest Cieši iespiest (rokas sānos).
taļļa Cieši piegulošs bezpiedurkņu (parasti sieviešu, bērnu) veļas gabals, kas aptver ķermeņa augšdaļu līdz jostasvietai. Apģērba gabala daļa, kas aptver ķermeņa augšdaļu līdz jostasvietai un kas parasti ir sašaurināta jostasvietā.
pieķerties Cieši pielikt rokas, plecus (pie kā) vai cieši satvert (ko), lai (to), piemēram, bīdītu, celtu.
Sažņaugt rokas Cieši saņemt savas rokas (izmisumā, bēdās u. tml.).
Sažņaugt rokas Cieši saņemt savas rokas (izmisumā, bēdās u. tml.).
apkrampēt Cieši un stingri apņemt (pirkstus, rokas, kājas ap ko).
Rokas spiediens Ciešs (kāda) rokas satvēriens, parasti satverot.
Rokas spiediens Ciešs (kāda) rokas satvēriens, parasti sveicinot.
rokasspiediens Ciešs (kāda) rokas satvēriens, parasti sveicinot. Rokas spiediens.
spiets Ciešs (piemēram, vielu daļiņu) kopums, kas pārvietojas (parasti lido).
tablete Cieta plakana vai izliekta, apaļa vai ovāla plāksnīte, kas satur sapresētus medikamentus.
vīnakmens Cieta, kristāliska viela, kas nogulsnējas, rūgstot vīnogu sulai.
pulveris Cieta, sablīvēta metošā sprāgstviela, kas degot rada augstu spiedienu.
pelni Cietais atlikums, kas paliek pēc kurināmā, arī pēc kādu organisku vielu sadegšanas.
biezums Cietas vielas daļiņas, kas atrodas kādā šķidrumā (parasti ēdienā, dzērienā).
glikogēns Ciete, kas kā ogļhidrātu rezerve uzkrājas organismā.
pārcietēt Cietējot kļūt pārāk grūti sakožamam (par pārtikas produktiem).
saharīds Cietes sašķelšanās produkts, kas rodas, piemēram, alus, spirta gatavošanā.
žultsakmeņi Cieti, parasti sāļu, veidojumi, kas no žults izgulsnējas žultsvados un žultspūslī.
ogle Ciets, degošs iezis (parasti melnā vai brūnā krāsā), kas veidojies, pārakmeņojoties vai daļēji pārogļojoties augu atliekām. Arī atsevišķs šī ieža gabals.
cietumniecība Cietuma dzīves nosacījumu, apstākļu kopums. Laika posms, kas pavadīts cietumā.
Sonātes forma Cikliska skaņdarba (parasti pirmās daļas) forma, kas balstās uz vismaz divu muzikālo tēlu pretnostatījumiem un attīstību.
mikrotrons Cikliskas darbības lādētu daļiņu paātrinātājs, kuru izmanto, lai paātrinātu elektronus.
Aromātiskie savienojumi Cikliskas sistēmas (piemēram, naftalīns, benzols).
serde Cilindriska vidusdaļa (auga stumbram vai saknei), kas sastāv no irdeniem uzkrājējaudiem.
rullis Cilindriskas formas veidojums.
krūze Cilindriskas, arī saplacinātas formas (parasti keramikas) trauks ar osu (parasti šķidrumu ieliešanai).
kanna Cilindriskas, retāk saplacinātas formas (parasti metāla) trauks ar vāku (šķidrumu vai šķidru masu uzglabāšanai un transportēšanai).
kuļkurvis Cilindriski izliekta kuļaparāta detaļa, kas no apakšas daļēji aptver kuļtrumuļa virsmu.
starpcilindrs Cilindrs, kas atrodas, darbojas starp (kā) detaļām, elementiem.
boilers Cilindrveidīga ierīce ūdens sasildīšanai ar tvaiku, kas plūst pa cilindrā novietotām izlocītām caurulēm.
ligūrieši Cilšu grupa, kas pirms mūsu ēras dzīvojusi Itālijas ziemeļrietumos un Francijas dienvidaustrumos.
tjurki Ciltis, cilšu grupas, kas dzīvo starp persiešiem Irānas kalnu un pustuksnešu rajonos; šo cilšu, cilšu grupu pārstāvji.
sarmati Ciltis, kas no 3. gadsimta pirms mūsu ēras līdz mūsu ēras 4. gadsimtam apdzīvoja Vidusāzijas un Austrumeiropas (līdz Donavai) stepes.
jaunrade Cilvēka darbība, kas rada kvalitatīvi jaunas materiālās un garīgās vērtības.
Dzīvais darbs Cilvēka darbs, kas ieguldīts ražošanas procesā.
Dzīvais darbs Cilvēka darbs, kas ieguldīts ražošanas procesā.
liktenis Cilvēka dzīve, tās posms, stāvoklis, kādā nonāk (cilvēks) apstākļu, dažādu faktoru ietekmē, tas, kas raksturīgs (kāda) dzīvei.
pasaule Cilvēka dzīves apstākļu, norišu kopums, kas nav saistīts ar reliģiju, baznīcu.
vecumposms Cilvēka dzīves posms, kas atbilst noteiktam vecumam.
Veselības (nostiprināšanas) grupa Cilvēka grupa, kura izveidota īpašām fiziskās kultūras nodarbībām, kas paredzētas veselības uzlabošanai.
akts Cilvēka kailķermeņa attēlojums gleznā, grafikas vai tēlniecības darbā.
pliknis Cilvēka kailķermeņa attēlojums gleznā, grafikas vai tēlniecības darbā. Arī akts.
pīšļi Cilvēka ķermenis pēc nāves. Mirstīgās atliekas.
mugurpuse Cilvēka ķermeņa daļa, kas atrodas tajā ķermeņa pusē, kura ir pretēja priekšpusei. Pretstats: priekšpuse.
temperatūra Cilvēka ķermeņa sasilšanas pakāpe, kas pārsniedz normālo pakāpi.
vecums Cilvēka pēdējais dzīves posms, kas sākas pēc spēka gadiem. Ar novecošanu saistītais cilvēka stāvoklis šajā posmā.
vecumdienas Cilvēka pēdējais dzīves posms, kas sākas pēc spēka gadiem. Vecums (1).
empīrija Cilvēka pieredze, ārējās pasaules uztvere, kas balstīta uz pieredzi.
noosfēra Cilvēka prāta darbības un tehnikas sfēra.
dvēsele Cilvēka psihiskā struktūra, garīgā pasaule, būtība, kas izpaužas noteiktu jūtu, domu, personības īpašību kopumā. Cilvēka jūtu pasaule. Arī psihe.
individualitāte Cilvēka psihisko īpašību, īpatnību un pieredzes kopums, kas viņu atšķir no citiem cilvēkiem.
rugaine Cilvēka sejas daļa, kas ir klāta ar samērā īsiem bārdas matiem.
refleksija Cilvēka teorētiskā darbība, kurā viņš izzina savu rīcību un tās likumsakarības; cilvēka pašizziņa, kas izpaužas savu pārdzīvojumu, sajūtu un pārdomu uztvērumos un apcerēšanā. Arī pārdomas, apcere.
analizators Cilvēka un augstāko dzīvnieku orgānu sistēma, kas analizē kaitēkļus.
vairogdziedzeris Cilvēka un mugurkaulaino dzīvnieku iekšējās sekrēcijas dziedzeris, kas atrodas kakla priekšējā pusē un regulē audu augšanu, vielmaiņu u. c. funkcijas.
Sociālais statuss Cilvēka vai cilvēku grupas stāvoklis sociālā sistēmā, kuram ir specifiskas ekonomiskas, profesionālas, etniskas u. tml. pazīmes.
Sociālais statuss Cilvēka vai cilvēku grupas stāvoklis sociālā sistēmā, kuram ir specifiskas ekonomiskas, profesionālas, etniskas u.tml. pazīmes.
sula Cilvēka vai dzīvnieku orgānu izstrādāts šķidrums, kas satur fermentus un (parasti) ir saistīts ar gremošanas procesu.
ietekme Cilvēka, viņa darbības, arī sabiedriskas parādības iedarbība uz daba, tās norisēm.
sviedri Cilvēka, zīdītāju sekrēts - bezkrāsains šķidrums, ko izdala īpaši ādas dziedzeri un kam ir vāji skāba reakcija. Šāds šķidrums, kas izdalījies caur ādas porām.
mežainis Cilvēkam līdzīga mitoloģiska būtne, kas mīt mežā.
karavāna Cilvēki, arī dzīvnieki, kas virzās grupā, parasti cits aiz cita.
papildspēki Cilvēki, cilvēku grupa, kas pastiprina, atbalsta (ko).
pēctecis Cilvēki, cilvēku grupas, paaudzes, kas dzīvo pēc iepriekšējā laikposma cilvēkiem, cilvēku grupām, paaudzēm.
iedzīvotāji Cilvēki, kas apdzīvo kādu teritoriju (parasti ģeogrāfisku, administratīvu vienību).
apkārtējais Cilvēki, kas atrodas apkārt vai tuvumā.
iedzīvotāji Cilvēki, kas dzīvo (kādā dzīvoklī, celtnē u. tml.).
viņciemieši Cilvēki, kas dzīvo citā, arī kaimiņu ciemā.
pārkaimiņi Cilvēki, kas dzīvo netālu aiz kaimiņiem (parasti lauku mājās).
mājinieki Cilvēki, kas dzīvo vienā un tai pašā mājoklī.
asinsbrāļi Cilvēki, kas īpašā rituālā noslēguši asinsbrālību (2).
brālis Cilvēki, kas ir savstarpēji cieši saistīti.
pāris Cilvēki, kas pa diviem ko dara.
mājinieki Cilvēki, kas paliek mājoklī (pretstatā tiem, kas īslaicīgi izgājuši, izbraukuši).
malēnieši Cilvēki, kas rīkojas, izturas nesaprātīgi, muļķīgi. Atpalikuši cilvēki.
spēks Cilvēki, kas veido kādu grupu (parasti ar līdzīgu profesiju, nodarbošanos).
pakaļpalicēji Cilvēki, kas, piemēram, ejot, braucot, paliek aizmugurē (kādam, kam).
dvēsele Cilvēks (arī cilvēku grupa), kas iedvesmo, vada, veido, ietekmē (kādu kolektīvu). Cilvēks, kas ar lielu ieinteresētību organizē, vada (kādu pasākumu).
sirds Cilvēks (arī cilvēku grupa), kas vada, ietekmē (kādu kolektīvu).
upuris Cilvēks (arī dzīvnieks), kas ir gājis bojā, arī cietis karā, stihiskā nelaimē, nelaimes gadījumā u. tml.
bērns Cilvēks (attieksmē pret zemi, tautu, politisku virzienu u. tml., kas to ietekmē).
parvēnijs Cilvēks (kārtu sabiedrībā), kas cēlies no zemākajiem sabiedrības slāņiem, iekļuvis privileģēto vai bagātnieku aprindās un cenšas tos atdarināt.
bocmanis Cilvēks (kuģa vadības sastāvā), kas atbild par saimniecisko darbu uz kuģa.
šuvējs Cilvēks (parasti amatnieks), kas nodarbojās ar apģērba šūšanu.
leijerkastnieks Cilvēks (parasti apkārtklejojošs), kas par atlīdzību spēlē leijerkasti. Leijerkastes spēlētājs.
pinkšķis Cilvēks (parasti bērns), kas bieži raud. Raudulis.
palaidnis Cilvēks (parasti bērns), kas izdara vai mēdz izdarīt (parasti nelielus) pārkāpumus, neievēro uzvedības normas. Arī nebēdnis, nerātnis.
nezinītis Cilvēks (parasti bērns), kas ko nezina, neizprot.
nedarbnieks Cilvēks (parasti bērns), kas mēdz darīt nedarbus.
dauzoņa Cilvēks (parasti bērns), kas mēdz dauzīties (4).
audzēknis Cilvēks (parasti jaunietis), kas mācās kādā (parasti vispārizglītojošajā, vidējā speciālajā) mācību iestādē vai arī pirmsskolas bērnu iestādē.
nāvinieks Cilvēks (parasti karavīrs), kas apzināti izpilda uzdevumu, darbu, kuru veicot jāiet bojā vai jānokļūst ļoti bīstamā situācijā.
marodieris Cilvēks (parasti karavīrs), kas piesavinās kaujas laukā kritušo un ievainoto mantas. Cilvēks (parasti karavīrs), kas kara laikā aplaupa civiliedzīvotājus.
pavadītājs Cilvēks (parasti pianists), kas atskaņo pavadījumu.
maišelnieks Cilvēks (parasti pilsētnieks), kas pārtikas trūkuma apstākļos dodas uz laukiem iepirkt vai iemainīt pārtikas produktus.
demagogs Cilvēks (parasti politisks darbinieks kapitālistiskajās valstīs), kas cenšas iegūt popularitāti masās ar pieglaimošanos, melīgiem solījumiem, faktu sagrozīšanu u. tml.
marionete Cilvēks (parasti politisks darbinieks), kas pilnīgi pakļaujas citu cilvēku gribai, norādījumiem. Arī iztapīgs cilvēks.
Darba devējs Cilvēks (parasti saimnieks, privātīpašnieks), kas kādu nodarbina.
Darba devējs Cilvēks (parasti saimnieks, privātīpašnieks), kas kādu nodarbina.
zubrilka Cilvēks (parasti skolēns), kas daudz mācās (parasti, daudzreiz atkārtojot).
sanitārs Cilvēks (piemēram, uzņēmumā, iestādē), kas rūpējas par higiēnas prasību ievērošanu.
nogalināt Cilvēks (retāk dzīvnieks), kam (kāds, kas) ir izbeidzis bioloģisko eksistenci.
plebejs Cilvēks (sākot ar viduslaikiem), kas piederēja pie pilsētu trūcīgajiem iedzīvotājiem. Zemas kārtas cilvēks.
vergs Cilvēks (verdzības iekārtā), kas ir vergtura īpašums.
drellis Cilvēks Livonijā (13. - 15. gadsimtā), kas parāda vai nesamaksātas soda naudas dēļ bija notiesāts par parāda kalpu jeb vergu.
vergs Cilvēks Livonijā (13.-15. gadsimtā), kas parāda vai nesamaksātas soda naudas dēļ bija notiesāts par parāda kalpu. Drellis [2].
puse Cilvēks vai cilvēku grupa, kas kādās attieksmēs, kādā darbībā ir pretstatīts citam cilvēkam vai citai cilvēku grupai.
ieklīdenis Cilvēks vai dzīvnieks, kas ieklīdis no citurienes.
nesātis Cilvēks vai dzīvnieks, kas patērē par daudz barības, kas neapmierinās ar parastu barības daudzumu.
uzmāka Cilvēks vai dzīvnieks, kas uzmācas.
uzmākoņa Cilvēks vai dzīvnieks, kas uzmācas. Uzmāka.
ienaidnieks Cilvēks, ar ko ir naidīgas attiecības. Cilvēks, kas cenšas (kādam) kaitēt, darīt ļaunu.
līderis Cilvēks, arī cilvēku grupa, kas izvirzījusies pirmajā vietā, vadībā (kādā pasākumā, parasti sacensībās).
saimnieks Cilvēks, arī cilvēku kopums, kas pārzina (kādu objekta), vada (piemēram, uzņēmumu, tā daļu), arī organizē, vada (piemēram, pasākumu, norisi), ir noteicējs (kur, pār ko).
dzērējs Cilvēks, arī dzīvnieks, kas (pašlaik) dzer.
slīcējs Cilvēks, arī dzīvnieks, kas slīkst (1).
subskribents Cilvēks, arī iestāde, uzņēmums u. tml., kas subskribē (ko).
iniciators Cilvēks, cilvēku grupa vai organizācija, kas ierosina, uzsāk (kādu pasākumu).
pretinieks Cilvēks, cilvēku grupa, kas ir jāpārspēj (kādam) sporta spēlē, sporta sacensībās u. tml.
subjekts Cilvēks, cilvēku grupa, kas izzina īstenību un iedarbojas uz to.
rezerve Cilvēks, cilvēku grupa, kas vajadzības gadījumā spēj papildināt vai nomainīt citus kādā darbības nozarē.
vadība Cilvēks, cilvēku grupa, kas veic šādu darbību, šādu darbību kopumu.
vadonība Cilvēks, cilvēku grupa, kas veic šādu darbību, šādu darbību kopumu.
abonents Cilvēks, iestāde, kas abonē, kam ir abonements.
nonāvēt Cilvēks, kam (kāds, kas) ir izbeidzis bioloģisko eksistenci.
vergs Cilvēks, kam atņemtas visas tiesības un kas kļuvis par vergtura īpašumu citās sabiedriski ekonomiskās formācijās.
kandidāts Cilvēks, kam draud kas nepatīkams, nevēlams.
Nelaimes putns Cilvēks, kam gadījies kas nepatīkams, nevēlams.
Nelaimes putns Cilvēks, kam gadījies kas nepatīkams, nevēlams.
Sabiedrības cilvēks Cilvēks, kam ir bieža, aktīva saskarsme ar citiem cilvēkiem, kādām cilvēku grupām, kas jūtas tajās labi; kādā cilvēku grupā plaši pazīstams cilvēks.
baņķieris Cilvēks, kam ir daudz naudas un kas parasti to aizdod.
īpašnieks Cilvēks, kam ir kādas fiziskas īpašības, dotumi.
šatens Cilvēks, kam ir kastaņbrūni mati.
speciālists Cilvēks, kam ir labas, dziļas zināšanas, iemaņas, prasme (kādā zinātnes vai tehnikas nozarē). Cilvēks, kam ir liela pieredze (piemēram, kādā darbā).
autoritāte Cilvēks, kam ir liela ietekme, kas ieguvis vispārēju uzticību, cieņu.
idiots Cilvēks, kam ir psihiskas attīstības nepilnīgums vissmagākajā formā.
toksikomāns Cilvēks, kam ir spilgti izteikta patoloģiska tieksme un pieradums lietot medikamentus, kādu vielu vai vielas, kas galvenokārt iedarbojas uz centrālo nervu sistēmu, bet nepieder pie narkotisko vielu grupas.
narkomāns Cilvēks, kam ir spilgti izteikta patoloģiska tieksme un pieradums lietot narkotiskas vielas.
vīžainis Cilvēks, kam ir vīzes kājās, cilvēks, kas mēdz valkāt vīzes.
snaudulis Cilvēks, kam nāk snauda. Cilvēks, kas bieži snauž. Miegains cilvēks.
bezgodis Cilvēks, kam nav goda jūtu. Cilvēks, kas rīkojas negodīgi.
vieninieks Cilvēks, kam nav ģimenes, tuvinieku vai kas dzīvo bez ģimenes, tuviniekiem.
profāns Cilvēks, kam nav nekādu zināšanu, kas ir pilnīgs nemākulis kādā nozarē.
neveiklis Cilvēks, kam nav vajadzīgās izveicības (piemēram, kādā darbā), cilvēks, kam (kas) neveicas, nepadodas.
vājš Cilvēks, kam nav vīrišķības, izturības grūtās situācijās, smagos apstākļos, arī cilvēks, kas viegli pakļaujas negatīvām ietekmēm, vilinājumiem u. tml.
negausis Cilvēks, kam nekad nav diezgan, kas cenšas sasniegt, iegūt arvien vairāk un vairāk.
nesātis Cilvēks, kam nekad nav diezgan, kas cenšas sasniegt, iegūt arvien vairāk un vairāk. Negausis (2).
jokdaris Cilvēks, kam patīk jokot. Cilvēks, kas uzjautrina, izklaidē, izraisa smieklus.
domātājs Cilvēks, kam piemīt filozofiskas domāšanas spējas. Arī filozofs.
putns Cilvēks, kam piemīt kādas īpašas pazīmes, arī cilvēks, kas ieņem kādu īpašu stāvokli sabiedrībā.
telepāts Cilvēks, kam piemīt telepātiskas spējas.
garnadzis Cilvēks, kam piemīt tieksme izdarīt sīkas zādzības. Sīks zaglis.
vientiesis Cilvēks, kam trūkst dzīves pieredzes, cilvēks, kam ir vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere un izpratne. Arī cilvēks, kas uzticas bez pietiekama pamatojuma. Arī naivs, lētticīgs cilvēks.
trūkumcietējs Cilvēks, kam trūkst nepieciešamo materiālo vērtību, eksistences līdzekļu, cilvēks, kas cieš trūkumu.
karognesējs Cilvēks, kam uzticēts nest karogu, cilvēks, kas nes karogu.
karodznieks Cilvēks, kam uzticēts nest karogu, kas nes karogu.
traversants Cilvēks, kas (alpīnismā) veic traversu (2).
burvis Cilvēks, kas (ar savu rīcību, izturēšanos) ļoti saista, valdzina, ietekmē. Cilvēks, kas ātri un viegli veic citiem grūti iespējamo.
spīdeklis Cilvēks, kas (citu vidū) izceļas, pārsteidz ar ko.
apkalpotājs Cilvēks, kas (ēdnīcā, restorānā, kafejnīcā u. tml.) apkalpo viesus, oficiants.
apkalpotājs Cilvēks, kas (iestādē vai uzņēmumā) tīra un uzpoš telpas. Apkopējs.
gigants Cilvēks, kas (kādā nozarē) izceļas ar neparasti lielām spējām, ievērojamiem darbiem.
milzis Cilvēks, kas (kādā nozarē) izceļas ar neparasti lielām spējām, ievērojamiem darbiem.
kaimiņš Cilvēks, kas (kādā situācijā, vietā) ir tieši blakus.
biedrs Cilvēks, kas (kādam) ir tuvs pēc uzskatiem, stāvokļa, darba vai dzīves apstākļiem.
viesis Cilvēks, kas (kādu) apmeklē, ierodas (pie kāda), arī neilgu laiku uzturas (pie kāda, arī kur).
eksaminētājs Cilvēks, kas (kādu) eksaminē.
pavedējs Cilvēks, kas (kādu) paved (3).
vulgarizators Cilvēks, kas (ko, piemēram, idejas, atziņas) vulgarizē.
aplauzējs Cilvēks, kas (ko) aplauž.
mīļotājs Cilvēks, kas (ko) mīl (3).
reprezentants Cilvēks, kas (ko) reprezentē (1).
valdnieks Cilvēks, kas (kur) ir noteicējs, rīkotājs.
gaišreģis Cilvēks, kas (māņticīgo uztverē) spēj pareģot nākotni. Pareģis.
radioklausītājs Cilvēks, kas (parasti sistemātiski) klausās radioraidījumus.
pareģis Cilvēks, kas (pēc mītiskiem, reliģiskiem priekšstatiem) spēj pareģot nākotni.
piensaimnieks Cilvēks, kas (plaši) nodarbojas ar piensaimniecību.
nepieskaitāms Cilvēks, kas (psihiskas slimības dēļ) nespēj apzināties un vadīt savu rīcību un būt atbildīgs par sabiedriski bīstamu nodarījumu.
oficiants Cilvēks, kas (restorānā, kafejnīcā, ēdnīcā u. tml.) apkalpo apmeklētājus.
viesmīlis Cilvēks, kas (restorānā, kafejnīcā, ēdnīcā u. tml.) apkalpo apmeklētājus.
galdabiedrs Cilvēks, kas (viesībās, sarīkojumā) sēž blakus pie galda.
aģitators Cilvēks, kas aģitē (1), kas nodarbojas ar aģitāciju (1).
airētājs Cilvēks, kas airē.
aizdevējs Cilvēks, kas aizdod (1).
Pazudušais dēls Cilvēks, kas aizgājis no savas ģimenes vai kolektīva, nepakļaujoties to dzīves tradīcijām un nosacījumiem, prasībām.
Pazudušais dēls Cilvēks, kas aizgājis no savas ģimenes vai kolektīva, nepakļaujoties to dzīves tradīcijām un nosacījumiem, prasībām.
aizgājējs Cilvēks, kas aiziet, dodas projām.
aizņēmējs Cilvēks, kas aizņemas. Parādnieks.
bibliofils Cilvēks, kas aizrautīgi krāj grāmatas. Grāmatu mīļotājs.
aizrunātājs Cilvēks, kas aizrunā (par kādu). Aizstāvis.
pionieris Cilvēks, kas aizsāk ko jaunu (kādā nozarē). Celmlauzis.
dublieris Cilvēks, kas aizstāj kādā epizodē lomas tēlotāju (parasti kinofilmā). Arī dublētais (2).
aizstājējs Cilvēks, kas aizstāj kādu.
vietnieks Cilvēks, kas aizstāj, arī var aizstāt kādu, piemēram, darbā, kādā situācijā.
aizstāvis Cilvēks, kas aizstāv (1).
aizstāvis Cilvēks, kas aizstāv (2).
aizstāvis Cilvēks, kas aizstāv (3). Aktīvs piekritējs, atbalstītājs.
algotnis Cilvēks, kas aizstāv cita intereses nevis aiz pārliecības, bet atalgojuma, savtīgu iemeslu dēļ.
aizturētājs Cilvēks, kas aiztur (kādu).
Modes vergs Cilvēks, kas akli seko jaunākajai modei.
Modes vergs Cilvēks, kas akli seko jaunākajai modei.
āksts Cilvēks, kas ākstās (1).
cīnītājs Cilvēks, kas aktīvi cenšas sasniegt kādu (parasti sabiedriski nozīmīgu) mērķi, cīnās pret nevēlamo.
kareivis Cilvēks, kas aktīvi cenšas sasniegt kādu (parasti sabiedriski nozīmīgu) mērķi. Cīnītājs.
kalps Cilvēks, kas aktīvi darbojas reakcionāras sabiedrības daļas, reakcionāras ideoloģijas labā.
pakalpiņš Cilvēks, kas aktīvi darbojas reakcionāras sabiedrības daļas, reakcionāras ideoloģijas labā.
Tautas kalps Cilvēks, kas aktīvi darbojas savas tautas labā.
Tautas kalps Cilvēks, kas aktīvi darbojas savas tautas labā.
Sabiedrisks darbinieks Cilvēks, kas aktīvi piedalās sabiedrības dzīvē, kam ir sabiedriski pienākumi.
alcējs Cilvēks, kas alkst (pēc kā).
diplomands Cilvēks, kas apbalvots ar diplomu (2).
kavalieris Cilvēks, kas apbalvots ar ordeni.
apmeklētājs Cilvēks, kas apciemo (kādu).
apgādnieks Cilvēks, kas apgādā (2) kādu.
apgādātājs Cilvēks, kas apgādā (2) kādu. Apgādnieks (1).
māceklis Cilvēks, kas apgūst profesiju kādā rūpniecības vai tirdzniecības uzņēmumā, iestādē u. tml. un pa apmācības laiku saņem darba algu. Cilvēks, kas (privāti) apgūst amatu pie kāda amatnieka.
māceklis Cilvēks, kas apguva amatu pie cunftes meistara. Zemākā pakāpe cunfšu amatnieku hierarhijā.
apkalpotājs Cilvēks, kas apkalpo (1).
mašīnists Cilvēks, kas apkalpo mašīnas. Mašīnstrādnieks.
bufetnieks Cilvēks, kas apkalpo viesus bufetē.
krodzinieks Cilvēks, kas apkalpo viesus vietās, kur pārdod alkoholiskos dzērienus.
atmīnētājs Cilvēks, kas apmācīts atmīnēšanai.
baznīcēns Cilvēks, kas apmeklē baznīcu, lai piedalītos reliģiskā ceremonijā.
apmeklētājs Cilvēks, kas apmeklē vai ir apmeklējis (ko).
apmiglotājs Cilvēks, kas apmiglo (2).
apputinātājs Cilvēks, kas apputina (3).
aprēķinātājs Cilvēks, kas aprēķina (1).
apspiedējs Cilvēks, kas apspiež (1).
apspiedējs Cilvēks, kas apspiež (2).
liecinieks Cilvēks, kas apstiprina redzēto, dzirdēto.
akmeņkalis Cilvēks, kas apstrādā (kaļ, cērt u. tml.) akmeņus.
rieženieks Cilvēks, kas apstrādā riežas (1).
apsūdzētājs Cilvēks, kas apsūdz.
pašnāvnieks Cilvēks, kas apzināti pakļauj sevi situācijai, kurā draud nāve.
ložņa Cilvēks, kas ar dažādiem (parasti slepeniem) paņēmieniem izzina, izdibina (piemēram, noslēpumus), iegūst (piemēram, ziņas, datus).
ošņa Cilvēks, kas ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem cenšas uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus).
gardēdis Cilvēks, kas ar īpašu baudu ēd izsmalcinātus, izmeklētus ēdienus.
izspiedējs Cilvēks, kas ar kādiem (parasti varmācīgiem, neatļautiem) līdzekļiem iegūst no citiem (piemēram, materiālu labumu, parasti naudu).
kratītājs Cilvēks, kas ar likumu noteiktā kārtībā pārmeklē (piemēram, personu, vietu, priekšmetus), lai atrastu tādus noslēptus pierādījumus, kuriem ir nozīme krimināllietā.
skatītājs Cilvēks, kas ar redzi uztver (kādu darbību, notikumu).
skatītājs Cilvēks, kas ar redzi uztver (skatuves mākslas, kinomākslas, tēlotājas mākslas u. tml. darbu).
šķeltnieks Cilvēks, kas ar savu darbību, rīcību izraisa (piemēram, uzskatu) vienotības zudumu, rada domstarpības, nesaskaņas (cilvēku grupā).
nodevējs Cilvēks, kas ar savu darbību, rīcību ļoti kaitē (piemēram, savai organizācijai, sociālajai grupai).
pāridarītājs Cilvēks, kas ar savu darbību, rīcību, izturēšanos kādu apbēdina, sagādā kādam ciešanas.
strādnieks Cilvēks, kas ar savu darbu ko pārveido, rada materiālas vai garīgas vērtības.
Dienas varonis Cilvēks, kas ar savu rīcību nokļūst kādu laiku uzmanības centrā.
Dienas varonis Cilvēks, kas ar savu rīcību nokļūst kādu laiku uzmanības centrā.
smerdelis Cilvēks, kas ar savu rīcību, izturēšanos u. tml. izraisa dziļu nepatiku, pretīgumu.
blēdis Cilvēks, kas ar viltu, mānīšanos izdara kādu nerātnību.
arājs Cilvēks, kas ar zemi (ar zirgu).
farizejs Cilvēks, kas ārēji ievēro visas normas, bet pats tās neatzīst un slepeni pārkāpj.
kūrviesis Cilvēks, kas ārstējas vai atpūšas kūrortā.
atbalsts Cilvēks, kas atbalsta (2).
atbildētājs Cilvēks, kas atbild (1, 2).
atgremotāji Cilvēks, kas atkārto ko zināmu, nedodot no sevis nekā jauna.
atklīdenis Cilvēks, kas atklīdis no kādas (parasti tālas, arī nezināmas) vietas.
atnācējs Cilvēks, kas atnācis, ieradies.
peldviesis Cilvēks, kas atpūšas pie jūras vai kūrortā.
atriebējs Cilvēks, kas atriebj vai atriebjas. Tautas atriebēji - partizāni, kas (kara laikā) cīnās pret iebrucējiem un tautas nodevējiem.
ieslodzītais Cilvēks, kas atrodas ieslodzījumā (2).
apgādājamais Cilvēks, kas atrodas kāda apgādībā.
stagnants Cilvēks, kas atrodas stagnācijas (2) stāvoklī - stagnāts.
stagnāts Cilvēks, kas atrodas stagnācijas (2) stāvoklī. Stagnants [2].
kompanjons Cilvēks, kas atrodas, darbojas kopā ar kādu (kādos apstākļos). Kompānijas (1) dalībnieks.
klātesošs Cilvēks, kas atrodas, uzturas (kādā vietā noteiktā laikposmā), piedalās (kādā norisē, pasākumā).
kapitulants Cilvēks, kas atsakās no darbības, uzskatiem (sastopoties ar kādiem šķēršļiem, citu cilvēku pretestību u. tml.).
atskujotājs Cilvēks, kas atskujo kokus.
bēglis Cilvēks, kas atstājis savu dzīvesvietu, lai glābtos (parasti no kara darbības, dabas katastrofas, epidēmijas).
attīstītājs Cilvēks, kas attīsta (filmas, plates).
nožēlnieks Cilvēks, kas atzīst sevi par vainīgu (kādā nodarījumā, pārkāpumā) un izjūt sirdsapziņas pārmetumus.
komunists Cilvēks, kas atzīst un pauž komunisma idejas.
rožkopējs Cilvēks, kas audzē rozes. Arī rožkopis.
prototips Cilvēks, kas autoram ir noderējis par literārā tipa, tēla pirmparaugu. Literārs tips, tēls, kas autoram ir noderējis par paraugu cita tipa, tēla izveidē.
balinātājs Cilvēks, kas balina.
epikūrietis Cilvēks, kas baudas (vulgarizētā izpratnē) uzskata par augstāko vērtību.
bēglis Cilvēks, kas bēg (1) vai ir aizbēdzis.
bēgulis Cilvēks, kas bēguļo. Cilvēks, kas vairās (no kā).
beidzējs Cilvēks, kas beidz (kādu darbu).
beidzējs Cilvēks, kas beidz (mācību iestādi). Pēdējās klases, kursa audzēknis. Abiturients. Cilvēks, kas nesen beidzis (mācību iestādi). Absolvents.
zellis Cilvēks, kas beidzis cunftes noteiktu apmācību. Kvalificēts algots strādnieks, kas strādā meistara vadībā. Vidējā pakāpe cunfšu amatnieku hierarhijā.
absolvents Cilvēks, kas beidzis mācību iestādi vai kursus.
bakalaurs Cilvēks, kas beidzis vidusskolu (Francijā un dažās citās valstīs).
apstāvētājs Cilvēks, kas bērēs saka izvadīšanas runu, arī cilvēks, kas vada bēru ceremoniju.
betonētājs Cilvēks, kas betonē. Betonēšanas speciālists.
Mājas draugs Cilvēks, kas bieži ciemojas kādā mājā.
Mājas draugs Cilvēks, kas bieži ciemojas kādā mājā.
dziedātājs Cilvēks, kas bieži dzied, kam patīk dziedāt.
ņerkstulis Cilvēks, kas bieži gaužas, žēlojas. Arī raudulīgs cilvēks.
reiboņa Cilvēks, kas bieži ir alkohola reibonī. Alkoholiķis.
gremža Cilvēks, kas bieži ir neapmierināts, dusmīgs, arī kurn.
niknulis Cilvēks, kas bieži ir nikns.
piktulis Cilvēks, kas bieži ir pikts.
pūce Cilvēks, kas bieži it īgns, dusmīgs.
ķildnieks Cilvēks, kas bieži ķildojas.
Pasaules gājējs Cilvēks, kas bieži maina darba, dzīves vietu.
Pasaules gājējs (arī klaiņotājs) Cilvēks, kas bieži maina darba, dzīves vietu.
Pasaules staigātājs (arī gājējs, klaiņotājs) Cilvēks, kas bieži maina darba, dzīves vietu.
staigulis Cilvēks, kas bieži maina dzīves, darba vietu. Arī klaidonis.
melis Cilvēks, kas bieži mēdz melot. Cilvēks, kas melo.
skandālists Cilvēks, kas bieži rada skandālus.
raudulis Cilvēks, kas bieži raud. Cilvēks, kas ir pārmērīgi jūtīgs.
iedzērājs Cilvēks, kas bieži un labprāt lieto alkoholiskus dzērienus (parasti nelielā daudzumā).
alkoholiķis Cilvēks, kas bieži un pārmērīgi lieto alkoholiskus dzērienus. Dzērājs.
uzdzīvotājs Cilvēks, kas bieži uzdzīvo.
čīkstulis Cilvēks, kas bieži žēlojas, gaužas. Arī cilvēks, kas bieži raud.
ņaudulis Cilvēks, kas bieži žēlojas, sūrojas, arī raud.
dzērājs Cilvēks, kas bieži, ar patiku dzer kādu (nealkoholisku) dzērienu.
raudulis Cilvēks, kas bieži, arī apnicīgi gaužas, žēlojas.
dzērājs Cilvēks, kas bieži, sistemātiski lieto alkoholiskus dzērienus. Arī alkoholiķis.
kanoniķis Cilvēks, kas birokrātiski ievēro dogmas un likumus.
pakaļbraucējs Cilvēks, kas brauc (kādam, kam) aizmugurē.
pretimbraucējs Cilvēks, kas brauc (kādam) pretī, pretējā virzienā.
braucējs Cilvēks, kas brauc (transportlīdzeklī). Pasažieris.
braucējs Cilvēks, kas brauc (uz kādu vietu).
riteņbraucējs Cilvēks, kas brauc ar velosipēdu.
velosipēdists Cilvēks, kas brauc ar velosipēdu. Riteņbraucējs (1).
velobraucējs Cilvēks, kas brauc ar velosipēdu. Velosipēdists (1). Riteņbraucējs (1).
zirdzinieks Cilvēks, kas brauc ar zirga pajūgu.
garāmbraucējs Cilvēks, kas brauc kam garām.
līdzbraucējs Cilvēks, kas brauc kopā, vienlaikus (ar kādu).
pakaļbraucējs Cilvēks, kas brauc pēc kā, pēc kāda.
brīvprātīgais Cilvēks, kas brīvprātīgi (bez mobilizācijas) iestājas karadienestā.
volontieris Cilvēks, kas brīvprātīgi (bez mobilizācijas) iestājas karadienestā. Brīvprātīgais.
brīvprātīgais Cilvēks, kas brīvprātīgi uzņemas kādu (parasti grūtu vai riskantu) uzdevumu.
vindsērfingists Cilvēks, kas burā ar vējdēli.
burātājs Cilvēks, kas burā.
cirtējs Cilvēks, kas ceļ koka ēku, darina tās daļu, parasti par darba rīku lietojot cirvi.
ceļotājs Cilvēks, kas ceļo vai mēdz ceļot.
ierāvējs Cilvēks, kas cenšas iedzīvoties uz cita rēķina.
reformators Cilvēks, kas cenšas īstenot vai īsteno reformu.
izlēcējs Cilvēks, kas cenšas sevi izcelt (citu starpā), pierādīt, ka ir labāks nekā citi.
trieciennieks Cilvēks, kas centās palielināt darba intensitāti, veikt darbu ātrākā tempā.
badacietējs Cilvēks, kas cieš badu.
cietušais Cilvēks, kas cietis (piemēram, dabas katastrofā, avārijā).
Ieroču nesējs Cilvēks, kas cīnās kāda labā, aizstāv kāda intereses.
Pasaules lāpītājs Cilvēks, kas cīnās par kādiem nesasniedzamiem ideāliem.
Pasaules lāpītājs Cilvēks, kas cīnās par kādiem nesasniedzamiem ideāliem.
baltgvards Cilvēks, kas cīnījies pret padomju varu balto armijā. Kontrrevolucionārs.
Krusts un bēdas Cilvēks, kas citam sagādā daudz rūpju, raižu.
Krusts un bēdas Cilvēks, kas citam sagādā daudz rūpju, raižu.
Nelaimes bērns Cilvēks, kas citiem sagādā bēdas, rūpes.
Sienā skrējējs Cilvēks, kas dara ko ļoti intensīvi, netaupot sevi.
Sienā skrējējs Cilvēks, kas dara ko ļoti intensīvi, netaupot sevi.
labdaris Cilvēks, kas dara labu, palīdz.
ziņotājs Cilvēks, kas dara zināmu faktu, vēsti, ziņu, ziņu kopumu, parasti mutvārdos vai rakstveidā, arī ziņnesis (1).
pirmrindnieks Cilvēks, kas darbā ir sasniedzis augstākos rādītājus, labākos rezultātus (salīdzinājumā ar citiem līdzīgiem).
kokkāpējs Cilvēks, kas darba uzdevumā kāpj kokā (piemēram, mežkopis, dārznieks).
pēctecis Cilvēks, kas darbojas (kādā nozarē) pēc kāda cita. Cilvēks, kas turpina kādu darbu, tradīcijas.
mākslinieks Cilvēks, kas darbojas izpildītājmākslā.
aģents Cilvēks, kas darbojas kāda interesēs.
mākslinieks Cilvēks, kas darbojas kādā mākslas nozarē.
loceklis Cilvēks, kas darbojas noteiktā organizācijā (apvienībā, biedrībā u. tml.).
pagrīdnieks Cilvēks, kas darbojas pagrīdē (2), veicot revolucionārus uzdevumus.
politiķis Cilvēks, kas darbojas politikā. Politisks darbinieks.
mākslinieks Cilvēks, kas darbojas tēlotājā vai dekoratīvi lietišķajā mākslā.
gulšņa Cilvēks, kas daudz gulšņā, guļ.
miegamice Cilvēks, kas daudz guļ.
mieguža Cilvēks, kas daudz guļ.
miegapūznis Cilvēks, kas daudz guļ. Miegamice (1).
miegulis Cilvēks, kas daudz guļ. Miegamice (1).
Miega mice Cilvēks, kas daudz guļ. Miegamice (1).
Miega mice Cilvēks, kas daudz guļ. Miegamice (1).
Joku plēsējs Cilvēks, kas daudz joko. Jautrs cilvēks, jokdaris.
bļauris Cilvēks, kas daudz kliedz, baras.
bībelnieks Cilvēks, kas daudz lasa bībeli. Cilvēks, kas bieži izmanto bībeles tekstu.
grāmatnieks Cilvēks, kas daudz lasa. Grāmatu mīļotājs, grāmatu krājējs.
rezonieris Cilvēks, kas daudz prāto, apcer, bet aktīvi nedarbojas.
lielmute Cilvēks, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā, lielās.
platmutis Cilvēks, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā, lielās.
balamute Cilvēks, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā. Pļāpa, lielībnieks.
kājāmstaigātājs Cilvēks, kas daudz vai parasti staigā kājām. Arī kājāmgājējs.
larkšķis Cilvēks, kas daudz, nepārtraukti runā.
pielūdzējs Cilvēks, kas dedzīgi (pat pārmērīgi) jūsmo, aktīvi interesējas (par kādu, piemēram, izcilu aktieri, mākslinieku) un parasti cenšas sev pievērst (tā) uzmanību.
fanātiķis Cilvēks, kas dedzīgi nododas (kādam darbam, uzdevumam), cilvēks, kas ir pilnīgi aizrāvies (ar kādu ideju, teoriju u. tml.).
entuziasts Cilvēks, kas dedzīgi nododas (kam), strādā ar sajūsmu, pacilātību. Cilvēks, kuru iedvesmo kāda ideja.
dejotājs Cilvēks, kas dejo.
delveris Cilvēks, kas delverējas.
manekens Cilvēks, kas demonstrē tērpus (piemēram, modes skatē).
denuncētājs Cilvēks, kas denuncē.
dezertieris Cilvēks, kas dezertē (1).
dezertieris Cilvēks, kas dezertē (2).
bramanis Cilvēks, kas dižodamies izrāda savu spēku, drosmi, bagātību u. tml.
galvinieks Cilvēks, kas dod galvojumu.
padomdevējs Cilvēks, kas dod kādam padomu.
donors Cilvēks, kas dod savas asinis, lai tās izmantotu, piemēram, ārstniecībā.
promgājējs Cilvēks, kas dodas projām. Projāmgājējs.
projāmgājējs Cilvēks, kas dodas projām. Promgājējs.
ceļinieks Cilvēks, kas dodas vai atrodas ceļā, ceļojumā.
aizbraucējs Cilvēks, kas dodas vai gatavojas doties ceļā.
dresētājs Cilvēks, kas dresē (dzīvniekus). Cirka mākslinieks, kas uzstājas ar dresētiem dzīvniekiem.
drošinātājs Cilvēks, kas drošina (kādu).
pēddzinis Cilvēks, kas dzen pēdas (parasti medībās).
dziedātājs Cilvēks, kas dzied.
rūcējs Cilvēks, kas dziedot neprot pareizi intonēt.
piedzīvotājs Cilvēks, kas dzīvo (pie kāda, kāda mājā, dzīvoklī).
aizpurvietis Cilvēks, kas dzīvo aiz purva.
aizupietis Cilvēks, kas dzīvo aiz upes.
dīkdienis Cilvēks, kas dzīvo bezdarbībā. Sliņķis, slaists.
purvmalietis Cilvēks, kas dzīvo blakus purvam vai tā tuvākajā apkārtnē.
kaimiņš Cilvēks, kas dzīvo blakus vai netālu (mājā, dzīvoklī, istabā u. tml.). Cilvēks, kas dzīvo samērā tuvu.
viņpagastnieks Cilvēks, kas dzīvo citā, arī kaimiņu pagastā.
ezermalnieks Cilvēks, kas dzīvo ezermalā, ezera tuvumā.
krastinieks Cilvēks, kas dzīvo krastā. Cilvēks, kas atrodas krastā.
krastmalnieks Cilvēks, kas dzīvo krastā. Krastinieks.
askēts Cilvēks, kas dzīvo ļoti atturīgi, vienkārši.
nomaļnieks Cilvēks, kas dzīvo nomalē.
ostmalnieks Cilvēks, kas dzīvo ostas krastmalas tuvumā.
pārupietis Cilvēks, kas dzīvo pārupē.
askēts Cilvēks, kas dzīvo pēc askētisma (1) principiem.
robežnieks Cilvēks, kas dzīvo pie (kā) robežas, cilvēks, kas dzīvo robežjoslā.
tuvēnietis Cilvēks, kas dzīvo samērā tuvā vietā; cilvēks, kas ierodas, ir ieradies no samērā tuvas vietas. Tuvumnieks.
tuvumnieks Cilvēks, kas dzīvo samērā tuvā vietā. Cilvēks, kas ierodas, ir ieradies no samērā tuvas vietas.
tālumnieks Cilvēks, kas dzīvo tālā vietā. Cilvēks, kas ierodas, ir ieradies no tālas vietas.
tālinieks Cilvēks, kas dzīvo tālā vietā. Cilvēks, kas ierodas, ir ieradies no tālas vietas. Tālumnieks.
piejūrietis Cilvēks, kas dzīvo teritorijā, apvidū pie jūras.
upmalietis Cilvēks, kas dzīvo upmalā, upes tuvumā.
ārnovadnieks Cilvēks, kas dzīvo vai ir dzīvojis ārnovadā.
ārpagastnieks Cilvēks, kas dzīvo vai ir dzīvojis ārpagastā.
laikabiedrs Cilvēks, kas dzīvo vai ir dzīvojis vienā laikā, laikmetā (ar kādu).
siltzemnieks Cilvēks, kas dzīvo zemē ar siltu klimatu.
nelegālists Cilvēks, kas dzīvo, darbojas konspimtīvi, slepus no varas iestādēm, neievērojot likuma, oficiāla rīkojuma aizliegumu.
kanibāls Cilvēks, kas ēd cilvēka gaļu. Cilvēkēdājs (2).
Pasaules izēdājs Cilvēks, kas ēd neparasti daudz.
ēdājs Cilvēks, kas ēd, kas patērē pārtiku.
ēdējs Cilvēks, kas ēd.
klaidonis Cilvēks, kas eksistē bez pastāvīgas dzīves un darba vietas, arī neievērojot morāles normas. Cilvēks, kas pastāvīgi klaiņo no vienas vietas uz citām un ir bez noteikta eksistences pamata.
emigrants Cilvēks, kas emigrē vai ir emigrējis.
falsifikators Cilvēks, kas falsificē (1).
falsifikators Cilvēks, kas falsificē (2).
gādnieks Cilvēks, kas gādā, rūpējas (par kādu). Apgādnieks.
gans Cilvēks, kas gana lauksaimniecības dzīvniekus.
pieguļnieks Cilvēks, kas gana zirgus pieguļā.
brūveris Cilvēks, kas gatavo (parasti alkoholisku) dzērienu.
darītājs Cilvēks, kas gatavo (parasti alu).
virēja Cilvēks, kas gatavo ēdienu.
virtuvene Cilvēks, kas gatavo ēdienu. Virēja.
radiodiversants Cilvēks, kas gatavo, organizē ideoloģiski naidīgas, melīgas informācijas pārraides pa radio (propagandas nolūkos).
adjunkts Cilvēks, kas gatavojas kļūt par mācību spēku kara akadēmijā.
gausdienis Cilvēks, kas gausi, tūļīgi strādā, rīkojas.
gardienis Cilvēks, kas gausi, tūļīgi strādā, rīkojas. Gausdienis.
gausulis Cilvēks, kas gausi, tūļīgi strādā, rīkojas. Gausdienis.
glūņa Cilvēks, kas glūn (2).
bruņinieks Cilvēks, kas godprātīgi, ar cieņu izturas pret sievieti, kas aizstāv un aizsargā sievieti.
Grēka pagale Cilvēks, kas grēko, rīkojas nosodāmi.
Grēka gabals Cilvēks, kas grēko, rīkojas nosodāmi. Tas, kas var izraisīt grēku.
Grēka gabals Cilvēks, kas grēko, rīkojas nosodāmi. Tas, kas var izraisīt grēku.
kalvinieks Cilvēks, kas griežas pie kalēja ar darba uzdevumu, pasūtījumu.
domino Cilvēks, kas ģērbies šādā tērpā.
hipnotizētājs Cilvēks, kas hipnotizē.
iebraucējs Cilvēks, kas iebraucis, ieradies no citurienes.
ieceļotājs Cilvēks, kas ieceļo vai ir ieceļojis no citurienes.
praktikants Cilvēks, kas iegūst pieredzi, iemaņas, prasmes, veicot kādu darbu, kādas darbības.
laureāts Cilvēks, kas ieguvis godalgotu vietu (parasti, mākslinieku konkursā).
autodidakts Cilvēks, kas ieguvis zināšanas pašmācības ceļā.
ieliktenis Cilvēks, kas ieņēmis amatu ar kāda atbalstu un darbojas atbalstītāja interesēs.
maišelnieks Cilvēks, kas iepērk pārtikas produktus, lai ar tiem spekulētu.
apmeklētājs Cilvēks, kas ierodas darīšanās (piemēram, iestādē).
apmeklētājs Cilvēks, kas ierodas, lai noskatītos, noklausītos, redzētu (izrādi, koncertu, izstādi).
vieninieks Cilvēks, kas ieslodzīts atsevišķā cietumnieku kamerā.
interpelants Cilvēks, kas iesniedz interpelāciju.
gājējs Cilvēks, kas iet kājām.
Kājām gājējs Cilvēks, kas iet kājām.
kājāmgājējs Cilvēks, kas iet kājām. Gājējs.
Kājām gājējs Cilvēks, kas iet kājām. Kājāmgājējs.
garāmgājējs Cilvēks, kas iet kam garām.
ķekatnieks Cilvēks, kas iet ķekatās [1].
gājējs Cilvēks, kas iet, virzās (pa kādu vietu). Cilvēks, kas iet, virzās (uz noteiktu mērķi).
gvards Cilvēks, kas ietilpst labākajā (cilvēku grupas, organizācijas) daļā.
sieninieks Cilvēks, kas ievāc sienu. Arī siena pļāvējs.
sātībnieks Cilvēks, kas ievēro mērenību, parasti dzeršanā, ēšanā.
ilgguļa Cilvēks, kas ilgi guļ, vēlu ceļas.
veterāns Cilvēks, kas ilgi nostrādājis, darbojies (kādā nozarē).
grūtdienis Cilvēks, kas ilgstoši dzīvo postā, nabadzībā, bēdās.
vārgs Cilvēks, kas ilgstoši dzīvo postā, nabadzībā, bēdās.
improvizators Cilvēks, kas improvizē (1). Cilvēks, kam ir spējas improvizēt (1). Improvizētājs.
inspirators Cilvēks, kas inspirē (1). Iedvesmotājs. Arī musinātājs.
pašdarbnieks Cilvēks, kas interesējas par kādu mākslas veidu un darbojas tajā no pamatdarba brīvajā laikā bez materiālas atlīdzības.
amatieris Cilvēks, kas interesējas par kādu tehnikas, sporta, arī zinātnes, mākslas nozari un darbojas tajā no pamatdarba brīvajā laikā bez materiālas atlīdzības.
interprets Cilvēks, kas interpretē (1).
interprets Cilvēks, kas interpretē (2).
iereibušais Cilvēks, kas ir (parasti mazliet) apreibis no alkoholiskiem dzērieniem.
pamatlicējs Cilvēks, kas ir aizsācis, nodibinājis (piemēram, zinātnes nozari, mākslas virzienu).
medaļnieks Cilvēks, kas ir apbalvots ar medaļu.
ordeņnesējs Cilvēks, kas ir apbalvots ar ordeni.
apcietinātais Cilvēks, kas ir apcietināts.
tehniķis Cilvēks, kas ir apguvis darbības iemaņas, paņēmienus (kāda uzdevuma veikšanai, kāda mērķa sasniegšanai).
vēderrunātājs Cilvēks, kas ir apguvis vēderrunāšanas prasmi.
arestētais Cilvēks, kas ir arestēts.
kalps Cilvēks, kas ir atkarīgs no kāda un aktīvi darbojas tā labā par atlīdzību, arī aiz padevības, bailēm vai cita iemesla.
rokaspuisis Cilvēks, kas ir atkarīgs no kāda un aktīvi darbojas tā labā par atlīdzību, arī aiz padevības, bailēm vai cita iemesla. Arī pakalpiņš.
pakalpiņš Cilvēks, kas ir atkarīgs no kāda un aktīvi darbojas tā labā par atlīdzību, arī aiz padevības, bailēm vai cita iemesla. Kalps (2).
sabiedrotais Cilvēks, kas ir cieši saistīts, sadarbojas (ar kādu), palīdz (tam), parasti kādu mērķu sasniegšanai.
pusamatnieks Cilvēks, kas ir daļēji, nepilnīgi apguvis kādu amatu.
pusanalfabēts Cilvēks, kas ir daļēji, nepilnīgi apguvis prasmi lasīt, rakstīt.
priekšgājējs Cilvēks, kas ir darbojies (kādā nozarē) pirms kāda cita. Cilvēks, kura darbu, tradīcijas kāds turpina; priekštecis (2).
priekštecis Cilvēks, kas ir darbojies (kādā nozarē) pirms kāda cita. Cilvēks, kura darbu, tradīcijas kāds turpina.
pārbēdzējs Cilvēks, kas ir dezertējis no karaspēka un pārbēdzis pretinieka pusē. Arī cilvēks, kas ir pārbēdzis pāri frontes līnijai.
līdzdzīvotājs Cilvēks, kas ir dziļi ieinteresēts, spēj iejusties (piemēram, kādā notikumā).
novadnieks Cilvēks, kas ir dzimis, audzis, dzīvojis (ar kādu) vienā un tai pašā novadā.
pārnovadnieks Cilvēks, kas ir dzimis, audzis, dzīvojis pārnovadā.
vienpagastnieks Cilvēks, kas ir dzimis, audzis, dzīvojis vai dzīvo (ar kādu) vienā un tai pašā pagastā.
vecs Cilvēks, kas ir dzīvojis jau samērā ilgi, kam ir samērā daudz gadu.
Hronisks alkoholiķis Cilvēks, kas ir fiziski un psihiski atkarīgs no alkohola.
Pirmā vijole Cilvēks, kas ir galvenais, vadošais, arī noteicējs (kur, kādos apstākļos).
Pirmā vijole Cilvēks, kas ir galvenais, vadošais, arī noteicējs (kur, kādos apstākļos).
mīkstčaulis Cilvēks, kas ir gļēvs, kam nav stingra rakstura. Arī izlutināts cilvēks.
triumfators Cilvēks, kas ir guvis triumfu (2) kādā darbībā.
slavenība Cilvēks, kas ir ieguvis slavu.
izredzētais Cilvēks, kas ir iemantojis īpašu labvēlību. Cilvēks, kam ir izcils stāvoklis (salīdzinājumā ar citiem).
ievainotais Cilvēks, kas ir ievainots.
internētais Cilvēks, kas ir internēts.
noziedznieks Cilvēks, kas ir izdarījis noziegumu (1).
slepkava Cilvēks, kas ir izdarījis slepkavību.
šausmonis Cilvēks, kas ir izdarījis vai spēj izdarīt ko šausmīgu.
netiklis Cilvēks, kas ir izlaidīgs dzimumattiecībās. Izvirtulis.
izredzētais Cilvēks, kas ir izraudzīts par dzīvesbiedru vai dzīvesbiedri.
nākamais Cilvēks, kas ir izraudzīts par dzīvesbiedru vai dzīvesbiedri.
ticīgs Cilvēks, kas ir kādas reliģiskas organizācijas, kopas loceklis.
liecinieks Cilvēks, kas ir klāt notikumā.
Karātavu putns Cilvēks, kas ir nelabojams noziedznieks, likuma pārkāpējs.
darbinieks Cilvēks, kas ir nodarbināts kādā (piemēram, tautas saimniecības vai kultūras dzīves) nozarē.
mežrūpnieks Cilvēks, kas ir nodarbināts mežrūpniecībā. Mežrūpniecības speciālists.
pirtnieks Cilvēks, kas ir nodarbināts pirtī.
nelaimīgs Cilvēks, kas ir nokļuvis dzīvībai draudošos apstākļos. Cilvēks, kas ir traģiski gājis bojā.
kritušais Cilvēks, kas ir nonāvēts karā, kaujā.
opozicionārs Cilvēks, kas ir opozīcijā (1) pret ko, pret kādu.
moceklis Cilvēks, kas ir pakļauts spīdzināšanai. Cilvēks, kas atrodas ļoti smagos apstākļos.
Izmēģinājuma (arī izmēģinājumu) trusītis Cilvēks, kas ir pakļauts, parasti nepārdomātam, mēģinājumam, eksperimentam.
ienācējs Cilvēks, kas ir pārcēlies, ieradies no citurienes.
malacis Cilvēks, kas ir pelnījis uzslavu.
dzimtcilvēks Cilvēks, kas ir personīgi atkarīgs no feodāļa.
prozelīts Cilvēks, kas ir pieņēmis jaunu ticību.
Sirds pavēlnieks (pavēlniece) Cilvēks, kas ir pilnīgs noteicējs pār kāda jūtām, pārdzīvojumiem.
saderināt Cilvēks, kas ir saderinājies (ar kādu). Cilvēks, kas ir iesniedzis laulību reģistrācijas pieteikumu.
darbinieks Cilvēks, kas ir saistīts algotā darbā (uzņēmumā, iestādē).
pieaudzis Cilvēks, kas ir sasniedzis pilnīgu fizisko un garīgo briedumu.
virsotne Cilvēks, kas ir sasniedzis sava amata prasmes augstāko pakāpi. Tas, kas ir vislabākais, visizcilākais (kādā nozarē).
trimdinieks Cilvēks, kas ir sodīts ar trimdu. Cilvēks, kas dzīvo trimdā.
neofīts Cilvēks, kas ir tikko kristīts un uzņemts kristiešu draudzē.
īrnieks Cilvēks, kas īrē kādu telpu vai telpas.
ciniķis Cilvēks, kas izaicinoši noraida vai neievēro pieņemtās tikumības un pieklājības normas. Rupjš, bezkaunīgs cilvēks.
zaļumnieks Cilvēks, kas izbraucis atpūsties brīvā dabā, zaļumos (4). Arī vasarnieks (1).
varonis Cilvēks, kas izceļas, arī pievērš sev uzmanību ar savu rīcību, arī ar kādām izdarībām u. tml.
izceļotājs Cilvēks, kas izceļo (1) vai ir izceļojis.
politisks Cilvēks, kas izcieš sodu par likumā aizliegtu politisku darbību.
diversants Cilvēks, kas izdara diversiju.
eksperimentētājs Cilvēks, kas izdara eksperimentu (1).
eksperimentētājs Cilvēks, kas izdara eksperimentu (2).
vaininieks Cilvēks, kas izdarījis ko nosodāmu, arī tādu, kā dēļ radies kas nevēlams, radušies kādi sarežģījumi.
vainīgs Cilvēks, kas izdarījis pēc likuma sodāmu pārkāpumu. Cilvēks, kas izdarījis ko nosodāmu, arī tādu, kā dēļ radies kas nevēlams, radušies kādi sarežģījumi.
briesmonis Cilvēks, kas izdarījis vai spēj izdarīt ko briesmīgu, arī nežēlīgu. Necilvēks.
pielūdzējs Cilvēks, kas izjūt patiku (pret kādu) vai mīl (kādu) un cenšas iegūt (tā) labvēlību.
izlūks Cilvēks, kas izlūko (1).
vietraudzis Cilvēks, kas izlūko (piemēram, vietu, apstākļus), parasti pirms kāda pasākuma, darbības.
klients Cilvēks, kas izmanto kādas iestādes, tās darbinieka pakalpojumus.
bende Cilvēks, kas izpilda nāves sodu, miesas sodus, spīdzina.
mēlnesis Cilvēks, kas izplata nepatiesas ziņas, melus.
mīļš Cilvēks, kas izraisa mīlestību (1), cilvēks, pret ko izjūt mīlestību (1).
mīļš Cilvēks, kas izraisa mīlestību (2), cilvēks, pret ko izjūt mīlestību (2). Cilvēks, kas izraisa dziļu sirsnību, draudzību, interesi.
nelaimīgs Cilvēks, kas izraisa nožēlu, piemēram, ar savu neizpratni, nepareizu, kļūmīgu rīcību, zināšanu trūkumu.
mīla Cilvēks, kas izraisa šādas jūtas.
mīlestība Cilvēks, kas izraisa šādas jūtas.
spriedējs Cilvēks, kas izsaka savu viedokli, vērtējumu (par ko).
glūņa Cilvēks, kas izspiego, izseko.
disertants Cilvēks, kas izstrādā disertāciju un publiski aizstāv to.
stratēģis Cilvēks, kas izstrādā, nosaka stratēģiju (3).
taktiķis Cilvēks, kas izstrādā, nosaka taktiku (3).
šķīrējtiesnesis Cilvēks, kas izšķir strīdu, konfliktu.
bļodlaiža Cilvēks, kas iztapdams cenšas iegūt kāda labvēlību.
rokpelnis Cilvēks, kas iztiku pelnī, salīgstot veikt kādu ar rokām darāmu, parasti mazatalgotu, darbu (zemkopībā, mežkopībā u. tml.).
noziedznieks Cilvēks, kas izturas, rīkojas neatbilstoši morāles normām, kaitīgi.
necilvēks Cilvēks, kas izturas, rīkojas necilvēcīgi. Cilvēks, kas izdarījis vai spēj izdarīt ko briesmīgu, nežēlīgu. Briesmonis (3).
ķēms Cilvēks, kas izturas, rīkojas negodīgi, zemiski, arī bezjēdzīgi.
dulburis Cilvēks, kas izturas, rīkojas vai runā bez jēgas.
nelga Cilvēks, kas izturas, rīkojas, runā muļķīgi, nejēdzīgi, arī vientiesīgi.
nelabvēlis Cilvēks, kas izturas, rīkojas, runā nelabvēlīgi.
neprātīgs Cilvēks, kas izturas, rīkojas, runā nepārdomāti, pretēji prāta apsvērumiem.
neprātis Cilvēks, kas izturas, rīkojas, runā nepārdomāti, pretēji prāta apsvērumiem.
baltrocis Cilvēks, kas izvairās no fiziska darba. Cilvēks, kas nav radis strādāt.
Miera cilvēks Cilvēks, kas izvairās no naidīgām attiecībām, sadursmēm.
Miera cilvēks Cilvēks, kas izvairās no naidīgām attiecībām, sadursmēm.
mīkstrocis Cilvēks, kas izvairās no, parasti fiziska, darba. Cilvēks, kas nav radis strādāt.
novators Cilvēks, kas izveido ko jaunu (savā radošajā darbībā). Cilvēks, kas izstrādā jauninājumus, jaunievedumus.
jātnieks Cilvēks, kas jāj.
dezorganizators Cilvēks, kas jauc kārtību, disciplīnu, rada dezorganizāciju.
līdzjutējs Cilvēks, kas jūt līdzi (piemēram, sporta, komandai, kādam novirzienam).
puskoklēcējs Cilvēks, kas kādā darbības posmā atsakās no izvirzītā mērķa. Cilvēks, kas neveic vai nespēj veikt to, ko uzņēmies, gribējis. Puskoka lēcējs.
Puskoka lēcējs Cilvēks, kas kādā darbības posmā atsakās no izvirzītā mērķa. Cilvēks, kas neveic vai nespēj veikt to, ko uzņēmies, gribējis. Puskoklēcējs.
tuvcilvēks Cilvēks, kas kādam ir tuvs (6). Arī tuvākais.
pavadonis Cilvēks, kas kādu (retāk ko) pavada (1).
privātskolotājs Cilvēks, kas kādu apmāca individuāli, ārpus oficiālām nodarbībām (parasti par maksu).
melomāns Cilvēks, kas kaislīgi ciena mūziku.
eksternis Cilvēks, kas kārto eksāmenus eksternātā.
advokāts Cilvēks, kas kārto kāda lietas vai cenšas būt par aizstāvi, padomdevēju.
cīkstonis Cilvēks, kas kaujas, cīkstas.
klausītājs Cilvēks, kas klausās (cita cilvēka runāto). Cilvēks, kas klausās (piemēram, lekciju, koncertu).
bļauka Cilvēks, kas kliedz, brēc. Cilvēks, kas daudz un skaļi baras, lamājas, lādas.
nerrs Cilvēks, kas kļuvis par uzjautrinājumu citiem (piemēram, sava izskata dēļ). Cilvēks, kuru citi zobo, izsmej, arī muļķo.
patriots Cilvēks, kas ko (piemēram, savu darbu, darbavietu) ir ļoti Iemīļojis, dedzīgi darbojas tā labā.
skolnieks Cilvēks, kas ko apgūst, mācās (no kāda).
partneris Cilvēks, kas ko dara (piemēram, dejo, spēlē) pārī ar citu, kopā ar citiem. Viens no cilvēkiem, kurus saista kopīga darbība, pasākums.
merkantilists Cilvēks, kas ko dara aiz sīkumaina aprēķina, arī savtīga veikalnieciskuma.
savvaļnieks Cilvēks, kas ko dara patstāvīgi, bez saistības ar kādu kolektīvu, grupu.
mērnieks Cilvēks, kas ko iemērī (kādā platībā).
mantinieks Cilvēks, kas ko manto (2).
mantinieks Cilvēks, kas ko manto (3). Darba turpinātājs. Pēctecis.
pretimņēmējs Cilvēks, kas ko ņem no kāda pretī.
pratējs Cilvēks, kas ko prot (kādā nozarē).
pašdarbnieks Cilvēks, kas ko veic ar paša spēkiem, pēc paša iniciatīvas.
kolekcionārs Cilvēks, kas kolekcionē.
kombinators Cilvēks, kas kombinē (1).
kombinators Cilvēks, kas kombinē (2).
komentētājs Cilvēks, kas komentē (1). Komentāru autors.
komentētājs Cilvēks, kas komentē (2).
komentators Cilvēks, kas komentē (2). Komentētājs (1).
kontrolieris Cilvēks, kas kontrolē (1).
putnkopējs Cilvēks, kas kop. Mājputnus. Arī putnkopis.
aitkopējs Cilvēks, kas kopj aitas. Aitkopis.
cūkkopējs Cilvēks, kas kopj cūkas.
Dzīvnieku kopējs Cilvēks, kas kopj dzīvniekus (piemēram, zooloģiskajā dārzā, lopkopības uzņēmumā).
zvērkopējs Cilvēks, kas kopj kažokzvērus. Arī zvērkopis.
kovbojs Cilvēks, kas kopj lauksaimniecības dzīvniekus un gana tos jāšus (parasti Ziemeļamerikas līdzenumos).
lopkopējs Cilvēks, kas kopj lopus. Arī lopkopis.
pīļkopējs Cilvēks, kas kopj pīles. Pīļkopis.
puķkopējs Cilvēks, kas kopj puķes. Arī puķkopis.
teļkopis Cilvēks, kas kopj teļus. Teļkopējs.
teļkopējs Cilvēks, kas kopj teļus. Teļkopis.
govkopis Cilvēks, kas kopj un baro govis. Govkopības speciālists.
kazkopis Cilvēks, kas kopj un baro kazas. Kazkopības speciālists.
zirgkopējs Cilvēks, kas kopj zirgus. Arī zirgkopis.
zivkopējs Cilvēks, kas kopj zivis. Arī zivkopis.
zoskopējs Cilvēks, kas kopj zosis. Arī zoskopis.
krākoņa Cilvēks, kas krāc.
krāpnieks Cilvēks, kas krāpj (1).
krāpnieks Cilvēks, kas krāpj (2).
krāpnieks Cilvēks, kas krāpj (3).
kritiķis Cilvēks, kas kritiski analizē, vērtē kādu parādību, procesu.
kūdītājs Cilvēks, kas kūda uz (parasti neatļautu, negodīgu) rīcību.
kūlējs Cilvēks, kas kuļ labību (piemēram, ar spriguli). Cilvēks, kas strādā pie kuļmašīnas.
ugunskūrējs Cilvēks, kas kur uguni.
pirtskuris Cilvēks, kas kurina pirts krāsni.
rijkuris Cilvēks, kas kurina rijas krāsni.
psihologs Cilvēks, kas labi pazīst, prot pareizi uztvert un novērtēt citus cilvēkus, to raksturu un pārdzīvojumus.
lietpratējs Cilvēks, kas labi prot, pārzina (parasti kādu darbu). Cilvēks, kas labi pazīst (piemēram, apstākļus).
praktiķis Cilvēks, kas labi prot, pārzina savu darbu, balstoties uz lielu darba pieredzi, mazāk uz teorētiskām zināšanām.
vergs Cilvēks, kas labprātīgi pakļauj savu rīcību, darbību (kā) ietekmei, (kā) sasniegšanai u. tml.
lasītājs Cilvēks, kas lasa (grāmatas, žurnālus u. tml.).
priekšālasītājs Cilvēks, kas lasa (kādam) ko priekšā.
diktors Cilvēks, kas lasa (parasti dokumentālas) kinofilmas tekstu.
koreferents Cilvēks, kas lasa koreferātu.
starptautnieks Cilvēks, kas lasa lekcijas, vada pārrunas par starptautiskā stāvokļa jautājumiem, komentē starptautiskos notikumus.
lektors Cilvēks, kas lasa publiskas lekcijas, nodarbojas ar publisku lekciju lasīšanu.
laupītājs Cilvēks, kas laupa [1] (1).
parašutists Cilvēks, kas lec ar izpletni. Sportists, kas specializējies lēkšanā ar izpletni. Izpletņlēcējs.
pielīdējs Cilvēks, kas liekuļo, iztop. Līdējs.
līdējs Cilvēks, kas liekuļo, iztop. Pielīdējs.
lielībnieks Cilvēks, kas lielās vai mēdz lielīties.
iztapoņa Cilvēks, kas ļoti cenšas iztapt.
izēdājs Cilvēks, kas ļoti daudz ēd.
rīļa Cilvēks, kas ļoti daudz, arī pārmērīgi daudz ēd, dzer.
rīma Cilvēks, kas ļoti daudz, arī pārmērīgi daudz ēd, dzer.
roklaiža Cilvēks, kas ļoti padevīgi darbojas kāda labā, iztop tam, parasti savtīgos nolūkos, arī aiz bailēm.
aizbildnis Cilvēks, kas ļoti rūpējas par kādu, aizstāv viņa intereses.
pirmkursnieks Cilvēks, kas mācās (mācību iestādes) pirmajā kursā.
klausītājs Cilvēks, kas mācās (speciālā mācību iestādē, kursos u. tml., kur nodarbības galvenokārt notiek lekciju formā).
aspirants Cilvēks, kas mācās aspirantūrā.
māceklis Cilvēks, kas mācās kāda vadībā (piemēram, mākslas, zinātnes nozarē).
klātnieks Cilvēks, kas mācās klātienē (3).
kursants Cilvēks, kas mācās kursos.
otrkursnieks Cilvēks, kas mācās mācību iestādes otrajā kursā.
neklātnieks Cilvēks, kas mācās neklātienē.
vakarskolnieks Cilvēks, kas mācās vakarskolā.
skolnieks Cilvēks, kas mācās, padziļina zināšanas kāda izcila speciālista vadībā (piemēram, mākslas, zinātnes nozarē). Cilvēks, kas turpina kāda izcila speciālista darbu, tradīcijas.
makšķernieks Cilvēks, kas makšķerē.
manipulators Cilvēks, kas manipulē.
marķieris Cilvēks, kas marķē (2).
piepalīgs Cilvēks, kas mazliet palīdz (kādam). Cilvēks, kas veic palīgdarbus, palīguzdevumus.
žagata Cilvēks, kas mēdz daudz runāt (parasti vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku, arī baumot).
guļava Cilvēks, kas mēdz ilgi, daudz gulēt.
zobgalis Cilvēks, kas mēdz ironiski, arī, parasti nedaudz, nievīgi, izsmējīgi jokot, izteikties.
sofists Cilvēks, kas mēdz izmantot sofismus.
smējējs Cilvēks, kas mēdz izsmiet, zoboties. Zobgalis.
kauslis Cilvēks, kas mēdz kauties (1). Cilvēks, kas kaujas (1). Arī dauzoņa.
iemetējs Cilvēks, kas mēdz lietot alkoholiskus dzērienus.
morālists Cilvēks, kas mēdz moralizēt.
Rīta putns Cilvēks, kas mēdz no rītiem agri celties.
Rīta putns Cilvēks, kas mēdz no rītiem agri celties.
ņirga Cilvēks, kas mēdz ņirgāties.
sprediķotājs Cilvēks, kas mēdz pamācīt, parasti klaji, uzmācīgi, apnicīgi.
rūcējs Cilvēks, kas mēdz paust savu īgnumu, runājot zemā balsī.
grabulis Cilvēks, kas mēdz runāt ko bezsaturīgu, nevajadzīgu. Pļāpa.
niekvalodis Cilvēks, kas mēdz runāt niekus (3). Arī tenkotājs.
naktsputns Cilvēks, kas mēdz vēlu iet gulēt, arī strādāt naktīs.
izlīdzējs Cilvēks, kas meklē izlīgumu, kompromisu starp nesamierināmiem, naidīgiem virzieniem, uzskatiem.
aprēķinātājs Cilvēks, kas mērķtiecīgi taupa.
migrants Cilvēks, kas migrē.
mīļotājs Cilvēks, kas mīl (ko, parasti mākslu, sportu, dabu).
Grāmatu draugs Cilvēks, kas mīl literatūru. Cilvēks, kas daudz lasa.
patriots Cilvēks, kas mīl savu dzimteni, tautu, ir uzticīgs savai dzimtenei, tautai, pašaizliedzīgi darbojas to labā.
mirējs Cilvēks, kas mirst. Cilvēks, kam drīz jāmirst.
mistifikators Cilvēks, kas mistificē (2).
liecinieks Cilvēks, kas muižas darbos pildīja ārkārtējās klaušas.
pakaļnācējs Cilvēks, kas nāk (kādam, kam) aizmugurē.
pretimnācējs Cilvēks, kas nāk (kādam) pretī, pretējā virzienā.
nācējs Cilvēks, kas nāk (uz kādu vietu). Cilvēks, kas nāk (uz noteiktu mērķi).
Kājām nācējs Cilvēks, kas nāk kājām.
nācējs Cilvēks, kas nāk kājām.
pakaļnācējs Cilvēks, kas nāk pēc kā, pēc kāda.
dumpinieks Cilvēks, kas nav mierā ar veco, iesīkstējušo un cīnās par ko jaunu.
bezpartejisks Cilvēks, kas nav partijas biedrs.
profāns Cilvēks, kas nav saistīts ar reliģiju, baznīcu.
savrupnieks Cilvēks, kas nav saistīts vai ir vāji saistīts (ar citiem cilvēkiem).
vienpatis Cilvēks, kas nav saistīts vai ir vāji saistīts ar citiem cilvēkiem. Arī cilvēks, kas dzīvo, darbojas viens pats.
ārzemnieks Cilvēks, kas nav tās valsts pavalstnieks vai pilsonis, kuras teritorijā viņš atrodas. Cilvēks, kas dzīvo citā valstī.
nemiernieks Cilvēks, kas neapmierinās ar esošo, sasniegto, bet nemitīgi meklē ko jaunu.
mednieks Cilvēks, kas neatlaidīgi cenšas dabūt, iegūt (ko).
bezdarbnieks Cilvēks, kas neatrod sev algotu darbu (kapitālistiskajās valstīs).
nedzērājs Cilvēks, kas neatzīst alkoholisku dzērienu lietošanu un nelieto tos. Atturībnieks.
atturībnieks Cilvēks, kas neatzīst alkoholisku dzērienu lietošanu un nelieto tos. Nedzērājs. Atturībnieku biedrība.
neticīgs Cilvēks, kas neatzīst reliģiju. Cilvēks, kas netic (kam pārdabiskam).
kurls Cilvēks, kas nedzird vai ļoti slikti dzird.
puscilvēks Cilvēks, kas nedzīvo darbīgu, pilnvērtīgu dzīvi.
blēdis Cilvēks, kas negodīgi, ar meliem vai viltu, cenšas gūt sev labumu. Krāpnieks.
Mākoņu stūmējs Cilvēks, kas neievēro reālo situāciju. Cilvēks, kas aizraujas ar ko iedomātu, iztēlotu.
bezdievis Cilvēks, kas neievēro reliģijas nosacījumus vai reliģiozu cilvēku paražas.
grēcinieks Cilvēks, kas neievēro, pārkāpj kādu noteikumu. Cilvēks, kas rīkojas netikumīgi, nosodāmi.
svešs Cilvēks, kas nekad vel nav redzēts, sastapts, arī cilvēks, kas nav tuvāk iepazīts. Nepazīstams cilvēks.
formālists Cilvēks, kas nekritiski ievēro formalitātes, ignorējot konkrētos apstākļus.
doktrinārs Cilvēks, kas nekritiski un pedantiski ievēro kādu doktrīnu, abstraktus principus, neievērojot dzīves īstenību.
pindzelmanis Cilvēks, kas nemākulīgi glezno.
smērmanis Cilvēks, kas nemākulīgi, neprofesionāli glezno, arī raksta.
iznirelis Cilvēks, kas nepelnīti, ar negodīgiem līdzekļiem izvirzījies kādā, parasti atbildīgā, amatā, ieguvis, parasti ievērojamu, sabiedrisko stāvokli.
krāsains Cilvēks, kas nepieder pie baltās rases.
nepratējs Cilvēks, kas neprot (ko darīt).
lasītnepratējs Cilvēks, kas neprot lasīt [1] (1).
peldētnepratējs Cilvēks, kas neprot peldēt.
rakstītnepratējs Cilvēks, kas neprot rakstīt (1).
murmulis Cilvēks, kas neskaidri, nesaprotami runā.
penteris Cilvēks, kas neskaidri, nesaprotami runā. Arī pļāpa.
murkšķis Cilvēks, kas neskaidri, nesaprotami runā. Murmulis (1).
bulduris Cilvēks, kas neskaidri, nesaprotami, arī nesakarīgi runā.
rotaļlieta Cilvēks, kas nespēj pretoties cita gribai.
nabags Cilvēks, kas nespēj sev sagādāt nepieciešamos eksistences līdzekļus un dzīvo no citu ziedotā, dotā.
bezdievis Cilvēks, kas netic dievam. Arī ateists.
kroplis Cilvēks, kas nevēlami neatbilst sabiedrībā pieņemtajām morāles, estētikas u. tml. normām, atziņām.
izdzinējs Cilvēks, kas nežēlīgi izkalpina, izmanto (kādu) darbā.
bende Cilvēks, kas nežēlīgi izturas (pret citiem cilvēkiem, arī pret dzīvniekiem). Cilvēks, kas sagādā (citiem) ciešanas, dara ļaunu.
mizantrops Cilvēks, kas nīst citus cilvēkus, vairās, atsvešinās no tiem.
diletants Cilvēks, kas nodarbojas (ar mākslu, zinātni, arodu) bez pietiekošām zināšanām, sagatavotības, arī bez talanta.
deģis Cilvēks, kas nodarbojas ar (darvas, ogļu, spirta u. tml.) dedzināšanu.
mijējs Cilvēks, kas nodarbojas ar (kā) maiņu (parasti, lai gūtu peļņu).
pētnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar (kā) pētniecību.
stenogrāfists Cilvēks, kas nodarbojas ar (kā) stenografēšanu. Cilvēks, kas prot stenografēt.
stenotipists Cilvēks, kas nodarbojas ar (kā) stenotipēšanu. Cilvēks, kas prot stenotipēt.
vedējs Cilvēks, kas nodarbojas ar (kā) transportēšanu. Arī ormanis.
darvdeģis Cilvēks, kas nodarbojas ar (koku) darvas tecināšanu.
mietnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar (parasti lauksaimniecības dzīvnieku) uzpirkšanu un tālākpārdošanu.
dīriķis Cilvēks, kas nodarbojas ar ādu dīrāšanu (beigtiem dzīvniekiem).
aferists Cilvēks, kas nodarbojas ar aferām.
aitkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar aitkopību. Aitkopības speciālists.
aizzīmētājs Cilvēks, kas nodarbojas ar aizzīmēšanu.
akvalangists Cilvēks, kas nodarbojas ar akvalangismu.
alķīmiķis Cilvēks, kas nodarbojas ar alķīmiju.
aldaris Cilvēks, kas nodarbojas ar alus gatavošanu.
astrologs Cilvēks, kas nodarbojas ar astroloģiju.
augkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar augkopību.
augļkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar augļkopību. Augļkopības speciālists.
augļotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar augļošanu.
audējs Cilvēks, kas nodarbojas ar aušanu. Aušanas speciālists.
aukle Cilvēks, kas nodarbojas ar bērnu auklēšanu. Cilvēks, kas auklē bērnu.
biškopis Cilvēks, kas nodarbojas ar biškopību. Biškopības speciālists.
briežkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar briežkopību. Briežkopības speciālists.
cepurniece Cilvēks, kas nodarbojas ar cepuru izgatavošanu.
ormanis Cilvēks, kas nodarbojas ar cilvēku un kravu pārvadāšanu zirgu pajūgos.
važonis Cilvēks, kas nodarbojas ar cilvēku un kravu pārvadāšanu zirgu pajūgos. Ormanis.
spēkavīrs Cilvēks, kas nodarbojas ar cīņas sportu, smagatlētiku.
cūkkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar cūkkopību. Cūkkopības speciālists.
daiļamatnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar daiļamatniecību.
tulkotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar daiļdarbu tulkošanu.
dārzeņkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar dārzeņkopību. Dārzeņkopības speciālists.
dārzkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar dārzkopību. Dārzkopības speciālists.
sīkumtirgotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar dažādu sīku, mazvērtīgu, arī ar vecu, lietotu priekšmetu tirdzniecību.
vērpējs Cilvēks, kas nodarbojas ar diegu, dziju u. tml. vērpšanu. Vērpšanas speciālists.
dīķkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar dīķsaimniecību (1).
dravnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar dravniecību (1).
ķērājs Cilvēks, kas nodarbojas ar dzīvnieku gūstīšanu.
kāvējs Cilvēks, kas nodarbojas ar dzīvnieku kaušanu.
faleristiķis Cilvēks, kas nodarbojas ar faleristiku.
feļetonists Cilvēks, kas nodarbojas ar feļetonu rakstīšanu. Feļetona autors.
filantrops Cilvēks, kas nodarbojas ar filantropiju. Labdaris.
filatēlists Cilvēks, kas nodarbojas ar filatēliju.
filofoniķis Cilvēks, kas nodarbojas ar filofoniju.
filokartists Cilvēks, kas nodarbojas ar filokartiju.
filumēnists Cilvēks, kas nodarbojas ar filumēniju.
fotoamatieris Cilvēks, kas nodarbojas ar fotografēšanu, nebūdams profesionāls fotogrāfs.
frizieris Cilvēks, kas nodarbojas ar frizēšanu.
miesnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar gaļas pirmapstrādi. Arī gaļas tirgotājs.
grāmatsējējs Cilvēks, kas nodarbojas ar grāmatu iesiešanu. Grāmatsiešanas speciālists.
pārrakstītājs Cilvēks, kas nodarbojās ar grāmatu, tekstu pārrakstīšanu.
grāvracis Cilvēks, kas nodarbojas ar grāvju rakšanu.
hiromants Cilvēks, kas nodarbojas ar hiromantiju.
intrigants Cilvēks, kas nodarbojas ar intrigām (1).
uzpircējs Cilvēks, kas nodarbojas ar kā (piemēram, rūpniecības preču, lauksaimniecības ražojumu) uzpirkšanu pārdošanai par augstāku cenu.
teorētiķis Cilvēks, kas nodarbojas ar kādas teorijas (1) izstrādi, pilnveidošanu, analīzi.
amatnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar kādu amatu (1).
kapracis Cilvēks, kas nodarbojas ar kapu rakšanu, mirušo aprakšanu.
kazuists Cilvēks, kas nodarbojas ar kazuistiku (2).
klasifikators Cilvēks, kas nodarbojas ar klasifikāciju.
kolportieris Cilvēks, kas nodarbojas ar kolportāžu.
kompilators Cilvēks, kas nodarbojas ar kompilāciju (1), kompilācijas (1) autors.
kontrabandists Cilvēks, kas nodarbojas ar kontrabandu.
koruptants Cilvēks, kas nodarbojas ar korupciju. Cilvēks, kas pakļaujas korupcijai.
pirāts Cilvēks, kas nodarbojas ar kuģu aplaupīšanu, piesavināšanos jūrā.
Jūras laupītājs Cilvēks, kas nodarbojas ar kuģu aplaupīšanu, piesavināšanos jūrā. Pirāts.
Jūras laupītājs Cilvēks, kas nodarbojas ar kuģu aplaupīšanu, piesavināšanos jūrā. Pirāts.
kultūrists Cilvēks, kas nodarbojas ar kultūrismu.
laukkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar laukkopību. Laukkopības speciālists.
komersants Cilvēks, kas nodarbojas ar liela apjoma privāttirdzniecību.
linkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar linkopību. Linkopības speciālists.
lopkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar lopkopību. Lopkopības speciālists.
mags Cilvēks, kas nodarbojas ar maģiju. Burvis. Zintnieks.
mahinators Cilvēks, kas nodarbojas ar mahinācijām.
mājamatnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar mājamatniecību (1).
mājamatnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar mājamatniecību (2).
mašīnrakstītāja Cilvēks, kas nodarbojas ar mašīnrakstīšanu.
kalējs Cilvēks, kas nodarbojas ar metālu kalšanu. Metālu kalšanas speciālists.
mežkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar mežkopību. Mežkopības speciālists.
sīktirgotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar neliela apjoma tirdzniecību.
malumednieks Cilvēks, kas nodarbojas ar nelikumīgām medībām.
Malu mednieks Cilvēks, kas nodarbojas ar nelikumīgām medībām. Malumednieks.
Malu mednieks Cilvēks, kas nodarbojas ar nelikumīgām medībām. Malumednieks.
malumakšķernieks Cilvēks, kas nodarbojas ar nelikumīgu makšķerēšanu.
Malu makšķernieks Cilvēks, kas nodarbojas ar nelikumīgu makšķerēšanu. Malumakšķernieks.
Malu makšķernieks Cilvēks, kas nodarbojas ar nelikumīgu makšķerēšanu. Malumakšķernieks.
maluzvejnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar nelikumīgu zveju.
Malu zvejnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar nelikumīgu zveju. Maluzvejnieks.
Malu zvejnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar nelikumīgu zveju. Maluzvejnieks.
novadpētnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar novadpētniecību.
ogļdeģis Cilvēks, kas nodarbojas ar ogļu ieguvi, pakļaujot organiskās vielas karstuma iedarbībai.
parapsihologs Cilvēks, kas nodarbojas ar parapsiholoģiju.
pīļkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar pīļkopību. Pīļkopības speciālists.
lieltirgotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar plaša apjoma tirdzniecību.
plostnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar plostu sagatavošanu un pludināšanu.
pļavkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar pļavkopību. Pļavkopības speciālists.
dziedonis Cilvēks, kas nodarbojas ar profesionālo vokālo mākslu.
vokālists Cilvēks, kas nodarbojas ar profesionālo vokālo mākslu. Dziedonis.
puķkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar puķkopību. Puķkopības speciālists.
pūšļotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar pūšļošanu.
putnkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar putnkopību. Putnkopības speciālists.
radioamatieris Cilvēks, kas nodarbojas ar radioamatierismu.
radiopirāts Cilvēks, kas nodarbojas ar radiopirātismu.
radiosportists Cilvēks, kas nodarbojas ar radiosportu.
reklāmists Cilvēks, kas nodarbojas ar reklāmu izstrādi.
riebējs Cilvēks, kas nodarbojas ar riebšanu. Pūšļotājs, vārdotājs.
rīskopis Cilvēks, kas nodarbojas ar rīskopību. Rīskopības speciālists.
rokdarbniece Cilvēks, kas nodarbojas ar rokdarbiem (1). Rokdarbu speciālists.
rožkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar rožkopību. Rožkopības speciālists.
sakņkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar sakņkopību. Sakņkopības speciālists.
sēklkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar sēklkopību. Sēklkopības speciālists.
sierrūpnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar siera ražošanu. Siera rūpniecības speciālists.
sīkražotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar sīkražošanu.
speleotūrists Cilvēks, kas nodarbojas ar speleotūrismu.
spiegs Cilvēks, kas nodarbojas ar spiegošanu (2). Izlūkdienesta (parasti pretinieka) līdzstrādnieks.
suņkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar suņkopību. Suņkopības speciālists.
svešvalodnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar svešvalodu studēšanu vai mācīšanu.
dziednieks Cilvēks, kas nodarbojas ar tautas medicīnu.
veikalnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar tirdzniecību, tirdznieciskiem, arī finansiāliem darījumiem.
tirgotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar tirdzniecību. Cilvēks, kas pārdod preces.
tirgonis Cilvēks, kas nodarbojas ar tirdzniecību. Cilvēks, kas tirgojas ar precēm. Arī tirgotājs.
truškopis Cilvēks, kas nodarbojas ar truškopību. Truškopības speciālists.
ūdensnesējs Cilvēks, kas nodarbojas ar ūdens piegādi, to nesot (kādā traukā). Cilvēks, kas (kādā traukā) nes ūdeni. Ūdens nesējs.
ūdensvedējs Cilvēks, kas nodarbojas ar ūdens piegādi, to vedot. Cilvēks, kas ved ūdeni.
ūdenstūrists Cilvēks, kas nodarbojas ar ūdenstūrismu. Sportists, kas specializējies ūdenstūrismā.
vārdotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar vārdošanu. Riebējs, pūšļotājs.
velotūrists Cilvēks, kas nodarbojas ar velotūrismu. Sportists, kas specializējies velotūrismā.
vīnkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar vīnkopību. Vīnkopības speciālists.
virpotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar virpošanu.
vistkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar vistkopību. Vistkopības speciālists.
zeltracis Cilvēks, kas nodarbojas ar zelta meklēšanu un ieguvi. Arī zeltraktuves strādnieks.
zemracis Cilvēks, kas nodarbojas ar zemes rakšanas darbiem. Arī grāvracis.
zemkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar zemkopību. Zemkopības speciālists.
zīdkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar zīdkopību. Zīdkopības speciālists.
zīlnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar zīlēšanu.
zirgkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar zirgkopību. Zirgkopības speciālists.
zivkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar zivkopību. Zivkopības speciālists.
zoskopis Cilvēks, kas nodarbojas ar zoskopību. Zoskopības speciālists.
zvejnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar zveju. Zvejas speciālists.
zvērkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar zvērkopību. Zvērkopības speciālists.
spēlmanis Cilvēks, kas nodarbojas ar, parasti azarta, spēli.
vēstnesis Cilvēks, kas nogādā (kādam) vēstis, ziņojumus. Ziņnesis.
ziņnesis Cilvēks, kas nogādā (kur, kādam) vēstis, ziņojumus (1), rīkojumus. Arī vēstnesis.
gūsteknis Cilvēks, kas nokļuvis gūstā (1).
renegāts Cilvēks, kas noliedz savu līdzšinējo, parasti politisko, pārliecību un pievienojas šīs pārliecības pretiniekiem.
rentnieks Cilvēks, kas nomā nekustamu īpašumu, parasti zemi, lauku saimniecību.
nomnieks Cilvēks, kas nomā nekustamu īpašumu.
līnijnieks Cilvēks, kas norāda (demonstrāciju, parāžu) kolonnu izveidošanas, gājiena vietu.
izpalīgs Cilvēks, kas norīkots samērā vienkāršu uzdevumu veikšanai (fašistiskās Vācijas armijā).
laulājams Cilvēks, kas noslēdz laulību.
okšķeris Cilvēks, kas okšķerē.
organizators Cilvēks, kas organizē (1).
organizators Cilvēks, kas organizē (2).
organizators Cilvēks, kas organizē (3).
dienderis Cilvēks, kas padevīgi kalpo, iztop (reakcionāro mantīgo šķiru pārstāvjiem).
Verga dvēsele Cilvēks, kas padevīgi, iztapīgi, zaudējot pašcieņu, pakļaujas (kāda) gribai, varai.
diktators Cilvēks, kas pakļauj citus savai gribai.
palīgs Cilvēks, kas palīdz (kādam) ko veikt, pārvarēt grūtības u. tml. Cilvēks, kas piedalās (kādā kopīgā darbā), veicot daļu (no tā), kas veic (kāda darba) atsevišķu daļu.
patvērums Cilvēks, kas palīdz, aizstāv, glābj. Glābiņš, atbalsts.
ratiņstūmējs Cilvēks, kas par samaksu ar rokas ratiņiem pārvadā nelielas kravas.
Ciema slota Cilvēks, kas pārāk bieži iet pie kaimiņiem un tenko.
Ciema slota Cilvēks, kas pārāk bieži iet pie kaimiņiem un tenko.
īgņa Cilvēks, kas parasti ir īgns.
pārstāvis Cilvēks, kas pārstāv (atsevišķa cilvēka, organizācijas u. tml.) oficiālas vai sabiedriskas intereses, darbību. Cilvēks, kas ir kāda tiesību subjekta pilnvarots rīkoties tā vārdā.
pārstāvis Cilvēks, kas pārstāv (noteiktu darbības sfēru, sabiedrisku virzienu).
atkritējs Cilvēks, kas pārtraucis sakarus, sadarbību (ar ko). Cilvēks, kas novērsies (no kādas sabiedrības grupas, kustības, pasākuma).
darbvedis Cilvēks, kas pārzina (iestādes, uzņēmuma) darbvedību (1).
rijnieks Cilvēks, kas pārzina darbus rijā. Arī rijkuris.
dārznieks Cilvēks, kas pārzina dārzu kultūras, to kopšanu, vada darbus dārzā vai dārzniecībā. Dārzkopības speciālists.
didaktiķis Cilvēks, kas pastāvīgi pamāca (parasti klaji, uzmācīgi).
žūpa Cilvēks, kas pastāvīgi un pārmērīgi lieto alkoholiskus dzērienus.
apdzīvotājs Cilvēks, kas pastāvīgi vai ilgāku laiku dzīvo (kādā teritorijā, telpā u. tml.).
pasūtītājs Cilvēks, kas pasūta [1] vai ir pasūtījis (ko).
aculiecinieks Cilvēks, kas pats ko ir redzējis, novērojis.
pašmoceklis Cilvēks, kas pats sevi pakļauj fiziskām vai garīgām mokām, ciešanām.
individuālists Cilvēks, kas pauž individuālismu (1). Cilvēks, kas norobežojas no sabiedrības.
pļāpa Cilvēks, kas pauž ko slēpjamu.
nemiernieks Cilvēks, kas pauž neapmierinātību (ar ko savā laikā pastāvošu), vēršas (pret ko savā laikā pastāvošu). Cilvēks, kas piedalās cīņā pret savā laikā pastāvošo valsts iekārtu.
atpūtnieks Cilvēks, kas pavada atvaļinājumu, atpūšas kūrortā, atpūtas namā u. tml.
vasarnieks Cilvēks, kas pavada vasaru, dzīvo vasarā ārpus pilsētas (vasarnīcā, lauku mālā, kūrortā u. tml.).
miesassargs Cilvēks, kas pavada, sargā kādu personu, ir atbildīgs par tās drošību.
nevīža Cilvēks, kas pavirši, bez atbildības izjūtas veic savus pienākumus, viņam uzticēto.
haltūrists Cilvēks, kas pavirši, nevīžīgi, neprasmīgi strādā.
atraitnis Cilvēks, kas pēc dzīvesbiedres (dzīvesbiedra) nāves nav apprecējies.
pusmežonis Cilvēks, kas pēc sava dzīves veida un attīstības pakāpes daļēji ir līdzīgs pirmatnējam cilvēkam, mežonim.
respondents Cilvēks, kas pēc uzdota jautājuma sniedz kādu informāciju.
otrinieks Cilvēks, kas pēc veicamajiem uzdevumiem, funkcijām ir mazāk nozīmīgs par citu līdzīgu.
ņerga Cilvēks, kas peļ, arī iznieko ēdienu. Cilvēks, kam nav ēstgribas.
brāķētājs Cilvēks, kas peļ, noniecina (ko).
pircējs Cilvēks, kas pērk (ko).
diktors Cilvēks, kas pie mikrofona lasa pa radio vai televīziju pārraidāmus tekstus.
avantūrists Cilvēks, kas piedalās avantūrās. Dēku meklētājs.
bērinieks Cilvēks, kas piedalās bērēs.
cīnītājs Cilvēks, kas piedalās bruņotā cīņā. Cilvēks, kas cīnās, spēkojas ar pretinieku.
dievgaldnieks Cilvēks, kas piedalās dievgalda ceremonijā.
disputants Cilvēks, kas piedalās disputā.
kaujinieks Cilvēks, kas piedalās kaujā vai dodas uz kauju. Bruņotas cīņas dalībnieks.
konkursants Cilvēks, kas piedalās konkursā (1).
polemiķis Cilvēks, kas piedalās polemikā.
polemists Cilvēks, kas piedalās polemikā. Polemiķis.
rotaļnieks Cilvēks, kas piedalās rotaļā. Rotaļas dalībnieks.
sarunbiedrs Cilvēks, kas piedalās sarunā, viens no sarunas dalībniekiem.
Sarunas (arī sarunu) biedrs Cilvēks, kas piedalās sarunā, viens no sarunas dalībniekiem. Sarunbiedrs.
tūrists Cilvēks, kas piedalās tūrisma pasākumā. Cilvēks, kas nodarbojas ar tūrismu. Sportists, kas specializējies tūrismā.
aristokrāts Cilvēks, kas pieder pie aristokrātijas (1).
buržujs Cilvēks, kas pieder pie buržuāzijas.
neticīgs Cilvēks, kas pieder pie kādas citas reliģijas, konfesijas.
bušmeņi Cilvēks, kas pieder pie kādas no šīm ciltīm.
zulusi Cilvēks, kas pieder pie kādas no šīm ciltīm.
kolonists Cilvēks, kas pieder pie kolonijas (2).
oligarhs Cilvēks, kas pieder pie oligarhiskās grupas.
pērs Cilvēks, kas pieder pie politiski privileģēta aristokrātijas slāņa (Anglijā, līdz 1848. gadam arī Francijā).
proletārietis Cilvēks, kas pieder pie proletariāta
sīkburžujs Cilvēks, kas pieder pie sīkburžuāzijas.
sīkgruntnieks Cilvēks, kas pieder pie Sīkgruntniecības.
sīkzemnieks Cilvēks, kas pieder pie sīkzemniecības.
pārijs Cilvēks, kas pieder pie vienas no zemākajām Indijas kastām.
babulnieks Cilvēks, kas pieder pie zemākā bezzemnieku slāņa (feodālismā, kapitālisma sākuma posmā, parasti Austrumlatvijā). Trūcīgs bezzemnieks (kapitālismā).
patricietis Cilvēks, kas piederēja pie patriciāta (2).
apgādnieks Cilvēks, kas piegādā, sagādā ko vajadzīgu, - piegādātājs. Sagādnieks.
piekritējs Cilvēks, kas piekrīt (piemēram, kādam viedoklim, uzskatam, kāda darbībai), aizstāv, atbalsta (to).
aģitators Cilvēks, kas pierunā, pārliecina.
viltvārdis Cilvēks, kas piesavinājies cita vārdu, kas uzdodas par citu cilvēku.
varmāka Cilvēks, kas piespiež citus pakļauties savai gribai, uzspiež citiem savu gribu, piemēram, neļaujot izpausties to tieksmēm, interesēm.
darbinieks Cilvēks, kas pilda klaušas.
klaušinieks Cilvēks, kas pilda klaušas.
šķūtnieks Cilvēks, kas pilda šķūtis.
nihilists Cilvēks, kas pilnīgi noliedz visas vērtības, mērķus, progresa un izziņas iespējas, eksistences jēgu.
fanātiķis Cilvēks, kas pilnīgi pakļāvies noteiktai reliģijai un ir galēji neiecietīgs pret citām reliģijām.
invalīds Cilvēks, kas pilnīgi vai daļēji zaudējis darba spējas (ievainojuma vai slimības dēļ).
pirmapguvējs Cilvēks, kas pirmais (ko) apgūst.
pirmatklājējs Cilvēks, kas pirmais ir paveicis, arī aizsācis (ko).
pirmsācējs Cilvēks, kas pirmais sāk, ievieš ko jaunu, vēl nebijušu.
pirmatklājējs Cilvēks, kas pirmais veic (kā) atklājumu.
pirmgājējs Cilvēks, kas pirmo reizi iet, virzās pa kādu (piemēram, tūrisma) maršrutu.
pļāvējs Cilvēks, kas pļauj.
popularizētājs Cilvēks, kas popularizē (1).
popularizators Cilvēks, kas popularizē (1). Popularizētājs (1).
popularizētājs Cilvēks, kas popularizē (2).
popularizators Cilvēks, kas popularizē (2). Popularizētājs (2).
pretendents Cilvēks, kas pretendē (uz ko).
pretestībnieks Cilvēks, kas pretojas (kam nevēlamam).
rakstnieks Cilvēks, kas profesionāli nodarbojas ar daiļliteratūras darbu sacerēšanu.
propagandētājs Cilvēks, kas propagandē (ko).
rakstpratējs Cilvēks, kas prot (pareizi) rakstīt (1).
rakstītpratējs Cilvēks, kas prot (pareizi) rakstīt (1). Rakstpratējs.
poliglots Cilvēks, kas prot daudzas valodas.
esperantists Cilvēks, kas prot esperanto.
lasītpratējs Cilvēks, kas prot lasīt [1] (1).
rīkstnieks Cilvēks, kas prot noteikt ūdens atradnes ar rīkstniecības paņēmieniem.
peldētpratējs Cilvēks, kas prot peldēt.
provokators Cilvēks, kas provocē (1), organizē provokācijas (1).
oponents Cilvēks, kas publiski vērtē, kritizē kādu darbu (piemēram, referātu, disertāciju).
Stikla pūtējs Cilvēks, kas pūšot izveido no karstas stikla masas dobus priekšmetus.
ceļvedis Cilvēks, kas rāda ceļu, vada ceļā. Pavadonis (ceļotājiem).
jaunradītājs Cilvēks, kas rada kvalitatīvi jaunas materiālās un garīgās vērtības.
protokolētājs Cilvēks, kas raksta protokolu (1).
protokolists Cilvēks, kas raksta protokolu (1). Darbinieks, kura pamatuzdevums ir rakstīt protokolus (1).
lasītājs Cilvēks, kas regulāri lasa (kāda noteikta autora darbus, kādu noteiktu žurnālu u. tml.).
rakstītājs Cilvēks, kas regulāri raksta (parasti periodiskam izdevumam).
dauzoņa Cilvēks, kas rīko tračus, skandālus, kautiņus. Kauslis. Arī klaidonis.
grēcinieks Cilvēks, kas rīkojas neatbilstoši reliģijas normām.
Noklīdusi avs Cilvēks, kas rīkojas netikumīgi, nosodāmi. Cilvēks, kas pārkāpj, neievēro kādu noteikumu.
vējgrābslis Cilvēks, kas rīkojas vieglprātīgi, neapdomīgi. Nenopietns, nepastāvīgs cilvēks. Vējagrābslis, gaisagrābslis.
vējagrābslis Cilvēks, kas rīkojas vieglprātīgi, neapdomīgi. Nenopietns, nepastāvīgs cilvēks. Vējgrābslis, gaisagrābslis.
gaisagrābslis Cilvēks, kas rīkojas vieglprātīgi, neapdomīgi. Vējagrābslis.
sekotājs Cilvēks, kas rīkojas, izturas (kā, kāda) ietekmē, pēc (kāda) parauga. Aktīvs (kādas mācības, teorijas u. tml.) piekritējs.
aplamnieks Cilvēks, kas rīkojas, runā vai domā aplam.
musinātājs Cilvēks, kas rosina, mudina uz kādu (parasti neatļautu, negodīgu) rīcību. Kūdītājs. Arī dumpinieks.
mīkstmēlis Cilvēks, kas runā iztapīgi, arī glaimojoši. Runīgs cilvēks.
Labais mājas gars (arī mājas dvēsele) Cilvēks, kas rūpējas par kārtību un omulību mājās.
sacensonis Cilvēks, kas sacenšas. Arī sacensību dalībnieks.
peršinieks Cilvēks, kas sacer (parasti sliktas kvalitātes) dzejoļus.
literāts Cilvēks, kas sacer daiļdarbus. Rakstnieks. Arī publicists.
sūdzībkalis Cilvēks, kas sacer, iesniedz, parasti nepamatotas, sūdzības.
Gaļas (iz)cirtējs Cilvēks, kas sadala kautķermeni noteikta veida gaļas gabalos (piemēram, pārdošanai).
sagādnieks Cilvēks, kas sagādā (1) kādam ko.
ubags Cilvēks, kas sagādā eksistences līdzekļus ubagojot. Arī nabags (1).
apgādātājs Cilvēks, kas sagādā, apgādā (1).
cirtējs Cilvēks, kas sagatavo kokmateriālus, malku.
mežcirtējs Cilvēks, kas sagatavo kokmateriālus, malku.
priekšāteicējs Cilvēks, kas saka (kādam) ko priekšā.
muldoņa Cilvēks, kas saka, runā ko bezjēdzīgu, nesakarīgu.
pacients Cilvēks, kas saņem medicīnisko palīdzību.
pansionārs Cilvēks, kas saņem no kāda uzturu, parasti pie tā īrējot istabu, gultasvietu.
laureāts Cilvēks, kas saņēmis augstu oficiālu apbalvojumu (parasti prēmiju).
strādnieks Cilvēks, kas saskaņā ar darba līgumu strādā rūpniecībā un kam darba procesā ir, parasti tieša, saskare ar darba priekšmetu.
notiesātais Cilvēks, kas saskaņā ar tiesas spriedumu ir atzīts par vainīgu un attiecīgi sodīts.
mākslinieks Cilvēks, kas sasniedzis augstu meistarību, pilnību (kādā praktiskās darbības nozarē).
pragmatiķis Cilvēks, kas savā darbībā par galveno uzskata subjektīvās intereses.
paraugs Cilvēks, kas savu labo īpašību (piemēram, zināšanu, darba prasmes) dēļ ir tāds, kuram jālīdzinās, jāseko. Cilvēks, kura rīcība, darbība ir tipiska, raksturīga (kā) izpausme.
paraugcilvēks Cilvēks, kas savu labo īpašību dēļ ir paraugs citiem. Priekšzīmīgs cilvēks.
Vēja zieds Cilvēks, kas savu mūžu aizvada bez pozitīva devuma.
Vēja zieds Cilvēks, kas savu mūžu aizvada bez pozitīva devuma.
varonis Cilvēks, kas sevišķi grūtos apstākļos, briesmās pašaizliedzīgi pilda savu pienākumu, aizstāv kādus ideālus, cīnās par tiem, pat riskējot ar savu veselību, dzīvību vai upurējot to.
pretimsēdētājs Cilvēks, kas sēž (kādam) tieši pretī, pretējā pusē.
līdzāssēdētājs Cilvēks, kas sēž līdzās (kādam).
ģermanofils Cilvēks, kas simpatizē ģermāņu kultūrai, paražām, valodai.
simulants Cilvēks, kas simulē.
mednieks Cilvēks, kas sistemātiski nodarbojas ar medībām. Medību speciālists.
sportists Cilvēks, kas sistemātiski nodarbojas ar sportu.
propagandists Cilvēks, kas sistemātiski vai amatveidā nodarbojas ar (kā) propagandu. Cilvēks, kura nodarbošanās ir saistīta ar (kā) propagandu.
bundzinieks Cilvēks, kas sit uz bungām takti (gājienā) vai, sitot uz bungām, signalizē.
slapstoņa Cilvēks, kas slapstās.
bēglis Cilvēks, kas slepeni atstājis savu dzīvesvietu.
nepraša Cilvēks, kas slikti, bez pietiekamas prasmes veic (ko).
nespējnieks Cilvēks, kas slimības vai vecuma dēļ nav spējīgs strādāt un sagādāt sev nepieciešamos iztikas līdzekļus.
astmatiķis Cilvēks, kas slimo ar astmu.
cukurslimnieks Cilvēks, kas slimo ar cukurslimību. Diabētiķis.
epileptiķis Cilvēks, kas slimo ar epilepsiju.
histēriķis Cilvēks, kas slimo ar histēriju. Arī kaprīzs, nenosvērts, untumains cilvēks.
Hronisks slimnieks Cilvēks, kas slimo ar hronisku slimību.
Hronisks slimnieks Cilvēks, kas slimo ar hronisku slimību.
kleptomāns Cilvēks, kas slimo ar kleptomāniju.
kretīns Cilvēks, kas slimo ar kretīnismu (1).
maniaks Cilvēks, kas slimo ar māniju (1).
neirastēniķis Cilvēks, kas slimo ar neirastēniju. Arī nervozs, nelīdzsvarots cilvēks.
neiropāts Cilvēks, kas slimo ar neiropātiju.
neirotiķis Cilvēks, kas slimo ar neirozi.
paralītiķis Cilvēks, kas slimo ar paralīzi.
psihastēniķis Cilvēks, kas slimo ar psihastēniju.
rahītiķis Cilvēks, kas slimo ar rahītu.
reimatiķis Cilvēks, kas slimo ar reimatismu.
sifilitiķis Cilvēks, kas slimo ar sifilisu.
sirdsslimnieks Cilvēks, kas slimo ar sirds slimību.
mēnessērdzīgs Cilvēks, kas slimo ar somnambulismu.
spitālīgs Cilvēks, kas slimo ar spitālību.
šizofrēniķis Cilvēks, kas slimo ar Šizofrēniju.
slimnieks Cilvēks, kas slimo.
smaiļotājs Cilvēks, kas smailo.
smēķētājs Cilvēks, kas smēķē. Cilvēks, kam ir izveidojies paradums smēķēt.
informators Cilvēks, kas sniedz informāciju. Informētājs.
instruktors Cilvēks, kas sniedz instrukciju, apmāca kādā amatā, arī kādai rīcībai, darbībai.
labdaris Cilvēks, kas sniedz materiālu palīdzību trūcīgajiem, gādā par tiem. Filantrops.
soģis Cilvēks, kas soda, arī cilvēks, kas dod stingru vērtējumu (par ko).
brīnumdaris Cilvēks, kas spēj darīt brīnumus.
pareģis Cilvēks, kas spēj paredzēt (notikumus, apstākļus u. tml.).
pravietis Cilvēks, kas spēj paredzēt nākotni un svinīgi, pārliecinoši paziņo paredzējumus. Arī pareģis.
gaišreģis Cilvēks, kas spēj paredzēt, izprast.
reālists Cilvēks, kas spēj sava darbība objektīvi, patiesi uztvert, novērtēt (ko).
spekulants Cilvēks, kas spekulē (1).
muzikants Cilvēks, kas spēlē kādu mūzikas instrumentu (piemēram, viesībās, ballēs), parasti par atlīdzību, bet nav profesionāls mūziķis.
spolētājs Cilvēks, kas spolē tekstilmateriālus.
kūjenieks Cilvēks, kas staigā ar kūju, parasti ubagodams. Ubags, nabags.
stažieris Cilvēks, kas stažējas.
stostītājs Cilvēks, kas stostās (1).
amatnieks Cilvēks, kas strādā (zinātnē, mākslā u. tml.) bez radošas ierosmes, arī bez talanta.
akordstrādnieks Cilvēks, kas strādā akorddarbu.
kalpotājs Cilvēks, kas strādā algotu darbu (kādā ģimenē, mājas apstākļos, parasti pilsētā).
kalpotājs Cilvēks, kas strādā algotu darbu buržuāziskās iekārtas iestādē. Cilvēks, kas strādā par ierēdni.
pusproletārietis Cilvēks, kas strādā algotu darbu kapitālistiskā uzņēmumā un kam ir neliela lauku saimniecība.
buldozerists Cilvēks, kas strādā ar buldozeru.
celtnieks Cilvēks, kas strādā celtniecībā. Celtniecības speciālists.
Dienas strādnieks Cilvēks, kas strādā dienas darbu.
Dienas strādnieks Cilvēks, kas strādā dienas darbu.
bitenieks Cilvēks, kas strādā dravā.
grāmatnieks Cilvēks, kas strādā grāmatniecībā.
transportdarbinieks Cilvēks, kas strādā kādā transporta nozarē. Transporta darbinieks.
Transporta darbinieks Cilvēks, kas strādā kādā transporta nozarē. Transportdarbinieks.
palīgs Cilvēks, kas strādā kādas darba operācijas veicēja tiešā pakļautībā un veic noteiktus pienākumus.
kūdrinieks Cilvēks, kas strādā kūdras rūpniecībā.
lauksaimnieks Cilvēks, kas strādā lauksaimniecībā. Lauksaimniecības speciālists.
pusmājamatnieks Cilvēks, kas strādā mājās pēc līguma ar rūpniecības uzņēmumu, izmantojot tā materiālus, detaļas, tehniskos palīglīdzekļus.
meliorators Cilvēks, kas strādā meliorācijā. Meliorācijas speciālists.
kalpotājs Cilvēks, kas strādā saskaņā ar darba līgumu garīgu darbu vai neražojošu fizisku darbu.
streiklauzis Cilvēks, kas strādā streikotāju vietā (pret viņu gribu).
haltūrists Cilvēks, kas strādā, lai iegūtu blakus peļņu. Cilvēks, kas strādā, lai viegli nopelnītu.
pelnītājs Cilvēks, kas strādā, veic ko, lai apgādātu kādu ar līdzekļiem.
šantāžists Cilvēks, kas šantažē (kādu).
šķielacis Cilvēks, kas šķielē (parasti redzes defekta dēļ).
šļupstētājs Cilvēks, kas šļupst.
fatālists Cilvēks, kas tic iepriekš nolemtam, nenovēršamam liktenim.
mistiķis Cilvēks, kas tic kam noslēpumainam, mīklainam, neizskaidrojamam.
Kalnā kāpējs Cilvēks, kas tiecas pēc augstākiem mērķiem, personības pilnveidošanās.
Kalnā kāpējs Cilvēks, kas tiecas pēc augstākiem mērķiem, personības pilnveidošanās.
ideālists Cilvēks, kas tiecas sekot cildeniem ideāliem, tic tiem, cenšas tos realizēt. Cilvēks, kas iedomājas, iztēlo ko labāku, nekā ir īstenībā. Arī sapņotājs.
konservators Cilvēks, kas tiecas uz ko novecojušu, cenšas saglabāt, atjaunot ko novecojušu. Cilvēks, kas ir naidīgs pret jauno, progresīvo.
atbraucējs Cilvēks, kas tikko vai nesen atbraucis (no kurienes).
jaunatbraucējs Cilvēks, kas tikko vai nesen ir atbraucis.
jaunbagātnieks Cilvēks, kas tikko vai nesen ir ieguvis bagātību un cenšas iekļūt lielburžuāzijas aprindās.
jauniņš Cilvēks, kas tikko vai nesen ir ienācis kādā kolektīvā un nav vēl tajā iedzīvojies. Cilvēks, kas tikko vai nesen ir sācis darboties, strādāt (kādā nozarē).
jaunatnācējs Cilvēks, kas tikko vai nesen ir ieradies.
jauniesaukts Cilvēks, kas tikko vai nesen ir iesaukts aktīvajā karadienestā.
jaunkareivis Cilvēks, kas tikko vai nesen ir kļuvis par kareivi.
jauns Cilvēks, kas tikko vai nesen ir sācis darboties, strādāt (kādā nozarē). Cilvēks, kam vēl ir maz pieredzes (darbā).
asinssūcējs Cilvēks, kas tīko slepkavot, spīdzināt. Nežēlīgs ekspluatators.
juvelieris Cilvēks, kas tirgojas, ar juvelierizstrādājumiem.
tirdzinieks Cilvēks, kas tirgū ko pērk vai pārdod.
pašnāvnieks Cilvēks, kas tīši sevi nonāvē.
tulks Cilvēks, kas tulko (2).
tulks Cilvēks, kas tulko tekstu citā valodā. Cilvēks, kas nodarbojas ar tekstu tulkošanu citā valodā.
sargs Cilvēks, kas uzmana, novēro (ko).
atbildētājs Cilvēks, kas uzņemas atbildību.
bruņinieks Cilvēks, kas uzņemas grūtības, ciešanas citu labā, kas uzupurējas, citus aizstāvēdams.
daiļlasītājs Cilvēks, kas uzstājas ar daiļlasīšanu. Daiļrunātājs.
daiļrunātājs Cilvēks, kas uzstājas ar daiļrunu. Daiļlasītājs.
runātājs Cilvēks, kas uzstājas ar runu (1).
veģetārietis Cilvēks, kas uzturā lieto galvenokārt augu produktus. Veģetārisma piekritējs.
estēts Cilvēks, kas uztver mākslas darbu formu atrauti no idejiskā satura.
kolektors Cilvēks, kas vāc, ieraksta sarakstos un glabā (ko, piemēram, iežu paraugus).
tiesnesis Cilvēks, kas vada (kā) sacensības, sekojot noteikumu ievērošanai, izšķirot, strīdus.
aldaris Cilvēks, kas vada alus gatavošanas tehnoloģisko procesu (rūpnīcā).
automobilists Cilvēks, kas vada automobili.
dievvārdnieks Cilvēks, kas vada dievvārdus.
kombainieris Cilvēks, kas vada kombainu (2).
lidotājs Cilvēks, kas vada lidaparātu. Pilots.
aeronauts Cilvēks, kas vada lidaparātus.
mopēdists Cilvēks, kas vada mopēdu.
motociklists Cilvēks, kas vada motociklu.
motorollerists Cilvēks, kas vada motorolleru.
motovelosipēdists Cilvēks, kas vada motovelosipēdu.
pajūdznieks Cilvēks, kas vada pajūgu.
planierists Cilvēks, kas vada planieri.
pātarnieks Cilvēks, kas vada reliģisku ceremoniju, bet nav garīdznieks.
maršals Cilvēks, kas vada sarīkojumu, svinības.
braucējs Cilvēks, kas vada transportlīdzekli (parasti automobili, pajūgu).
mehanizators Cilvēks, kas vada un apkalpo mašīnas, mehānismus, ierīces. Cilvēks, kas piedalās darbu mehanizēšanā.
vīndaris Cilvēks, kas vada vīna (rūpnieciskas) gatavošanas tehnoloģisko procesu; cilvēks, kas nodarbojas ar vīna gatavošanu.
boss Cilvēks, kas vada, piemēram, uzņēmumu, iestādi, arodbiedrību, partiju (parasti Amerikas Savienotajās Valstīs). Cilvēks, kam pieder uzņēmums (parasti Amerikas Savienotajās Valstīs).
administrators Cilvēks, kas vada, rīko.
vajātājs Cilvēks, kas vajā (kādu), lai (to) notvertu, arī nogalinātu.
pastalnieks Cilvēks, kas valkā pastalas.
aizmugure Cilvēks, kas var palīdzēt. Atbalsts.
visvaris Cilvēks, kas var, spēj visu.
pirāts Cilvēks, kas vardarbīgi sagrābj lidaparātu lidojuma laikā.
kaklakungs Cilvēks, kas varmācīgi piesavinās citu tiesības, citu darba augļus. Apspiedējs. Izmantotājs.
laivinieks Cilvēks, kas ved pasažierus vai kravu ar laivu.
reorganizators Cilvēks, kas veic (kā) reorganizāciju.
režisors Cilvēks, kas veic (kā) režiju.
utilizators Cilvēks, kas veic (kā) utilizāciju (1).
aizbildnis Cilvēks, kas veic aizbildnības (1) pienākumus.
asenizators Cilvēks, kas veic asenizācijas darbus.
audzinātājs Cilvēks, kas veic audzināšanas darbu.
kaskadieris Cilvēks, kas veic bīstamus trikus, bīstamas darbības (parasti kinofilmās).
mājražotājs Cilvēks, kas veic darbu mājražošana.
mežstrādnieks Cilvēks, kas veic dažādus meža kopšanas un izmantošanas darbus (piemēram, koku gāšanu, meža stādīšanu).
dezinfektors Cilvēks, kas veic dezinfekciju.
dežurants Cilvēks, kas veic dežūru.
krāvējs Cilvēks, kas veic kraušanas darbus (piemēram, ostā, preču stacijā).
stratonauts Cilvēks, kas veic lidojumu stratosfērā.
kosmonauts Cilvēks, kas veic lidojumus kosmosā.
melnstrādnieks Cilvēks, kas veic nekvalificētu, parasti fiziski, smagu darbu.
Plānā galdiņa urbējs Cilvēks, kas veic nenozīmīgu darbu. Arī sliņķis.
Plānā galdiņa urbējs Cilvēks, kas veic nenozīmīgu darbu. Arī sliņķis.
Plānā galdiņa urbējs Cilvēks, kas veic nenozīmīgu darbu. Arī sliņķis.
darbinieks Cilvēks, kas veic nozīmīgu darbu, aktīvi darbojas sabiedrības labā (kādā sabiedriskās, vai kultūras dzīves nozarē).
Politiskais informators Cilvēks, kas veic politisko informāciju, vada attiecīgās nodarbības. Politinformators.
politinformators Cilvēks, kas veic politisko informāciju, vada attiecīgās nodarbības. Politiskais informators.
racionalizators Cilvēks, kas veic racionalizāciju.
sabotieris Cilvēks, kas veic sabotāžu.
sabotētājs Cilvēks, kas veic sabotāžu. Sabotieris.
ekspresis Cilvēks, kas veic sadzīves pakalpojumus (parasti iesaiņo, transportē mantas).
saiņotājs Cilvēks, kas veic saiņošanas darbus (piemēram, veikalā, rūpnīcā).
sterilizētājs Cilvēks, kas veic sterilizāciju (1).
ugunssargs Cilvēks, kas veic ugunsnovērošanu.
kuģotājs Cilvēks, kas veic, parasti nozīmīgu, braucienu ar kuģi, laivu u. tml.
gudrinieks Cilvēks, kas veikli orientējas dažādos apstākļos, cilvēks, kas prot izmantot apstākļus savā labā.
gudrelis Cilvēks, kas veikli orientējas dažādos apstākļos, cilvēks, kas prot izmantot apstākļus savā labā. Gudrinieks.
makāns Cilvēks, kas veikli orientējas situācijā un prot izmantot to savā labā.
māceklis Cilvēks, kas vēl pilnībā nav iemācījies (ko), bet turpina mācīties.
Nakts staigulis Cilvēks, kas vēlu vakaros, naktīs paliek ārpus mājas, parasti nododoties izpriecām.
kājlaiža Cilvēks, kas verdziski pakļaujas (kādam), verdziski izpilda (kāda) gribu.
tiesnesis Cilvēks, kas vērtē (kāda personību, darbību u. tml.) un atzīst (to) par labu vai par nevēlamu, peļamu, arī cilvēks, kas izšķir kādus jautājumus.
gaudulis Cilvēks, kas vienmēr gaužas, žēlojas. Gaudulīgs cilvēks.
ačgārnis Cilvēks, kas visu dara ačgārni. Aplamnieks.
materiālists Cilvēks, kas visu vērtē tikai no izdevīguma, labuma, praktiskuma viedokļa.
volontieris Cilvēks, kas volontē.
kokgāzējs Cilvēks, kas zāģē, cērt kokus.
zāģeris Cilvēks, kas zāģē. Cilvēks, kas nodarbojas ar kokmateriālu izstrādi.
bruņinieks Cilvēks, kas ziedo savu darbu un mūžu kādam uzdevumam, idejai.
Kāršu licējs Cilvēks, kas zīlē nākotni ar kārtīm.
Kāršu licējs Cilvēks, kas zīlē nākotni ar kārtīm.
zīmētājs Cilvēks, kas zīmē. Cilvēks, kas nodarbojas ar zīmēšanu.
konspirators Cilvēks, kas zina un izmanto konspirācijas noteikumus, metodes.
zaglis Cilvēks, kas zog.
bļitkotājs Cilvēks, kas zvejo zivis ar vizuli (ledū izcirstā āliņģī).
Aizmugures varonis Cilvēks, kas, frontes aizmugurē dzīvodams, lielās ar savu drošsirdību. Cilvēks, kas nodrošinājis savu stāvokli, karjeru, iekārtodamies aizmugurē.
Aizmugures varonis Cilvēks, kas, frontes aizmugurē dzīvodams, lielās ar savu drošsirdību. Cilvēks, kas nodrošinājis savu stāvokli, karjeru, iekārtodamies aizmugurē.
jūdass Cilvēks, kas, izlikdamies par draugu, nodod savus biedrus.
šarlatāns Cilvēks, kas, nebūdams lietpratējs kādā nozarē (parasti medicīnā), tajā darbojas nolūkā iegūt ko sev vēlamu, izmantojot citu cilvēku uzticību. Arī blēdis, krāpnieks.
Aizmugures žurka Cilvēks, kas, no frontes vairīdamies, iekārtojas aizmugures dienestā.
Aizmugures žurka Cilvēks, kas, no frontes vairīdamies, iekārtojas aizmugures dienestā.
pasažieris Cilvēks, kas, parasti par maksu, liek vests ar, parasti sabiedrisku, transportlīdzekli.
robinsons Cilvēks, kas, parasti pēc kuģa avārijas, dzīvo vientuļā salā, pārtiek no tur esošā un visu nepieciešamo pagatavo pats.
oponents Cilvēks, kas, parasti publiski, apstrīd kāda domas, kādu uzskatu, iebilst pret ko.
pilots Cilvēks, kas, parasti sarežģītā braucienā, vada ūdens vai sauszemes transportlīdzekli.
censonis Cilvēks, kas, pārvarot grūtības, cenšas sasniegt kādu mērķi.
vainīgs Cilvēks, kas, piemēram, nonācis uzmanības centrā, par ko tiek runāts u. tml.
nodevējs Cilvēks, kas, sadarbojoties ar pretinieku (parasti sniedzot ziņas), apdraud (piemēram, valsts, organizācijas, atsevišķu personu) drošību, intereses.
dialektiķis Cilvēks, kura pasaules izziņas metode ir dialektiska. Dialektikas (2) piekritējs.
namīpašnieks Cilvēks, kuram pieder (parasti liela) dzīvojamā māja vai vairākas (parasti lielas) dzīvojamās mājas, ko tas izmanto ekspluatācijas nolūkos.
fizkultūrietis Cilvēks, kurš regulāri nodarbojas ar kādu sporta disciplīnu sporta biedrības sekcijā un kura nodarbību vai sacensību skaits gadā ir noteikts. Cilvēks, kas nodarbojas ar fizisko kultūru.
biedrs Cilvēks, kuru cieši saista kas kopējs ar citu cilvēku.
kāpēcītis Cilvēks, parasti bērns vai pusaudzis, kas ļoti bieži uzdod dažādus jautājumus.
subjekts Cilvēks, persona, kas pret sevi izraisa negatīvu attieksmi.
zibeņnovedējs Cilvēks, vide, apstākļi, kas ir par cēloni tam, ka (kādam, kur) mazinās, zūd kāda spriedze.
zibensnovedējs Cilvēks, vide, apstākļi, kas ir par cēloni tam, ka (kādam, kur) mazinās, zūd kāda spriedze.
Linča tiesa Cilvēku (parasti nēģeru) sodīšana (parasti nogalināšana) bez tiesas sprieduma (parasti Amerikas Savienotajās Valstīs).
sardze Cilvēku grupa (parasti kuģa komandas daļa), kas veic šādus pienākumus.
opozīcija Cilvēku grupa (piemēram, sabiedrībā, organizācijā, partijā), kas vēršas pret vairākuma uzskatiem, politiku, pretojas vairākumam.
kaimiņš Cilvēku grupa (piemēram, tauta, kādas teritorijas iedzīvotāji), kas dzīvo blakus vai netālu.
pavadonība Cilvēku grupa, kas (kādu) pavada, parasti ceremoniāli.
apkalpe Cilvēku grupa, kas apkalpo ierīci, mašīnu, iekaltu.
kliķe Cilvēku grupa, kas apvienojusies savtīgos, arī zemiskos nolūkos.
brigāde Cilvēku grupa, kas apvienota noteikta (parasti ražošanas) uzdevuma veikšanai.
Soda gājiens Cilvēku grupa, kas dodas uz sodīšanas vietu.
ļaudis Cilvēku grupa, kas ir saistīta ar noteiktu sociālo stāvokli, arī vietu.
delegācija Cilvēku grupa, kas izraudzīta kāda sabiedriska jautājuma kārtošanai.
partija Cilvēku grupa, kas izveidojusies, izveidota noteiktai darbībai, pasākumam.
sabiedrība Cilvēku grupa, kas kopā pavada laiku, cilvēki, ar ko (parasti konkrētā laikposmā) atrodas kopā.
miesassardze Cilvēku grupa, kas pavada, sargā kādu personu, ir atbildīga par tās drošību.
ekskursija Cilvēku grupa, kas piedalās šādā apmeklējumā.
delegācija Cilvēku grupa, kas pilnvarota pārstāvēt valdības, iestādes, organizācijas intereses kongresā, konferencē, kādā organizācijā u. tml.
bloks Cilvēku grupa, kas uzstājas kopīgi, vienoti.
štābs Cilvēku grupa, kas vada (piemēram, uzņēmumu, iestādi, organizāciju, pasākumu).
izlaidums Cilvēku grupa, kas vienlaikus beidz mācību iestādi, kursus u. tml.
pikets Cilvēku grupa, kas, atrodoties kādā vietā, pauž savu negatīvo attieksmi (pret ko), aizkavē (ko).
ierinda Cilvēku grupa, kopums, kas aktīvi strādā, darbojas.
Operatīvā grupa Cilvēku kopa (parasti milicijā vai karaspēka daļā) speciālu uzdevumu veikšanai. Karaspēka operatīvais apvienojums, kas parasti ir lielāks par korpusu un mazāks par armiju.
Dzīvais spēks Cilvēku kopums, kas ir izveidots kādu uzdevumu veikšanai.
rinda Cilvēku kopums, kas ko gaida, saņem u. tml. noteiktā secībā cits pēc cita.
tauta Cilvēku kopums, kurā ietilpst viena vai vairākas sociālas grupas, slāņi, arī tautības, etniskas grupas (parasti kādā valstī, zemē, teritorijā u. tml.).
strīds Cilvēku sadursme (atšķirīgu, pretēju uzskatu, interešu, tieksmju dēļ), kas izpaužas, parasti, satrauktā, asā sarunā.
ķilda Cilvēku sadursme (pretēju uzskatu, interešu, tieksmju dēj), kas izpaužas satrauktā, asā sarunā. Strīds.
tuberkuloze Cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, ko izraisa baktērijas un kas skar galvenokārt plaušas, kaulus, ādu, locītavas, limfmezglus.
īkšķis Cimda daļa, kas aptver pirmo rokas pirkstu.
pirkstgals Cimda daļa, kas sedz pirkstu galus.
cimdots Cimdos tērpts (par rokām). Tāds (cilvēks), kam rokas tērptas cimdos.
džudo Cīņas sporta veids, kas sevišķi populārs Japānā.
nulle Cipars, ar ko norāda, ka attiecīgajā skaitļu šķirā nav nevienas vienības. Skaitlis, kas ir robeža starp pozitīvajiem un negatīvajiem skaitļiem.
decimālcipars Cipars, kas decimāldaļskaitļa pierakstā atrodas pa labi aiz komata.
kolumncipars Cipars, kas norāda iespieddarba lappuses kārtas numuru.
prestidižitators Cirka (estrādes) mākslinieks, kas demonstrē trikus, izmantojot pirkstu un plaukstu veiklību.
uniformists Cirka kalpotājs, kas, ģērbts formas tērpā, veic manēžā izrādes laikā tehniskus darbus.
akrobāts Cirka mākslinieks vai sportists, kas nodarbojas ar akrobātiku.
zobenrijējs Cirka mākslinieks, kas demonstrē zobena asmens ievadīšanu dziļi mutē, barības vadā.
Stieples (arī virves) dejotājs Cirka mākslinieks, kas izpilda vingrojumus uz gaisā izstieptas stieples (virves).
Stieples (arī virves) dejotājs Cirka mākslinieks, kas izpilda vingrojumus uz gaisā izstieptas stieples (virves).
Virves (arī stieples) dejotājs (arī staigātājs) Cirka mākslinieks, kas izpilda vingrojumus uz gaisā nostieptas virves (stieples).
klauns Cirka mākslinieks, kas tēlo komiskas lomas.
ekvilibrists Cirka mākslinieks, kas uzstājas ekvilibristikas žanrā.
žonglieris Cirka mākslinieks, kas uzstājas žonglēšanā.
ekscentriķis Cirka vai estrādes mākslinieks, kas savos priekšnesumos izmanto pārsteiguma efektus.
atrakcija Cirka vai estrādes priekšnesums, kas sevišķi saista publikas uzmanību.
iluzionists Cirka, estrādes mākslinieks, kas demonstrē šķietamus brīnumus.
zods Cirvja asmens gals, kas tuvāks kātam.
cikls Cita citai sekojošas, savstarpēji saistītas norises, kas veido noteiktu, no nākamā atšķirīgu periodu.
vasarāji Citi kultūraugi (pākšaugi, eļļas augi, šķiedraugi, stiebrzāles), kas vienā veģetācijas periodā attīstās no sēklas līdz tehniskajai gatavībai.
karioloģija Citoloģijas nozare, kas pētī šūnas kodolu.
Trešā persona Civilprocesa dalībnieks, kas piedalās civillietā starp prasītāju un atbildētāju, lai aizstāvētu savas patstāvīgās prasības.
Saistību tiesības Civiltiesību norma kopums, kas regulē sabiedrības mantiskās attiecības.
Mantošanas tiesības Civiltiesību normas, kas pilsoņa nāves gadījumā regulē viņa mantas un ar to saistīto tiesību un pienākumu pāreju citām personām.
uzdevums Civiltiesisks līgums, pēc kura viena puse (pilnvarnieks) apņemas otras puses (pilnvaras devēja) vārdā un uz tās rēķina izpildīt noteiktas juridiskas darbības (piemēram, pārvaldīt, nopirkt mantu, izdarīt maksājumus).
cūkgaļa Cūkas gaļa.
karamels Cukura sairšanas produktu brūnas nokrāsas maisījums, kas radies, biešu vai niedru cukuru karsējot no 120 līdz 200°C temperatūrā. Stiklainas vai amorfas konsistences produkts, kas radies, karsējot cieti un cukuru saturošas izejvielas.
ievārījums Cukura sīrupā savārīti augļi vai ogas, kas paredzēti ilgstošai uzglabāšanai.
graizījumi Cukurrūpniecības atkritumi, kas rodas, pārstrādājot cukurbietes.
Niedru cukurs Cukurs, kas ir iegūts no cukurniedrēm.
glikozīdi Cukuru esteri, kas viegli hidrolizējas sastāvdaļās.
laktoze Cukurveida ogļhidrāts, kas veidojas organismā un ko satur, piemēram, piens.
četrīši Četri bērni, kas reizē piedzimuši vienai mātei.
lāde Četrstūraina, augsta (parasti koka) kaste ar atvāžamu vāku (piemēram, drēbju glabāšanai).
grodi Četrstūraini baļķu vainagi, kas veido ēku pamatus un sienas.
romboīds Četrstūris, kas ir simetrisks attiecībā pret vienu no tā diagonālēm.
uzčubināt Čubinot panākt, ka (kas, piemēram, spilvens, salmu maiss) kļūst mīksts, čagans, arī kupls.
sačubināt Čubinot panākt, ka (kas) kļūst, parasti viscaur, mīksts, gluds, arī kupls.
ūdensčūska Čūska, kas dzīvo galvenokārt ūdenī.
čūskveida Čūskai līdzīgs. Tāds, kas pēc izskata atgādina čūsku.
žņaudzējčūska Čūsku dzimta, pie kuras pieder lielas un vidēji lielas čūskas ar spēcīgu, muskuļotu ķermeni, kuras medījumu nobeidz, apvijoties ap to un nožņaudzot.
zalktis Čūskveidīgo apakškārtas dzimta, kurā ietilpst vairākumā neindīgas čūskas, no kurām Latvijā sastopams parastais zalktis un gludenā čūska.
tundra Dabas (arī veģetācijas, augšņu) zona, kas izveidojusies arktiskajā un subarktiskajā joslā (galvenokārt ziemeļu puslodē) un kam raksturīga zema vidējā gaisa temperatūra, augsts gaisa mitrums, īss veģetācijas periods.
ticējums Dabas un cilvēku dzīves parādību un likumsakarību skaidrojums, kas izriet no pieredzes, arī no reliģiskiem, mitoloģiskiem priekšstatiem.
ģeogrāfija Dabas un sabiedrisko zinātņu sistēma, kas pētī teritoriālos dabas un ražošanas kompleksus un to sastāvdaļas.
antropoloģija Dabaszinātņu nozare, kas pētī cilvēka un cilvēka rasu fiziskās uzbūves attīstību.
ezers Dabiska ūdenskrātuve, kas aizņem sauszemes virsas iedobumu.
gaisma Dabiskais apgaismojums, kas raksturīgs kādai diennakts daļai.
stāja Dabiskais, parasti vertikālais, ķermeņa stāvoklis balstā uz kājām. Noteikts ķermeņa stāvoklis, kas ir saistīts ar kādas darbības veikšanu.
veidsmiltis Dabiskas izcelsmes ugunsizturīgs izejmateriāls ar noteiktu graudainību, mineraloģisko un ķīmisko sastāvu (kvarca smiltis, cirkonija smiltis u. tml.), kas derīgas liešanas veidnes izgatavošanai.
Vara rūdas Dabiskas minerālvielas, ko var izmantot vara iegūšanai.
kāpnes Dabiskas terases vai mākslīgi iedobumi (arī robi) stāvā virsmā (klintī, nogāzē u. tml.).
prologs Daiļdarbā - ievaddaļa, kas sagatavo lasītāju tā satura uztverei.
Garīga (arī gara) barība Daiļdarbi, mākslas darbi, kas garīgi bagātina cilvēku.
Gara (arī garīga) barība Daiļdarbi, mākslas darbi, kas garīgi bagātina cilvēku.
Gara (arī garīgā) maize Daiļdarbi, mākslas darbi, kas garīgi bagātina cilvēku.
Garīga (arī gara) barība Daiļdarbi, mākslas darbi, kas garīgi bagātina cilvēku.
monologs Daiļdarbs vai tā daļa, kas uzrakstīta šādas runas formā.
dienasgrāmata Daiļdarbs, kas rakstīts šādu piezīmju veidā.
dialogs Daiļdarbs, sacerējums, kas uzrakstīts šādas sarunas formā.
Bērnu literatūra Daiļliteratūra, kas atbilst bērnu interesēm un uztveres spējām.
liroepika Daiļliteratūras starpveids, kurā organiski apvienojas epikas un lirikas īpatnības.
rakstniecība Daiļliteratūru un tautas mutvārdu daiļrade, kas ir fiksēta ar rakstības līdzekļiem. Kādas tautas literatūras un folkloras sacerējumu kopums, kas ir fiksēta rakstības līdzekļiem. Literatūra (2).
taukums Dala (gaļas gabalam, kautķermenim), kas satur daudz tauku. Treknums (1). Arī speķis.
konferansjē Dalībnieks (estrādes uzvedumā, koncertā u. tml.), kas vada programmu, arī sniedz patstāvīgus priekšnesumus.
dziedātājs Dalībnieks (korī, vokālajā ansamblī). Cilvēks, kas nodarbojas ar vokālo mākslu.
loceklis Dalībnieks (piemēram, organizācija, pilsēta), kas ietilpst plašākā apvienībā.
maratonists Dalībnieks sacensībās, kas ilgāku laiku seko cita citai.
lozēt Dalīt, piešķirt (piemēram, mantas, priekšmetus, vietas, pienākumus) pēc kāda nosacīta priekšmeta, zīmes, kas izvēlēts un paņemts.
iedalīt Dalot panākt, ka izveidojas divas vai vairākas (kā) atsevišķas daļas, grupas.
belzenis Daļa (āmuram), kas saskaras ar priekšmetu, pa kuru sit.
izsmēķis Daļa (cigaretei, papirosam, cigāram), kas paliek pāri pēc (tā) izsmēķēšanas.
liesums Daļa (gaļas gabalam, kautķermenim), kas nesatur taukumu.
treknums Daļa (gaļas gabalam, kautķermenim), kas satur daudz tauku. Taukums (1). Arī speķis.
plātne Daļa (lapai), kas veidojas no lapas aizmetņa augšdaļas.
sīpols Daļa (matam), kas atrodas zem ādas.
turpinājums Daļa (no kā), posms (kam), kas atrodas aiz kādas robežas, punkta u. tml.
tiesa Daļa (no kāda kopuma, daudzuma), kas (parasti) ir paredzēta noteiktam nolūkam, ko piešķir, dod kādam.
sakne Daļa (organisma veidojumam), kas ir ieaugusi, iestiprinājusies kādā organisma daļā (piemēram, žoklī, ādā) vai kam ir savienojuma, balsta funkcija.
stumbrs Daļa (parasti kājai, rokai), kas ir palikusi pie ķermeņa pēc kāda posma atdalīšanas (no tās). Stumbenis (2).
stumbenis Daļa (parasti kājai, rokai), kas ir palikusi pie ķermeņa pēc kāda posma atdalīšanas (no tās). Stumbrs (4).
pacēlums Daļa (priekšmetam, veidojumam u. tml.), kas ir izliekta uz augšu.
vidusdaļa Daļa (priekšmetam, vietai, parādībai u. tml.), kas atrodas (priekšmeta, vietas, parādības u. tml.) vidū.
vidusposms Daļa (priekšmetam, vietai, parādībai u. tml.), kas atrodas (priekšmeta, vietas, parādības u. tml.) vidū. Vidusdaļa (1).
lejasgals Daļa (teritorijas malā), kas (pēc reljefa) atrodas zemāk par pārējo apkārtni.
papēdis Daļa (zeķei), kas aptver pēdas mugurējo daļu.
līdzdeva Daļa no tās mantas, kas ir sievai līdzi dota pūrā, ir minēta laulības līgumā un kļūst par ģimenes īpašumu (piemēram, nekustams īpašums, naudas līdzekļi).
vieta Daļa priekšmetam, kurā kas pastāv, atrodas, notiek, arī ir pastāvējis, atradīsies, varētu notikt u. tml.
vieta Daļa, apvidus cilvēka vai dzīvnieka ķermenī, kurā kas pastāv, atrodas, notiek, arī ir pastāvējis, atradīsies, varētu notikt u. tml.
pakaļa Daļa, gals (priekšmetam), kas atrodas priekšējai daļai, priekšējam galam pretējā pusē.
Mazākā (arī mazā) puse (arī daļa, tiesa) Daļa, kas ir mazāka par pusi.
Mazākā (arī mazā) tiesa (arī daļa, puse) Daļa, kas ir mazāka par pusi.
Nacionālais ienākums Daļa, kas paliek pāri pēc ražošanas procesā izlietoto ražošanas līdzekļu atlīdzināšanas.
uzlaide Daļa, kas pārsniedz (kā) robežizmēru.
Lielākā (arī lielā) daļa (arī tiesa, puse) Daļa, kas pārsniedz pusi.
Lielākā (arī lielā) puse (arī daļa, tiesa) Daļa, kas pārsniedz pusi.
Lielākā (arī lielā) tiesa (arī daļa, puse) Daļa, kas pārsniedz pusi.
preservi Daļēji (bez sterilizācijas) konservēti pārtikas produkti ar ierobežotu uzglabāšanas laiku.
pusizdzisis Daļēji izdzisis, tāds, kas vēl vāji deg, kvēlo.
akacis Daļēji pāraugusi vai vēl nepāraugusi vieta, dziļa ūdens bedre tādā purvā, kas radies no ezera.
pusslims Daļēji slims, tāds, kas nav pilnīgi vesels.
plazma Daļēji vai pilnīgi jonizēta gāze, kas rodas gāzu izlādē zvaigžņu atmosfērās, augstu temperatūru procesos un iekārtās, kurās tiek sintezēti vieglie atomu kodoli.
pusmācīts Daļēji, nepilnīgi apmācīts. Tāds, kas ir ieguvis daļējas, nepilnīgas zināšanas.
pusjēls Daļēji, nepilnīgi izcepts, izvārīts, iekonservēts u. tml. (par pārtikas produktiem).
pusmīksts Daļēji, nepilnīgi izvārīts, izcepts, izsautēts (par pārtikas produktiem).
hipnoze Daļējs miegs, kas izraisīts cilvēkam (piemēram, ar attiecīgiem vārdiem, cita cilvēka ietekmi) vai dzīvniekam.
sastiepums Daļējs plīsums, arī sāpes (locekļa mīkstajos audos), kas rodas, ja pārāk strauji, stipri pastiepj locekli nepareizā virzienu.
elementārdaļiņas Daļiņas, kurām pašreizējā fizikas attīstības līmenī nevar piedēvēt noteiktu iekšējo struktūru.
Kosmiskie stari Daļiņu plūsma, kas nāk no kosmosa.
Kosmiskie stari Daļiņu plūsma, kas nāk no kosmosa.
decimāldaļskaitlis Daļskaitlis, kam saucējs ir 10 vai pakāpe no 10 un kas uzrakstīts īpašā veidā bez saucēja.
saīsināmība Daļskaitļa un saucēja dalāmība, kas ļauj daļskaitli saīsināt.
aizsargdambis Dambis, kas aizsargā pret postošu ūdens iedarbību.
dāma Dambretes spēlē: kauliņš, kas sasniedzis pretinieka lauciņu pēdējo rindu, iegūstot pārvietošanās priekšrocības.
virsdarbs Darba daudzums, kas pārsniedz strādnieka darbaspēka vērtības atražošanai nepieciešamo darba daudzumu un ko virsvērtības veidā bez atlīdzības piesavinās kapitālists (pēc K. Marksa mācības).
Dzīvais spēks Darba dzīvnieku kopums, kas ir izveidots kādu uzdevumu veikšanai.
Darba disciplīna Darba kārtība (uzņēmumā vai iestādē), kas noteikta pēc likuma un obligāti jāievēro ikvienam darbiniekam.
ierīce Darba līdzeklis, kas pievienots tehnoloģiskai iekārtai kāda noteikta uzdevuma veikšanai.
kombains Darba mašīnu kopums, kas izpilda noteiktu apstrādes ciklu.
teilorisms Darba organizācijas un ražošanas vadības sistēma, kurā izmantoti jaunākie zinātnes un tehnikas sasniegumi un kuru 19. un 20. gadsimta mijā izstrādāja F. Teilors un viņa sekotāji.
prece Darba produkts, kam ir lietošanas vērtība un kas paredzēts maiņai. Šāds produkts kā maiņas, pirkšanas un pārdošanas objekts.
grieznes Darba rīks griešanai, kurš sastāv no diviem vidū savienotiem asmeņiem, kas vērsti viens pret otru.
šķēres Darba rīks griešanai, kurš sastāv no diviem vidū savienotiem asmeņiem, kas vērsti viens pret otru. Grieznes.
ekvivalents Darba vienību skaits, kas atbilst siltuma daudzuma vienībai.
kombinezons Darba virsvalks, ko parasti veido blūzes un bikšu savienojums. Šāda veida tērps, kas paredzēts noteiktam nolūkam.
izpildkomiteja Darbaļaužu deputātu padomes koleģiāls izpildu un rīcības orgāns, kas koordinē un vada tai pakļauto iestāžu, uzņēmumu un organizāciju darbību.
kasīklis Darbarīks (kā) virsmas līdzināšanai, tīrīšanai, kasot šo virsmu.
knaibles Darbarīks (piemēram, kā satveršanai, saturēšanai, sadalīšanai), kas sastāv no diviem kustīgi savienotiem metāla stieņiem.
sliedvilcis Darbarīks, kas paredzēts līniju atzīmēšanai, pa kurām tiek aptēsts kāds priekšmets, piemēram, sija, baļķis.
Darba rokas Darbarokas.
Darba rokas Darbarokas.
parazīts Darbaspējīgs cilvēks, kas nestrādā sabiedriski derīgu darbu un dzīvo no citu cilvēku līdzekļiem. Liekēdis.
liekēdis Darbaspējīgs cilvēks, kas nestrādā un dzīvo no citu līdzekļiem.
transportdarbi Darbi, kas ir saistīti ar (kā, parasti kravas) transportēšanu. Transporta darbi.
Transporta darbi Darbi, kas ir saistīti ar (kā, parasti kravas) transportēšanu. Transportdarbi.
Lauka (arī lauku) darbi Darbi, kas veicami, apstrādājot laukus.
sardze Darbība --> sargāt (1). Pasākumu kopums, kas ir saistīts ar (kāda objekta, personu) sargāšanu.
teātris Darbība, arī notikums, situācija, kas (parasti) izraisa negatīvu emocionālu attieksmi.
stihija Darbība, darbības joma, kas (kādam) ir ļoti patīkama, atbilst (tā) interesēm, spējām.
triks Darbība, darbību kopums, kam nepieciešama īpaša veiklība un kas ir paredzēts pārsteiguma, izbrīna u. tml. izraisīšanai (piemēram, akrobātikā, cirka mākslā).
starpoperācija Darbība, darbību kopums, kas veido starpposmu kādā darbībā, darbību kopumā.
gaita Darbība, darbs, kas saistīts parasti ar noteiktu profesiju, amatu, nodarbošanos, arī ar kādu uzņēmumu, iestādi.
vadība Darbība, iedarbība, darbību, iedarbību kopums, kas izraisa, nodrošina (transportlīdzekļa) pārvietošanos vēlamajā virzienā, arī vēlamo ātrumu, iekārtu režīmu.
starpniecība Darbība, ietekme, arī (kā) īpašību kopums u. tml., kas rada, nodrošina saskarsmi, saikni (starp kādām sistēmām).
pretdarbība Darbība, kas ir vērsta pret kādu fizikālu iedarbību un ir līdzvērtīga tās izpausmei.
pretdarbība Darbība, kas ir vērsta pret ko (parasti, lai to novērstu, iznīcinātu).
pēcdarbība Darbība, kas noris pēc kādas citas darbības, citas darbības ietekmē.
Gribas darbība Darbība, kas pakļauta apziņas kontrolei.
tāldarbība Darbība, kas skar kādus objektus samērā lielā attālumā.
tuvdarbība Darbība, kas skar kādus objektus samērā mazā attālumā.
pretdarbība Darbība, kas tiek veikta kā atbilde uz citu darbību. Darbība, ko izraisa cita darbība.
kustība Darbība, norise (sabiedrībā), kas virzīta uz noteiktu mērķu, centienu sasniegšanu.
iedarbība Darbība, norise, kas (ko) pārveido. Šādas darbības, norises rezultāts.
iedarbība Darbība, norise, kas izraisa pārmaiņas sabiedrībā, apziņā. Šādas darbības, norises rezultāts.
pretizlūkošana Darbība, pasākumi, kas ir vērsti pret pretinieka izlūkdienestu, izlūku, diversantu darbību.
pakalpojums Darbība, pasākums, kas nodrošina (parasti ikdienas, sadzīves) vajadzību apmierināšanu. Šādu darbību, pasākumu kopums.
iestrāde Darbība, process --> iestrādāt (5). Tas, kas ir iegūts strādājot, darba procesā (parasti rezerve, virsplāna produkcija).
kastrācija Darbība, process --> kastrēt.
reprodukcija Darbība, process --> reproducēt (1). Tas (piemēram, attēls, teksts), kas ir iegūts, reproducējot (ko).
stratifikācija Darbība, process --> stratificēt (1). Vides iedarbību kopums, kas rada sēklai dīgtspēju.
palīgoperācija Darbība, process, kas palīdz nodrošināt galvenās darbības, procesa veikšanu.
jaunbūve Darbība, process, kurā (kas) tiek celts.
pavadonis Darbība, process, parādība, kas norisinās, eksistē vienlaicīgi ar kādu citu darbību, procesu, parādību vai tūlīt pēc tās.
pāridarījums Darbība, rīcība, izturēšanās, kas apbēdina kādu, sagādā kādam ciešanas.
nodevība Darbība, rīcība, kas ļoti kaitē (piemēram, savai organizācijai, sociālajai grupai).
nieks Darbība, uzdevums, kas ir veicams ātri, bez grūtībām.
stāžs Darbības ilgums (kādā nozarē). Laiks, kas ir nepieciešams, lai, strādājot (kādā specialitātē), darbojoties (kādā organizācijā), iegūtu pieredzi, paaugstinātu kvalifikāciju, arī noteiktu piemērotību.
nenoteiksme Darbības vārda forma, kas nav atkarīga no personas, skaitļa, laika. Infinitīvs.
infinitīvs Darbības vārda forma, kas nav atkarīga no personas, skaitļa, laika. Nenoteiksme.
Ciešamā kārta Darbības vārda gramatiskā forma, kas norāda, ka teikuma priekšmets nav darbības veicējs, bet ka tā tiek vērsta uz teikuma priekšmetu.
Vēlējuma izteiksme Darbības vārda izteiksme, kas izsaka iespēju vai vēlēšanos.
Atstāstījuma izteiksme Darbības vārda izteiksme, kas norāda uz darbību, par kuras realitāti runātājs neatbild.
veids Darbības vārda kategorija, kas vispārināti norāda uz darbības, norises raksturu, tās nepabeigtību vai pabeigtību.
bauda Darbības, norises, stāvokļi, kas sagādā juteklisku patiku, tīksmi.
Šaurā vieta Darbības, tās organizēšanas posms, kas rada vai var radīt traucējumus visā darbības norisē.
kriminālvajāšana Darbību kopums, kas kriminālprocesuālos likumos paredzēts noziegumu atklāšanai, krimināllikumu piemērošanai personai, kas izdarījusi noziegumu.
pienākums Darbību, darbu kopums, arī uzdevums, kas (kādam) noteikti jāpaveic.
palaide Darbību, norišu kopums, kas ir saistīts ar (kā, piemēram, ierīces, iekārtas, mašīnas) ekspluatēšanas sākumu, nodošanu ekspluatācijā.
kulstītājtrumulis Darbīgā (kulstāmās mašīnas) daļa, kas atspaļo šķiedru.
aģents Darbīgs cēlonis, arī līdzeklis, kas izraisa kādu parādību.
kaucināt Darbināt (ierīci, kas rada nepatīkamas, griezīgas skaņas).
taurēt Darbināt, parasti transportlīdzekļa, signalizācijas ierīci, kas rada spēcīgu, stieptu skaņu. Būt tādam, kam tiek darbināta šāda signalizācijas ierīce (parasti par transportlīdzekli).
apkalpe Darbinieki, kas apkalpo transportlīdzekli.
Skaņu operators Darbinieks (parasti televīzijā, radio, teātrī, kino), kas pārzina skaņu tehnisko izveidi raidījumā, uzvedumā.
Skaņu operators Darbinieks (parasti televīzijā, radio, teātrī, kino), kas pārzina skaņu tehnisko izveidi, tās aparatūru raidījumā, uzvedumā.
kartotekārs Darbinieks (piemēram, bibliotēkā), kas pārzina un kārto kartotēku.
korektors Darbinieks (tipogrāfijā, izdevniecībā), kas salīdzina tipogrāfiska salikuma novilkumu ar manuskriptu un labo salikuma kļūdas.
pārlūks Darbinieks, amatpersona, kas uzrauga, pārlūko kādu noteikumu izpildi. Pārraugs.
inspektors Darbinieks, amatpersona, kas uzrauga, pārlūko, kontrolē kādu noteikumu izpildi.
brošētājs Darbinieks, kas brošē.
pasportists Darbinieks, kas kārto pasu jautājumus, iedzīvotāju izrakstīšanas un pierakstīšanos dzīvesvietā.
kartonētājs Darbinieks, kas kartonē.
marķieris Darbinieks, kas marķē pasta sūtījumus.
apgaismotājs Darbinieks, kas pārzina teātra, televīzijas u. tml. izrāžu, arī filmu uzņemšanas vietu apgaismošanu. Darbinieks, kas apgaismo šīs vietas.
sekretārs Darbinieks, kas pārzina un kārto (iestādes, organizācijas, atsevišķas personas) dokumentus, dienesta korespondenci.
rekvizitors Darbinieks, kas pārzina, arī sagādā, izgatavo rekvizītus (1).
lietvedis Darbinieks, kas sagatavo un kārto (piemēram, iestādes, uzņēmuma, organizācijas) dokumentus, arī saraksti.
birokrāts Darbinieks, kas savus pienākumus veic formāli, ar šauru izpratni, neiedziļinoties būtībā.
marķieris Darbinieks, kas uzliek marku [1] (2).
pārzinis Darbinieks, kas uzrauga, vada (iestādi, ražošanas iecirkni, darbu u. tml.).
reģistrators Darbinieks, kas veic (kā) reģistrāciju.
uzskaitvedis Darbinieks, kas veic (piemēram, uzņēmumā) darba un darbalaika uzskaiti.
laborants Darbinieks, kas veic analīzes, tehniskus pētnieciskā darba posmus laboratorijā.
laborants Darbinieks, kas veic dažādus tehniskus darbus zinātniskā vai mācību iestādē.
tabeļvedis Darbinieks, kas veic tabeļuzskaiti.
apakša Darbinieku grupas, kas neieņem atbildīgus amatus.
Garantijas darbnīca (arī rūpnīca) Darbnīca (rūpnīca), kas veic garantijas remontu.
spindzēt Darbojoties, arī tiekot pakļautam spiediena, trieciena u. tml. iedarbībai, radīt smalkas, augstas, vienmērīgas skaņas (piemēram, par iekārtām, ierīcēm, priekšmetiem).
taustīties Darboties, arī būt neziņā par to, kā kas veicams, darāms.
izdevums Darbs (parasti daiļdarbs), kas ir iespiests, izdots. Rezultāts --> izdot (3). Noteikta iespieddarba noteikts iespiestais veids.
Melnais darbs Darbs (parasti grūts, nepatīkams), kas nepieciešams, lai radītu priekšnoteikumus cita darba darītāja panākumiem.
Melnais darbs Darbs (parasti grūts, nepatīkams), kas nepieciešams, lai radītu priekšnoteikumus cita darba darītāja panākumiem.
jaundarbs Darbs (parasti mākslā vai zinātnē), kas atklātībā parādās pirmoreiz.
pēcdarbs Darbs, kas (darbu kopumā) tiek veikts pēc kāda cita darba.
paraugdarbs Darbs, kas ir paraugs pilnīgi atbilstoša vai līdzīga rezultāta iegūšanai. Priekšzīmīgs darbs.
Materializētais darbs Darbs, kas materializēts ražošanas fondos.
Materializētais darbs Darbs, kas materializēts ražošanas fondos.
palīgdarbs Darbs, kas palīdz nodrošināt galveno darbu, uzdevumu veikšanu kādā kopumā.
velte Darbs, pasākums, rīcība u. tml., kas ir (kam) veltīts.
gaita Darbs, pienākumi, darīšanas, kas saistītas ar iešanu, pārvietošanos.
brīnumdarbs Darbs, veikums, kas izraisa apbrīnu.
kūtssolis Darbu kopums, kas jāveic kūtī, kopjot lauksaimniecības dzīvniekus. Šo darbu veikšana. Kūts solis.
Kūts solis Darbu kopums, kas jāveic kūtī, kopjot lauksaimniecības dzīvniekus. Šo darbu veikšana. Kūtssolis.
pienākums Darbu, darbību kopums, kas ir saistīts ar kādu profesiju, amatu.
Tīra lieta Darījums, kas nav pretrunā ar pastāvošajiem likumiem.
metāldarinājums Darinājums, kas ir izgatavots no metāla. Metāla darinājums.
jaukt Darīt nekārtīgu (priekšmetu kopu, vietu, kur ir vairāki priekšmeti), izvietojot izklaidus, izsvaidot u. tml. atsevišķus priekšmetus. Kliedēt (ko tādu, kas atrodas vienkopus).
Laist grīstē Darīt tā, ka (kas) sarežģās, notiek pretēji vēlamajam.
atsaukt Darīt zināmu, ka (kas) ir lieks, nevajadzīgs. Arī atteikties (no kā).
laist Darīt zināmu, ziņot. Arī izplatīt (piemēram, baumas, tenkas).
strīdnieks Darītājs --> strīdēties. Cilvēks, kas bieži strīdas.
Divgadīgās ziemcietes Dārza puķes, kas pirmajā vasarā attīsta tikai lapu rozeti, ziemu pārziemo laukā un zied otrajā gadā.
parters Dārza, parka daļa, kurā noteiktā sistēmā izvietoti zālāja, krāšņumaugu laukumi, baseini, strūklakas, statujas u. tml.
daiļdārzniecība Dārzkopības nozare, kas aptver apstādījumu ierīkošanu, kopšanu, krāšņumaugu audzēšanu, telpu dekorēšanu ar augiem.
virsdārznieks Dārznieks, dārzkopības speciālists, kas pārrauga dārza kopšanu (piemēram, dārzniecībā).
krāšņumdārzs Dārzs, kas ierīkots dekoratīvu augu audzēšanai.
Arhitektoniskais dārzs Dārzs, kurā ēkas un apstādījumi veido kopēju ansambli.
rādītājs Dati, kas ir iegūti kādas darbības, rīcības, procesa rezultātā un raksturo to.
rādītājs Dati, kas ļauj spriest par (kā) īpašībām, kvalitāti.
daudzkas Daudz kas.
pierunāt Daudz runājot, būt par cēloni tam, ka (kas) notiek, izraisās.
sastrādāt Daudz strādājot, padarīt (rokas), parasti cietas, raupjas, tulznainas.
pietaurēt Daudz un skaļi runājot, panākt, ka (kas) kļūst zināms (parasti daudziem plašākā apkārtnē).
polifonija Daudzbalsība, kas pamatojas uz vairāku patstāvīgu, pēc noteiktiem likumiem saistītu, melodiju vienlaicīgu skanējumu un attīstību. Kontrapunkts (1).
kontrapunkts Daudzbalsība, kas pamatojas uz vairāku patstāvīgu, pēc noteiktiem likumiem saistītu, melodiju vienlaicīgu skanējumu un attīstību. Polifonija.
partija Daudzbalsīga mūzikas sacerējuma sastāvdaļa, kas izpildāma atsevišķai balsij vai instrumentam, balsu vai instrumentu grupai! šāda mūzikas sacerējuma atsevišķas balss vai instrumenta notis.
homofonija Daudzbalsīgas mūzikas veids, kad viena balss dominē, bet pārējās to pavada.
skopolijas Daudzgadīgi kartupeļu (nakteņu) dzimtas indīgi lakstaugi, kas satur alkaloīdus.
māllēpe Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas augs ar dzelteniem ziediem un lielām sirdsveida, apakšpusē tūbainām lapām, kas attīstās pēc auga noziedēšanas.
zemteka Daudzgadīgs cūknātru (vīrceļu) dzimtas lakstaugs, kam ir ložņājošs stumbrs, pretēji sakārtotas eliptiskas vai olveida lapas, skraji sīku, gaišzilu ziedu ķekari. Ārstniecības veronika.
kamolzāle Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs, kas ir piemērots ganībām un agri pļaujamiem zālājiem.
vārpata Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs, kam ir ložņājošs saknenis vai kas aug cerā un kura ziedkopas ir saliktas vārpas.
krimsagīzs Daudzgadīgs kurvjziežu dzimtas lakstaugs, kam saknes satur kaučuku un kas savvaļā aug Krimā.
naktsskaistule Daudzgadīgs lakstaugs ar gumveida saknēm un baltiem, sārtiem, sarkaniem vai raibiem ziediem, kas atveras vakaros. Mirabile.
mirabile Daudzgadīgs lakstaugs ar gumveida saknēm un baltiem, sārtiem, sarkaniem vai raibiem ziediem, kas atveras vakaros. Naktsskaistule.
cirvene Daudzgadīgs lakstaugs, kas aug ūdenī vai mitrās vietās.
citronmelisa Daudzgadīgs lakstaugs, kas satur ēterisku eļļu, kurai ir citrona smarža.
vēlziede Daudzgadīgs liliju dzimtas augs, kam ir bumbuļsīpols, ziedēšanas laikā nav lapu un kas parasti zied rudenī ar lieliem piltuvveida ziediem.
mandragora Daudzgadīgs nakteņu dzimtas augs, kas satur alkaloīdus.
paks Daudzgadīgs peldošs polāro jūru ledus, kas veido izturīgus ledus laukus. Pakledus.
pakledus Daudzgadīgs peldošs polāro jūru ledus, kas veido izturīgus ledus laukus. Paks [1].
apdziras Daudzgadīgs staipeknis, kas aug ēnainos, mitros mežos.
kaktuss Daudzgadīgs sukulents, kas aug sausos apgabalos, arī sausā augsnē un kam parasti ir dzeloņains dažādas formas stumbrs un krāšņi dažādas krāsas ziedi.
pārgurums Daudzkārtēja, nenovērsta noguruma kaitīgās sekas organisma fiziskajā un psihiskajā darbībā.
tremolēt Daudzkārtēji, secīgi atkārtojot divas skaņas, intervālus, akordus, radīt attiecīgu (melodijas, mūzikas instrumenta, balss) skanējumu.
lāsmojums Daudzkrāsains nevienmērīgs ne visai spožs vai arī spožs (kā) spīdums, arī nevienmērīgs (kā) spīdums, kas rodas, atstarojot gaismu.
lāsojums Daudzkrāsains nevienmērīgs ne visai spožs vai arī spožs (kā) spīdums, arī nevienmērīgs (kā) spīdums, kas rodas, atstarojot gaismu. Lāsmojums.
roks Daudzos novirzienos sadalījies mūsdienu mūzikas žanrs, kas ietver vokāli instrumentālus un instrumentālus skaņdarbus, kuriem raksturīgs akcentēts ritms, dinamiskums un galvenokārt elektrisko ģitāru, sitamo instrumentu, elektronisko instrumentu izmantojums. Rokmūzika.
rokmūzika Daudzos novirzienos sadalījies mūsdienu mūzikas žanrs, kas ietver vokāli instrumentālus un instrumentālus skaņdarbus, kuriem raksturīgs akcentēts ritms, dinamiskums un galvenokārt elektrisko ģitāru, sitamo instrumentu, elektronisko instrumentu izmantojums. Roks.
nesējraķete Daudzpakāpju raķetes dzenošā pakāpe (daļa), kas paceļ no planētas un ievada orbītā (piemēram, mākslīgos debess ķermeņus).
cimbole Daudzstīgu tautas mūzikas instruments, ko spēlē, sitot ar koka nūjiņām vai veserīšiem pa stīgām.
mezoderma Daudzšūnu dzīvnieku dīgļa vidējā dīgļlapa, kas atrodas starp ektodermu un entodermu. Trešā dīgļlapa.
klaids Daudzu (parasti sīku) vienību kopums, kas atrodas brīvi, izklaidus.
Masu psihoze Daudzu cilvēku vienveidīga izturēšanās, darbība, kas radusies kādas ietekmes rezultātā un kam pakļaujas indivīdi.
Meteorītu lietus Daudzu meteorītu kopums, kas vienlaicīgi nokrīt uz planētas.
Somu (arī soma) dūdas Daudzu tautu pūšamais mūzikas instruments, ko darina no jēra vai kazlēna ādas, kurā iestiprina iemutni un, parasti divas, stabules.
virsdaudzums Daudzums, kas pārsniedz (kā) vajadzīgo, vēlamo daudzumu.
pārsvars Daudzums, kas pārsniedz kā cita daudzumu.
miljards Daudzums, skaits 1 000 000 000. Kopa, kas sastāv no 1 000 000 000 vienībām.
miljons Daudzums, skaits 1 000 000. Kopa, kas sastāv no 1 000 000 vienībām.
tūkstotis Daudzums, skaits 1000. Kopa, kas sastāv no 1000 vienībām.
sadauzīt Dauzot, plēšot, arī neuzmanīgi, nevīžīgi rīkojoties, parasti pilnīgi, sabojāt, padarīt nelietojamu. Neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) ar sitienu tiek, parasti pilnīgi, sabojāts, padarīts nelietojams.
kukulis Dāvana (parasti kāds priekšmets), kas atvesta (no kurienes).
ciemakukulis Dāvana (parasti kas ēdams), ko ņem līdzi ciemos.
ciemakukulis Dāvana (parasti kas ēdams), ko viesiem dod līdzi uz mājām.
pods Dažādas formas (parasti māla, metāla) trauks, ko parasti izmanto pārtikas vielu uzglabāšanai, transportēšanai.
veidne Dažādas formas trauks pārtikas izstrādājumu cepšanai.
senestopātijas Dažādas vispārējas, nepatīkamas, grūti raksturojamas patoloģiskas sajūtas ķermenī.
izsitumi Dažādi ādas un gļotādu pārveidojumi, kas sastāv no atsevišķiem, reizēm saplūdušiem elementiem (piemēram, plankumiņiem, mezgliņiem, pūslīšiem).
valcis Dažādu darbmašīnu daļa - spiede, kas sastāv no diviem vai vairākiem rotējošiem cilindriem.
poliritmija Dažādu ritmu apvienojums dzejā, kas nav veidota pēc brīvo vārsmu principa.
jaunromantisms Dažādu romantiski ievirzītu estētisku tendenču kopums, kas izveidojās Eiropas tautu (galvenokārt angļu, vācu) literatūrā 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā kā reakcija pret naturālismu.
neoromantisms Dažādu romantiski ievirzītu estētisku tendenču kopums, kas izveidojās Eiropas tautu (galvenokārt angļu, vācu) literatūrā 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā kā reakcija pret naturālismu. Jaunromantisms.
sula Dažādu vielu ūdens šķīdums, ko satur augi, to daļas. Šāds šķīdums kā pārtikas produkts.
pusvārds Daži vārdi, ar kuriem īsi, aprauti kas ir izteikts un kuri ļauj noprast līdz galam neizteiktās domas saturu.
variācija Dažu (kā) struktūras elementu, to savstarpējo attiecību maiņa. Tas, kas ir radies šādas maiņas rezultātā.
apsarme Dažu augu slimību simptoms, kas atgādina sarmu (uz lapām, stublāja).
ala Dažu dzīvnieku miteklis, kas izveidots segta dobuma veidā (ar vienu vai vairākām ieejām).
pēcdarbība Dažu fizikālo īpašību izpausmes aizkavēšanās, atpalikšana attiecībā pret faktoriem, kas tos izraisa.
maksts Dažu kukaiņu kāpuru (piemēram, maksteņu) īpašs aizsargapvalks, kas veidots no augu daļām, detrīta, smilšu graudiem.
jāņzāles Dažu sugu augi, kas Latvijā uzzied ap Jāņiem (piemēram, nārbuļi, madaras).
Jāņu zāles Dažu sugu augi, kas Latvijā uzzied ap Jāņiem, arī zāles, puķes, ko plūc Jāņos vainagu vīšanai un telpu, priekšmetu u. tml. rotāšanai. Jāņzāles, jāņuzāles.
peldvabole Dažus milimetrus gara ūdensvabole, kas mīt nelielos stāvošos vai lēni tekošos ūdeņos.
spīdeklis Debess ķermenis, kas izstaro vai atstaro gaismu.
pavadonis Debess ķermenis, kas riņķo ap citu (centrālo) ķermeni (planētu, zvaigzni) tā pievilkšanas spēka iedarbībā.
zvaigzne Debess ķermenis, kas sastāv no karstas gāzes (plazmas) un izstaro gaismu.
nutācija Debess ķermeņa ass periodiskas svārstības, kas ietekmē tā griešanās kustību.
rādiusvektors Debess ķermeņa attālums līdz pavadonim, kas ap to riņķo.
perihēlijs Debess ķermeņa vai Saules mākslīgā pavadoņa orbītas punkts, kas atrodas vistuvāk Saulei.
meridiāns Debess sfēras lielais riņķis, kas iet caur poliem un zenītu.
Debess ekvators Debess sfēras lielais riņķis, kas ir perpendikulārs debess asij un dala debess sfēru divās puslodēs - ziemeļu un dienvidu puslode.
Debess ekvators Debess sfēras lielais riņķis, kas ir perpendikulārs debess asij un dala debess sfēru divās puslodēs - ziemeļu un dienvidu puslodē.
Matemātiskais horizonts Debess sfēras lielais riņķis, kas ir perpendikulārs vertikālai līnijai un kas iet caur debess sfēras centru.
Matemātiskais horizonts Debess sfēras lielais riņķis, kas ir perpendikulārs vertikālai līnijai un kas iet caur debess sfēras centru.
radiants Debess sfēras punkts, no kura šķietami sākas meteoru ceļi.
paralēle Debess sfēras riņķa līnija, kas ir paralēla debess ekvatoram.
komēta Debess spīdeklis, kas Saules tuvumā sastāv no spožas daļas (galvas) un viena vai vairākiem gariem izplūstošu gāzu veidojumiem (astēm), bet tālu no Saules izskatās pēc izplūduša miglas mākoņa.
ripa Debess spīdekļa daļa, kas diskveidīgi redzama novērotājam.
disks Debess spīdekļa daļa, kas redzama novērotājam.
periods Decimālcipars vai decimālciparu grupa, kas bezgalīgi daudz reižu atkārtojas periodiskajā decimāldaļskaitlī. Skaitlis, kas, pieskaitīts argumentam, nemaina periodiskas funkcijas vērtību.
Periodiskais daļskaitlis Decimāldaļskaitlis, kas sastāv no galīgas ciparu grupas un bezgalīgi daudz reižu atkārtota cipara vai ciparu grupas.
siloģisms Deduktīvs slēdziens, kas sastāv no diviem dotiem spriedumiem (premisām) un trešā, iegūtā sprieduma (secinājuma).
Dedzināt darvas mucu Dedzināt sveķainu malku traukā, kas piestiprināts kārts galā.
Dedzināt darvas mucu Dedzināt sveķainu malku traukā, kas piestiprināts kārts galā.
izdedzināt Dedzinot izlietot, patērēt (visu, parasti to, kas atrodas kur iekšā), ļaut izdegt (visam, parasti tam, kas atrodas kur iekšā).
sadedzināt Dedzinot iznīcināt (ko), dedzinot panākt, ka (kas), parasti pilnīgi, pārvēršas pelnos, oglēs u. tml.
pārdedzināt Dedzinot pārdalīt (ko); neviļus, negribēti skarot (ar ko degošu vai karstu), pieļaut, ka (kas) pārdalās.
oligofrenopedagoģija Defektoloģijas nozare, kas pētī garīgā attīstībā atpalikušu bērnu audzināšanas un mācīšanas problēmas.
tiflopedagoģija Defektoloģijas nozare, kas pēti neredzīgu un vājredzīgu bērnu mācīšanu un audzināšanu.
logopēdija Defektoloģijas nozare, kas pētī runas traucējumus cilvēkiem ar normālu dzirdi un izstrādā metodes runas traucējumu novēršanai.
Elastīgā deformācija Deformācija, kas izzūd līdz ar ārēja spēka iedarbības izbeigšanos.
Plastiskā deformācija Deformācija, kas paliek pēc ārēja spēka iedarbības izbeigšanās.
Plastiskā deformācija Deformācija, kas paliek pēc ārēja spēka iedarbības izbeigšanās.
vērpe Deformācija, kas rodas, ja uz stieni, kura viens gals ir nostiprināts, iedarbojas spēku pāris, kas atrodas pret stieni perpendikulārā plaknē.
pārasmens Deformēta, atlocījusies asmens daļa, metāliska atskabarga, kas izveidojusies, pretējo asmens pusi trinot, asinot.
Laika deglis Deglis, kas izraisa sprādzienu vai aizdedzina noteiktā laika momentā.
Laika deglis Deglis, kas izraisa sprādzienu vai aizdedzina noteiktā laika momentā.
ugunskurs Degošs vai degšanai sagatavots īpaši (ārpus kurināmām ierīcēm) sakrauts, parasti malkas, kopums.
zvērot Degt ar spožu liesmu, arī būt tādam, kur kas deg ar spožu liesmu. Arī kvēlot (1).
virsdegune Deguna augšējā daļa, kas atrodas starp acīm un piekļaujas pierei.
iesnas Deguna dobuma gļotādas (parasti infekciozs) iekaisums, kas izraisa izdalījumus no gļotādas un parasti apgrūtinātu elpošanu.
raksturdeja Deja, kas izveidota, atlasot un pārveidojot atsevišķus tautas dejas izteiksmes līdzekļus, dažkārt papildinot tos ar klasiskās dejas elementiem vai modernās dejas izteiksmes līdzekļiem.
kadriļa Deja, kura sastāv no vairākām figūrām un kurā piedalās pāra skaits dejotāju pāru, kas novietojas cits citam pretī. Šīs dejas mūzika.
deja Deju mūzika. Skaņdarbs šādas mūzikas ritmā, tempā, stilā.
melodeklamācija Deklamācija mūzikas pavadījumā. Daiļdarbs (kopā ar pavadījumu), kas rakstīts šādai deklamācijai.
Kesona slimība Dekompresijas slimība, kas rodas, ja cilvēku pēc darba kesonā, kur ir paaugstināts spiediens, pārāk ātri izceļ virs ūdens.
Kesona slimība Dekompresijas slimība, kas rodas, ja cilvēku pēc darba kesonā, kur ir paaugstināts spiediens, pārāk ātri izceļ virs ūdens.
kapitelis Dekoratīva būvdetaļa, kas novietota starp nesošo un pārsedzošo būvelementu (piemēram, starp kolonnu un antablementu, pīlāru un arku).
gobelēns Dekoratīva sienas sega, kas austa šādā tehnikā.
kašpo Dekoratīvs (parasti keramikas) trauks puķu poda ievietošanai.
velce Dekoratīvs (parasti kleitas) mugurpuses pagarinājums, kas skar zemi vai slīd pa zemi. Trēns (1).
trēns Dekoratīvs (parasti kleitas) mugurpuses pagarinājums, kas skar zemi vai slīd pa zemi. Velce.
prospekts Dekoratīvs (telpisks vai gleznots) veidojums, kas nosedz vai norobežo (ko). Skatuves ietērpa sastāvdaļa, ko novieto skatuves dibenplānā visā tās atveres laukumā.
aste Dekoratīvs kleitas mugurpuses pagarinājums, kas skar zemi vai slīd pa zemi.
Kleitas aste Dekoratīvs kleitas mugurpuses pagarinājums, kas skar zemi vai slīd pa zemi.
šlepe Dekoratīvs kleitas mugurpuses pagarinājums, kas skar zemi vai slīd pa zemi. Velce.
sniegoga Dekoratīvs krūms ar baltām ogām, kas nenobirst visu ziemu.
kraklē Dekoratīvs sīku ieplaisājumu tīkls uz keramikas veidojumu glazētas virsmas.
zebrīna Dekoratīvs, daudzgadīgs telpu augs ar svītrainām lapām, ložņājošiem vai nokareniem stublājiem, kas mezglu vietās sakņojas.
mezglojums Dekoratīvu tekstiliju (piemēram, paklāju, sienas segu, lakatu) siešanas tehnika. Priekšmets, kas veidots šādā tehnikā.
dēkainis Dēku, dēkainu piedzīvojumu meklētājs. Cilvēks, kas piedzīvojis daudz dēku.
surdoloģija Delektoloģijas nozare, kas pētī dzirdes traucējumus un izstrādā metodes to novēršanai.
galds Dēlis, kas īpaši apstrādāts, lai izgatavotu attiecīgu priekšmetu.
Tēva dēls Dēls, kas ir ļoti līdzīgs tēvam.
radiometrija Derīgo izrakteņu ģeoloģiskās izpētes metode, kas pamatota uz radioaktivitātes mērījumiem.
iegula Derīgo izrakteņu krājums, kas norobežots no apkārtējiem iežiem.
putraimdesa Desa, kas gatavota no (parasti cūkas) asinīm ar putraimu piedevu.
Kapātā desa Desa, kas gatavota no kapātas gaļas.
asinsdesa Desa, kuras galvenā sastāvdaļa ir (parasti cūkas) asinis.
saldūdenskrabji Desmitkājvēžu kārtas dzimta, kurā ietilpst krabji, kas dzīvo saldūdeņos (parasti upēs) un kam nav kāpura stadijas. Šīs dzimtas krabji.
fašisms Despotisks politiskais režīms un ideoloģija, visreakcionārākās buržuāzijas diktatūra, kurā tiek izmantotas teroristiskas valdīšanas metodes.
savilktnis Detaļa (apģērbam), kas veido krokojumu.
dakša Detaļa (mehānismos, ierīcēs), veidojums, kas sastāv no diviem (parasti paralēliem) kopā sastiprinātiem zariem.
zobstienis Detaļa (parasti prizmatiska), kam izveidoti īpaša profila zobi (3) un kas kopā ar zobratu veido pārvadu, ko lieto taisnvirziena kustības iegūšanai no rotējoša zobrata.
rokturis Detaļa (piemēram, darbarīkam, instrumentam, kādam priekšmetam), kas paredzēta aptveršanai ar roku, lai veiktu kādu darbību.
spals Detaļa (piemēram, darbarīkam, instrumentam), kas ir paredzēta aptveršanai ar roku un parasti izveidota taisnā virzienā attiecībā pret darbīgās daļas asi.
rokturis Detaļa (piemēram, iekārtai, ierīcei), kas paredzēta aptveršanai ar roku, lai (to) darbinātu, mainītu (tās) stāvokli.
spals Detaļa (pistolei), kas ir paredzēta aptveršanai ar roku.
tureklis Detaļa (priekšmetam), arī priekšmets, veidojums, kas ir paredzēts (kā) turēšanai.
tureklis Detaļa (priekšmetam), kas ir paredzēta aptveršanai ar roku, lai (to) turētu, veiktu kādu darbību.
trizulis Detaļa (stellēs), kas ir paredzēta nīšu saturēšanai.
aizturis Detaļa vai ierīce, kas ierobežo (kādas ierīces) kustību.
sviedrene Detaļa, elements (kādā veidojumā), kas ir paredzēts sviedru uzsākšanai.
kārba Detaļa, elements, kam ir kastes forma.
izolators Detaļa, ierīce, viela, kas neļauj enerģijai vai vielai aizplūst uz ārieni vai ieplūst no ārienes.
metāldetaļa Detaļa, kas ir izgatavota no metāla. Metāla detaļa.
tureklis Detaļa, kas ir paredzēta aptveršanai ar roku, lai pieturētos, iegūtu atbalstu. Rokturis.
rokturis Detaļa, kas paredzēta aptveršanai ar roku, lai pieturētos, iegūtu atbalstu.
pusass Detaļa, kas pārnes rotācijas kustību uz iekārtas dzenošajiem riteņiem.
šūpoles Detaļā, kas pēc uzbūves un kustībām ir līdzīga šādai ierīcei.
piesūceknis Detaļa, kas rada vakuumu un ir paredzēta (kā) piestiprināšanai pie kādas virsmas.
ass Detaļa, kas tur rotējošas mehānisma daļas.
suka Detaļa, kas, slīdot gar elektromašīnas kolektoru, nodrošina kontaktu ar to.
iebīdnis Detaļa, ko iebīda kādas konstrukcijas elementu sastiprināšanai. Ierīce, kas iebīda detaļu vai sagatavi mašīnā.
kurpes Detaļas, kurās kas balstās.
privātdetektīvs Detektīvs, kas darbojas privāti, individuāli. Detektīvs, kas strādā kapitālistiskā privātā komerciālā firmā.
surdopedagoģija Detektoloģijas nozare, kas pētī nedzirdīgu un vājdzirdīgu bērnu mācīšanu un audzināšanu.
lizols Dezinfekcijas un antiseptisks līdzeklis, kas satur krezola šķīdumu kālija ziepēs.
caurskate Diagnostikas veids, kurā slimību nosaka pēc orgāna iekšējās uzbūves attēla, ko iegūst ar rentgena stariem uz speciāla ekrāna.
diagonālšķēlums Diagonālplaknes daļa, kas atrodas daudzskaldnī.
Vēju roze Diagramma, kurā attēlots dažāda virziena vēja režīms noteiktā vietā (mēnesī, sezonā, gadā u. tml.). Vējroze (1). Vēji, kas dažādās vietās pūš dažādos virzienos. Vējroze (2).
tesitūra Diapazona augstums (balsij, mūzikas instrumentam).
reģistrs Diapazona daļa (balsij, mūzikas instrumentam) ar noteiktu augstumu, tembru, intensitāti.
didaktiķis Didaktikas (1) speciālists.
Mācību priekšmets Didaktiski pamatota zināšanu un prasmju sistēma, kas izstrādāta atbilstoši kādai zinātnes, tehnikas, mākslas nozarei un paredzēta apgūšanai mācību iestādē pēc noteiktas mācība programmas. Mācībpriekšmets.
priekšmets Didaktiski pamatota zināšanu un prasmju sistēma, kas izstrādāta atbilstoši kādai zinātnes, tehnikas, mākslas nozarei un paredzēta apgūšanai mācību iestādē pēc noteiktas mācību programmas. Mācību priekšmets, mācībpriekšmets.
mācībpriekšmets Didaktiski pamatota zināšanu un prasmju sistēma, kas izstrādāta atbilstoši kādai zinātnes, tehnikas, mākslas nozarei un paredzēta apgūšanai mācību iestādē pēc noteiktas mācību programmas. Mācību priekšmets.
šķērsdiegs Diegs, kas, piemēram, audumā, ir novietots šķērsām tā garenvirzienam.
pamatne Diegu sistēma, kas veido auduma pinumu garenvirzienā. Šķēri.
audi Diegu sistēma, kas veido auduma pinumu šķērsvirzienā.
piroelektriķis Dielektriķis, kurā eksistē spontānā elektriskā polarizācija, kas ir atkarīga no temperatūras maiņas.
darbdiena Diena, kas nav svētdiena vai svētku diena.
politdiena Diena, kurā partijas, organizāciju un uzņēmumu vadošie darbinieki tiekas ar darbaļaužu kolektīviem, lai apspriestu aktuālus jautājumus.
rotmistrs Dienesta pakāpe (pirmsrevolūcijas Krievijas kavalērijā), kas atbilda kapteiņa pakāpei kājnieku karaspēkā. Karavīrs, kam bija šāda dienesta pakāpe.
kapteiņleitnants Dienesta pakāpe vairāku valstu kara flotēs (PSRS Jūras Kara Flotē - dienesta pakāpe, kas atbilst kapteiņa dienesta pakāpei Padomju Armijā, buržuāziskās Latvijas kara flotē - dienesta pakāpe starp virsleitnanta un kapteiņa pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
Transporta dienests Dienests, kas ir saistīts ar (kā) transportēšanu.
transportdienests Dienests, kas ir saistīts ar (kā) transportēšanu. Transporta dienests.
patentdienests Dienests, kas kārto ar izgudrošanu, racionalizāciju, patentēšanu u. tml. saistīto jautājumu kopumu ar mērķi veicināt zinātnes un tehnikas progresu.
Laika dienests Dienests, kas nosaka pareizu laiku un gādā par attiecīgās informācijas izplatīšanu.
palīgdienests Dienests, kas palīdz nodrošināt galvenā dienesta darbību kādā sistēmā, kopumā.
Meža sardze Dienests, kas uzrauga mežu (piemēram, lai novērstu nelikumīgu koku ciršanu, meža ugunsgrēkus, malumedības).
darbalaiks Diennakts daļa (noteiktas stundas), kad (kas) ir atvērts, pieejams apmeklētājiem, pircējiem u. tml.
Darba diena Diennakts daļa, kas paredzēta darbam (darbavietā).
Darba diena Diennakts daļa, kas paredzēta darbam (darbavietā).
darbadiena Diennakts daļa, kas paredzēta darbam (darbavietā). Darba diena.
dieninieks Diennakts norīkojuma kareivis, matrozis, kas uztur kārtību rotas, baterijas telpās, ir atbildīgs par rotas, baterijas mantu saglabāšanu.
rācija Diennakts pārtikas deva. Arī pārtikas deva noteiktam laikposmam.
diena Diennakts, arī diennakts daļa, kas saistīta ar kādu notikumu, darbību.
kalendārs Dienu uzskaitījums pa nedēļām un mēnešiem vienam gadam. Attiecīgais iespieddarbs (piemēram, grāmata, tabula, bloknots, kurā parasti ir arī astronomiskas ziņas un informācija par ievērojamiem notikumiem).
vaskpalma Dienvidamerikas palma, kuras 60 metru augstais stumbrs klāts ar plānu vaska kārtu.
tamburīns Dienvideiropā izveidots sitamais mūzikas instruments - apaļš rāmis, kuram ir pārvilkta āda un kurā ir iestiprināti zvārgulīši.
orākuls Dievība, arī priesteris, kas pareģo.
sprediķis Dievkalpojuma sastāvdaļa - garīdznieka runa (parasti no kanceles), kas veltīta kāda Bībeles fragmenta plašam iztirzājumam. Šādas runas rakstveida teksts.
pātari Dievkalpojums (parasti mājās, arī kādā iestādē), kuru vada cilvēks, kas nav garīdznieks.
dievvārdnieks Dievticīgs cilvēks, kas cītīgi apmeklē dievkalpojumus, lasa reliģiska satura grāmatas.
Diez kas Diezin (2) kas.
Diez kas Diezin (3) kas.
asns Dīgļi, kas attīstījušies no sēklām, tās diedzējot.
radiodiktors Diktors, kas pie mikrofona lasa pa radio pārraidāmus tekstus.
mārks Dīķis (parasti pļavā, ganībās), kas paredzēts, piemēram, linu, kaņepāju, mērcēšanai.
pārstāvis Diplomātiska ranga amatpersona, kas īsteno (savas valsts) diplomātiskās attiecības (ar kādu valsti, starptautisku organizāciju). Amatpersona, kas (tajā) aizstāv (savas valsts un tās pilsoņu) intereses, uztur (savas valsts) kontaktus (ar citu valsti vai starptautisku organizāciju).
rezidents Diplomātiskais pārstāvis, kas pēc ranga ir zemāks par sūtni.
Pilnvarotais lietvedis Diplomātiskais pārstāvis, kas pēc ranga ir zemāks par vēstnieku un sūtni.
Lietu pilnvarotais Diplomātiskais pārstāvis, kas pēc ranga ir zemāks par vēstnieku.
atašejs Diplomātiskas pārstāvniecības darbinieks (kādas nozares speciālists un oficiālais pārstāvis).
verbālnota Diplomātiskās sarakstes visplašāk izplatītā forma - neparakstīta nota, ko pievieno mutvārdu paziņojumam citas valsts pārstāvim. Dokuments, kas vēstniecības vai ārlietu resora vārdā tiek sastādīts par dažādiem jautājumiem un nosūtīts konkrētai iestādei.
Diplomātiskais korpuss Diplomātisko pārstāvniecību vadītāji, kas akreditēti kādā to rezidences valstī. Visas diplomātiskās pārstāvniecības amatpersonas.
Diplomātiskais korpuss Diplomātisko pārstāvniecību vadītāji, kas akreditēti kādā valstī, arī visas diplomātisko pārstāvniecību amatpersonas.
komercdirektors Direktora vietnieks, kas vada apgādi, noietu un citas saimnieciskas un finansiālas operācijas.
viesdiriģents Diriģents, kas ieradies no citurienes un diriģē citā vietā, citu māksliniecisko vienību (piemēram, orķestri, kori).
Sieviešu konsultācija Dispansera tipa ārstniecības un profilakses iestāde, kas sniedz medicīnisku palīdzību sievietēm grūtniecības un pēcdzemdību periodā, kā arī dažu ginekoloģisku slimību gadījumos.
Sieviešu konsultācija Dispansera tipa ārstniecības un profilakses iestāde, kas sniedz medicīnisku palīdzību sievietēm grūtniecības un pēcdzemdību periodā, kā arī dažu ginekoloģisku slimību gadījumos.
radiodispečers Dispečers, kas koordinē radioraidījumu norisi.
radiodispečers Dispečers, kas savu uzdevumu veikšanai izmanto radiosakarus.
guļamdīvāns Dīvāns, kas paredzēts, izmantojams gulēšanai.
Balss saites Divas balsenes krokas, kas vibrējot veido toni.
Balss saites Divas balsenes krokas, kas vibrējot veido toni.
špalera Divas cilvēku rindas, kas ir izveidotas ceļa, joslas u. tml. malās, pa kuru virzās kāda godināma vai apsargājama persona.
vienādība Divas izteiksmes, kas ir savienotas ar zīmi = (vienādības zīmi).
nevienādība Divas izteiksmes, kas ir savienotas ar zīmi > (nevienādības zīmi).
sliede Divas šādas paralēlas sijas, ko nostiprina uz gulšņiem un kas veido vilcienu, tramvaju, vagonešu, celtņu ceļu.
Dobās vēnas Divas vislielākās vēnas, kas ieiet sirds labajā priekškambarī.
dubultzvaigzne Divas zvaigznes, kas savstarpējas gravitācijas iedarbībā rotē ap kopīgu smaguma centru. Divkāršā zvaigzne.
Divkāršā zvaigzne Divas zvaigznes, kas savstarpējas gravitācijas iedarbībā rotē ap kopīgu smaguma centru. Dubultzvaigzne.
Divkāršā (arī dvīņu) zvaigzne Divas zvaigznes, kas savstarpējas gravitācijas iedarbībā rotē ap kopīgu smaguma centru. Dubultzvaigzne.
Dūru cīņa Divcīņa ar dūrēm, kas nosaitētas ar ādas siksnām.
duole Divdaļu ritmiska figūra, kas rodas, dalot divās daļās vienkāršu trijdaļu takti vai atbilstošas saliktas takts daļu.
kvarts Divdesmit pieci rubļi. Divdesmit piecas kapeikas.
platlapis Divdīgļlapju lakstaugu grupa, kurā ietilpst augi ar platām lapām (piemēram, ceļtekas, cūkpienes, rasaskrēsliņi).
ziemāji Divgadīgi un daudzgadīgi augi, kas veido ģeneratīvos dzinumus tikai pēc jarovizācijas stadijas pazeminātā temperatūrā.
zeltdadzis Divgadīgs, retāk daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas augs ar lancetiskām, zobainām, dzeloņainām lapām un jumstiņveida, spīdīgi dzeltenām iekšējā vīkala lapām, kas atgādina mēlziedus un ir daudz garākas par ziediem.
dvīņi Divi bērni, kas reizē piedzimuši vienai mātei.
vārti Divi sastiprināti apaļkoki ar šķērskokiem siena žāvēšanai. Šādas divas puses, kas saslietas viena pret otru.
spēkpāris Divi skaitliski vienādi, bet pretēji vērsti paralēli spēki, kas pielikti vienam un tam pašam ķermenim.
mugurpuse Divpusēji simetriska (bezmugurkaulnieku) ķermeņa puse, kas ir vērsta prom no pamata, substrāta, pa kuru (tie) kustas. Pretstats: vēderpuse.
vēderpuse Divpusēji simetrisku dzīvnieku ķermeņa puse, kas ir pretstats mugurpusei un parasti ir vērsta pret substrātu, pa kuru (tie) kustas.
kaulmuša Divspārņu kārtas zīdītājdzīvnieku un putnu ektoparazīts, kas sūc šo dzīvnieku asinis.
pirihijs Divzilbju palīgpēda, kas sastāv no neuzsvērtām zilbēm (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai īsām zilbēm (antīkajā vārsmošanas sistēmā).
iedūkties Dobji, zemu ieskanēties (par mūzikas instrumentiem).
dūkt Dobji, zemu skanēt (par mūzikas instrumentiem).
dunēt Dobji, zemu skanēt, parasti, izraisot atbalsi (par mūzikas instrumentiem).
rūkt Dobji, zemu, samērā skali skanēt (par mūzikas instrumentiem).
blākšķis Dobjš troksnis, kas rodas, piemēram, kam lielam, smagam atsitoties pret ko cietu.
būkšķis Dobjš, apslāpēts troksnis, kas rodas, kam pasmagam atsitoties pret ko.
gnu Dobradžu dzimtas pārnadzis (Āfrikas savannās).
sirds Dobs asinsrites centrālais orgāns, kas ar muskuļu ritmisku darbību izraisa asins plūsmu pa asinsvadiem.
pūslis Dobs, elastīgs, parasti lodveida, veidojums, kas pildīts ar gāzi, gāzu maisījumu.
peristaltika Dobu orgānu (kuņģa, zarnu, žultsvadu u. tml.) gludās muskulatūras ritmiska viļņveidīga saraušanās, kas pārvieto šo orgānu saturu noteiktā virzienā.
izrīkot Dodot rīkojumus, panākt, ka (kas) tiek izdarīts.
izdot Dodot, parasti no rokas rokā, izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
patentliteratūra Dokumentālo avotu, publicētās informācijas kopums, kas atspoguļo patentzinību jautājumus un patentdokumentāciju.
civillieta Dokumenti, kas attiecas uz tiesā iesniegtu prasību un tās tālāko gaitu (civiltiesiskajā procesā).
arhivālijas Dokumenti, kas glabājas arhīvā.
kontramarka Dokuments (parasti talons), kas dod tiesības bez maksas, piemēram, noskatīties izrādi teātrī, cirkā.
kartīte Dokuments ar taloniem, kas dod tiesības nopirkt preces to normētas sadales sistēmas apstākļos.
Vērtības zīme Dokuments, arī priekšmets (piemēram, naudas zīme, pastmarka), kas dod tiesības saņemt kādas vērtības vai apliecina nokārtotu maksājumu.
Vērtības zīme Dokuments, arī priekšmets (piemēram, naudas zīme, pastmarka), kas dod tiesības saņemt kādas vērtības vai apliecina nokārtotu maksājumu.
vērtszīme Dokuments, arī priekšmets (piemēram, naudas zīme, pastmarka), kas dod tiesības saņemt kādas vērtības vai apliecina nokārtotu maksājumu. Vērtības zīme.
kvīts Dokuments, kas apliecina (kā, piemēram, maksājuma) saņemšanu.
ceļazīme Dokuments, kas apliecina (kādas personas) norīkojumu (piemēram, darbā, kursos).
zīme Dokuments, kas apliecina (ko), apgalvo (ko).
karte Dokuments, kas apliecina (personas) piederību (kādai organizācijai, biedrībai, apvienībai u. tml.).
autorapliecība Dokuments, kas apliecina autora tiesības uz viņa izgudrojumu.
Akreditēšanās raksts Dokuments, kas apliecina diplomātiskā pārstāvja pilnvaras.
Akreditēšanās raksts Dokuments, kas apliecina diplomātiskā pārstāvja pilnvaras.
patents Dokuments, kas apliecina kādas personas kvalifikāciju, arī tiesības (parasti jūrniecībā, tirdzniecībā, amatniecībā, diplomātijā).
apliecība Dokuments, kas apliecina kādu faktu, apstākli, tiesības.
sertifikāts Dokuments, kas apliecina kādu faktu.
leģitimācija Dokuments, kas apliecina oficiālu (piemēram, kādu tiesību) apstiprināšanu.
pase Dokuments, kas apliecina pilsoņa personu.
caurlaide Dokuments, kas apliecina tiesību iekļūt (kur) vai izkļūt (no kurienes).
brīvgrāmata Dokuments, kas apliecināja dzimtcilvēku atbrīvošanu no dzimtbūtnieciskajām saistībām.
Darba grāmatiņa Dokuments, kas apstiprina strādnieku un kalpotāju darba stāžu.
Darba grāmatiņa Dokuments, kas apstiprina strādnieku un kalpotāju darba stāžu.
brīvgrāmata Dokuments, kas atbrīvoja zemnieku no klaušām un nodevām.
liecība Dokuments, kas atspoguļo vispārizglītojošas skolas audzēkņa sekmes par mācību gadu, tā ceturkšņiem.
ceļazīme Dokuments, kas dod tiesības uzturēties (piemēram, sanatorijā, atpūtas namā). Uzturzīme.
biļete Dokuments, kas dod tiesību (par maksu) ieņemt vietu (piemēram, teātrī, operā, kino) vai braukt (satiksmes līdzekļos).
biļete Dokuments, kas dod tiesību (par maksu) piedalīties loterijā, izlozē u. tml.
patentlicence Dokuments, kas garantē tā īpašniekam monopoltiesības licenču līguma ietvaros ražot un izmantot līguma objektu.
pavaddokuments Dokuments, kas ir pievienots, piemēram, kādam sūtījumam.
pārskats Dokuments, kas satur noteiktā sistēmā sakārtotus uzskaites datus (par kādu laikposmu).
pilnvara Dokuments, ko pilnvardevējs izdod pilnvarniekam, kas leģitimējas trešajam personām.
memorands Dokuments, teksts, kurā ir fiksēti kādi fakti, kas jāpatur atmiņā.
motīvs Doma, ideja, uzskats u. tml., kas pamato, pierāda kādu citu domu, ideju, uzskatu u. tml.
abstrakcija Doma, secinājums, kas atrauti no reālās dzīves, no konkrētajiem apstākļiem. Bezjēdzīgs teorētisks spriedelējums.
secinājums Doma, spriedums, kas veidots, pamatojoties uz, piemēram, vērojumiem, eksperimentiem, faktiem, atzinumiem, spriedumiem.
Atsevišķas domas Domas vai spriedums, kas nesaskan ar vairākuma domām.
Atsevišķas domas Domas vai spriedums, kas nesaskan ar vairākuma domām. _jur._ Tiesas locekļa rakstveida paziņojums tai gadījumā, ja viņš nepievienojas tiesas lēmumam vai spriedumam.
pārdomas Domas, atziņas, kas radušās šādā intelektuālā darbībā.
votums Domas, kas izteiktas balsošanā.
idealizācija Domāšanas akts, kas saistīts ar abstraktu objektu veidošanu, kuri principiāli nav realizējami eksperimentā vai īstenībā.
metafizika Domāšanas metode, kas lietas un parādības aplūko miera stāvoklī kā pabeigtas un nemainīgas, citu no citas neatkarīgas, noliedz iekšējās pretrunas tajās un pretstatu cīņu kā attīstības avotu. Attiecīgā filozofiskā mācība.
murgi Domāšanas patoloģiska forma, kas izpaužas kā īstenībai neatbilstošu un nekoriģējamu domu rašanās.
dvēsele Domāšanas veids, dzīves uztvere, radošās spējas, kultūra, kas raksturīgi (kādai cilvēku kopai, parasti tautai).
gaidīt Domāt, uzskatīt, ka (kas) būs, piepildīsies.
dominikāņi Dominikas pamatiedzīvotāji.
skraps Domnas, teraudkausēšanas cehos, rūpniecība radušies metāla atkritumi, kas tiek pārkausēti.
laist Dot (ko apkārt, arī no rokas rokā).
atmaksāties Dot ienākumus, kas sedz vai pārsniedz (piemēram, ražošanas, pirkšanas) izdevumus.
atmaksāt Dot, ļaut iegūt (ienākumus, kas sedz vai pārsniedz izdevumus).
pavadīt Doties līdzi, lai uzraudzītu, kā tiek (kas) nogādāts (kur).
Tabakas doze Doze tabakas glabāšanai; tabakdoze.
tabakdoze Doze tabakas glabāšanai. Tabakas doze.
rentgenometrija Dozimetrijas nozare, kas mērī rentgenstarojuma un gamma starojuma dozu un dozas jaudu ar rentgenmetriem.
dozimetrists Dozimetrijas speciālists. Cilvēks, kas veic dozimetriskus mērījumus.
rentgenmetrs Dozimetrs ar skalu, kas graduēta rentgenos vai rentgenos sekundē.
loma Dramaturģiska sacerējuma tēls, darbības persona, kas atveidota skatuves, kino mākslas darbā. Teksts, ko runā dramaturģiska sacerējuma tēls, darbības persona. Dramaturģiska sacerējuma tēla, darbības personas atveidojums (izrādē, kinofilmā).
lāsts Draudīgs ļauna vēlējums, pareģojums. Izteikums, arī, parasti reliģisks, rituāls, ar ko izslēdz no sabiedrības, tās grupas, reliģiskas organizācijas u. tml.
diakons Draudzes darbinieks, kas gādā par nespēcīgu, vientuļu, slimu cilvēku aprūpēšanu.
atlaidas Draudzes svētki (katoļu baznīcā), kas saistīti ar iespēju iegūt grēku piedošanu.
pērminderis Draudzes vecākais, kas veic arī garīdznieka palīga pienākumus.
strupināt Drāžot, cērtot u. tml. panākt, ka (kas) kļūst strups vai strupāks.
pleciņš Drēbju pakaramais, kas atbilst apģērba gabala plecu formai.
savācējdrena Drenu sistēmas novadošās daļas elements, kas uzņem susinātājdrenu ūdeņus; arī kolektors (1).
ķeskas Driskas, skrandas.
drošs Drosmīgs. Tāds, kas izturas brīvi, nepiespiesti (par cilvēku).
ūdensžurka Drukns, brūns grauzēju kārtas dzīvnieks, kas vasarā dzīvo ūdenstilpju krastos, bet rudenī, ziemā - tīrumos, dārzos.
konglomerāts Drupu iezis, kas parasti sastāv no sacementētiem oļiem, parasti ar smilts, grants un laukakmens piejaukumu.
mutuļot Drūzmēties, mudžēt. Būt tādam, kur kas drūzmējas, mudž.
selje Dubļu vai dubļu un akmeņu plūsma, kas pēkšņi rodas kalnu upju gultnēs krasu uzplūdienu, piemēram, sniega kušanas laikā.
mizete Dūdai līdzīgs franču tautas mūzikas instruments.
pūžņi Duļķaini, dzeltenīgi zaļi izdalījumi, kas iekaisuma rezultātā uzkrājas acs dobumā.
dumpinieks Dumpja [1] dalībnieks, nemiernieks. Cilvēks, kas pauž neapmierinātību (ar ko), vēršas pret ko, aicina uz dumpi [1].
tirpoņa Durstīgi sāpīga, kņudoša sajūta, kas saistīta ar asinsrites, nervu darbības traucējumiem. Arī tirpums.
Sētas durvis Durvis (celtnei), kas ir vērstas uz pagalmu.
iekšdurvis Durvis ēkas iekšpusē. Dubultdurvju iekšējā daļa.
dibendurvis Durvis, kas atrodas (ēkas, telpas) dziļumā (parasti pretī ieejai no āra).
virpuļdurvis Durvis, kas veroties griežas ap savu asi.
portjē Durvju sargs. Kalpotājs (viesnīcā), kas saņem apmeklētājus.
Izgāzt (arī izliet) dusmas (uz kādu) Dusmās izturēties rupji, īgni, neiecietīgi pret kādu, kas būtībā nav vainīgs.
Aklas dusmas Dusmas, kas nav pakļautas prāta vērtējumam, kontrolei.
prozisms Dzejā izmantots vārds vai izteiciens, kas parasti ir raksturīgs ikdienišķai, lietišķai valodai. Prozaisms (1).
prozaisms Dzejā izmantots vārds vai izteiciens, kas parasti ir raksturīgs ikdienišķai, lietišķai valodai. Prozisms.
vārsma Dzejas valodas ritma organizācijas pamatvienība, kas balstās uz uzsvērtu un neuzsvērtu zilbju, paužu u. c. valodas elementu noteiktu izkārtojumu. Atsevišķa rinda dzejolī.
verlibrists Dzejnieks, kas raksta verlibrā.
gazele Dzejolis, kas sastāv no divrindēm un kam pirmās divas rindas saistītas ar atskaņu, kura atkārtojas katra panta otrajā rindā.
refrēns Dzejoļa daļa, kas periodiski atkārtojas ar nemainītu tekstu.
kolofonijs Dzeltena vai brūna, trausla stiklveida viela, kas paliek pēc terpentīna iztvaicēšanas no skuju koku sveķvielām.
riboflavīns Dzeltena, kristāliska viela, kas nepieciešama normālai vielmaiņai cilvēka un dzīvnieka organismā (B 2 vitamīns).
rūsa Dzeltenīgi sarkanbrūna viela, kas rodas (parasti purva) ūdenī no dzelzi saturošiem iežiem.
pūžņi Dzeltenīgi zaļš, duļķains, biezs, smakojošs šķidrums, kas uzkrājas organisma audos vai dobumos baktēriju izraisīta iekaisuma rezultātā. Strutas.
rutils Dzeltens, sarkans, retāk melns oksīdu grupas minerāls, kas satur galvenokārt dzelzs un hroma piemaisījumu.
rivanols Dzeltens, smalku kristālu pulveris (antiseptisks līdzeklis), kas šķīst ūdenī. Etakridīns.
rutīns Dzeltenzaļš, sīkkristālisks pulveris bez smakas un garšas (P vitamīna preparāts).
apgaitnieks Dzelzceļa līnijas, arī citu satiksmes ceļu darbinieks, kas pārzina noteiktu ceļa posmu - apgaitu.
semafors Dzelzceļa signālierīce, kas sastāv no masta, 1 - 3 spārniem, signālugunīm un ar ko tiek atļauta vai aizliegta kustība attiecīgajā ceļa posmā.
Dzelzceļa mezgls Dzelzceļa stacija, kurā savienojas vairākas dzelzceļa līnijas.
Dzelzceļa mezgls Dzelzceļa stacija, kurā savienojas vairākas dzelzceļa līnijas.
pārmijnieks Dzelzceļa transporta darbinieks, kas apkalpo un uzrauga pārmijas, regulē kustību pa tām.
čiks Dzelzs gabaliņš, kas palicis pāri pēc vairākkārtējas pārkalšanas un, kaists iesviests ūdenī, radījis īsu, asu troksni.
limonīts Dzelzs hidroksīdu grupas, parasti brūns vai melni brūns, minerāls, kas veido purva rūdu.
profildzelzs Dzelzs sagatave, arī izstrādājums, kas parasti ir iegūts velmējot un kam ir noteikta šķērsgriezuma forma.
dzelžains Dzelžots. Tāds, kas izgatavots no dzelzs, tērauda.
pārnesums Dzenošās un dzenamās (kāda mehānisma) daļas griešanās ātrumu attiecība. Mehānisms, kas nodrošina šādu attiecību.
padzīt Dzenot panākt, ka (kas) pavirzās garām (kam), arī gar (ko).
padzīt Dzenot panākt, ka (kas) pavirzās zem (kā), arī (kam) apakšā.
atspirdzinājums Dzērieni (arī ēdieni), kas atspirdzina.
šokolāde Dzēriens, kas ir pagatavots no šī konditorejas izstrādājuma, piena, cukura.
kakao Dzēriens, kas pagatavots no šāda pulvera.
kafija Dzēriens, kas pagatavots no šī pārtikas produkta vai tā surogāta.
moka Dzēriens, kas pagatavots no šī pārtikas produkta.
tēja Dzēriens, kas pagatavots no šī pārtikas produkta.
susla Dzēriens, kas satur maz vēlamo vielu. Arī negaršīgs dzēriens.
miestiņš Dzēriens, ko gatavo no daļēji iztecinātām vai pilnām bišu šūnām un kas satur nedaudz alkohola.
bole Dzēriens, kuru gatavo no vīna, kas atšķaidīts ar sulām, sīrupiem, un no augļiem ar ruma vai konjaka piedevu.
lēca Dzidrs (parasti stikla) ķermenis, ko no apkārtējās vides norobežo dažādas formas (piemēram, sfēriskas, cilindriskas) virsmas.
primadonna Dziedātāja (operā, operetē), kas izpilda galvenās lomas. Aktrise (teātrī), kas izpilda galvenās lomas.
locītājs Dziedātāja, kas, variējot melodiju, atkārto teicējas dziedāto tekstu.
strofa Dziedātājputnu dziesmas daļa, kas atkārtojas.
solists Dziedātājs, instrumentālists vai dejotājs, kas izpilda solo partiju, arī sniedz solopriekšnesumu.
kastrāts Dziedātājs, kam bērna gados izdarīta kastrācija, lai viņam saglabātos augsta balss.
vilcējs Dziedātājs, kas dzied, nemainot vai nedaudz mainot toņa augstumu.
priekšdziedātājs Dziedātājs, kas izpilda dziesmas sākumu, uzsāk dziedājumu, dziedāšanu, kurai pievienojas pārējie dziedātāji.
teicējs Dziedātājs, kas uzsāk dziedāt melodiju ar atbilstošo tekstu (parasti teicamajās dziesmās). Saucējs (2).
saucējs Dziedātājs, kas uzsāk dziedāt melodiju ar atbilstošo tekstu (parasti teicamajās dziesmās). Teicējs (2).
šlāgerdziedonis Dziedonis, kas izpilda šlāgerus.
kamerdziedonis Dziedonis, kas specializējies kamermūzikas skaņdarbu izpildīšanai.
popdziedonis Dziedonis, kas specializējies popmūzikas skaņdarbu izpildīšanai.
dzimumdziedzeri Dziedzeri, kas izstrādā dzimumhormonus un dzimumšūnas.
Iekšējās sekrēcijas dziedzeri Dziedzeri, kas izstrādātās vielas ievada tieši limfā vai asinīs.
Piena dziedzeris Dziedzeris, kas izstrādā un izdala pienu.
kordziesma Dziesma, kas rakstīta kora izpildījumam. Attiecīgais vokālās mūzikas žanrs.
solodziesma Dziesma, kas rakstīta solo izpildījumam. Attiecīgais vokālās mūzikas žanrs.
refrēns Dziesmas daļa, kas periodiski atkārtojas ar vienu un to pašu tekstu un melodiju. Piedziedājums.
piedziedājums Dziesmas daļa, kas periodiski atkārtojas ar vienu un to pašu tekstu un melodiju. Refrēns.
mušiņa Dzijas defekts - lodveida paresninājums, kas radies ķemmēšanas vai vērpšanas procesā.
sāpes Dziļš, nomācošs emocionāls stāvoklis, ko izraisa kas nevēlams (piemēram, nelaime, vilšanās, aizvainojums).
batiskafs Dziļūdens kamera, kas var pārvietoties zem ūdens.
iegremde Dziļums, kurā kas ir iegremdēts.
dinastija Dzimta, ģimene, kas no paaudzes paaudzē pārņem kādu nodarbošanos.
Sieviešu dzimte Dzimte, kas sākotnēji saistīta ar priekšstatiem par sievieti.
Vīriešu dzimte Dzimte, kas sākotnēji saistīta ar priekšstatiem par vīrieti.
kolaboracionists Dzimtenes nodevējs, kas sadarbojās ar hitleriskajiem okupantiem (otrā pasaules kara laikā).
maksts Dzimumorgāns, kas savieno dzemdi ar ārējiem dzimumorgāniem.
vagina Dzimumorgāns, kas savieno dzemdi ar ārējiem dzimumorgāniem. Maksts.
riests Dzimumuzbudinājumu izpausme (zīdītājiem, putniem, rāpuļiem), ko pavada sugai raksturīga izturēšanās, reizumis arī morfoloģiskas pārmaiņas
servodzinējs Dzinējs, kas automātiski regulē vadīšanu vai atvieglo manuālo vadīšanu.
pazarīte Dzinums, kas attīstās galvenā stublāja vai sāndzinumu lapu žāklēs.
sāndzinums Dzinums, kas atzarojas no auga stumbra, skeletzara vai stublāja.
skaļums Dzirdamības pakāpe, kas subjektīvi raksturo skaņas intensitāti.
šampanietis Dzirkstošs, putojošs vīnogu vīns, kas satur daudz ogļskābes gāzes.
izdzīt Dzīšanas procesā izzust (par slimības radītu audu bojājumu, par slimību, kas rada audu bojājumu).
upuris Dzīva būtne (parasti cilvēks), kas ir pakļauta (kāda, kā) tiešai vardarbībai. Dzīva būtne, kas ir gājusi bojā šādas vardarbības rezultātā.
upuris Dzīva būtne (parasti cilvēks), kas ir pakļauta kāda cēloņa izraisītām nevēlamām sekām.
dzīvnieks Dzīva būtne, kas barojas ar gatavām organiskām vielām, spēj aktīvi kustēties, bet kam nav spējas abstrakti domāt (pretstatā cilvēkam).
uzbudināmība Dzīvās matērijas īpašība, kas izpaužas spējā reaģēt uz ārējās vides kairinājumiem, pāriet no fizioloģiska miera stāvokļa uzbudinājuma stāvoklī.
šķiņķis Dzīvnieka (parasti cūkas) liemeņa gurns. No šāda gurna pagatavots ēdiens.
šņukurs Dzīvnieka galvas daļa ar šādu purnu kā pārtikas produkts.
stilbs Dzīvnieka kājas augšstilbs vai apakšstilbs kā pārtikas produkts.
zobens Dzīvnieka ķermeņa daļa, kas pēc formas atgādina zobenu.
sieva Dzīvnieka mātīte, kas dzīvo kopā ar tēviņu.
tvērējorgāns Dzīvnieka orgāns, kas ir pielāgots (kā) tveršanai.
vīrs Dzīvnieka tēviņš, kas dzīvo kopā ar mātīti.
audzējs Dzīvnieka vai cilvēka audu slimīgs jaunveidojums, kas rodas attiecīgo audu šūnu pastiprinātas dalīšanās rezultātā.
karbonāde Dzīvnieka, parasti cūkas, muguras gabals ar ribām. Cepta vai cepšanai sagatavota šī gabala šķēle ar vienu ribu.
sakņgrauži Dzīvnieki, galvenokārt kukaiņi, kas grauž augu saknes. Mizgrauži, kas perinās skuju koku saknēs.
iedzīvotāji Dzīvnieki, kas dzīvo (noteiktā vietā).
Maldu viesi Dzīvnieki, kas parasti kādā vietā nav sastopami, bet tikai retumis ieceļo.
Maldu viesi Dzīvnieki, kas parasti kādā vietā nav sastopami, bet tikai retumis ieceļo.
zoofāgi Dzīvnieki, kas pārtiek galvenokārt no dzīvnieku izcelsmes barības.
ūdensdzīvnieki Dzīvnieki, kas visu dzīvi pavada ūdenī vai uz tā virsmas.
kaitēklis Dzīvnieks (parasti augēdājs kukainis), kas bojā augus, izmantodams barībai to daļas vai sulu.
sargs Dzīvnieks (parasti suns), ko cilvēks izmanto (kā) sargāšanai. Dzīvnieks (parasti no bara, saimes u. tml.), kas uztver pārmaiņas apkārtējā vidē un signalizē par tām, reaģē uz tām.
priekštecis Dzīvnieks vai augs attiecībā pret tiem īpatņiem, kas ir radušies no tā.
ieceļotājs Dzīvnieks vai augs, kas ieviesies no citurienes.
kosmopolīts Dzīvnieks vai augs, kas ir plaši izplatīts uz zemeslodes.
pārstāvis Dzīvnieks vai augs, kas pieder pie kādas (dzīvnieku vai augu) grupas, kopuma. Atsevišķs eksemplārs no kādas (parasti dzīvnieku, augu) grupas, kopuma.
jauktenis Dzīvnieks vai augs, kas radies, krustojoties divu dažādu sugu vai šķirņu pārstāvjiem.
sanitārs Dzīvnieks vai augs, kas savos dzīvības procesos patērē, arī iznīcina ko tādu, kas ir nevēlams apkārtējai videi, cilvēkiem, citiem dzīvniekiem, augiem.
sinantrops Dzīvnieks, augs, kas ir saistīts ar cilvēku un ir piemērojies apstākļiem, kurus radījusi vai pārveidojusi cilvēka praktiskā darbība.
mutācija Dzīvnieks, augs, kas radies šādu pārmaiņu rezultātā.
konkurents Dzīvnieks, augs, kas sacenšas ar kādu citu dzīvnieku, augu dzīvības vai uztura dēļ. Konkurences (3) dalībnieks.
dzīvdzemdētājs Dzīvnieks, kam dīgļa embrionālā attīstība noslēdzas mātes ķermenī un kas piedzimst bez aizsargsegām.
muļķis Dzīvnieks, kas - pēc kādiem cilvēka priekšstatiem - nav gudrs.
bēglis Dzīvnieks, kas bēg (1) vai ir aizbēdzis.
klejotājs Dzīvnieks, kas bieži maina apmešanās vietu.
iemītnieks Dzīvnieks, kas dzīvo (kādā miteklī).
kārumnieks Dzīvnieks, kas ēd galvenokārt labu barību.
kanibāls Dzīvnieks, kas ēd savas sugas dzīvniekus.
ēdājs Dzīvnieks, kas ēd, kas patērē barību.
ēdējs Dzīvnieks, kas ēd.
krustojums Dzīvnieks, kas iegūts, krustojot dažādu šķirņu vai sugu dzīvniekus. Hibrīds.
seskūdele Dzīvnieks, kas iegūts, krustojot sesku un ūdeli.
remontdzīvnieks Dzīvnieks, kas ir ataudzēts ganāmpulka vai noteiktas dzīvnieku kopas atjaunošanai un palielināšanai. Ataudzējamais dzīvnieks.
palaidnis Dzīvnieks, kas ir mazliet nepakļāvīgs cilvēkam, izturas nevēlami cilvēkam.
viesis Dzīvnieks, kas kādā vietā uzturas neilgu laiku, arī ir ieradies no citurienes.
pavadonis Dzīvnieks, kas kādam parasti iet līdzi, uzturas kāda tuvumā.
izceļotājs Dzīvnieks, kas maina apmešanās vietu.
migrants Dzīvnieks, kas migrē.
maitēdājs Dzīvnieks, kas pārtiek galvenokārt no bojā gājušiem dzīvniekiem.
veģetārietis Dzīvnieks, kas pārtiek no augu barības.
plēsējs Dzīvnieks, kas pārtiek no citiem dzīvniekiem, tos iepriekš nogalinot, saplosot vai aprijot veselus.
rīma Dzīvnieks, kas patērē ļoti daudz barības.
rīļa Dzīvnieks, kas patērē ļoti daudz barības. Rīma (1).
tārps Dzīvnieks, kas pieder pie kāda no bezmugurkaulnieku tipiem (piemēram, plakantārpiem, velteņtārpiem, posmtārpiem).
racējdzīvnieks Dzīvnieks, kas rok zemē alas, ejas.
vaislinieks Dzīvnieks, kas tiek turēts vaislai, sugas turpināšanai.
vasarnieks Dzīvnieks, kas tikai vasaru pavada kādā vietā.
barvedis Dzīvnieks, kas vada baru.
pusaudzis Dzīvnieks, kas vēl ir augšanas stadijā, kas vēl nav pilnīgi izaudzis.
ziemgulis Dzīvnieks, kas ziemu pavada ziemguļā.
mīlulis Dzīvnieks, ko mīl, kas ir ļoti patīkams.
biedrs Dzīvnieks, ko saista kas kopējs ar cilvēku vai citu dzīvnieku.
dzemdētāja Dzīvnieku (parasti mājdzīvnieku) mātīte, kas dzemdē.
izēdas Dzīvnieku (parasti peļu, žurku, dažu kukaiņu) barības atliekas pēc labākā apēšanas.
aizsargkrāsa Dzīvnieku apmatojuma, apspalvojuma, ādas, arī olu krāsa, kas pielāgota apkārtnes dominējošai krāsai.
smarždziedzeri Dzīvnieku ārējās sekrēcijas dziedzeri, kas izdala smaržīgu, arī smirdīgu sekrētu.
līnija Dzīvnieku grupa, pasuga, kas cēlusies no viena ciltstēva.
plūči Dzīvnieku iekšējie orgāni, kas ir izmantojami par pārtikas produktu.
zoobentoss Dzīvnieku kopa, kas apdzīvo ūdenstilpes dibenu. Dzīvnieku bentoss.
monogāmija Dzīvnieku kopdzīves veids - tēviņa pārošanās ar vienu un to pašu mātīti vienu vai vairākas sezonas.
ālava Dzīvnieku mātīte, kas noteiktā laikā neapaugļojas.
zīdītāja Dzīvnieku mātīte, kas zīda mazuļus.
Analogie orgāni Dzīvnieku orgāni, kam ir vienādas funkcijas, bet kas pēc uzbūves un izcelšanās ir dažādi.
Analogie orgāni Dzīvnieku orgāni, kam ir vienādas funkcijas, bet kas pēc uzbūves un izcelšanās ir dažādi.
zoocenoze Dzīvnieku sugu kopums, kas dzīvo konkrētā biotopā.
pāris Dzīvnieku tēviņš un mātīte, kas uzturas kopā.
Reliktu formas Dzīvnieku un augu sugas, kas saglabājušās no senākiem laikiem.
izrakteņi Dzīvnieku vai augu fosilijas, kas atrodas zemes garozā.
Organiskās atliekas Dzīvnieku, augu atliekas.
idiotips Dzīvo organismu iedzimto īpašību kopums, kas pāriet no paaudzes uz paaudzi. Genotips.
kalns Dzīvojamā māja, kas atrodas uzkalnā.
istaba Dzīvojamā telpa, kas paredzēta vai iekārtota noteiktam nolūkam.
mikrorajons Dzīvojamas apbūves struktūras galvenais elements, kas sastāv no vairākām dzīvojamo ēku grupām un ikdienas kultūras un sadzīves apkalpes iestādēm.
saimniekgals Dzīvojamās ēkas daļa, kur atradās šāda telpa vai šādas telpas. Vieta, kas cieši piekļāvās šādai dzīvojamās ēkas daļai.
pretistaba Dzīvojamās ēkas vienā galā atdalīta, parasti neapkurināma, telpa (pārtikas un iedzīves piederumu glabāšanai).
uzbudinājums Dzīvu šūnu īpaša reakcija uz kairinājumu. Bioloģiska reakcija, kas saistīta ar šūnas ķīmiskām, fizikālām un funkcionālām pārmaiņām.
simfodžezs Džeza mūzika, kas iecerēta atskaņošanai lielā mūziķu kolektīvā, kurā apvienoti simloniskā un džeza orķestra instrumenti.
svings Džeza mūzikas izteiksmes līdzeklis - metroritmikas pastāvīgas novirzes no tās pamatstruktūras. Džeza mūzikas stils, kam ir raksturīgs šāds izteiksmes līdzeklis.
zobiņbeka Ēdama beka ar dzeltenbrūnu, zīdainiem matiņiem klātu cepurīti, kas griezumā ātri zilē, un augšdaļā paplašinātu kātiņu.
rudmiese Ēdamā lapiņu sēne ar dažādu toņu oranžkrāsas cepurīti, kam ir iezaļganas, koncentriskas svītras.
zeltkāte Ēdama lapiņu sēne ar gaļīgu, gļotainu cepurīti, kas sākumā ar gļotainu plīvuru pievienota dzeltenam kātam, bet vēlāk plīvurs nozūd, atstājot uz kāta gļotainu gredzenu.
Raganu beka Ēdama sēne ar dzeltenu cepurīti, apakšā paresninātu kātiņu, kas ir dzeltenā vai iesarkanā krāsā ar brūnganu, pūkainu tīklojumu.
Lāču beka Ēdama, sēne ar spīdīgu kastaņbrūnu cepurīti.
Ēdamais kastanis Ēdamās kastaņas auglis.
galds Ēdēju grupa, kas sēž vai mēdz sēdēt pie viena galda un kam pasniedz vienādu ēdienu. Galds, pie kura sēž vai mēdz sēdēt šādi ēdēji.
eskalops Ēdiens - īpaši sagatavotas gaļas šķēles no (cūkas, vērša) vidukļa vai pakaļkājas mīkstuma.
Sniega pikas Ēdiens - saputota olbaltuma pikas saldā mērcē.
Sniega pikas Ēdiens - saputota olbaltuma pikas saldā mērcē.
kāposti Ēdiens vai ēdiena piedeva, kas gatavota parasti no galviņkāpostu galviņām.
salds Ēdiens, dzēriens, kas jātur samērā daudz cukura. Arī saldēdiens.
kaņepe Ēdiens, kas gatavots no šīm sēklām.
salāti Ēdiens, kas ir gatavots, parasti no svaigiem vai vārītiem dārzeņiem, gaļas, zivīm, un kam ir pievienota mērce, etiķis, eļļa.
ragū Ēdiens, kas ir pagatavots no sīki sagrieztas sautētas gaļas vai dārzeņiem.
manna Ēdiens, kas izgatavots no šāda uzturlīdzekļa.
gulašs Ēdiens, kas pagatavots no apceptiem un sautētiem gaļas gabaliņiem.
kārtojums Ēdiens, kuru gatavo, liekot kārtās citu virs cita dažādus pārtikas produktus.
virtuve Ēdienu, ēdienu gatavošanas īpatnību kopums, kas raksturīgs, piemēram, tautai, zemei, novadam.
ehogrāfs Eholote, kas reģistrē mērījumu rezultātus.
Vecā pasaule Eiropa, Āzija, Āfrika (atšķirībā no Amerikas).
undīne Eiropai tautu (parasti ģermāņu) mitoloģijā - ūdensmeita (dažkārt ar zivs asti), kas ar dziesmām un savu skaistumu ievilina dzelmē un pazudina ceļiniekus.
simbolisms Eiropas mākslas virziens (19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā), kam pamatā bija ideālisma principi un intuīcija un kas plaši izmantoja mākslas simbolus.
Galantais stils Eiropas mūzikas stils (18. gadsimta sākumā un vidū), kam raksturīga sevišķi izsmalcināta mūzikas valoda.
sanēja Eja, kas atzarojas no galvenās, lielākās ejas.
starpeja Eja, kas savieno, parasti divus, objektus.
šķērseja Eja, kas šķērso galveno eju vai šķērseniski ir savienota ar to.
vecēka Ēka, kas ir celta senatnē. Ļoti veca ēka.
palīgēka Ēka, kurā norisinās procesi, darbojas iekārtas, ierīces u. tml., kas palīdz nodrošināt galvenos procesus kādā kopumā.
Rindu klēts Ēka, kurā zem kopēja jumta apvienotas vairākas klētis.
Rindu klēts Ēka, kurā zem kopēja jumta apvienotas vairākas klētis.
augša Ēkas augšējā stāvā vai stāvos.
vainags Ēkas skeleta gulenisko baļķu josla, uz kā balstās grīdas un griestu dēļi. Katra atsevišķa guļbūves baļķu rinda.
beletāža Ēkas stāvs virs puspagraba vai pirmā stāva, kuru izmanto palīgtelpām.
sinekoloģija Ekoloģijas nozare, kas pēti biocenozes.
ekonomists Ekonomikas (3) speciālists.
prečzinība Ekonomikas nozare, kas ietver zināšanu kopumu par preci kā tirdzniecības priekšmetu.
pieprasījums Ekonomiska kategorija, kas saistīta ar preču apgrozību un izsaka maksātspējīgo pircēju vajadzības (pēc kādas noteiktas preces vai preču grupas).
piedāvājums Ekonomiska kategorija, kas saistīta ar preču apgrozību un ko galvenokārt nosaka ražošanas attīstības līmenis.
saime Ekonomiska radinieku kopiena, kas radās, sairstot patriarhālajai ģintij.
protekcionisms Ekonomisko pasākumu sistēma (kapitālistiskās valstīs), kuras mērķis ir attīstīt vai veicināt savā valstī vienu vai vairākas ražošanas nozares un pasargāt tās no ārzemju konkurences.
Rūpniecības apvērsums Ekonomisko un sociāli politisko pārmaiņu sistēma, kas saistīta ar pāreju uz mašinizētu ražošanu.
grāmatvedība Ekonomisko zinātņu nozare, kas pētī šādu uzskaiti un kontroli. Attiecīgais mācību priekšmets.
Kandidāta eksāmens Eksāmens, kas jānokārto, lai kandidāta disertāciju varētu oficiāli aizstāvēt.
psihometrija Eksperimentālās psiholoģijas nozare, kas pēti psihisko procesu un parādību, to savstarpējo attiecību kvantitatīvās īpašības (piemēram, to intensitāti, ilgumu, rašanās ātrumu).
eliksīrs Ekstrakts, kas iegūts no svaigu drogu maisījuma. Mikstūra. Tinktūru maisījums.
deklinācija Ekvatoriālā koordināte, kas izsaka debess sfēras punkta leņķisko attālumu no debess ekvatora.
atspere Elastīga detaļa, kas uzņem un atdod mehānisko enerģiju.
vantis Elastīgi elementi (parasti troses), kas notur laidumus (piemēram, tiltiem).
lociņš Elastīgs koka stienis, kura gali ir savienoti ar zirgu astriem un ar kuru ieskandina vijoles, alta, čella, kontrabasa u. tml. mūzikas instrumentu stīgas.
mats Elastīgu, tievu ragvielas veidojumu kopums, kas klāj cilvēka galvas virsmu.
Salonu lauva Elegants vīrietis, kas gūst lielus panākumus sabiedrībā.
Salonu lauva Elegants vīrietis, kas gūst lielus panākumus sabiedrībā.
solenoīds Elektrības vadītāja cilindriska spirāle, kas, plūstot pa vadītāja strāvai, rada magnētisko lauku ar vienā cilindra galā ieejošām un otrā izejošām magnētiskā lauka spēka līnijām.
pašizlāde Elektriskā lādiņa lieluma samazināšanās, kas noris pati no sevis, bez tiešas ārējas iedarbības; pašizlādēšanās.
pašizlādēšanās Elektriskā lādiņa lieluma samazināšanās, kas noris pati no sevis, bez tiešas ārējas iedarbības. Pašizlāde.
ledusskapis Elektriska mājturības saldējamā ierīce (parasti neliela skapja formā) pārtikas produktu uzglabāšanai aukstumā, kā arī ledus iegūšanai.
elektrodzinējs Elektriskā mašīna, kas elektrisko enerģiju pārvērš mehāniskajā enerģijā.
elektromotors Elektriskā mašīna, kas elektrisko enerģiju pārvērš mehāniskajā enerģijā. Elektrodzinējs.
biostrāva Elektriskā strāva, kas rodas dzīvu organismu audos.
virpuļstrāva Elektriskā strāva, kas rodas masīvā vadītājā, ja mainās ar to saķēdētā magnētiskā plūsma.
rezistors Elektriskās ķēdes elements, kas realizē pretdarbību elektriskās strāvas plūšanai un rada iespēju regulēt strāvas spriegumu vai tās vērtību.
induktors Elektriskās mašīnas daļa, kas rada galveno magnētisko lauku.
kolektors Elektriskās mašīnas enkura daļa, kas sastāv no savstarpēji izolētām plāksnītēm, kuras ir savienotas ar enkura tinumu un pa kurām slīd sukas.
katods Elektriskās strāvas avota negatīvais pols. Elektrods, kas savienots ar elektriskās strāvas avota negatīvo polu.
anods Elektriskās strāvas avota pozitīvais pols. Elektrods, kas savienots ar elektriskās strāvas avota pozitīvo polu.
Galvaniskais elements Elektriskās strāvas avots, kas ķīmisko enerģiju pārvērš elektriskajā enerģijā.
indukcija Elektriskās strāvas rašanās process vadītājā, kas kustas magnētiskajā laukā vai kas ir ievietots mainīgā magnētiskajā laukā.
augstspriegums Elektriskās strāvas spriegums, kas pārsniedz 250 voltus.
jons Elektriski lādēta daļiņa, kas rodas, ja vielas atoms vai molekula zaudē vai pievieno vienu vai vairākus elektronus.
neitrīno Elektriski neitrāla elementārdaļiņa, kas rodas, piemēram, elementārdaļiņu sabrukšanas procesā.
triboelektrība Elektriskie lādiņi, kas rodas berzes procesā.
pjezoelektrība Elektriskie lādiņi, kas rodas dažu kristālisku dielektriķu (piemēram, kvarca, turmalina, segnetsāls) mehāniskās deformācijas (saspiešanas vai stiepšanas) rezultātā.
videopastiprinātājs Elektrisko signālu pastiprinātājs, kas paredzēts videosignāla vai televīzijas signāla un skaņas pastiprināšanai.
telefons Elektroakustiska ierīce, kas pārvērš elektriskos signālus skaņu signālos.
termoelektrodzinējspēks Elektrodzinējspēks, kas rodas no dažādiem vadītājiem sastāvošā elektriskajā ķēdē (termoelementā), ja to kontakta vietās ir dažādas temperatūras.
rentgenspektri Elektromagnētiskā starojuma spektra daļa, kas atbilst viļņu garumiem no 0, 0025 līdz 25 nanometriem.
zummers Elektromagnētiska vibrācijas iekārta, kas līdzstrāvu pārvērš maiņstrāvā, radot īpatnēju dūkoņu. Pīkstenis.
pīkstenis Elektromagnētiska vibrācijas iekārta, kas līdzstrāvu pārvērš maiņstrāvā, radot īpatnēju dūkoņu. Zummers.
radiosignāls Elektromagnētiskās svārstības, kas atbilst radioviļņu frekvencei un ko izraisa parādības dabā.
radiotraucējums Elektromagnētiskās svārstības, kas izkropļo vai noslāpē radiosignālus.
elektromehāniķis Elektromehānikas speciālists.
tabulators Elektromehāniska skaitļojamā mašīna, kas rezultātus fiksē uz papīra lentes vai speciālas veidlapas.
relejs Elektromehāniska vai elektroniska ierīce, kas reaģē uz kādu fizikālu lielumu vai vairākiem elektriskiem lielumiem, lēcienveidīgi palielinot vai samazinot izejas lieluma vērtību noteiktās robežās.
testers Elektromēraparāts, kas ir paredzēts vairāku elektrisko lielumu mērīšanai (piemēram, elektrisko ķēžu pārbaudē). Kombinētais elektromēraparāts.
radioelektronika Elektronikas nozare, kas ir saistīta ar radiotehniku un nodarbojas ar dažādu radiotehnikai nepieciešamo aparātu un iekārtu izstrādāšanu un izmantošanu.
mikroelektronika Elektronikas nozare, kas nodarbojas ar miniatūru elektronisko ierīču radīšanu un izmantošanu.
optoelektronika Elektronikas nozare, kas pētī, kā izmantot informācijas apstrādes, glabāšanas, pārraides sistēmās gaismas un elektrisko signālu savstarpējo pārvēršanos.
reģistrs Elektroniskā skaitļotāja atmiņas ātrdarbīgs elements, kas paredzēts datu īslaicīgai uzglabāšanai.
Autonoma elektrostacija Elektrostacija ar enerģētisko tīklu, kas nav saistīts ar citām elektrostacijām.
Autonoma elektrostacija Elektrostacija ar enerģētisko tīklu, kas nav saistīts ar citām elektrostacijām.
termoelektrostacija Elektrostacija, kas ražo elektroenerģiju no siltuma enerģijas, kuru iegūst, sadedzinot organisko kurināmo. Siltumelektrostacija.
siltumelektrostacija Elektrostacija, kas ražo elektroenerģiju no siltuma enerģijas, kuru iegūst, sadedzinot organisko kurināmo. Termoelektrostacija.
elektromehānika Elektrotehnikas nozare, kas nodarbojas ar elektriskās enerģijas izmantošanu mehānisku ierīču darbināšanai.
elektrotehniķis Elektrotehnikas speciālists.
elektriķis Elektrotehniķis. Cilvēks, kas strādā elektrotehnikā.
Elektronu vadītspēja Elektrovadītspēja, kas saistīta ar brīvo elektronu pārvietošanos vielā.
ekvivalents Elementa daudzums, kas savienojas ar vienu svara daļu ūdeņraža vai to aizstāj.
šūna Elementāra dzīvā sistēma, kurā izpaužas dzīvās matērijas galvenās īpašības (vielmaiņa, augšana, kairināmība, reproducēšanās, iedzimtība). Organisma pamatstruktūra, kas ir visu organismu attīstības, uzbūves un darbības pamatā.
triplets Elementāra ģenētiskā koda vienība, kas sastāv no triju nukleotīdu kombinācijas.
kombinatorika Elementārās matemātikas novirziens, kas aplūko veidus, kādos var sagrupēt vienāda tipa objektus, kā arī nosaka iespējamo grupējumu (savienojumu) skaitu.
fotons Elementārdaļiņa, kas atbilst elektromagnētiskā lauka korpuskulārai struktūrai.
spins Elementārdaļiņu kustības daudzuma moments, kas tām piemīt neatkarīgi no to kustības.
slīdnis Elements (iekārtā, ierīcē u. tml.), kas ir paredzēts (kā) virzīšanai slīdes kustībā.
virzulis Elements (mašīnā, ierīcē), kas blīvi kustas cilindrā un pārvietojas cilindra ass virzienā.
klanis Elements (mašīnā), kas savieno virzuli ar kloķvārpstu.
kulise Elements (mehānisma, mašīna), kas svārstās un kam ir sprauga, pa kuru virzās cita elementa tapa vai slīdenis.
sastāvelements Elements, kas (parasti vienlaikus ar citu elementu vai citiem elementiem) ir nepieciešams, lai rastos, pastāvētu (kā) veselums, kopums.
palīgelements Elements, kas palīdz nodrošināt sistēmas, kopuma galveno elementu darbību, funkcijas, pastāvēšanu.
veidne Elementu kopums, kas veido dobumu lējuma iegūšanai.
ietaise Elementu kopums, kas veido vienotu konstrukciju (piemēram, mehānisms, bloks).
Balss aparāts Elpošanas ceļa orgāni, kas piedalās skaņu veidošanā (piemēram, balss saites, balsene, rīkles un deguna dobums, mēle).
kokoseļļa Eļļa, kas iegūta no kokosriekstiem.
spraukumi Eļļas augu sēklu atliekas, kas rodas eļļas ekstrakcijā un ko izmanto par olbaltuma piedevu kombinētajai dzīvnieku barībai.
reemigrants Emigrants, kas atgriežas dzimtenē.
īgnums Emocionāls stāvoklis (piemēram, neapmierinātība, dusmas), kas izpaužas cilvēka nelaipnā, skarbā attieksmē pret ko.
skumjas Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga, parasti viegla, nomāktība, psihiskās aktivitātes mazināšanās un ko izraisa, piemēram, kas nesasniedzams, zaudēts, arī neveiksmes, neapmierinātība ar ko.
nebēda Emocionāls stāvoklis, kas izpaužas jautrā, bezrūpīgā attieksmē pret dzīvi.
gaidas Emocionāls stāvoklis, kas izraisās gaidot, ilgojoties.
derdzība Emocionāls stāvoklis, kuru izraisa kas pretīgs, riebīgs.
elektroenerģētika Enerģētikas nozare, kas aptver elektriskās enerģijas ražošanu, pārvadīšanu un izmantošanu.
hidroenerģētika Enerģētikas nozare, kas aptver ūdens kustības enerģijas izmantošanu (parasti elektroenerģijas iegūšanai hidroelektrostacijās).
siltumenerģētika Enerģētikas sistēmas nozare, kam ir savi patstāvīgi ekonomiski, praktiski, zinātniski uzdevumi siltuma ražošanā, sadalē un izmantošanā.
termoenerģētika Enerģētikas sistēmas nozare, kam ir savi patstāvīgi ekonomiski, praktiski, zinātniski uzdevumi siltuma ražošanā, sadalē un izmantošanā. Siltumenerģētika.
enerģētiķis Enerģētikas speciālists.
pašenerģija Enerģija, kas piemīt mikrodaļiņai, kad tās ātrums ir vienāds ar nulli. Miera stāvokļa enerģija.
kodolenerģija Enerģija, kas rodas kodolreakciju procesos.
darbība Enerģijas izpausme (parādībām dabā), kas rada pārmaiņas apkārtējā vidē.
Dielektriskie zudumi Enerģijas zudumi, kas rodas dielektriķī, kurš ievietots mainīgā elektriskajā laukā.
sargeņģelis Eņģelis, kas sargā kādu cilvēku.
Ironiskā epitāfija Epitāfija, kas sarakstīta neesošam kapam, lai izsmietu kādu personu.
Ironiskā epitāfija Epitāfija, kas sarakstīta neesošam kapam, lai izsmietu kādu personu.
maksts Epitēlija veidojums, kas aptver mata sīpolu un mata sakni.
fugato Epizode (homofonā skaņdarbā), kas veidota ar fūgas imitāciju paņēmieniem. Šāda veida patstāvīgs skaņdarbs.
Literārs (arī mākslas) eposs Eposs, kas ir rakstnieka individuāls darbs.
Literārais (arī mākslas) eposs Eposs, kas ir rakstnieka individuāls darbs.
Mākslas (arī literatūras) eposs Eposs, kas ir rakstnieka individuāls darbs.
Tautas eposs Eposs, kas radies folklorā vai kas veidots, saliedējot folklorā radušās eposa daļas.
Tautas eposs Eposs, kas radies folklorā vai kas veidots, saliedējot folklorā radušās eposa daļās.
sūnērce Ērce, kam ir raksturīga ķermeņa hitīna sega un kas parasti dzīvo meža zemsegā, sūnās, ķērpjos, augsnē un pārtiek no trūdvielām.
pangērce Ērce, kam raksturīgi divi kāju pāri un kas izraisa patoloģiskus veidojumus uz augiem.
Kašķa ērce Ērce, kas izraisa šādu slimību.
ērģeļmāksla Ērģeļmūzikas komponēšanas, atskaņošanas māksla.
stabule Ērģeļu (arī dažu citu pneimatisku mūzikas instrumentu) cilindriska metāla vai četrstūraina koka sastāvdaļa.
pikantērija Erotisku, juteklīgu izjūtu kopums. Attēls, teksts, skats u. tml., kas izraisa šādas izjūtas.
rītamētelis Ērts halāts (parasti no biezāka auduma), kas paredzēts valkāšanai (parasti) mājās.
ungurs Ērzeļu, arī citu dzīvnieku tēviņu kastrētājs.
maksimālisms Eseru sīkburžuāzisks sabiedriski politisks novirziens, kas ignorēja buržuāziski demokrātiskās revolūcijas posmu un prasīja eseru maksimālās programmas tūlītēju realizāciju.
Ēst (ar) gariem zobiem Ēst bez patikas, bez apetītes.
brokastot Ēst brokastis.
Ieturēt brokastis Ēst brokastis.
krīts Estampa tehnikas paņēmiens, kurā izmanto litogrāfijas krītu.
skaists Estētikas kategorija, kas nosaka estētisko ideālu, atbilsmi tam.
traģisms Estētikas kategorija, kurā ietvertas neatrisināmas pretrunas starp nepieciešamību un neiespējamību to realizēt un šo pretrunu izraisītie cilvēku smagie pārdzīvojumi, ciešanas, arī bojāeja. Traģiskais.
traģisks Estētikas kategorija, kurā ietvertas neatrisināmas pretrunas starp nepieciešamību un neiespējamību to realizēt un šo pretrunu izraisītie cilvēku smagie pārdzīvojumi, ciešanas, arī bojāeja. Traģisms (1).
komisms Estētikas kategorija, kurā ietverts vērtējums parādībām, kas neatbilst kādiem ideāliem, normām, likumībām un izraisa nosodījumu izsmiekla veidā. Komiskais.
komisks Estētikas kategorija, kurā ietverts vērtējums parādībām, kas neatbilst kādiem ideāliem, normām, likumībām un izraisa nosodījumu izsmiekla veidā. Komisms (1).
naturālisms Estētisks uzskats, pēc kura mākslas darbā jākopē īstenības priekšmeti un parādības, necenšoties atspoguļot būtisko, tipisko. Attiecīgais virziens literatūrā, tēlotājā mākslā, kas izveidojās 19. gadsimta 2. pusē.
koncertestrāde Estrāde, kas paredzēta koncertiem.
popmūzika Estrādes mūzikas žanrs (sākot aptuveni ar 1960. gadu), kam raksturīgas vienkāršas, asi ritmiskas melodijas, kurās izmantoti, piemēram, afrikāņu tautas mūzikas elementi, elektroģitāras un sitamie instrumenti.
bigbīts Estrādes mūzikas žanrs, kam raksturīgas vienkāršas melodijas, asi ritmiska muzicēšanas maniere, elektroģitāru izmantošana.
mūzikhols Estrādes teātris, kur sniedz mūzikas, akrobātikas, baleta u. tml. priekšnesumus, izrāda vodeviļas, komēdijas.
hedonisms Ētikas mācība, kas baudu uzskata par dzīves augstāko mērķi...
bandrole Etiķete, uz preces uzlīmēta zīmīte, kas liecina, ka akcīzes nodeva ir samaksāta.
klejotājs Etniska vienība (piemēram, tauta, cilts), kas bieži maina apmešanās vietu.
nomadi Etniska vienība, piemēram, tauta, cilts, kas bieži maina apmešanās vietu un parasti nodarbojas ar lopkopību.
nometnieki Etniska vienība, piemēram, tauta, cilts, kas dzīvo vienā pastāvīgā vietā. Šis etniskās vienības piederīgie.
Brīvdabas muzejs Etnogrāfisks muzejs, kura eksponāti (piemēram, ēkas) ir izvietoti brīvā dabā.
gultne Ezera ieplakas zemākā daļa, kuru piepilda (ezera) ūdens.
Ieplaku ezeri Ezeri, kas rodas, iedobumiem zemes virsā piepildoties ar ūdeni.
sprostezers Ezers, kas ir izveidojies aizgruvuma, aizsprostojuma rezultātā.
Relikta ezers Ezers, kas ir senas jūras palieka un kas izveidojies, līcim atdaloties no jūras.
Lagūnas ezers Ezers, kas veidojies, aizsērējot lagūnas savienojuma vietai ar jūru vai okeānu.
notekezers Ezers, no kura iztek viena upe vai vairākas upes.
robežeža Eža, kas atrodas gar (kādas teritorijas) robežu vai uz tās.
fabrikants Fabrikas īpašnieks.
atbilde Fakti, dati, sakarības, kas noskaidrojas, risinot kādu jautājumu, problēmu.
pārpalikums Faktiskais (naudas, preču u. tml.) daudzums (piemēram, kasē, noliktavā), kas ir lielāks par dokumentos fiksēto.
vajadzība Faktori, to kopums (dabiski, sociāli, garīgi), kas nepieciešami (organisma, personības, sociālas grupas) dzīves, darbības nodrošināšanai.
jonizators Faktors, kas izraisa jonizāciju (piemēram, rentgenstari).
liecība Fakts, apstāklis, arī priekšmets, kas ko apstiprina, pierāda.
sensācija Fakts, notikums, norise u. tml., kas ar savu neparastumu, negaidītību pievērš daudzu cilvēku uzmanību, rada plašu interesi.
Nabadzības apliecība Fakts, rīcība, kas liecina par garīgu aprobežotību, nespēju.
faktogrāfija Faktu reģistrēšana, aprakstīšana bez to dziļākas analīzes.
pamats Faktu, likumsakarību, atziņu u. tml. kopums, kas nodrošina (kā) norisi, attīstību, eksistenci. Materiālo un garīgo parādību kopums, kas nodrošina (kā) norisi, attīstību, eksistenci.
fantasmagorija Fantastiskas ainas, tēli, ko veido ar optiskām ierīcēm.
Celt (retāk būvēt) gaisa pilis Fantazēt, sapņot par to, kas nav realizējams.
Celt (retāk būvēt) gaisa pilis Fantazēt, sapņot par to, kas nav realizējams.
Būvēt (biežāk celt) gaisa pilis Fantazēt, sapņot par to, kas nav realizējams.
Celt (retāk būvēt) gaisa pilis Fantazēt, sapņot par to, kas nav realizējams.
psihofarmakoloģija Farmakoloģijas nozare, kas pētī ārstniecisko vielu ietekmi uz psihes funkcijām.
neofašisms Fašisms, kas ir restaurēts pēc Otrā pasaules kara un pielāgots pēckara vēsturiskajiem apstākļiem.
pūnieši Feniķieši, kas 9. un 8. gadsimtā pirms mūsu ēras apmetās Kartāgā un citās Ziemeļāfrikas pilsētās.
klaušas Feodālās zemes rentes forma - bezmaksas piespiedu darbs, kas zemniekiem (ar savu inventāru un vilcējspēku) dzimtbūšanas laikā bija jāveic muižā.
senjors Feodālis, kas valdīja pār sev pakļautajiem feodāļiem vai pilsētām. Senjorijas īpašnieks.
Skrandu proletariāts Feodālismā, kapitālismā - viszemākais iedzīvotāju slānis (ubagi, klaidoņi, noziedznieki, prostitūtas u. tml.), kas nepiedalās sabiedriskās ražošanas procesā un kam nav noteiktas nodarbošanās un eksistences līdzekļu.
reproduktorferma Ferma, kas specializējusies jaunu dzīvnieku (parasti sivēnu) ieguvei.
nukleāzes Fermenti, kas sašķeļ nukleīnskābes vai to sadalīšanās produktus.
pepsīns Ferments, kas atrodas kuņģa sulas sastāvā un skābā vidē sašķeļ olbaltumvielas.
trombīns Ferments, kas izraisa asins recēšanu.
lipāze Ferments, kas sadala taukus glicerīnā un taukskābēs.
saharāze Ferments, kas sašķeļ saharozi glikozē un fruktozē.
maltāze Ferments, kas sašķeļ saliktos ogļhidrātus.
papaīns Ferments, ko izmanto pārtikas rūpniecībā un kulinārijā, lai cietu gaļu padarītu mīkstāku.
garengriezums Figūra, kas rodas, šķeļot doto ķermeni ar plakni gareniskā virzienā (parasti rasējumā).
parentēze Figūriekava, kas savieno vairākus vārdus vai rindas.
skicēt Fiksēt (ko) tekstā vispārināti, bez sīkākas detalizācijas.
rapids Filmēšanas paņēmiens ar kadru palielinātu biežumu, kas rada uzņemto objektu palēninātas kustības efektu, ja filmu demonstrē ar kadru parasto biežumu.
tekstoloģija Filoloģijas nozare, kas pētī daiļdarbu, dokumentu u. tml. tekstus un sagatavo tos interpretācijai, publicēšanai.
stilistika Filoloģijas nozare, kas pētī valodas stilus.
Izziņas, teorija Filozofijas daļa, kas pētī izziņas procesu. Gnozeoloģija.
Izziņas teorija Filozofijas daļa, kas pētī izziņas procesu. Gnozeoloģija.
gnozeoloģija Filozofijas daļa, kas pētī izziņas procesu. Izziņas teorija.
sevišķs Filozofijas kategorija, kas atspoguļo vispārīgo un atsevišķo īpašību, parādību u. tml. vienību.
ontoloģija Filozofijas nozare, kas aplūko esamības vispārējos pamatus, principus, tās struktūru un likumsakarības.
Vēstures filozofija Filozofijas nozare, kas pētī vēstures procesu motīvus, likumsakarības un vēsturisko izziņu iespējas.
transcendentālisms Filozofijas un literatūras virziens (19. gadsimta vidū Amerikas Savienotajās Valstīs), kam raksturīga vēršanās pret sensuālismu, transcendentālās esamības atzīšana, cilvēku līdztiesības pamatu meklējumi.
Kritiskais reālisms Filozofijas virziens (19. gadsimtā Vācijā), kas teoloģiski interpretēja dabas zinātņu atziņas.
Kritiskais reālisms Filozofijas virziens (19. gadsimtā Vācijā), kas teoloģiski interpretēja dabas zinātņu atziņas. Buržuāziskās filozofijas virziens (galvenokārt Amerikas Savienotajās Valstīs 20. gadsimta 20. un 30. gados), kas izziņas akta struktūru reducēja uz trim elementiem - subjektu, objektu un apziņas saturu.
materiālisms Filozofijas virziens, kas atzīst dabu, esamību, matēriju par primāru, bet ideju, apziņu, garu par sekundāru.
ideālisms Filozofijas virziens, kas atzīst ideju, apziņu, garu par primāru, bet dabu, esamību, matēriju par sekundāru.
duālisms Filozofiska mācība, kas atzīst matēriju un apziņu, esamību un domāšanu par divām patstāvīgām, neatkarīgām substancēm.
monisms Filozofiska mācība, kas atzīst, ka visa esošā pamatā ir viens pirmsākums.
voluntārisms Filozofisks virziens, kas uzsver gribas nozīmi.
lakmuspapīrs Filtrpapīrs, kas piesātināts ar lakmusa šķīdumu ūdenī.
Gaismas filtrs Filtrs, kas aiztur noteiktus gaismas starus.
Gaismas filtrs Filtrs, kas aiztur noteiktus gaismas starus.
nučfiltrs Filtrs, kura darbības pamatā ir šķīduma sūkšana caur porainām keramikas plāksnēm vai audumu, arī filtrpapīru, kas uzklāts uz režģa vai caurumotas plāksnes, no kuras apakšas sūknē gaisu.
kanclers Finanšu ministrs (Anglijā). Valsts kases kanclers.
ūdenszieds Fitoplanktons, kas masveidā ir savairojies ūdenstilpē un sablīvējies pie ūdens virsmas.
magnētisms Fizikāla parādība, kas makroskopiski izpaužas kā mijiedarbība starp elektriskām strāvām, elektrisko strāvu un magnētu vai arī starp magnētiem.
Dispersa sistēma Fizikāla sistēma, kas sastāv no sīkām vienas vielas daļiņām (piemēram, putekļiem, pilieniem), kuras iejauktas kādā citā vielā (gāzē, šķidrumā).
oscilators Fizikāla sistēma, kas spēj svārstīties.
Relativitātes teorija Fizikāla teorija, kas pētī telpas un laika īpašības, savstarpējo kopsakaru un izpausmi fizikālos procesos, kā arī gravitāciju.
Relativitātes teorija Fizikāla teorija, kas pētī telpas un laika īpašības, savstarpējo kopsakaru un izpausmi fizikālos procesos, kā arī gravitāciju.
koloīdķīmija Fizikālās ķīmijas nozare, kas pētī disperso sistēmu rašanās un noārdīšanās procesus un virsmas parādības.
elektroķīmija Fizikālās ķīmijas nozare, kas pētī elektrisko un ķīmisko procesu savstarpējo sakaru.
magnetoķīmija Fizikālās ķīmijas nozare, kas pētī sakarību starp vielu ķīmisko uzbūvi un magnētiskajām īpašībām.
uzkalde Fizikāli mehānisks process, kas noris metālos, ja tos plastiski deformē aukstā stāvoklī.
vadītājs Fizikāls ķermenis, viela, vide u. tml., kas (ko) vada (4).
magnetodzinējspēks Fizikāls lielums, kas ir analoģisks elektrodzinējspēkam elektriskajā ķēdē.
piesātinājums Fizikāls lielums, kas izsaka krāsas tīrību un ko mērī ar spektrālās krāsas spožuma attiecību (procentos) pret kopējo spektrālās krāsas un baltās gaismas spožumu.
elektrodzinējspēks Fizikāls lielums, kas rada un uztur elektrisko strāvu noslēgtā elektriskā ķēdē.
stiprums Fizikāls lielums, kas raksturo (kā) izpausmes, iedarbības u. tml. pakāpi.
potenciāls Fizikāls lielums, kas raksturo (piemēram, gravitācijas, elektrostatisko) lauku noteiktā telpas punktā un kas skaitliski ir vienāds ar darbu, kuru veic lauks, pārvietojot ķermeni ar vienu masas, elektriskā lādiņa u. tml. vienību no dotā telpas punkta līdz kādam citam punktam, kur šis lielums ir pieņemts par nulli.
darbs Fizikāls lielums, kas raksturo ārējo iedarbību uz kādu ķermeni vai sistēmu.
Griezes moments Fizikāls lielums, kas raksturo ārējo ietekmi uz rotējoša ķermeņa leņķisko ātrumu.
jauda Fizikāls lielums, kas raksturo darbu, kuru sistēma (piemēram, motors) veic vienā laika vienībā.
Elektrības daudzums Fizikāls lielums, kas raksturo elektrisko lādiņu kopu.
Elektriskais potenciāls Fizikāls lielums, kas raksturo elektrisko lauku un ko mērī ar darbu, kuru veic elektriskais lauks, pārvietojot elektrisko lādiņu.
induktivitāte Fizikāls lielums, kas raksturo elektrodzinējspēka rašanos elektriskajā ķēdē, mainoties strāvas stiprumam šajā ķēdē.
virsspriegums Fizikāls lielums, kas raksturo elektroķīmiskās polarizācijas izraisīto elektrodu potenciāla novirzi no līdzsvara potenciāla, kāds piemīt elektrodam, ja caur sistēmu neplūst strāva.
Gaismas stiprums Fizikāls lielums, kas raksturo gaismas avota redzamās gaismas izstarojumu.
spēks Fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņu mijiedarbību, kurā tie iegūst paātrinājumu vai deformējas.
magnetizācija Fizikāls lielums, kas raksturo magnētiķa stāvokli.
impulss Fizikāls lielums, kas raksturo mehānisko kustību un skaitliski ir vienāds ar ķermeņa masas un ātruma reizinājumu.
gaismasspēja Fizikāls lielums, kas raksturo objektīvam cauri izplūdušo gaismas daudzumu.
Optiskais stiprums Fizikāls lielums, kas raksturo optiskas sistēmas gaismas laušanas spēju.
Spēka moments Fizikāls lielums, kas raksturo spēka spēju izraisīt ķermeņa rotācijas kustību.
Elektriskā pretestība Fizikāls lielums, kas raksturo vadītāja vai elektriskās ķēdes pretdarbību elektriskās strāvas plūšanai.
elektrovadītspēja Fizikāls lielums, kas raksturo vielas īpašību, spēju vadīt elektrisko strāvu.
Dielektriskā caurlaidība Fizikāls lielums, kas raksturo, cik reizes lādiņu elektriskās mijiedarbības spēki dielektriķī ir vājāki nekā vakuumā.
blīvums Fizikāls lielums, kas skaitliski ir vienāds ķermeņa masas dalījumam ar ķermeņa tilpumu.
paātrinājums Fizikāls vektoriāls lielums, kas raksturo kustības ātruma skaitliskās vērtības un virziena izmaiņu.
viskozimetrija Fizikas nozare, kas nodarbojas ar gāzu un šķidrumu viskozitātes mērīšanas metodēm.
kodolfizika Fizikas nozare, kas pētī atoma kodola uzbūvi, īpašības un savstarpējas pārvēršanās procesus.
atomfizika Fizikas nozare, kas pētī atomu uzbūvi un fizikālos procesus tajos.
Cietvielu fizika Fizikas nozare, kas pētī cietu vielu uzbūvi un īpašības.
magnetohidrodinamika Fizikas nozare, kas pētī elektrību vadošo gāzu, šķidrumu, plazmu mijiedarbību ar elektromagnētisko lauku.
elektrība Fizikas nozare, kas pētī elektrisko lādiņu rašanos, pastāvēšanu, kustību, mijiedarbību.
elektrodinamika Fizikas nozare, kas pētī elektrisko lādiņu un elektrisko strāvu kustības un mijiedarbības likumus.
Elektronu optika Fizikas nozare, kas pētī elektronu un jonu plūsmas kūļu rašanos, izplatīšanos, kā arī fokusēšanas iespējas.
Elektronu optika Fizikas nozare, kas pētī elektronu un jonu plūsmas kūļu rašanos, izplatīšanos, kā arī fokusēšanas iespējas.
kosmofizika Fizikas nozare, kas pētī fizikālos procesus kosmosā un kosmiskajos ķermeņos.
optika Fizikas nozare, kas pētī gaismu.
kristālfizika Fizikas nozare, kas pētī kristālu īpašības.
mehānika Fizikas nozare, kas pētī ķermeņu kustību un tās izraisīto mijiedarbību starp ķermeņiem.
metālfizika Fizikas nozare, kas pētī metālu un to sakausējumu atomāro uzbūvi un fizikālās īpašības.
Kvantu fizika Fizikas nozare, kas pētī mikrodaļiņas.
Kvantu mehānika Fizikas nozare, kas pētī mikrodaļiņu kustības un mijiedarbības likumus.
Kvantu mehānika Fizikas nozare, kas pētī mikrodaļiņu kustības un mijiedarbības likumus.
elektrostatika Fizikas nozare, kas pētī nekustīgu elektrisko lādiņu mijiedarbību un to līdzsvara nosacījumus.
magnetostatika Fizikas nozare, kas pētī pastāvīgu magnētu un pastāvīgu elektrisko strāvu radītu magnētiskai lauku īpašības un mijiedarbību.
radioloģija Fizikas nozare, kas pētī radioaktīvo starojumu un jonizējošo starojumu, to izmantošanu.
radiospektroskopija Fizikas nozare, kas pētī radioviļņu absorbciju.
siltumfizika Fizikas nozare, kas pētī siltumu.
termodinamika Fizikas nozare, kas pētī sistēmu stāvokli un īpašības dažādos siltuma procesos.
akustika Fizikas nozare, kas pētī skaņu.
radiometrija Fizikas nozare, kas pētī starojuma enerģijas mērīšanas paņēmienus.
termometrija Fizikas nozare, kas pētī temperatūras mērīšanas līdzekļus un metodes.
radiofizika Fizikas nozare, kas pētī, kā rodas, izstarojas, izplatās, absorbējas un atstarojas radioviļņi.
fiziķis Fizikas speciālists.
spektrometrija Fizikas un tehnikas nozare, kas izstrādā metodes spektru parametru noteikšanai.
biofizika Fizioloģijas nozare, kas pētī fizikālas likumsakarības bioloģiskos procesos.
neirofizioloģija Fizioloģijas nozare, kas pētī nervu darbības somatiskos pamatus.
Patoloģiskā fizioloģija Fizioloģijas nozare, kas pētī novirzes orgānu un sistēmu darbībā, šo noviržu izcelsmi un attīstības mehānismus. Patofizioloģija.
patofizioloģija Fizioloģijas nozare, kas pētī novirzes orgānu un sistēmu darbībā, šo noviržu izcelsmi un attīstības mehānismus. Patoloģiskā fizioloģija.
konstitūcija Fizioloģisko un anatomisko īpatnību kopums (organismam), kas nosaka (tā) reakciju uz vides iedarbību.
slodze Fizioloģisko un psihisko norišu kopums, to intensitāte, kas saistīta ar cilvēka darbību, arī ar dzīvības procesiem organismā.
Vasaras guļa Fizioloģisks stāvoklis (tuksnešos mītošiem siltasiņu dzīvniekiem), kurā dzīvības norises pazeminās līdz minimumam (nezaudējot dzīvotspēju) un kurš iestājas tad, kad krasi paaugstinās vides temperatūra, sākas sausuma periods, kritiski pasliktinās barošanās apstākļi.
pēcbriede Fizioloģisku, ķīmisku un fizikālu izmaiņu kopums, kas uzlabo tikko novāktu sēklu dīgtspēju.
Ķīlas devējs Fiziska persona, kas ieķīlā savu īpašumu, atsevišķu lietu, naudu u. tml. Ieķīlātājs.
Ķīlas turētājs Fiziska vai juridiska persona, kas saņem ieķīlāto īpašumu, atsevišķu lietu, naudu u. tml.
grūtums Fiziskas ciešanas, fiziski slikta, smaga pašsajūta.
pašmocība Fiziskas vai garīgas mokas, ciešanas, ko kāds izraisa pats sev.
sods Fiziski, morāli ietekmējoša rīcība, arī fiziski, morāli ietekmējošs līdzeklis, kas vērsta pret kāda nepaklausību, neatļautu darbību u. tml.
ritmoplastika Fizisku vingrinājumu sistēma (mūzikas pavadībā) cilvēka ķermeņa vispusīgai, harmoniskai attīstībai.
ritmika Fizisku vingrinājumu sistēma (parasti mūzikas pavadījumā) ritma izjūtas attīstīšanai un izkopšanai.
Burvju paklājs Folklorā - paklājs, kam piemīt pārdabiskas spējas, īpašības.
fonoloģija Fonētikas nozare, kas pētī skaņu funkcijas valodā.
prosodija Fonētikas nozare, kas pētī šo parādību kopumu.
fonētiķis Fonētikas speciālists.
sintagma Fonētiska, parasti runas valodas, teksta, vienība, kas sastāv no viena vai vairākiem vārdiem, atbilst teikumam vai kādai tā daļai un izsaka relatīvi patstāvīgu teksta satura daļu attiecīgajā situācijā.
prosodija Fonētisko parādību kopums - skaņu frekvences, ilguma, intensitātes, spektra maiņas, kas veido zilbes, vārdus, sintagmas, teikumus u. tml.
prosodija Fonētisko parādību kopums, kas veido dzejas formu.
leņķis Forma (piemēram, ķermeņa daļai, priekšmetam), kas atgādina šauru, taisnu vai platu leņķi.
veidols Forma, formas īpatnību kopums, kas (parasti) ir uztverams ar redzi, atveidojums redzes priekšstatos.
normālforma Forma, kas atbilst normai (2).
satelīts Formāli patstāvīga valsts, kas faktiski ir politiski atkarīga no citas (parasti imperiālistiskas) valsts. Satelītvalsts.
satelītvalsts Formāli patstāvīga valsts, kas faktiski ir politiski atkarīga no kādas citas (parasti imperiālistiskai) valsts. Satelīts (2).
futūrisms Formālistisks mākslas un literatūras virziens (20. gadsimta sākumā), kas absolutizēja kapitālistiskās pilsētas haotisko dinamiku, noliedza pagātnes kultūru un reālistisku mākslas formu.
Burta kalps Formālists, birokrāts, kas neiedziļinās (apstākļa, notikumu) būtība.
Burta kalps Formālists, birokrāts, kas neiedziļinās (apstākļu, notikumu) būtībā.
magnetostrikcija Formas un lieluma maiņa (galvenokārt feromagnētiķim), kas novērojama, (to) magnetizējot.
standartformāts Formāts, kas atbilst standartam [1] (1). Formāts, kas atbilst standarta (2) nosacījumiem.
vivianīts Fosfātu minerāls (sastopams, piemēram, brūnoglēs, purvos zem kūdras slāņa), kas, gaisā oksidējoties, kļūst zilgans vai tumši zaļš.
pirofosforskābe Fosforskābe, kas mazāk satur ķīmiski saistītu ūdeni (salīdzinājumā ar citām atbilstošajām skābēm).
tomassārņi Fosforu saturoša tērauda ražošanas blakusprodukts, kas rodas iekārtās ar bāzisko oderējumu.
palielinājums Fotoattēls, kas iegūts kopējot un ir lielāks par oriģinālu (negatīvu).
fotogrāfs Fotogrāfijas (3) speciālists. Cilvēks, kas fotografē.
stereofotogrāfija Fotogrāfijas nozare, kas ietver metodes un līdzekļus fotoattēlu stereopāru ieguvei.
fotokorespondents Fotogrāfs, kas strādā periodiskajiem izdevumiem vai televīzijas raidījumiem.
marseljēza Franču revolucionāru dziesma. Francijas Republikas valsts himna.
virsfrēze Frēze, kas paredzēta (kā) virsmas apstrādei.
ātrfrēzētājs Frēzētājs, kas strādā ar ātrfrēzēšanas frēzi.
Režģa funkcija Funkcija, kas ir definēta diskrētām argumenta vērtībām.
Nepārtraukta funkcija Funkcija, kas mainās patvaļīgi maz, ja argumenta izmaiņas ir pietiekami mazas.
Trigonometriskā funkcija Funkcija, kas raksturo leņķu un tiem atbilstošo trijstūra elementu vai riņķa hordu savstarpējās sakarības (sinuss, kosinuss, tangenss, kotangenss, kā arī sekanss, kosekanss).
metālfurnitūra Furnitūra, kas ir izgatavota no metāla. Metāla furnitūra.
šķeltne Gabals, kas ir atdalījies, atdalīts (no kā).
šķemba Gabals, parasti šķautņains, kas ir atdalījies, atdalīts (no kā).
gredzens Gada laikā izaugusi (koksnes) kārta (gadskārta), kas redzama koka stumbra šķērsgriezumā.
pavasaris Gadalaiks, klimatiska sezona (starp ziemu un vasaru), kam raksturīga gaisa temperatūras paaugstināšanās un kas ziemeļu puslodē astronomiski ilgst no 21. marta līdz 21. jūnijam.
vasara Gadalaiks, klimatiskā sezona, kas Zemes ziemeļu puslodē ilgst no 21. vai 22. jūnija līdz 22. vai 23. septembrim. Klimatiskā sezona, kas pastāv aptuveni šajā laikposmā un kam raksturīga visaugstākā gaisa temperatūra gadā.
ziema Gadalaiks, klimatiskā sezona, kas Zemes ziemeļu puslodē ilgst no 23. decembra līdz 22. martam. Klimatiskā sezona, kas pastāv aptuveni šajā laikposmā un kam raksturīga viszemākā gaisa temperatūra gadā.
rudens Gadalaiks, klimatiska sezona, kas Zemes ziemeļu puslodē ilgst no 23. septembra līdz 22. decembrim. Klimatiskā sezona, kas pastāv aptuveni šajā laikposmā un kam raksturīga pakāpeniska temperatūras pazemināšanās.
turēt Gādāt par to, lai (tirgotavā, restorānā u. tml.) būtu dabūjams, pērkams (kas, piemēram, noteiktas preces), parasti pastāvīgi (parasti par tirgotavas, restorāna u. tml. īpašnieku, pārzini).
iekārtot Gādāt un panākt, ka (kas) notiek (parasti noteiktā laikā).
Nesāt (arī audzēt) čūsku azotē Gādāt, rūpēties par cilvēku, kas vēlāk to atdara ar ļaunu.
Audzēt (arī nēsāt) čūsku azotē Gādāt, rūpēties par cilvēku, kas vēlāk to atdara ar ļaunu.
Audzēt (arī nēsāt) čūsku azotē Gādāt, rūpēties par cilvēku, kas vēlāk to atdara ar ļaunu.
Audzēt (arī nēsāt) čūsku azotē Gādāt, rūpēties par cilvēku, kas vēlāk to atdara ar ļaunu.
Nelaimes gadījums Gadījums, notikums, kam ir traģiskas sekas, kas saistīts ar (kā) bojāeju vai smagu ievainojumu, sakropļojumu.
juniors Gados jauns sportists, kas piedalās sava vecuma kategorijas sacensībās.
seniors Gados paveci vai veci sportisti, kas piedalās sava vecuma kategorijas sacensībās.
precinieks Gados vecāka precēta sieviete, retāk vīrietis, kas palīdz sarunāt līgavu (līgavaini).
nogainīt Gainot panākt, ka (kas) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.). Nogaiņāt.
nogaiņāt Gaiņājot panākt, ka (kas) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.).
uzgaiņāt Gaiņājot panākt, ka (kas) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Gaiņājot panākt, ka (kas) uzvirzās uz kādas vietas.
plēve Gaisā izveidojies (miglas, dūmakas u. tml.) slānis, kas padara ko grūti saskatāmu vai nesaskatāmu.
eskadriļa Gaisa kara spēku taktiskā apakšvienība, kas sastāv no lidaparātu grupām vai posmiem.
antipasāti Gaisa plūsmas, kas 5-10 kilometru augstumā virs Zemes pasātu joslā plūst virs pasātiem un vērstas tiem pretējā virzienā.
opijs Gaisā sažuvusi miega magones nenogatavojušos pogaļu sula, kas satur alkaloīdus (piemēram, morfīnu, kodeīnu).
migla Gaisa slānis, kurā ir izkliedētas gāzveida vielas, arī sīkas cietvielu daļiņas.
dvaša Gaisa strāva, plūsma, pūsma (parasti viegla). Dvesma. Gaiss, kas raksturīgs kādai vietai.
elpa Gaisa strāva, plūsma, pūsma (parasti viegla). Dvesma. Gaiss, kas raksturīgs kādai vietai.
caurvējš Gaisa strāva, vējš, kas plūst telpā no viena atvēruma (piemēram, loga, durvīm) uz otru (pretējo).
salna Gaisa temperatūras pazemināšanās vakarā, naktī zem 0°C, ja dienā tā ir bijusi virs 0°C. Ledus kristālu kopums, kas rodas, šādi pazeminoties gaisa temperatūrai.
burbulis Gaisa vai gāzes pūslītis, kas rodas šķidrumā.
putas Gaisa, gāzes pūslīšu kopums, kas izdalās kāda šķidruma, masas virspusē.
dienasgaisma Gaisma, kas ir dienas laikā, dabiskā saules gaisma. Dienas gaisma.
Dienas gaisma Gaisma, kas ir dienas laikā, dabiskā saules gaisma. Dienasgaisma.
Dienas gaisma Gaisma, kas ir dienas laikā, dabiskā saules gaisma. Dienasgaisma.
Izkliedētā gaisma Gaisma, kas no gaismas avota izplatās pa visu telpu.
virsgaisma Gaisma, kas telpā ieplūst no virsas (1), no augšas.
reflekss Gaismas atstarojums, atspīdums, atspulgs (uz kā virsmas). Krāsas nianse, kas rodas, uz priekšmeta krītot gaismai, kura atstarota no kā virsmas.
luminiscence Gaismas izstarošana, spīdēšana, kuru izraisa kāds enerģijas avots (piemēram, ārējs starojums, elektrisks lādiņš, ķīmiski procesi), kas iedarbojas uz priekšmetu vai vielu.
meteors Gaismas parādība, kas rodas, sīkam debess ķermenim ievirzoties planētas atmosfērā.
dubultlaušana Gaismas stara sadalīšanās divos staros, kas vērojama, gaismai ejot noteiktos virzienos, piemēram, caur kristālu.
uguns Gaismas stari, apgaismoti laukumi u. tml., ko rada gaismas avoti. Ieslēgti gaismas avoti, kas izplata gaismu, priekšmeti, kas atstaro gaismu.
refrakcija Gaismas staru lūšana (Zemes atmosfērā), kas izraisa šķietamu debess spīdekļu redzamās vietas un formas maiņu.
lāpa Gaismeklis, kas sastāv no kāta un tā galā nostiprināta degoša materiāla.
emulsija Gaismjutīga kārtiņa, kas sastāv no želatīna šķīdumā sadalītiem gaismjutīgiem kristāliņiem.
blāvs Gaiss, bālgans (par priekšmetiem, kas saskatāmi tumsā).
liparīts Gaišas krāsas izvirdumiezis, kam ir stiklaina vai kristāliska uzbūve un kas pēc ķīmiskā sastāva atbilst granītam.
kukersīts Gaiši vai tumši brūns degakmens, kas izveidojies no zilzaļajām aļģēm un ko izmanto, piemēram, par kurināmo.
Bērza piepe Gaišpelēks, ciets parazītiskas sēnes augļķermenis.
blāzma Gaišums pie apvāršņa (kas rodas, saulei, arī mēnesim lecot vai rietot).
Soda gājiens Gājiens uz sodīšanas vietu. Cilvēku grupa, kas dodas uz sodīšanas vietu.
videoterminālis Gala ierīce, kas sastāv no vadības pults un ekrāna un ko izmanto, piemēram, attēlu analizēšanai.
atbilde Gala rezultāts (parasti matemātikas uzdevuma risinājumam).
metālgalantērija Galantērija, kas ir izgatavota no metāla. Metāla galantērija.
modeļgaldnieks Galdnieks, kas ir specializējies izstrādājuma paraugeksemplāru izgatavošanā.
veiduļgaldnieks Galdnieks, kas ir specializējies liešanas veiduļu izgatavošanā.
smalkgaldnieks Galdnieks, kas izgatavo augstvērtīgas mēbeles ar sarežģītu apdari.
krēslinieks Galdnieks, kas izgatavo krēslus.
klase Galīgs vai bezgalīgs pēc zināmas pazīmes izdalīts (kā) kopums, kas uzskatīts par vienu veselumu.
šūpuļtīkls Galos pakarams, parasti no virvēm darināts, tīkls, kas ir paredzēts atpūtai brīvā dabā. Arī guļamtīkls.
pakausis Galvas mugurējā velvjveida daļa (cilvēkam vai dzīvniekam), kas atrodas virs kakla.
Smadzeņu satricinājums Galvas smadzeņu bojājums, kas rodas pēc galvas sasituma.
Smadzeņu satricinājums Galvas smadzeņu bojājums, kas rodas pēc galvas sasituma.
smadzenītes Galvas smadzeņu daļa, kas atrodas zem lielajām smadzenēm aiz iegarenajām smadzenēm.
vidussmadzenes Galvas smadzeņu daļa, kas sastāv no baltās vielas, kura saista abos virzienos puslodes ar galvas smadzeņu stumbru, smadzenītēm un muguras smadzenēm.
klejotājnervs Galvas smadzeņu nervs, kas inervē lielāko daļu iekšējo orgānu.
Psihiskā darbība Galvas smadzeņu nervu šūnu aktivitāte, kas izpaužas uztverē, atmiņā, priekšstatos, motīvos, emocijās, domāšanā, iztēle, runa, rīcībā, izturēšanas veida.
vaigukauli Galvaskausa kauli, kas piedalās sejas skeleta (vaigu) veidošanā.
deniņi Galvaskausa sānu daļa, kas atrodas virs līnijas no auss līdz acij.
feska Galvassega nošķelta konusa formā ar pušķi (dažās Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas zemēs).
naktsmice Galvassega, kas paredzēta gulēšanai.
procesors Galvenā ietaise, ierīce (elektroniskajā skaitļotājā), kas veic pēc programmas paredzēto informācijas apstrādi un vada visu (skaitļotāja) darbību.
mietsakne Galvenā sakne, kas parasti iet stāvus zemē.
pamatjautājums Galvenā, nozīmīgākā problēma, galvenais, nozīmīgākais temats (kas jārisina).
kofeīns Galvenais kafijas pupiņu un tējas lapu alkaloīds, kas uzbudina centrālo nervu sistēmu.
teīns Galvenais kālijos pupiņu un tējas lapu alkaloīds, kas uzbudina centrālo nervu sistēmu. Kofeīns.
virsmācītājs Galvenais mācītājs draudzē, kurā ir vairāki mācītāji. Arī mācītājs, kas nokalpojis noteiktu gadu skaitu.
vadmotīvs Galvenais motīvs, tēma vai motīvu grupa, kas skaņdarbā vairākas reizes atkārtojas un pauž tā galveno ideju.
virspavārs Galvenais pavārs, kas pārzina visu ēdienu gatavošanu.
pamatdūriens Galvenais šūšanas tehnikas paņēmiens, ko izmanto kāda izšuvuma raksta veidošanai vai kāda materiāla sasaistīšanai.
tranzītmaģisirāle Galvenais vads (piemēram, ūdensvadu, kanalizācijas, telefona, telegrāfa tīklā, elektrotīklā), kas ir virzīts no vienas vietas uz otru caur kādu citu vietu vai kādām citām vietām.
pamatgultnis Galvenais, nozīmīgākais gultnis. Gultnis, kas ir nostiprināts pamatnē, pamatkonstrukcijā.
pamatlīnija Galvenais, nozīmīgākais sastāvdaļu, elementu, arī īpatnību secīgs kopums (daiļradē, mākslas darbā u. tml.), kas saistīts ar kādu ideju, tēmu, personu u. tml. Arī galvenais, nozīmīgākais virziens (daiļradē, mākslas darbā u. tml.).
organogēni Galvenie ķīmiskie elementi, kas ietilpst organisko savienojumu sastāvā (ogleklis, skābeklis, ūdeņradis, slāpeklis, fosfors, sērs).
metamorfoze Galveno (auga) orgānu pārveidošanās, kas parasti ir saistīta ar to funkcijām.
programma Galveno (politiskas partijas, sabiedriskas organizācijas, valsts vai sabiedriska darbinieka) principu, uzdevumu un mērķu izklāsts.
Ticības mācība Galveno kādas reliģijas dogmu kopums. Reliģisku atziņu sistēma, kas pielāgota apgūšanai skolās. Attiecīgais mācību priekšmets.
atriebt Gandarīt (kādu par viņam nodarīto ļaunprātību, sagādātajām ciešanām u. tml.), apzināti izdarot (ko), lai atmaksātu (tam, kas nodarījis ko ļaunu, sagādājis ciešanas u. tml.).
rudiments Gandrīz pilnīgi izzudušas parādības paliekas.
kopganības Ganības, kur kopā ganās vairāku vai daudzu īpašnieku lauksaimniecības dzīvnieki. Ganības, kas pieder vairākiem vai daudziem.
sloksne Gara, samērā šaura (piemēram, virsmas, teritorijas, arī priekšmeta) daļa, kura atšķiras no tā, kas atrodas tai blakus, parasti no (virsmas, teritorijas, arī priekšmeta) pārējām daļām.
galerija Gara, šaura, segta telpa, kas savieno celtnes atsevišķas daļas.
josla Garena (teritorijas) daļa, kas atšķiras no apkaimes.
pārliktnis Garena būvdetaļa, kas horizontāli balstās uz galiem (piemēram, pāri ailei). Sporta spēļu (piemēram, futbola) vārtu augšējais, horizontālais šķērskoks.
skrausts Garena zemu kalnu grēda, augstiene (parasti senu, sadēdējušu kalnāju vietās), kam ir noapaļotas virsotnes un kas paceļas pāri apvidum.
strēmele Garena, samērā šaura (piemēram, teritorijas, virsmas) daļa, kura atšķiras no tā, kas atrodas tai blakus, parasti no (teritorijas, virsmas) pārējām daļām.
strēmele Garena, šaura (kāda materiāla) plāksne, kas (parasti) ir atdalīta no (šī materiāla) lielāka gabala. Arī sloksne.
stirpa Garens (parasti siena, salmu, kartupeļu, sakņaugu, augļu) krāvums, kas ir paredzēts (to) uzglabāšanai.
lete Garens, galdam līdzīgs, no priekšpuses slēgts paaugstinājums, kas nošķir pārdevēju no pircēja, preču tirgošanai (veikalā, kioskā, bufetē u. tml.).
sprediķotājs Garīdznieks, kas saka sprediķi (1).
biktstēvs Garīdznieks, kas uzklausa grēksūdzi.
spiričuels Garīga dziesma Amerikas nēģeru folklorā.
inteliģents Garīgi, intelektuāli attīstīts cilvēks. Cilvēks ar dziļām zināšanām, ar plašu garīgo dzīvi. Cilvēks, kas pieder pie inteliģences (1).
Mājas gars Gars, kas rūpējas par labklājību mājās.
limāns Garš, sekls līcis, kas izveidojies, jūrai pārplūdinot upes grīvu. Neliels, vasarā izsīkstošs ezers.
tranšeja Garš, šaurs, dziļš ierakums, kas paredzēts karavīru aizsargāšanai, šaušanas pozīciju ierīkošanai un pa ko var pārvietoties.
Sūra garša Garšas sajūta, ko izraisa kas stipri rūgts, arī sāļi vai skābi rūgts. Attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar garšas analizatoriem.
darīt Gatavot (pārtikas produktus).
knifēt Gatavot (parūku), ar īpašu adatu iestiprinot (tās) pamatnē katru matu atsevišķi. Ar īpašu adatu iestiprināt (katru matu atsevišķi) parūkas pamatnē.
sagaudot Gaudojot būt par cēloni tam, ka (kas) iestājas, notiek (parasti par suni, vilku).
Starpzvaigžņu gāze Gāze (galvenokārt ūdeņradis), kas atrodas starpzvaigžņu telpā.
cēlgāze Gāze, kas ir indiferenta pret ķīmisku vielu iedarbību un parastajos apstākļos neveido savienojumus.
pavadgāze Gāze, kas naftas atradnēs izplūst kopā ar naftu.
gaiss Gāzu (galvenokārt skābekļa un slāpekļa) maisījums, kas nepieciešams cilvēku, dzīvnieku, augu elpošanai.
korona Gāzu izlāde, kas novērojama stipri nehomogēnos elektriskos laukos, pastāvot atmosfēras spiedienam.
atmosfēra Gāzu slāņi, kas aptver debess ķermeņus.
grīste Gāzu, vielas daļiņu, sīku priekšmetu kopa, kas pārvietojas spirālveidā.
gaiss Gāzveida slānis, kas aptver Zemi un veido tās atmosfēru.
deggāze Gāzveida viela, gāzu maisījums, kas spēj degt.
piegāzt Gāžot panākt, būt par cēloni, ka (kas) novietojas (pie kā, kam klāt).
pārgāzt Gāžot panākt, ka (kas) novietojas pāri (kam), pār (ko).
nogāzt Gāžot panākt, ka (kas) pāriet (parasti) no vertikāla stāvokļa horizontālā stāvoklī (kur, uz kā u. tml.).
pārgāzt Gāžot panākt, ka (kas) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
sagāzt Gāžot, arī stipri satricinot, panākt, ka (kas) sagrūst.
Glābšanas stacija Glābšanas dienesta iestāde, kas darbojas noteiktā teritorijā.
panno Glezna vai cilnis uz norobežota sienas laukuma, siena, kas ir rotāta ar šādu gleznu vai cilni.
stājglezna Glezna, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīta ar arhitektūras veidojumiem, tekstu ilustrēšanu u. tml.
stājglezniecība Glezniecības paveids, kurš ietver darbus, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīti ar arhitektūras veidojumiem, tekstu ilustrēšanu u. tml.
neoimpresionisms Glezniecības virziens, kas radās 19. gadsimta 80. gados Francijā un kam raksturīga krāsu punktu izmantošana, lai radītu krāsu toņu efektu.
animālists Gleznotājs, grafiķis, skulptors, kas strādā animālistiskajā žanrā.
smilšgliemene Gliemene, kas dzīvo jūrās, ierakusies gruntī.
gliemezis Gliemis ar labi attīstītu galvu un viengabala (parasti spirālveida) čaulu, kas var būt arī reducēta.
perlamutrs Gliemju čaulas pati iekšējā kārta, kas sastāv no ogļskābā kalcija plāksnēm un zaigo dažādās krāsās.
strofantīns Glikozīds, kas pastiprina sirds muskulatūras saraušanās spēku.
fototipija Gludspieduma paņēmiens - attēla fotogrāfiska reproducēšana uz plates, kas pārklāta ar gaismjutīgu želatīna slāni. Attēls, kas iegūts ar šādu paņēmienu.
konjunktīva Gļotāda, kas apklāj plakstiņa iekšējo virsmu, pāriet uz acs ābolu un sedz tā priekšdaļu līdz radzenei.
smaganas Gļotāda, kas sedz žokļu alveolāros izaugumus un zobu kakliņus.
titulārs Goda nosaukums, kas nav saistīts ar ieņemamo amatu.
Piena govs Govs, kas dod pienu.
vecpiene Govs, kas trīs mēnešus pēc atnešanās nav kļuvusi grūsna.
vērsis Govslopu tēviņš (parasti kastrēts).
Vara grebums Grafikas iespiedtehnika, mehāniskā dobspieduma paveids. Gravīra, kas izpildīta šādā tehnikā.
linogriezums Grafikas paveids, kurā attēla novilkšanai izmanto linoleja plātnes (klišejas).
stājgrafika Grafikas paveids, kurš ietver darbus, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīti, piemēram, ar tekstu ilustrēšanu.
ogle Grafikas tehnika, kur izmanto materiālu, kurš ir izgatavots no dedzinātiem īpašu sugu koku zariem vai no presētas speciālas organisko vielu sadalīšanās produktu masas.
serigrāfija Grafikas tehnika, kurā attēla veidošanā izmanto uz rāmja uzstieptu smalka materiāla (piemēram, zīda, mākslīgas šķiedras) sietu. Šādā tehnikā veidots attēls.
tuša Grafikas tehnika, kurā izmanto šādu suspensiju vai šķīdumu. Grafikas darbs, kas veidots šādā tehnikā.
zīmulis Grafikas tehnika, kurā izmanto zīmuli. Šādā tehnikā darināts darbs.
Lietišķā grafika Grafikas veids - praktiski izmantojamu darbu (piemēram, pastmarku, etiķešu, vērtspapīru) gatavošana.
atslēga Grafiska zīme nošu sistēmā, kas nosaka skaņu augstumu un nosaukumu līnijkopā.
rakstība Grafiskas zīmes un to izmantošanas paņēmieni valodas vienību attēlošanai un teksta vienību saistīšanai un atdalīšanai.
hieroglifs Grafisks simbols, kas apzīmē jēdzienu, vārdu vai skaņu grupu, retāk atsevišķu skaņu.
publikācija Grāmata, brošūra, arī raksts, kas iespiests grāmatā vai periodiskā izdevumā.
rokasgrāmata Grāmata, kas satur galveno, nepieciešamo informāciju par kādu nozari un ir paredzēta praktiskam mērķim.
rokasgrāmata Grāmata, kas tiek bieži lasīta. Grāmata, kas dziļi ietekmē.
grāmatzīme Grāmatas īpašuma zīme - neliels grafikas mākslas darbs, kas darināts kādā no estampa tehnikām un ko ielīmē grāmatas priekšējā vāka iekšpusē.
apakštituls Grāmatas papildu virsraksts, kas titullapā atrodas zem galvenā virsraksta.
gramatiķis Gramatikas (1) speciālists.
pieļāvums Gramatikas kategorija, kas izsaka darbības, stāvokļa īstenojumu, norādot uz iemeslu, cēloni, kura dēļ šāds īstenojums varētu nebūt.
morfoloģija Gramatikas nozare, kas pētī vārdu gramatisko struktūru, vārdu formas un to gramatiskās nozīmes, vārdu pārmaiņu likumus un līdzekļus.
sintakse Gramatikas nozare, kas pētī vārdu savienojumu, teikumu, teksta gramatisko struktūru.
Mēra attieksme Gramatiska attieksme, kas atspoguļo darbības vai īpašības apjomu, pakāpi.
Veida attieksme Gramatiska attieksme, kas raksturo darbības, stāvokļa veidu.
laiks Gramatiska kategorija, kas atspoguļo attieksmi pret tagadni, pagātni, nākotni.
skaitlis Gramatiska kategorija, kas atspoguļo nojēgumu par ko vienu (retāk diviem, trim), pretstatot to nojēgumam par vairākiem, daudziem.
Vārdu šķira Gramatiska kategorija, kas atspoguļo noteiktas vārdu grupas kopējās formas, nozīmes un sintaktiskā lietojuma īpašības. Arī attiecīgā vārdu grupa. Vārdšķira.
Vārdu šķira Gramatiska kategorija, kas atspoguļo noteiktas vārdu grupas kopējās formas, nozīmes un sintaktiskā lietojuma īpašības. Arī attiecīgā vārdu grupa. Vārdšķira.
vārdšķira Gramatiska kategorija, kas atspoguļo noteiktas vārdu grupas kopējās formas, nozīmes un sintaktiskā lietojuma īpašības. Arī attiecīgā vārdu grupa. Vārdu šķira.
Salīdzināmā pakāpe Gramatiska kategorija, kas atspoguļo salīdzinājumu, gradāciju.
Salīdzināmā pakāpe Gramatiska kategorija, kas atspoguļo salīdzinājumu, gradāciju.
priekšmetiskums Gramatiska kategorija, kas ietvei priekšmeta īpašību piešķiršanu īstenības objektiem.
locījums Gramatiska kategorija, kas izsaka attiecības starp priekšmetiem, parādībām, procesiem u. tml. Šīs kategorijas forma.
izteiksme Gramatiska kategorija, kas izsaka darbības attieksmi pret īstenību.
pagātne Gramatiskais laiks, kas izsaka darbības vai stāvokļa pastāvēšanu pirms runas momenta.
tagadne Gramatiskais laiks, kas izsaka darbības vai stāvokļa pastāvēšanu runas momentā.
nākotne Gramatiskais laiks, kas izsaka darbības vai stāvokļa sākšanos, pastāvēšanu pēc runas momenta.
fleksija Gramatiskas (vārda) izmaiņas. Arī galotne (vārdam).
teikums Gramatiski saistītu vārdu savienojums vai atsevišķs vārds, kas izsaka relatīvi pabeigtu domu.
debets Grāmatvedības grāmatā - konta kreisā lappuse, kurā ieraksta summas, kas iemaksātas kontā, kā arī parādus un izdevumus, kas attiecināti uz šo kontu.
grāmatvedis Grāmatvedības speciālists. Darbinieks (uzņēmumā, iestādē), kas veic grāmatvedības funkcijas.
pildītājs Graudains materiāls, akmens šķembu kopums u. tml., kas ietilpst betona pamatsastāvā.
kopiekūlums Graudaugu, pākšaugu raža, kas iegūta pēc izkulšanas (parasti saimniecībā, rajonā).
pelavas Graudaugu, tauriņziežu, graudzāļu kulšanas, graudu tīrīšanas atkritumproduktu kopums (saberztas lapas, smalkas salmu daļas, akoti, graudu apvalki, nezāļu sēklas u. tml.).
plēksnenis Grauds, kas neizbirst no zieda plēksnēm un parasti ir saaudzis ar tām.
Sīkmaluma (arī sīka maluma) milti Graudu milti, kas nesatur graudu apvalkus vai arī satur tos nelielā daudzumā.
Sīka maluma (arī sīkmaluma) milti Graudu milti, kas nesatur graudu apvalkus vai arī satur tos nelielā daudzumā.
Rupja maluma (arī rupjmaluma) milti Graudu milti, kas satur daudz graudu apvalku vielu.
Rupjmaluma (arī rupja maluma) milti Graudu milti, kas satur daudz graudu apvalku vielu.
Rupjmaluma (arī rupja maluma) milti Graudu milti, kas satur daudz graudu apvalku vielu.
Rupja maluma (arī rupjmaluma) milti Graudu milti, kas satur daudz graudu apvalku vielu.
tipčaks Graudzāļu dzimtas augs (stepes zonā), kam ir šauras lapas un kas aug blīvos.
ciņusmilgas Graudzāļu dzimtas daudzgadīgi augi, kas veido blīvus cerus.
ūdenszāle Graudzāļu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs, kas aug seklā ūdenī vai slapjās, mitrās vietās un kam ir ložņājošs saknenis un ziedkopa - šaura vai plaša, gara skara.
melnplauka Graudzāļu slimība, kas pilnīgi iznīcina graudu.
sagrauzdēt Grauzdējot pagatavot (ko), grauzdējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi, ar kādas īpašības.
izgrauzdēt Grauzdējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
uzgrauzdēt Grauzdējot panākt, ka (kas), parasti ātri, iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
pārgrauzdēt Grauzdējot pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
restēt Grauzdēt (pārtikas produktus).
slēpacis Grauzēju kārtas dzīvnieks, kam raksturīgs biezs, mīksts apmatojums, reducējušās acis, kuras atrodas zem ādas, un kas dzīvo augsnē izraktās alās.
matgrauzis Grauzējutu kārtas kukainis, kas parazitē uz zīdītājiem.
Aprimusi grava Grava, kas tālāk vairs neveidojas.
Darbīga grava Grava, kas turpina veidoties.
vecgrava Gravas attīstības pēdējā stadija - ar velēnotām nogāzēm izveidojusies plata, lēzena ieleja, kas parasti ir noaugusi ar krūmājiem un var būt sausa vai ar īslaicīgu ūdensteci.
bojeviks Grāvējs (piemēram, kinofilma, vieglās mūzikas skaņdarbs).
robežgrāvis Grāvis, kas atrodas gar (kādas teritorijas) robežu vai sadala to divās paralēlās joslās.
šķērsgrāvis Grāvis, kas ir, parasti perpendikulāri, savienots ar galveno grāvi.
savācējgrāvis Grāvju sistēmas novadošās daļas grāvis, kas uzņem susinātājdrenu, susinātājgrāvju ūdeņus.
iela Grēda (parasti malkas, kokmateriālu).
sters Grēdās sakrautu kokmateriālu (parasti malkas, žagaru) mērvienība - 1 kubikmetrs materiāla (ieskaitot gaisa spraugas).
skriemelis Gredzenveida kauls, kas sastāv no ķermeņa, loka un vairākiem izaugumiem, pie kuriem piestiprināti muskuļi.
slēdzējmuskulis Gredzenveida muskalis, kas aptver organisma dabiskās atveres vai atrodas orgānu sienās un saraujoties noslēdz vai sašaurina šīs atveres.
sfinkters Gredzenveida muskulis, kas saraujoties noslēdz vai sašaurina (kā) atveri.
kontaktgremošana Gremošana, kas noris zarnās, dažādām vielām saskaroties ar zarnu epitēlija šūnām.
Siekalu dziedzeri Gremošanas orgāni, kas izstrādā siekalas un ievada tās mutes dobumā.
zarnas Gremošanas trakta daļa, kas turpinās aiz kuņģa līdz anālajai atverei.
peņuārs Grezns sieviešu rīta tērps, kas šūts no viegla auduma.
darbība Gribas izpaudums, kam saskaņā ar likumu ir tiesiskas sekas.
Kaila grīda Grīda, kas nav ne ar ko pārklāta, apsegta.
Kaila grīda Grīda, kas nav ne ar ko pārklāta, apsegta.
Plika (biežāk kaila) grīda Grīda, kas nav ne ar ko pārklāta, apsegta.
paklājs Grīdas segums (parasti cīņas sportā, vingrošanā), kas ir paredzēts sportistu pasargāšanai no traumām treniņos un sacensībās.
relīns Grīdu segmateriāls, kas izgatavots no gumijas. Gumijas linolejs.
linolejs Grīdu segmateriāls, kas izgatavots no impregnēta, ar plastiskas masas virskārtu pārklāta izturīga auduma.
plafons Griesti vai griestu daļa, kas rotāti ar gleznojumiem vai ciļņiem. Vispārējā griestu dekoratīvā kompozīcija (gleznojumi, ciļņi, ornamentāli veidojumi, arhitektoniskā dalījuma elementi u. tml.).
starpgriesti Griesti, kas sadala, parasti celtni, atsevišķos stāvos, atsevišķās telpās.
ševers Griezējinstruments - zobrats vai zobstienis, kura zobu virsmā ir ieveidotas sīkas rievas ar asām malām cita zobrata sagataves gludai apstrādei.
plirkšķis Griezīga, parasti augsta, skaņa, kas rodas, piemēram, metāla priekšmetam beržaties gar ko, plīstot audumam.
žvarksts Griezīgs troksnis, kas rodas, piemēram, metāla priekšmetiem saskaroties citam ar citu, atsitoties pret ko.
blarkšķis Griezīgs troksnis, kas rodas, piemēram, skārda traukiem dauzoties citam pret citu, strauji aizveroties stikla durvīm, logiem.
plarkšķis Griezīgs, nevienmērīgs troksnis, kas rodas, piemēram, darbojoties motoram, arī kam plīstot, sprāgstot.
švirksts Griezīgs, paskarbs troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas strauji deg, izplatās no kā degoša, tiek stipri karsēts, arī berzts, plēsts, strauji lido.
larkšķis Griezīgs, skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, darbojoties rotējošām iekārtām, metāla priekšmetiem sitoties citam pret citu.
siluetgriezums Griezums (kādā materiālā), kas veido (kā) siluetu (3).
uzgriezt Griežot (iekārtas, ierīces) vadības elementu, panākt, būt par cēloni, ka (kas) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
līdzināt Griežot panākt, ka (kas, piemēram, mati) kļūst vienāds, līdzens.
iešņāpt Griežot vai kasot ieveidot (kādā virsmā, piemēram, svītru, tekstu, attēlu).
bliņas Griķu miltu pankūkas.
Grīšļu pūslītis bot Grīšļu orgāns, kas izveidojies no sedzējplēksnes, tās malām saaugot, un aptver auglenīcu.
savelt Grozot, izraisot riņķveida kustību, panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (kas, parasti augi, to daļas) sajaucas, izveido nevēlamu kopumu.
pārklājgrunts Grunts, kas atrodas virs kā.
izlūkgrupa Grupa, kas izlūko (1).
Veselības grupa Grupa, kura izveidota īpašām fiziskās kultūras nodarbībām, kas paredzētas veselības uzlabošanai.
klasifikācija Grupēšana, dalīšana pēc noteikta viedokļa, atbilstoši noteiktiem nosacījumiem. Sistēma, kas izveidojas šādas grupēšanas, dalīšanas rezultātā.
ciets Grūti sakožams (par pārtikas produktiem).
Pārnēsāta grūtniecība Grūtniecība, kas ilgst vairāk par 42 nedēļām.
kahetieši Gruzīni, kas dzīvo Austrumgruzijā, Kahetijas vēsturiskā novada teritorijā.
pēlis Gultas maiss, kas parasti ir pildīts ar dūnām.
starpgultnis Gultnis, kas atrodas, darbojas starp (kā) detaļām, elementiem.
sagulēt Guļot saburzīt, padarīt nekārtīgu, neizskatīgu (savu apģērbu, matus). Guļot pieļaut, ka (kas, parasti seja) kļūst neizskatīgs, ka (tajā) rodas iespiedumi.
jēlgumija Gumija, kas vēl nav vulkanizēta.
ūdensgundega Gundegu dzimtas ūdensaugs, kam raksturīgi balti ziedi ar dzelteniem plankumiem pie vainaglapas pamatnes, peldošas un zemūdens vai tikai zemūdens lapas, kas dalītas šauros segmentos.
atdzerties Gūt pilnīgu (parasti estētisku) baudījumu. Apmierināt alkas (pēc kā).
hidroģenerators Ģenerators, kas no hidrauliskās turbīnas saņemto mehānisko enerģiju pārvērš elektroenerģijā.
mendelisms Ģenētikas nozare, kas ar ģenētiskās analīzes metodi pētī pazīmju iedzimšanu.
mutaģenēze Ģenētikas nozare, kas pētī mutāciju (1) rašanās procesu.
radioģenētika Ģenētikas nozare, kas pētī paaugstinātas radioaktivitātes ietekmi uz iedzimtību.
ģenētiķis Ģenētikas speciālists.
transkripcija Ģenētiskas informācijas pārnese molekulas sintezēšanās procesā.
Dalāmais ģenitīvs Ģenitīvs, kas izsaka mēra, apjoma attieksmes starp diviem lietvārdiem.
ģeobotāniķis Ģeobotānikas speciālists.
repers Ģeodēzija - apvidū nostiprināta zīme ar nemainīgu augstumu (piemēram, stabs), kas noder par atbalsta vai pārbaudes punktu nivelēšanā.
topogrāfija Ģeodēzijas un kartogrāfijas nozare, kas izstrādā metodes apvidus virsmu uzmērīšanai un attēlošanai plānā vai kartē.
menzula Ģeodēzisks instruments, kas sastāv no statīva, paliktņa un dēļa un ko izmanto apvidus uzmērīšanai.
meteoroloģija Ģeofizikas nozare, kas pētī atmosfēru un tās fizikālos procesus.
magnetometrija Ģeofizikas nozare, kas pētī magnētisko lauku.
aktinometrija Ģeofizikas nozare, kas pētī Saules staru enerģiju Zemes atmosfērā.
hidrofizika Ģeofizikas nozare, kas pētī ūdens fizikālās īpašības un procesus, kuri noris hidrosfērā.
seismoloģija Ģeofizikas nozare, kas pētī zemestrīces un ar tām saistītās parādības.
ģeofiziķis Ģeofizikas speciālists.
Fiziskā ģeogrāfija Ģeogrāfijas dabaszinātnisko nozaru kopums, kas pētī Zemes ģeogrāfisko apvalku, tā sastāvdaļas un teritoriālos dabas kompleksus.
reģionpētniecība Ģeogrāfijas nozare, kas kompleksi pētī reģionus.
glacioloģija Ģeogrāfijas nozare, kas pētī apledojumus.
Ekonomiskā ģeogrāfija Ģeogrāfijas nozare, kas pētī sabiedriskās ražošanas izvietojumu, tās attīstības apstākļus un īpatnības dažādās zemēs un rajonos.
Transporta ģeogrāfija Ģeogrāfijas nozare, kas pētī transportu.
okeanogrāfija Ģeogrāfijas nozare, kas pētī ūdens vides fizikālās un ķīmiskās īpašības, fizikālo un ķīmisko procesu un parādību likumsakarības pasaules okeānā.
Fiziskā ģeogrāfija Ģeogrāfijas nozare, kas pētī Zemes apvalku (litosfēru, hidrosfēru, atmosfēru, biosfēru).
okeanoloģija Ģeogrāfijas nozaru kopums, kas pētī fizikālos, ķīmiskos, ģeoloģiskos un bioloģiskos procesus pasaules okeānā.
topogrāfija Ģeogrāfisko (apvidus) pazīmju kopums, kas ģeogrāfiski raksturo kādu apdzīvotu vietu vai administratīvi teritoriālu vienību.
struktūrģeoloģija Ģeoloģijas novirziens, kas pētī iežu saguluma formas, to tektoniskās pārmaiņas, izvietojumu Zemes garozā.
radioģeoloģija Ģeoloģijas nozare, kas pētī atomu kodolu dabisko pārvērtību likumības Zemes garozā un šo pārvērtību izpausmi ģeoloģiskajos procesos.
petrogrāfija Ģeoloģijas nozare, kas pētī iežu mineraloģisko, ķīmisko sastāvu un ģeoloģiskās īpatnības.
hidroģeoloģija Ģeoloģijas nozare, kas pētī pazemes ūdeņus.
vulkanoloģija Ģeoloģijas nozare, kas pētī vulkānus, to izcelšanos, izplatību, uzbūvi, izvirdumus, kā arī pēcvulkāniskās darbības īpatnības un likumības u. tml. vulkānisma izraisītās parādības.
stratigrāfija Ģeoloģijas nozare, kas pētī Zemes garozas slāņu veidošanās vēsturisko secību un izplatību.
tektonika Ģeoloģijas nozare, kas pētī Zemes garozas uzbūvi, kustības, deformāciju.
seismotektonika Ģeoloģijas nozare, kas pētī zemestrīču rašanās ģeoloģiskos nosacījumus.
Ģeohronoloģiska vienība Ģeoloģiskā laika vienība, kas apzīmē iežu vai ģeoloģisko notikumu relatīvo vai absolūto vecumu.
Ģeohronoloģiska vienība Ģeoloģiskā laika vienība, kas apzīmē iežu vai ģeoloģisko notikumu relatīvo vai absolūto vecumu.
struktūrforma Ģeoloģiska parādība, kas tieši veido (kā) struktūru.
nogulumi Ģeoloģiski senas iežu nogulas, kas dažādu procesu rezultātā var būt ievērojami pārveidotas, salīdzinot ar sākotnējo stāvokli.
Eksogēnie procesi Ģeoloģiskie procesi, kas noris zemes virspusē.
Endogēnie procesi Ģeoloģiskie procesi, kas noris zemeslodes iekšienē.
inversija Ģeometrijā - transformācija, kas attēlo riņķa iekšpusi par riņķa ārpusi, un otrādi.
Tēlotāja ģeometrija Ģeometrijas nozare, kas grafiski attēlo plaknē telpiskas figūras un ķermeņus.
Tēlotāja ģeometrija Ģeometrijas nozare, kas grafiski attēlo plaknē telpiskas figūras un ķermeņus.
planimetrija Ģeometrijas nozare, kas pētī figūras, kuras atrodas vienā un tajā pašā plaknē.
stereometrija Ģeometrijas nozare, kas pēti telpiskas figūras.
trigonometrija Ģeometrijas nozare, kas pētī trigonometriskās funkcijas un to izmantojumu ģeometrijā.
pamats Ģeometriskas figūras elements - līnija vai plakne, kas ir perpendikulāra figūras augstumam.
sferoīds Ģeometrisks ķermenis, kas izveidojas, elipsei rotējot ap savu mazo asi.
konuss Ģeometrisks ķermenis, kas veidojas, taisnleņķa trijstūrim griežoties ap vienu no savām katetēm.
daudzskaldnis Ģeometrisks ķermenis, ko ierobežo vairākas plaknes.
morfometrija Ģeomorfoloģijas nozare, kas kvantitatīvi raksturo reljefa elementus, formas un tipus.
orogrāfija Ģeomorfoloģijas nozare, kas pētī Zemes virsas reljefa formas, to konfigurāciju, izmērus, virzienu.
ģeopolitiķis Ģeopolitikas piekritējs.
mantija Ģeosfēra, kas atrodas starp litosfēru un Zemes kodolu.
ievilkt Ģērbjot, aujot (ko), ievirzīt (rokas piedurknēs, kājas apavos).
ģermānists Ģermānistikas speciālists.
sakši Ģermāņu cilšu grupa, kas aptuveni no 3. līdz 9. gadsimtam dzīvoja starp Elbu un Reinu. Šīs cilšu grupas piederīgie.
teitoņi Ģermāņu ciltis, kas 2. gadsimta beigās iebruka Romas valdījumos. Šo cilšu piederīgie.
angļi Ģermāņu cilts, kas 5. gadsimtā pārcēlās uz Angliju.
Kolhoznieku sēta Ģimenes un darba apvienība, kas kopīgi apsaimnieko savu piemājas zemes gabalu, balstoties uz kolhoza sociālistisko īpašumu un piedaloties kolhoza sabiedriskajā saimniecībā.
priekšhalle Halle, kas atrodas priekšā citām telpām (parasti baznīcās, pilīs). Priekšējā halle.
Divrindu harmonikas Harmonikas ar divām taustiņu rindām.
Divrindu harmonikas Harmonikas ar divām taustiņu rindām.
Vienrindas harmonikas Harmonikas ar vienu taustiņu rindu.
ermonikas Harmonikas.
akordeons Harmoniku tipa mūzikas instruments ar taustiņu klaviatūru labajai un pogu klaviatūru kreisajai rokai.
heliotehniķis Heliotehnikas speciālists.
emulsija Heterogēna sistēma, kas sastāv no sīkiem šķidruma pilieniem, kuri iejaukti kādā citā šķidrumā.
vārsts Hidrauliskas vai pneimatiskas sistēmas elements darbvietas plūsmas regulēšanai.
hidroakustiķis Hidroakustikas speciālists.
hidrodinamika Hidromehānikas nozare, kas pētī šķidrumu un gāzu kustību un mijiedarbību ar tajos iegremdētiem ķermeņiem vai ar cauruļvadu sienām.
hidrotehniķis Hidrotehnikas speciālists.
pārgāzne Hidrotehniska būve vai būves daļa, kas šķērso ūdens plūsmu un kam pāri plūst ūdens.
padambējums Hidrotehniskas būves sastāvdaļa, kas ir izveidota zem (kā), arī (kam) apakšā.
sifonoforas Hidrozoju apakšklase, kurā ietilpst polimorfiskas kolonijas veidojoši caurspīdīgi, līdz 3 metriem gari jūras dzīvnieki. Šis apakšklases dzīvnieki.
psihohigiēna Higiēnas nozare, kas izstrādā pasākumus psihisko slimību novēršanai.
Radiācijas higiēna Higiēnas nozare, kas pētī jonizējošā starojuma iedarbību uz cilvēka organismu un izstrādā pasākumus aizsardzībai pret šo starojumu.
Uztura higiēna Higiēnas nozare, kas pētī racionāla uztura problēmas.
siltumradis Hipotētiska substance, kas nosaka vielas temperatūru (dabaszinātnēs līdz 19. gadsimta sākumam).
pamatvaloda Hipotētiska valoda, kas pastāv pirms divu vai vairāku cilmes ziņā radniecīgu valodu rašanās.
pirmvaloda Hipotētiska valoda, kas pastāv pirms divu vai vairāku cilmes ziņā radniecīgu valodu rašanās. Kopvaloda, pamatvaloda.
kopvaloda Hipotētiska valoda, kas pastāv pirms divu vai vairāku cilmes ziņā radniecīgu valodu rašanās. Pirmvaloda, pamatvaloda.
ēters Hipotetiska vide, kas aizņem pasaules telpu un brīvo telpu starp ķermeņiem.
siltumnāve Hipotētiska visu enerģijas veidu pārvēršanās siltuma enerģijā, kas vienmērīgi sadalās Visumā, kur pēc tam izbeidzas visi makroskopiskie procesi.
vairodziņš Hitīna, ragvielas vai kaula veidojums, kas klāj dzīvnieku (kukaiņu, rāpuļu, putnu) ķermeni vai tā daļu.
svīta Horeogrāfijā - kompozīcija, kas sastāv no vairākām dejām par vienu tēmu.
horeogrāfs Horeogrāfijas speciālists. Horeogrāfiskas kompozīcijas autors.
deja Horeogrāfiskās mākslas veids, kura galvenie izteiksmes līdzekļi ir ķermeņa harmoniskas kustības, kas ritmiski izkārtotas noteiktā kompozīcijā, tempā, dinamikā.
tūre Horeogrāfiskas norises daļa - noteiktu kustību, darbību kopums. Arī dejotāja apgrieziens.
terase Horizontāla vai mazliet slīpa, līdzena zemes virsas forma, kas ir izveidojusies ieleju nogāzēs, upju, ezeru, jūru krastos vai ierīkota mākslīgi (dārzkopībai, zemkopībai) un ko no citām šādām formām šķir krauja.
līmenis Horizontāla virsma, kas rāda attālumu augstumā (no kā). Horizontāla virsma, ko izmanto (kā) augstuma raksturošanai.
insulīns Hormons, ko izstrādā aizkuņģa dziedzeris un kas regulē ogļhidrātu maiņu organismā.
sabors Horvātijas Sociālistiskās Republikas parlaments.
hronists Hronikas (1) autors.
hronists Hronikas (2) autors.
lepra Hroniska vispārēja infekcijas slimība, kas bojā galvenokārt ādu un nervu sistēmu.
humorists Humoreskas (1) autors.
Subjektīvais ideālisms Ideālisma paveids, kas par visa pamatu uzskata cilvēka individuālo apziņu, viņa sajūtas, priekšstatus un gribu.
Subjektīvais ideālisms Ideālisma paveids, kas par visa pamatu uzskata cilvēka individuālo apziņu, viņa sajūtas, priekšstatus un gribu.
Objektīvais ideālisms Ideālisma paveids, kas par visa pamatu uzskata ideju, garu, kurš eksistē neatkarīgi no matērijas un atrodas ārpus cilvēka apziņas.
Objektīvais ideālisms Ideālisma paveids, kas par visa pamatu uzskata ideju, garu, kurš eksistē neatkarīgi no matērijas un atrodas ārpus cilvēka apziņas.
plurālisms Ideālistiska koncepcija, pēc kuras viss esošais sastāv no daudzām viennozīmīgām būtībām, kas nav reducējamas uz vienu principu.
metafizika Ideālistiskajā filozofijā - mācība par esošā būtību, kas pastāv ārpus jutekliskās pieredzes.
intuīcija Ideālistiskajā filozofijā - mistiska spēja izzināt patiesību bez iepriekšējas zinātniskas pieredzes un loģiskiem slēdzieniem.
kontemplācija Ideālistiskajā filozofijā, reliģijā - intuitīva, emocionāli mistiska domas darbība, kas saista apziņu ar garīgo esamību.
intelektuālisms Ideālistiskās filozofijas novirziens, kas galveno nozīmi pasaules izzināšanā piešķir intelektam, metafiziski ignorējot praksi.
iracionālisms Ideālistiskās filozofijas virziens, kas ierobežo vai noliedz racionālas izziņas iespējas un aizstāj to, piemēram, ar intuīciju, instinktu, ticību.
intuitīvisms Ideālistiskās filozofijas virziens, kas par vienīgo izziņas līdzekli uzskata intuīciju.
neokantisms Ideālistiskās filozofijas virziens, kas radās 19. gadsimta otrajā pusē un attīsta Imanuela Kanta filozofijas ideālistiskos un metafiziskos elementus.
kreacionisms Ideālistisks bioloģijas virziens, kas organiskās pasaules izcelšanos un daudzveidību izskaidro ar dievišķo radīšanu.
enerģētisms Ideālistisks filozofijas novirziens, kas apgalvo, ka kustība pastāv bez matērijas, un kas visas dabas parādības reducē uz enerģiju, kurai nav materiālas bāzes.
deisms Ideālistisks filozofisks uzskats (17. un 18. gadsimtā), kas dievu vai dievišķu spēku atzīst par pasaules pirmcēloni, bet noliedz dievu kā personību un viņa iejaukšanos dabā un sabiedrībā.
personālisms Ideālistisks mūsdienu filozofijas virziens, kas pasauli uzskata par garīgu būtņu kopumu, kuru vada augstāka dievišķa persona.
pedoloģija Ideālistisks psiholoģijas un pedagoģijas virziens (izveidojies 19. un 20. gadsimta mijā), kas centās mehāniski apvienot bērna psihiskās attīstības psiholoģisko, anatomiski fizioloģisko, bioloģisko un socioloģisko izpratni.
apriorisms Ideālistisks uzskats, saskaņā ar kuru telpa, laiks, cēlonība ir formas, kas piemīt cilvēka apziņai neatkarīgi no viņa pieredzes.
skandināvisms Idejiski politisks strāvojums (Skandināvijas zemēs 19. gadsimtā), kas propagandēja idejas par Skandināvijas zemju apvienošanos.
romantisms Idejisks un mākslas virziens (Eiropā un Amerikas Savienotajās Valstīs 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē), kas centās atrast jaunus sociālus un estētiskus ideālus, vērsās pret racionālismu, priekšplānā izvirzīja cilvēka garīgo dzīvi, individuālos pārdzīvojumus.
antikomunisms Ideoloģija un politika, kas ir vērsta pret komunistisko teoriju un praksi.
šovinisms Ideoloģijas un politikas princips, kas izpaužas nāciju savstarpējās neuzticēšanās un savstarpēja nacionāla naida izraisīšanā, vienas nācijas (it īpaši lielākās) izcelšanā pār citām, citu tautu pakļaušanā.
papisms Ideoloģisks strāvojums, kas atbalsta pāvesta politisko varu.
hloroplasti Ieapaļi vai ovāli augu šūnu veidojumi, kas satur hlorofilu.
kāpnes Iebūvē (celtnē), kas sastāv no vairākiem pakāpieniem un noder satiksmei starp celtnes stāviem vai tās atsevišķiem dažāda augstuma posmiem.
trepes Iebūvē (celtnē), kas sastāv no vairākiem pakāpieniem un noder satiksmei starp celtnes stāviem vai tās atsevišķiem dažādiem augstuma posmiem. Kāpnes (1).
miertiesnesis Iecelta amatpersona, kas iztiesā civillietas un krimināllietas miertiesā.
imigrants Ieceļotājs ārvalstnieks, kas apmetas citā valstī uz pastāvīgu dzīvi.
vadība Iedarbība, iedarbību kopums, kas izraisa, nodrošina (fizikālas, tehniskas, bioloģiskas sistēmas, norises) funkcionēšanu, darbošanos kādā veidā.
nogriezt Iedarbinot (parasti pagriežot) regulatoru, panākt, ka (kas) kādā iekārtā, ierīcē noslīd zemāk vai samazinās, noslīdot zemāk.
savienot Iedarbinot tehniskos līdzekļus, panākt, ka (kāds) var pārraidīt informāciju (kādam cilvēkam, uz kādu vietu u. tml.). Kļūt tādam, kas ar iedarbinātu tehnisku līdzekļu palīdzību var pārraidīt informāciju (kādam cilvēkam, uz kādu vietu u. tml.).
susināt Iedarbojoties ar siltumu, gaisa plūsmu, panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst sauss vai sausāks. Arī žāvēt.
atrasties Iedomājies sevi (par to, kas patiesībā nav).
Mūžīgais dzinējs Iedomāta ierīce, kas spēj nemitīgi darboties, nesaņemot enerģiju no ārienes vai arī saņemot enerģiju, kas rodas no temperatūras starpības starp ierīci un siltāko apkārtējo vidi.
Skatiena (arī skata) līnija Iedomāta līnija, kas savieno novērotāju un novērojamo objektu.
Skata (arī skatiena) līnija Iedomāta līnija, kas savieno novērotāju un novērojamo objektu.
meridiāns Iedomāta planētas virsas riņķa līnija, kas savieno tās abus polus un taisnā leņķī šķērso ekvatoru.
paralēle Iedomāta riņķa līnija, kas veidojas, zemes (debess ķermeņa) virsu šķeļot pa ekvatoram paralēlu plakni.
Vidējā Saule Iedomāta Saule, kas, ar vienmērīgu ātrumu pārvietodamās pa debess ekvatoru patiesās Saules virzienā, gada laikā veic pilnu apgriezienu (360°).
apledojums Iedus kārta, kas apklāj kādu virsmu.
diatēze Iedzimta vielmaiņas procesu anomālija, kas izpaužas organisma patoloģiskās reakcijās un nosliecē uz dažām slimībām.
Ģenētiskais (arī iedzimtības) kods Iedzimta, mantota nukleīnskābes molekulās šifrēta informācijas sistēma, kas konsekventi realizējas (dzīvnieku, augu, mikroorganismu) nukleotīdos.
pamatiedzīvotāji Iedzīvotāji, kas (kādā teritorijā) pieder pie galvenās, parasti lielākās, nācijas, tautas, tautības. Arī pirmiedzīvotāji.
aborigēni Iedzīvotāji, kas no seniem laikiem dzīvo kādā zemē, apvidū. Iezemieši, pirmiedzīvotāji.
vietējs Iedzīvotājs, kas dzīvo noteiktā vietā, teritorijā.
dispanserizācija Iedzīvotāju medicīniskās apkalpošanas metode, kas apvieno profilaktisko un ārstniecības darbu. Process --> dispanserizēt.
smēķēt Ieelpot tabakas, arī citu narkotisku vielu dūmus, piemēram, no cigaretes, pīpes.
iebrokastot Ieēst brokastis.
nūjiņa Iegarenas tormas pārtikas produkts.
drumlini Iegareni, parasti lielās grupās sastopami, ledāja kustības virzienā orientēti pauguri, kas veidoti no morēnas materiāla.
sagrūst Iegrūst (kur iekšā, parasti rokas, kājas).
Dārgi samaksāt Iegūt, panākt (ko) ar lielām pūlēm, grūtībām, arī upuriem. Izjust savas vai cita rīcības negatīvās sekas.
vēdersiksna Iejūga sastāvdaļa - siksna, kas, izstiepta zem zirga vēdera, savieno abas ilksis.
ievadiekārta Iekārta (parasti skaitļotājā), kas ievada (tajā) informāciju.
manipulators Iekārta, ar ko no attāluma veic kādas darbības un kas parasti atveido roku kustības.
piekare Iekārta, detaļa, kas paredzēta (kā) piekāršanai.
slāpētājs Iekārta, ierīce u. tml., kas (ko) absorbē. Absorbētājs.
slāpētājs Iekārta, ierīce u. tml., kas (ko) slāpē (2).
tarkšķis Iekārta, ierīce u. tml., kas darbojoties rada šādu troksni.
tausts Iekārta, ierīce u. tml., kas tiešā vai netiešā kontaktā iegūst informāciju par (kā) formu, fizikālām īpašībām u. tml.
slogs Iekārta, ierīce, detaļa, kas (piemēram, kādā konstrukcijā) rada un nodrošina nepieciešamo, pastāvīgo spēku, spriegumu.
pūtējs Iekārta, ierīce, kas ar gaisa plūsmu pārvieto (ko).
radiokompass Iekārta, kas automātiski uzrāda lidaparātā vai kuģī uztvertās raidstacijas virzienu.
priekšvērpējs Iekārta, kas padara šķiedru lenti tievāku un grodāku.
palīgiekārta Iekārta, kas palīdz nodrošināt galvenās iekārtas, ierīces u. tml., to sistēmas darbību, funkcijas, arī galvenās darbības veikšanu.
papildiekārta Iekārta, kas papildina kādu citu iekārtu, ierīci u. tml., to sistēmu.
mikrofons Iekārta, kas pārvērš skaņas signālus elektriskajos signālos.
pastiprinātājs Iekārta, kas pastiprina saņemto jaudu, izmantojot papildu enerģijas avotu.
kodoliekārta Iekārta, kas ražo kodolenerģiju.
slips Iekārta, kas sastāv no ratiņiem un ūdenī slīpi iegremdētām sliedēm un kas ir paredzēta kuģu izcelšanai no ūdens vai to nolaišanai ūdenī.
bortiekārta Iekārta, kas uzstādīta transportlīdzeklī (parasti lidaparātā).
Lampu ģenerators Iekārta, kurā iegūst elektromagnētiskas svārstības ar elektronu lampām.
atmiņa Iekārtas (parasti automāta) daļa, kas fiksē informāciju.
kontakttīkls Iekārtu sistēma, kas pievada elektrisko enerģiju transportlīdzekļiem pa slīdošu kontaktu no kontaktvada.
piedzīt Iekasēt (naudu), parasti piespiedu kārtā.
iedzīt Iekasēt (naudu), parasti piespiedu kārtā. Piedzīt.
ievākt Iekasēt (naudu).
sakasēt Iekasēt (no vairākiem, daudziem).
pamatot Iekļaut spriedumu, domu kopumā faktus, cēloņus, loģiskus slēdzienus u. tml., kas pierāda (kā) patiesumu, nepieciešamību.
skart Iekļaut, aplūkot (piemēram, tekstā, pētījumā, domās), parasti bez plašākas, dziļākas analīzes, sīkāka iztirzājuma.
apdobe Iekopta vieta ap koku vai krūmu, kas aptuveni atbilst sakņu izplatības joslai.
kodols Iekšējā (augļa, sēklas) daļa, kas ietverta cietā apvalkā.
aknas Iekšējais orgāns (cilvēkam un dzīvniekiem), kas izdala žulti un veic daudzas citas ar vielmaiņu saistītas funkcijas.
iedvesma Iekšējās aktivitātes un jūtu intensitātes palielināšanās, garīgo un fizisko spēku sasprindzinājums, kas pēkšņi paaugstina radošā darba produktivitāti.
perkusija Iekšējo orgānu (parasti medicīniska) izmeklēšana un to stāvokļa novērtēšana pēc skaņas, kas rodas, ja ar piesitieniem izraisa dažādu ķermeņa daļu audu vibrāciju.
sāniela Iela, kas atzarojas no galvenās, lielākās ielas.
šķērsiela Iela, kas šķērso galveno, lielāko ielu vai šķērseniski ir savienota ar to.
paliene Ielejas, arī ezera ieplakas daļa, kas palu laikā pārplūst.
noguldīt Iemaksāt uzglabāšanai (naudu krājkasē, bankā) un saņemt ienākumu (no tās).
noslēpums Iemaņas, zināšanas, metode (kādā profesijā, nozarē), kas ir zināmas tikai vienam vai dažiem.
laužņi Iemauktu sastāvdaļa - darba dzīvniekam mutē liekamā dzelzs, kas parasti sastāv no diviem ar locītavu savienotiem posmiem.
dzenulis Iemesls, apstāklis, kas mudina darboties. Dzinulis.
Iemest vēstuli Iemest vēstuli pastkastītē, lai nosūtītu.
Iemest vēstuli Iemest vēstuli pastkastītē, lai nosūtītu.
Eksistences minimums Ienākumu apjoms, kas nodrošina zināmu dzīves (piemēram, pārtikas, apģērba, kultūras) vajadzību apmierināšanu.
Eksistences minimums Ienākumu apjoms, kas nodrošina zināmu dzīves (piemēram, pārtikas, apģērba, kultūras) vajadzību apmierināšanu.
sinekūra Ienesīgs baznīcas amats (viduslaiku Eiropā), kas nebija saistīts ar konkrētu pienākumu veikšanu.
ieplīsums Ieplēsta vai ieplīsusi vieta. Plaisa, kas radusies plīstot.
iestādīt Iepotēt (bakas).
priekšzināšanas Iepriekš, agrāk apgūtas zināšanas, kas turpmāk ļauj pilnīgāk (ko) uztvert, izprast, veikt.
priekšnojauta Iepriekšēja nojauta. Neskaidrs, intuīcijā pamatots emocionāls stāvoklis, kas saistīts ar kāda nākotnes notikuma gaidām.
agrākais Iepriekšējais. Tāds (tas), kāds (kas) bijis agrāk (2).
reģistrēt Ierakstīt, fiksēt sarakstā, rādītājā u. tml. (piemēram, personvārdus, priekšmetu, parādību nosaukumus). Būt tādam, kurā ir (kas) ierakstīts, fiksēts (par sarakstu, rādītāju u. tml.).
komisārs Ierēdnis, kas izpilda policista funkcijas (pirmsrevolūcijas Krievijā no 18. gadsimta līdz 19. gadsimtam un kapitālistiskajās valstīs).
ģenerators Ierīce (arī parādība dabā), kas pārveido kādu enerģijas veidu citā.
steķi Ierīce (kā, piemēram, zāģējamā materiāla, mucas) uzlikšanai - parasti divi pāri krusteniski sastiprinātu balstu, kas savienoti ar horizontālu koku.
pults Ierīce (parasti paliktnis ar slīpu virsu), kas paredzēta, lai ko (piemēram, grāmatu, notis) novietotu lasīšanai ērtā stāvoklī, leņķī.
multiplikators Ierīce (piemēram, fotoaparātam), kas dod iespēju iegūt vairākas kopijas vienlaicīgi.
Darba orgāns Ierīce (piemēram, mašīnā), kas veic darba operāciju.
Darba orgāns Ierīce (piemēram, mašīnā), kas veic darba operāciju.
nestuves Ierīce (plāksne, kaste u. tml. ar rokturiem), kas paredzēta kā pārnešanai un ar ko parasti strādā divi cilvēki.
kompilators Ierīce (skaitļotājā), kas kompilē (2).
drošinātājs Ierīce (šaujamierocī), kas novērš nejaušu šāvienu.
dzenskrūve Ierīce (ūdens transportlīdzekļos), kas sastāv no lāpstiņām un rumbas.
pārmija Ierīce ar pārstatāmiem sliežu elementiem, kas braucošu sastāvu, lokomotīvi, vagonu novirza pa citu sliežu ceļu.
Elektromagnētiskais sūknis Ierīce elektrības vadītāju šķidrumu pārsūknēšanai, izmantojot magnētiskā lauka mijiedarbību ar strāvu, kas plūst pa šķidrumu.
Elektromagnētiskais sūknis Ierīce elektrības vadītāju šķidrumu pārsūknēšanai, izmantojot magnētiskā lauka mijiedarbību ar strāvu, kas plūst pa šķidrumu.
surdīne Ierīce mūzikas instrumenta skaņas skaļuma mazināšanai, arī tembra maiņai.
Elektriskais krēsls Ierīce nāves soda izpildīšanai ar elektrisko strāvu (parasti Amerikas Savienotajās Valstīs).
stūre Ierīce transportlīdzekļa kustības vadīšanai noteiktā virzienā. Detaļa, kam ir, piemēram, rata, sviras forma un kas ir paredzēta šīs ierīces darbināšanai ar rokām vai kājām.
kopētājs Ierīce, aparāts, kas kopē (3).
spektrofotometrs Ierīce, ar kuru pētī gaismas spektra pārmaiņas, kas rodas, absorbējoties gaismas kūlim, kurš iet caur caurredzamām vai puscaurredzamām vielām.
filtrs Ierīce, arī viela, kas laiž cauri vai aiztur noteikta veida starus, strāvas, daļiņas.
reģenerators Ierīce, iekārta u. tml., kas (ko) reģenerē (Z).
ražotājs Ierīce, iekārta u. tml., kas ražo (ko).
turbīna Ierīce, iekārta u. tml., kas veic darbu, griežoties ap savu asi.
translators Ierīce, iekārta, arī programma, kas vienas programmēšanas valodas elementus pārveido citas valodas ekvivalentos elementos.
ievads Ierīce, iekārta, kas (ko) ievada, ievirza (kur iekšā).
Apsildīšanas (arī siltuma) ķermenis Ierīce, iekārta, kas izstaro siltumu.
Siltuma (arī apsildīšanas) ķermenis Ierīce, iekārta, kas izstaro siltumu.
kompensators Ierīce, iekārta, kas līdzsvaro, novērš (kā) iedarbību.
selektors Ierīce, iekārta, kas reaģē uz noteiktiem signāliem.
translators Ierīce, iekārta, kas uztver elektriskos signālus un automātiski pārraida tos tālāk.
jaucējs Ierīce, ietaise, kas jauc (vielas), veidojot maisījumu.
magazīna Ierīce, ietaise, korpuss, sistēma (kā vienveidīga, piemēram, elementu, datu) ievietošanai. Komplekts, kas ievietots šādā ierīcē, ietaisē, korpusā, sistēmā.
dzirksteļķērājs Ierīce, kas aizkavē dzirksteļu izplūšanu no dūmeņa.
sifons Ierīce, kas aizkavē smakas izplūšanu no kanalizācijas vadiem.
analizators Ierīce, kas analizē kāda kompleksa elementus.
blīvslēgs Ierīce, kas aptver (cilindra) virzuļa kātu un neļauj tvaikam, gāzei izkļūt no cilindra.
telefakss Ierīce, kas ar elektriskajiem signāliem pārraida un uztver rakstītus tekstus, attēlus un atveido tos uz papīra.
elektrofiltrs Ierīce, kas ar elektrisko lauku attīra gāzes no cietu vielu daļiņām vai šķidruma pilieniem.
servokompensators Ierīce, kas atvieglo pilotam lidaparāta stūres pagriešanu, samazinot spiedienu pret stūres rokturi.
gaisma Ierīce, kas dod mākslīgu apgaismojumu.
apgaismojums Ierīce, kas dod mākslīgu gaismu.
drupinātājs Ierīce, kas drupina.
dublieris Ierīce, kas dublē citu ierīci.
protēze Ierīce, kas funkcionāli vai kosmētiski aizstāj trūkstošu ķermeņa daļu.
Gaismas avots Ierīce, kas izstaro vai atstaro gaismu.
modifikators Ierīce, kas maina mašīnas darba gaitu.
rezistordevējs Ierīce, kas maina pretestību fizikāla lieluma ietekmē.
aritmogrāfs Ierīce, kas mehāniski veic aritmētiskās darbības un automātiski reģistrē apstrādājamos skaitļus un darbību rezultātus.
Pjezoelektriskais pārveidotājs Ierīce, kas mehānisko svārstību enerģiju pārvērš elektrisko svārstību enerģijā vai otrādi, izmantojot pjezoelektrisko efektu.
kontakts Ierīce, kas nodrošina šādu vadu saskaršanos, savienojumu.
Šķēru sargs Ierīce, kas novērš defekta rašanos, ja pārtrūkst diegi.
pēdvilcis Ierīce, kas padara (ko, piemēram, ceļu) skaidri saskatāmu, izdala (to uz apkārtējā fona). Marķieris 2 (2).
marķieris Ierīce, kas padara (ko, piemēram, ceļu) skaidri saskatāmu, izdala to (uz apkārtējā fona). Pēdvilcis.
palīgierīce Ierīce, kas palīdz nodrošināt galvenās ierīces, iekārtas u. tml., to sistēmas darbību, funkcijas, arī galvenās darbības veikšanu.
papildierīce Ierīce, kas papildina kādu citu ierīci, iekārtu u. tml., to sistēmu.
rekorders Ierīce, kas pārveido elektriskos signālus mehāniskajās svārstībās, vizuālu zīmju pierakstā.
fotoelements Ierīce, kas pārvērš gaismas enerģiju elektriskajā enerģijā, izmantojot fotoefektu.
devējs Ierīce, kas rada signālus, impulsus.
monitors Ierīce, kas rada spēcīgu ūdensstrūklu (piemēram, iežu izskalošanai).
signāls Ierīce, kas rada šādu fizikālu lielumu vai fizikālu lielumu kopumu. Arī priekšmets, ko izmanto informācijas sniegšanai.
griezulis Ierīce, kas rotē ap savu asi.
Sadales skapis Ierīce, kas sadala, piemēram, elektriskās strāvas piegādi. Sadalītājs (2).
karburators Ierīce, kas sagatavo gaisa un šķidrās degvielas optimālo degmaisījumu karburatormotora darbībai.
reduktors Ierīce, kas samazina un regulē darba vides (gāzes, tvaika vai šķidruma) spiedienu, pastāvot augstākam spiedienam pie tilpnes (piemēram, balona) izejas.
informators Ierīce, kas sniedz, pārraida informāciju.
savācējspiedne Ierīce, kas uz lauka savāc sienu, salmus un tos sapresē ķīpas; savācējprese.
savācējprese Ierīce, kas uz lauka savāc sienu, salmus un tos sapresē ķīpās. Savācējspiedne.
akumulators Ierīce, kas uzkrāj noteikta veida enerģiju.
izmetējs Ierīce, mehānisma daļa, kas strauji izvirza uz noteiktu vietu (ierīcē, mehānismā izstrādāto).
izpletnis Ierīce, mehānisms, kas gaisā samazina (kā) krišanas ātrumu.
kamertonis Ierīce, mehānisms, kas rada šim instrumentam līdzīgu skanējumu.
aizturētājs Ierīce, priekšmets, viela u. tml., kas aiztur (ko).
līdzeklis Ierīce, rīks, iekārta u. tml., kas nepieciešama kādas darbības veikšanai.
pakare Ierīce, sistēma, kurā kas ir pakārts.
lidaparāts Ierīce, transportlīdzeklis, kas spēj pārvietoties pa gaisu vai kosmosā.
devējs Ierīces daļa, kas uztver kādus procesus, signālus un pārraida tos citām ierīces daļām.
kolonna Ierinda, rinda, kurā (kas, piemēram, cilvēki, transportlīdzekļi) ir novietots cits aiz cita.
ūdensceliņš Ierobežota vai iezīmēta ūdens josla (parasti peldbaseinā, ezerā, upē), kas paredzēta ūdenssporta sacensībām, treniņiem.
stāvvilnis Ierobežota vides apgabala brīvas harmoniskas svārstības, kuru fāzes dažādos vides posmos ir vienādas vai pretējas.
apbruņojums Ieroču, militārās tehnikas kopums, komplekts.
piepildīt Ierodoties, sapulcējoties lielākā daudzumā, panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, telpa, apkārtne) kļūst pilns, aizņemts.
impulss Ierosas vilnis, kas ātri izplatās pa nervu šķiedru.
priekšlikums Ierosinājums, ieteikums (ko darīt), kas parasti balstās uz apsvērumu par kā iespējamību, varbūtību
Skriet postā (arī nelaimē) Iesaistīties darbībā, pasākumā, kas var beigties ļoti nevēlami.
iečakstēties Iesākt čakstēt un tūlīt pārstāt (par ko vieglu, sausu, kas saskaras ar ko).
iečurkstēties Iesākt čurkstēt un tūlīt pārstāt (piemēram, par gaļu, taukiem, kas cepas).
iedimdēties Iesākt dimdēt (par mūzikas instrumentiem). Īsu brīdi dimdēt.
iedunēties Iesākt dunēt (par mūzikas instrumentiem). Īsu brīdi dunēt.
iegaudoties Iesākt radīt gaudulīgas, žēlabainas skaņas (parasti par mūzikas instrumentiem). Iesākt radīt šādas skaņas un tūlīt pārstāt.
ierunāties Iesākt skanēt (piemēram, par mūzikas instrumentiem).
iedūcināt Iesākt spēlēt (mūzikas instrumentu ar zemu reģistru).
iepļaukāt Iesist dažas pļaukas.
sapļaukāt Iesist vairākas, daudzas pļaukas.
skābputra Ieskābēta miežu putraimu putra, kas lietojama aukstā veidā.
Skābā putra Ieskābēta miežu putraimu putra, kas lietojama aukstā veidā. Skābputra.
Skābā putra Ieskābēta miežu putraimu putra, kas lietojama aukstā veidā. Skābputra.
iedziedāties Ieskanēties (par mūzikas instrumentiem).
pārsūdzēt Iesniegt sūdzību vai protestu nolūkā grozīt tiesas vai citas sabiedriskas instances spriedumu, lēmumu.
potence Iespēja, spēja, spēks, kas ir nepieciešams, var tikt izmantots kādai darbībai, norisei, bet vēl nav tajā īstenojies.
izdevums Iespieddarba (parasti grāmatas) visu eksemplāru kopums, kas izdots vienā reizē.
ceļvedis Iespieddarbs, kurā sniegtas ziņas (piemēram, tūristiem) par kādu ģeogrāfisku vietu. Iespieddarbs, kas (muzeja, izstādes apmeklētājiem) sniedz ziņas par eksponātiem.
propagandētājs Iespieddarbs, organizācija u. tml., kas propagandē (ko).
lasāmība Iespieddarbu skaits, kuri gada laikā izsniegti vidēji katram bibliotēkas lasītājam.
tīģelis Iespiedmašīnas metāla plātne, kas piespiež papīru pie iespiedformas. Arī attiecīgā iespiedmašīna.
merkurogrāfija Iespiedums no metāla plātnēm, kas nesavienojas ar dzīvsudrabu.
iespriest Iespiest (piemēram, rokas sānos, galvu rokās).
iespraust Iespiest (piemēram, rokas sānos).
saspraust Iespiest, parasti cieši (rokas sānos).
dobspiedums Iespiešanas tehnikas veids - attēla iegūšana uz papīra no iespiedformas padziļinātajām, ar krāsu pildītajām vietām.
atkāpe Iespraudums, autora stāstījums (parasti literārā sacerējumā), kas nav tieši saistīts ar sižeta attīstības līniju.
Bērnu istaba Iestāde (namu pārvalžu pārziņā), kas rūpējas par bērnu audzināšanu viņu dzīvesvietās.
Bāriņu tiesa Iestāde (pirmspadomju Latvijā), kas ieceļ aizbildņus un aizgādņus, kā arī uzrauga viņu darbību.
orgāns Iestāde vai organizācija, kas veic noteiktus uzdevumus kādā sabiedriskās dzīves nozare.
emitents Iestāde vai uzņēmums, kas izlaiž apgrozībā papīrnaudu, banknotes, vērtspapīrus.
apdrošinātājs Iestāde vai uzņēmums, kas veic apdrošināšanas operācijas.
videocentrs Iestāde videoierakstu izdarīšanai, pavairošanai un videokasešu nomāšanai. Arī ierīču komplekss attiecīgo darbību veikšanai.
Telefona centrāle Iestāde, kas apkalpo telefona abonentus. Iekārta telefona tīkla kanālu savienošanai.
Telefona centrāle Iestāde, kas apkalpo telefona abonentus. Iekārta, kas savieno telefona līnijas.
nodaļa Iestāde, kas darbojas kā atsevišķa, patstāvīgi funkcionējoša vienība savā kompetencē (valsts pārvaldes orgāna vai kādas pārvaldes iestādes virsvadībā). Celtne, telpa, kurā atrodas šāda iestāde.
lombards Iestāde, kas dod aizdevumu pret ieķīlātu mantu. Šāda iestāde, kurā var arī nodot mantas glabāšanā.
kredītiestāde Iestāde, kas dod kredītu (1) (piemēram, PSRS Valsts banka, Valsts darba krājkase).
Bāriņu tiesa Iestāde, kas iecēla aizbildņus un aizgādņus, kā arī uzraudzīja viņu darbību.
izpildorgāns Iestāde, kas izpilda noteiktas pārvaldīšanas funkcijas, praktiski vada (kādu nozari).
kuratorija Iestāde, kas nodrošina aizbildnību, aizgādnību.
filharmonija Iestāde, kas organizē koncertus.
kinodirekcija Iestāde, kas organizē un pārzina kinofilmu demonstrēšanu noteiktā teritorijā (piemēram, rajonā).
kapituls Iestāde, kas pirmsrevolūcijas Krievijā pārzināja ordeņu piešķiršanu un pasniegšanu.
serumstacija Iestāde, kas ražo un kontrolē bioloģiskos preparātus medicīnas un veterinārmedicīnas vajadzībām.
meteostacija Iestāde, kas regulāri novēro atmosfēras stāvokli. Meteoroloģiskā stacija.
Meteoroloģiskā stacija Iestāde, kas regulāri novēro atmosfēras stāvokli. Meteostacija.
Meteoroloģiskā stacija Iestāde, kas regulāri novēro atmosfēras stāvokli. Meteostacija.
Darba birža Iestāde, kas reģistrē bezdarbniekus un ir starpniece starp strādniekiem un uzņēmējiem, noslēdzot darba līgumus.
Darba birža Iestāde, kas reģistrē bezdarbniekus un ir starpniece starp strādniekiem un uzņēmējiem, noslēdzot darba līgumus.
Seismiskā stacija Iestāde, kas reģistrē Zemes garozas svārstības un veic zemestrīču seismisko pierakstu primāro apstrādi.
kolektors Iestāde, kas savāc (piemēram, grāmatas, materiālus) un izdala savām pakļautības organizācijām.
Pionieru nometne Iestāde, kas skolēnu vasaras un ziemas brīvdienās organizē pionieru un skolēnu atpūtu.
Pionieru nometne Iestāde, kas skolēnu vasaras un ziemas brīvdienās organizē pionieru un skolēnu atpūtu.
aģentūra Iestāde, kas vāc informāciju un sniedz to (presei, radio, televīzijai).
Piena virtuve Iestāde, kas zīdaiņus apgādā ar speciāli sagatavotu, viņu vecumam atbilstošu uzturu.
bāze Iestāde, noliktava, darbnīca u. tml., kas apkalpo kādu nozari, pasākumu.
mašīna Iestāde, organizācija, arī politiska iekārta, kas darbojas precīzi pēc noteiktas programmas, noteikta plāna (parasti neievērojot mainīgus apstākļus, arī ar neiejūtīgu attieksmi pret cilvēkiem).
mašinērija Iestāde, organizācija, arī politiska iekārta, kas darbojas precīzi pēc noteiktas programmas, noteikta plāna (parasti neievērojot mainīgus apstākļus, arī ar neiejūtīgu attieksmi pret cilvēkiem). Mašīna.
pasts Iestāde, organizācija, kas kārto sūtījumu (korespondences, periodisku izdevumu, naudas pārvedumu, īpaši noformētu saiņu, bandroļu) regulāru nogādi noleiktai personai, iestādei, organizācijai u. tml., celtne, telpas, kur darbojas.
popularizētājs Iestāde, organizācija, kas nodarbojas ar (kā) popularizēšanu.
šefs Iestāde, organizācija, persona, kas sniedz regulāru, parasti bezatlīdzības, palīdzību citai iestādei, organizācijai, personai (piemēram, saimnieciskajā, kultūras, politiskajā darbā).
kontrole Iestāde, personas, kas pārbauda (piemēram, citas iestādes vai kādas atbildīgas personas darbu).
stacionārs Iestāde, uzņēmums u. tml., kas pastāvīgi atrodas kādā celtnē, telpās.
cirks Iestāde, uzņēmums, arī trupa, kas rīko izrādes ar akrobātu, klaunu, žonglieru un citu mākslinieku piedalīšanos.
studija Iestāde, uzņēmums, kas gatavo radio pārraides, televīzijas pārraides, kinofilmas.
kantoris Iestāde, uzņēmums, kas organizē un vada (kādas nozares) darbu, veic finansiālas operācijas. Celtne, telpa, kurā darbojas šāda iestāde, uzņēmums.
Juridiska persona Iestāde, uzņēmums, organizācija, kas rīkojas savā vārdā kā patstāvīgs civiltiesību un civilpienākumu subjekts.
Juridiskā persona Iestāde, uzņēmums, organizācija, kas rīkojas savā vārdā kā patstāvīgs civiltiesību un civilpienākumu subjekts.
līgumorganizācija Iestāde, uzņēmums, organizācija, kas slēdz līgumu (ar ko), kam ir līgumsaistības (ar ko).
galds Iestādes nodaļa vai atsevišķa iestāde, kas nodarbojas ar speciāliem jautājumiem.
Kadru daļa (arī nodaļa) Iestādes, uzņēmuma daļa (nodaļa), kas pārzina darbinieku pieņemšanu, atlaišanu, kārto attiecīgo dokumentāciju.
aparāts Iestāžu, uzņēmumu kopums, kas apkalpo kādu pārvaldes vai saimniecības nozari.
salikt Iestiprināt, iebūvēt (vairākas, daudzas detaļas, elementus u. tml.).
sastiegrot Iestiprināt, iekļaut (kur) vairākas, daudzas stiegras. Sastiprināt, savienot ar stiegrām.
satriekt Iešaut (vairākas, daudzas lodes, šāviņus).
palīgietaise Ietaise, kas palīdz nodrošināt galvenās ietaises, ierīces u. tml., to sistēmas darbību, funkcijas, arī galvenās darbības veikšanu.
pēcietekme Ietekme, kas sākas, pastāv pēc kādas iedarbības, kāda faktora izbeigšanās.
vest Ietekmēt (kādu, ko) tā, ka (tam) rodas vērstība (piemēram, darboties, attīstīties, sasniegt kādu mērķi). Panākt, būt par cēloni, ka (kas) attīstās, īstenojas, pārveidojas līdz kādai pakāpei, kādam stāvoklim.
atsaukties Ietekmēt (ko), izraisīt sekas.
kreatūra Ietekmīgas personas ieliktenis, kas paklausīgi izpilda sava aizgādņa gribu.
aptvere Ietvars, kas apņem, savieno un nostiprina (atsevišķas detaļas).
preambula Ievaddaļa (piemēram, likuma, svarīga lēmuma, starptautiska līguma) tekstā. Tas, kas ir rakstīts, arī teikts pirms (teksta) galvenās daļas.
prolegomenas Ievads (grāmatai, rakstam u. tml.), kurā vispārīgi ir aplūkota zinātniskas teorijas, problēmas būtība.
iegriezums Ievainojums, kas radies iegriežot.
sasitums Ievainojums, kas radies sitiena rezultātā un kas neizraisa ārēju asiņošanu.
Gāzes gangrēna Ievainojumu komplikācija, ko izraisa īpaši mikrobi un kas saistīta ar organisma saindēšanos.
Gāzes gangrēna Ievainojumu komplikācija, ko izraisa īpaši mikrobi un kas saistīta ar organisma saindēšanos.
ieart Ieveidot (kādā virsmā rievu, vagu) - par ko smagu, kas virzās vai tiek virzīts.
iekrokot Ieveidot krokas (kur).
Biedru tiesa Ievēlēta sabiedriska tiesa (uzņēmumā vai iestādē), kas izskata lietas par darba disciplīnas, sabiedriskās kārtības un citu sabiedrisko normu pārkāpumiem.
Biedru tiesa Ievēlēta sabiedriska tiesa (uzņēmumā vai iestādē), kas izskata lietas par darba disciplīnas, sabiedriskās kārtības un citu sabiedrisko normu pārkāpumiem.
kibernetizēt Ieviest kibernētiskas ierīces (piemēram, uzņēmumā, tā daļā).
matematizēt Ieviest matemātikas metodes (zinātnes nozarēs, cilvēku darbības jomās u. tml.).
salādēt Ievietot (šaujamierocī, tā elementā), parasti pilnīgu (patronu, šāviņu) komplektu. Ievietot šaujamierocī, tā elementā (vairākas, daudzas patronas, šāviņus).
ietērpt Ievilkt (piemēram, rokas cimdos, kājas apavos).
sasvītrot Ievilkt, izveidot (kur) vairākas, daudzas svītras.
skarns Iezis (parasti tumši brūns, pelēks vai zaļganpelēks), kas sastāv galvenokārt no piroksēniem, granātiem un citiem silikātu minerāliem un veidojas karbonātisko nogulumiežu un silikātu magmatisko iežu kontaktzonā.
slāneklis Iezis, kam raksturīga slāņaina tekstūra un kas šķeļas plāksnēs.
pārklājiezis Iezis, kas atrodas virs kā.
paguliezis Iezis, kas atrodas zem kā (parasti zem cita ieža).
Purva rūda Iezis, kas izgulsnējas no avotu, ezeru un purvu ūdeņiem un satur dzelzs hidroksīdus.
Purva rūda Iezis, kas izgulsnējas no avotu, ezeru un purvu ūdeņiem un satur dzelzs hidroksīdus.
segiezis Iezis, kas pārklāj (ko, piemēram, citu iezi).
vulkanīts Iezis, kas radies vulkāna izvirduma rezultātā, uz planētas virsas izplūdušajai magmai ātri atdziestot un sacietējot. Izvirdumiezis.
izvirdumiezis Iezis, kas radies vulkāna izvirduma rezultātā, uz planētas virsas izplūdušajai magmai ātri atdziestot un sacietējot. Vulkanīts.
dolomītmerģelis Iezis, kas sastāv no dolomīta (2) un māla maisījuma.
ģipšakmens Iezis, kas sastāv no minerāla ģipša, bieži ar dažādiem piemaisījumiem.
Skābais iezis Iezis, kas satur daudz silīcija dioksīda.
karbonātiezis Iezis, kas satur karbonātus vai ko veido karbonāti. Karbonātu iezis.
pucolāns Iezis, kas veidojies no irdeniem vulkānisko izvirdumu produktiem (piemēram, vulkāniskais tufs, pelni, pumeks).
akmeņogles Iezis, kas veidojies, pārakmeņojoties augu daļām, arī atsevišķi šī ieža gabali.
tufīts Iezis, kurā ir vairāk par pusi vulkāniskas izcelsmes materiāla.
Metamorfizētie ieži Ieži (piemēram, gneisi, marmori), kas veidojušies no augstas temperatūras un liela spiediena pārveidotiem magmatiskajiem un nogulumiežiem.
Magmatiskie ieži Ieži (piemēram, granīti, bazalti), kas veidojušies, atdziestot un sacietējot magmai.
Magmatiskie ieži Ieži (piemēram, granīti, bazalti), kas veidojušies, atdziestot un sacietējot magmai.
Dzīslu ieži Ieži, kas aizpilda plaisas planētas garozā.
Dzīslu ieži Ieži, kas aizpilda plaisas zemes garozā.
nogulumieži Ieži, kas radušies no citu iežu mehāniskas un ķīmiskas sairšanas produktiem.
atsegums Iežu daļa, kas ir atsegta zemes virspusē.
starpkārta Iežu kārta, kas atrodas starp, parasti divām, citu iežu kārtām.
pārvalks Iežu kārta, sistēma, kas pārklāj, sedz (ko).
noslīdenis Iežu masa, kopums, kas slīd, ir noslīdējis lejup pa nogāzi.
serde Iežu materiāls, kas ir iegūts ģeoloģiskās izpētes urbumā.
starpslānis Iežu slānis, kas atrodas starp diviem citu iežu slāņiem.
pavadīt Ilgāku laiku nenovērsties (no kā tāda, kas attālinās) - par acīm, skatienu.
nolocīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu veikt darbu, kas saistīts ar biežu liekšanos (parasti līdz nogurumam).
nolīkāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu veikt darbu, kas saistīts ar biežu liekšanos (parasti līdz nogurumam). Nolīkņāties.
nolīkņāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu veikt darbu, kas saistīts ar biežu liekšanos (parasti līdz nogurumam). Nolocīties (3).
izdimdināt Ilgāku laiku, ļoti skaļi spēlēt (parasti sitamo mūzikas instrumentu).
vecmeistars Ilggadējs (kādas nozares) speciālists, kas savā darbībā ir guvis izcilus panākumus.
klimats Ilggadējs laika apstākļu režīms, kas raksturīgs kādam apvidum tā ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ.
Dabas kalendārs Ilggadēju fenoloģisku novērojumu rezultātu sakopojums, kas norāda sezonālo dabas parādību secību un savstarpējo sakarību.
Dabas kalendārs Ilggadēju fenoloģisku novērojumu rezultātu sakopojums, kas norāda sezonālo dabas parādību secību un savstarpējo sakarību.
gaidīt Ilgoties, lai (kas) īstenotos, piepildītos, tiekties (pēc kā).
ēra Ilgs laika posms, kas pēc sava sabiedriskā satura un vēsturiskajiem notikumiem būtiski atšķiras no iepriekšējā laika posma. Laikmets.
bezgalīgs Ilgs, nemitīgs. Tāds, kas bieži atkārtojas. Apnicīgs, garlaicīgs.
plēst Ilgstoši, arī nevērīgi lietojot, pieļaut, ka kas kļūst plānāks, caurumains.
tonuss Ilgstošs nervu centru ierosas stāvoklis vai muskuļu sasprindzinājums, kas nerada nogurumu.
šalkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> šalkt (1). Šalkas (1).
šalkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> šalkt (2). Šalkas (2).
šļākoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums, kas rodas, kam šļācoties.
dīsele Ilkss, kas piestiprināta pie ratu vai zirgu vilkmes lauksaimniecības mašīnas priekšas vidus daļas.
manipulators Iluzionists, kas galvenokārt izmanto roku kustības.
dublets Imitēts dārgakmens, kas salīmēts no diviem atsevišķiem gabaliem, no kuriem augšējais ir īsts dārgakmens.
mandāts Imperiālisma koloniālajā sistēmā - starptautiskas aizbildnības veids (kopš 1919. gada) - tiesība pārvaldīt kādu pakļautu teritoriju, tautu.
metropole Imperiālistiska valsts, kas ir iekarojusi un pakļāvusi savai ekspluatācijai citu tautu teritorijas un attieksmē pret tām ir augstākā vara.
marīnisms Imperiālistiskas valsts militāra politika, kuras mērķis ir panākt hegemoniju uz jūras.
Psiholoģiskais karš Imperiālistisko valstu pasākumu sistēma, kas vērsta pret citām valstīm ar mērķi iedragāt to iedzīvotāju morāli politisko un psihisko noskaņojumu.
seroloģija Imunoloģijas nozare, kas pētī serumu imunobioloģiskās īpašības.
robežincidents Incidents, kas ir saistīts ar valsts robežas pārkāpšanu.
bajadera Indiešu dejotāja un dziedātāja, kas piedalās kulta ceremonijās.
Asaru gāze Indīga kaujas viela, kas, kairinot acs gļotādu, izraisa asarošanu.
iprīts Indīga viela - smags, parasti tumšbrūns, eļļains šķidrums, kas ož pēc ķiplokiem vai sinepēm.
Indīgā kaujas viela Indīga viela vai vielu maisījums, ko izmanto kaujas apstākļos, lai saindētu cilvēkus, dzīvniekus, augus, pārtikas produktus.
Indīgā kaujas viela Indīga viela vai vielu maisījums, ko izmanto kaujas apstākļos, lai saindētu cilvēkus, dzīvniekus, augus, pārtikas produktus.
Ķīmiskais ierocis Indīga viela vai vielu maisījums, ko izmanto kaujas apstākļos, lai saindētu cilvēkus, dzīvniekus, augus, pārtikas produktus. Indīgā kaujas viela.
Ķīmiskais ierocis Indīga viela vai vielu maisījums, ko izmanto kaujas apstākļos, lai saindētu cilvēkus, dzīvniekus, augus, pārtikas produktus. Indīgā kaujas viela.
padille Indīgs čemurziežu dzimtas augs, kam ir dobs, zarains stumbrs, divkārt vai trīskārt plūksnainas lapas un kas aug stāvošos vai lēnos ūdeņos, krastmalās, purvainēs.
indieši Indijas republikas pamatiedzīvotāji.
raksturs Indivīda būtiskāko, stabilāko psihisko īpašību, arī paradumu kopums, kas nosaka tā attieksmi pret citiem cilvēkiem, sabiedrību un atspoguļojas noteiktā izturēšanās veidā un rīcībā dažādās dzīves situācijās
Zemnieku saimniecība Individuāla lauksaimniecības produkcijas ražotāja saimniecība, kas balstās uz ražošanas līdzekļu individuālo īpašumu.
vasarnīca Individuāla māja (parasti ārpus pilsētas), kas paredzēta apdzīvošanai siltā gadalaikā, parasti vasarā.
itāļi Indoeiropiešu cilšu grupa, kas pirmajā gadu tūkstotī pirms mūsu ēras apdzīvoja Apenīnu pussalu.
trāķieši Indoeiropiešu cilšu grupa, kas senatnē dzīvoja Trāķijā, Balkānu pussalas ziemeļaustrumu daļā un Mazāzijas ziemeļrietumu daļā.
hindi Indoeiropiešu valoda - Indijas republikas valsts valoda.
indonēzieši Indonēzijas republikas pamatiedzīvotāji.
serumterapija Infekcijas slimība ārstēšana ar serumiem, kas iegūti no mākslīgi imunizētu dzīvnieku, asinīm.
Vēžu mēris Infekcijas slimība, kas īsā laikā izraisa vēžu nobeigšanos.
endēmija Infekcijas slimība, kas sastopama tikai kādā noteiktā ģeogrāfiskā apgabalā.
ķīmijterapija Infekcijas slimību ārstēšana ar ķīmiskām vielām, kas specifiski iedarbojas uz slimību izraisītājiem. Ļaundabīgo audzēju ārstēšana ar ķīmiskām vielām.
reimatisms Infekciozi alerģiska slimība, kas saistīta galvenokārt ar sirds un locītavu saistaudu iekaisumu un kam ir hroniska gaita ar biežiem recidīviem.
materiāls Informācija, faktu kopums, kas noder izmantošanai noteiktā nolūkā.
viela Informācija, faktu kopums, kas noder izmantošanai noteiktā nolūkā. Materiāls [1] (2).
komanda Informācija, kas kādā laikposmā nosaka skaitļotāja darbības gaitu.
papildinformācija Informācija, ko iegūst, sniedz, kas pastāv papildus sākotnējai, jau esošajai informācijai.
Masveida (arī masu) komunikācija Informācijas pārraide ar tehniskiem līdzekļiem (piemēram, ar iespieddarbiem, radio, televīziju) daudziem cilvēkiem, kas nav saistīti vietas un laika ziņā.
Masu (arī masveida) komunikācija Informācijas pārraide ar tehniskiem līdzekļiem (piemēram, ar iespieddarbiem, radio, televīziju) daudziem cilvēkiem, kas nav saistīti vietas un laika ziņā.
Masveida (arī masu) komunikācija Informācijas pārraide ar tehniskiem līdzekļiem (piemēram, ar iespieddarbiem, radio, televīziju) daudziem cilvēkiem, kas nav saistīti vietas un laika ziņā.
dokumentālistika Informātikas nozare, kas pētī dokumentālo informāciju.
referāts Informatīvs konspektīvs rakstisks vai mutisks (kā, piemēram, zinātnes, politikas, mākslas jautājuma, zinātniska darba, grāmatas) būtiskā satura izklāsts, reizumis arī novērtējums.
hlorofoss Insekticīds, kas satur hloru un fosforu.
virspavēlniecība Institūcija (orgāns), kas vada valsts bruņotos spēkus, atsevišķu bruņoto spēku veidu, arī stratēģiska mēroga militāras operācijas.
trio Instrumentāla skaņdarba (parasti dejas, marša, skerco) vidusposms, kas pēc sava rakstura atšķiras no malējiem posmiem un ko (piemēram, 17. gadsimtā) atskaņoja trīs instrumenti.
priekšspēle Instrumentāla, parasti neliela, epizode, kas ievada skatuves skaņdarbu. Plašāks sākuma posms, kas ievada skaņdarbu un kam seko tā galvenā tēma vai daļa (daļas). Arī ievads.
čakona Instrumentāls skaņdarbs, kas radies no senas spāņu dejas ar tādu pašu nosaukumu.
sonāte Instrumentāls skaņdarbs, kas sastāv no vairākām (parasti trim vai četrām) savstarpēji kontrastējošām daļām un ir paredzēts vienam vai diviem atskaņotājiem.
etīde Instrumentāls skaņdarbs, kurā parasti izmantots kāds noteikts tehnisks paņēmiens, kas noder mūziķa izpildītāja meistarības izkopšanai.
programmatisms Instrumentālu skaņdarbu veidojums ar noteiktu vārdos izteiktu programmu, kas atsedz to saturu.
pincete Instruments (piemēram, sīku, glumu, trauslu priekšmetu satveršanai), kas sastāv no diviem kustīgi savienotiem plakaniem metāla elementiem.
laringoskops Instruments balsenes iekšējās virsmas apskatei caur mutes dobumu - spogulis, kas leņķī piestiprināts pie gara kāta.
palīginstruments Instruments, kas palīdz nodrošināt galvenās darbības veikšanu.
sprostuguns Intensīva apšaude (noteiktā joslā), kas kavē pretinieka pārvietošanos.
Turēt īkšķi Intensīvi domāt (pēc māņticīga paraduma aptverot rokas īkšķi ar pārējiem pirkstiem), lai kādam labi veicas.
Turēt īkšķi Intensīvi domāt (pēc māņticīgo paraduma aptverot rokas īkšķi ar pārējiem pirkstiem), lai kādam labi veiktos.
piesēdēt Intensīvi, arī ilgāku laiku strādāt darbu, kas veicams sēžot.
smogs Intensīvs lielu pilsētu un rūpniecības centru gaisa piesārņojums. Dūmu, gāzu, miglas u. tml. kopums, kas veido šādu piesārņojumu.
mokas Intensīvs, ilgstošs psihisks stāvoklis, kas ir saistīts ar nespēju sasniegt kādus mērķus, novērst kādus apstākļus.
reklāma Interesantā, saistošā formā sniegta informācija ar mērķi piesaistīt (kam) uzmanību, izraisīt interesi (par ko), padarīt (ko) populāru u. tml. Teksts, attēls, kinofilma, radioraidījums, televīzijas raidījums u. tml., kas satur šādu informāciju.
lēciens Intervāls, kas ir lielāks par tercu.
kamerspēle Intīma rakstura uzvedums ar nelielu tēlotāju sastāvu. Aktieru intīma rakstura tēlojums, kas atklāj varoņa psihi.
mīlestība Intīmas, dziļas un noturīgas pozitīvas jūtas (parasti mijiedarbībā ar dzimumtieksmi), kas vērstas uz konkrētu pretējā dzimuma cilvēku un kas rosina indivīdu pilnveidot sevi, darboties šī cilvēka labā.
mīla Intīmas, dziļas un noturīgas pozitīvas jūtas (parasti mijiedarbībā ar dzimumtieksmi), kas vērstas uz konkrētu pretējā dzimuma cilvēku un kas rosina indivīdu pilnveidot sevi, darboties šī cilvēka labā. Mīlestība (1).
mīlestība Intīmas, dziļas un noturīgas pozitīvas jūtas, kas vērstas, piemēram, uz kādu cilvēku, cilvēku grupu, vai arī uz kādu indivīdam nozīmīgu parādību un kas rosina viņu pilnveidot sevi, darboties šī cilvēka, cilvēku grupas, parādības labā. Arī dziļa sirsnība, draudzība, interese.
mīla Intīmas, dziļas un noturīgas pozitīvas jūtas, kas vērstas, piemēram, uz kādu cilvēku, cilvēku grupu, vai arī uz kādu indivīdam nozīmīgu parādību un kas rosina viņu pilnveidot sevi, darboties šī cilvēka, cilvēku grupas, parādības labā. Arī dziļa sirsnība, draudzība, interese. Mīlestība (2).
kaponieris Inženierbūve aizstāvēšanās pozīcijas priekšā, kas nodrošina flanga uguns raidīšanu divos pretējos virzienos.
sapieris Inženierkaraspēka karavīrs, kas specializējies inženiertehnisku darbu veikšanā.
polaroīds Īpaša caurspīdīga plēve, kas polarizē gaismu.
maltuve Īpaša celtne vai telpa (lauku saimniecībā), kur maļ ar rokas dzirnavām.
zoospora Īpaša dažu ūdensaugu un zemāko sēņu vairošanās šūna, kas spēj kustēties ūdenī līdzīgi vienkāršākajiem dzīvniekiem.
siltums Īpaša matērijas kustības forma, kas ir saistīta ar vielas daļiņu, (molekulu, atomu, elektronu u. tml.) haotisko kustību. Sistēmas iekšējā enerģija, arī iekšējās enerģijas daudzums, ko rada šāda kustība.
nieze Īpaša sajūta, kas rada tieksmi kasīt ādu.
seifs Īpaša telpa (parasti bankā), kur ir novietoti šādi skapji, kastes, atvilktnes.
mazgātava Īpaša telpa, celtne, arī vieta, kas paredzēta, iekārtota (kā) mazgāšanai.
tīrītava Īpaša telpa, celtne, vieta, arī uzņēmums, kas ir paredzēts, iekārtots (kā) tīrīšanai.
līnijtiesa Īpaša tiesa, kas izskata lietas par noziegumiem, kuri apdraud (dzelzceļa vai ūdensceļu) transporta normālu darbību.
gliemežrats Īpaša veida zobrats, kas strādā sazobē ar gliemezi (5).
medaļa Īpaša, parasti apaļa, zīme, kas izgatavota kāda vēsturiska notikuma atcerei, izcila sabiedriska vai kultūras darbinieka piemiņai.
gļotvielas Īpašas (dzīvnieku un augu organismu) vielas - lielmolekulāri ogļhidrāti, kas veido koloidālus šķīdumus.
oriģinālpudele Īpašas formas pudele, kas paredzēta noteiktam izstrādājumam. Pudele, kurā pārdod kādu izstrādājumu.
Vaļu medību kuģis Īpašas konstrukcijas kuģis, kas aprīkots ar speciālām iekārtām vaļu medībām.
snaiperis Īpaši apmācīts karavīrs, kas ar precīzu šāvienu iznīcina pretinieka karavīrus, kā arī, sauļot ar trasējošām lodēm, norāda mērķus artilērijai.
tēja Īpaši apstrādātas (piemēram, kaltētas), parasti ārstniecības, augu daļās. Dzēriens, kas pagatavots no šādām augu daļām.
tabaka Īpaši apstrādātas īstās tabakas vai mahorkas lapas, kāti, ko izmanto smēķēšanai, šņaukšanai vai košļāšanai.
karabāze Īpaši iekārtots rajons, teritorija, kur novietots karaspēks un aizmugures iestādes, ieroči, munīcijas, pārtikas un citi krājumi lielu armijas, flotes, aviācijas vienību apgādei. Kara bāze.
Kara bāze Īpaši iekārtots rajons, teritorija, kur novietots karaspēks un aizmugures iestādes, ieroči, munīcijas, pārtikas un citi krājumi lielu armijas, flotes, aviācijas vienību apgādei. Karabāze.
pāreja Īpaši izbūvēts, parasti segts, gaitenis, kas paredzēts pāriešanai no vienas celtnes uz otru.
uzlīme Īpaši izgatavots neliels garens, apaļš u. tml. formas lietišķās grafikas darinājums (zīmējums, uzraksts) uzlīmēšanai.
pastkaste Īpaši izveidota kaste, kurā ievieto nosūtāmos vai adresātam piesūtītos pasta sūtījumus.
smalta Īpaši kausēta stikla nelielu, necaurspīdīgu, krāsainu gabalu kopums, ko izmanto mozaīkas veidošanā.
Goda sardze Īpaši organizēta cilvēku grupa, kas noteiktā veidā (piemēram, stāvot miera stājā ierindā) pauž godinājumu (kam). Attiecīgā ierinda; godasardze.
godasardze Īpaši organizēta cilvēku grupa, kas noteiktā veidā (piemēram, stāvot miera stājā ierindā) pauž godinājumu (kam). Attiecīgā ierinda. Goda sardze.
Goda sardze Īpaši organizēta cilvēku grupa, kas noteiktā veidā (piemēram, stāvot miera stājā ierindā) pauž godinājumu (kam). Attiecīgā ierinda. Godasardze.
iestāde Īpaši organizēta cilvēku grupa, kas veic pārvaldes, kultūras un izglītības vai sociālas un sadzīves funkcijas. Celtne, telpa, kurā darbojas šāda cilvēku grupa.
desa Īpaši sagatavota (piemēram, gaļas, subproduktu) masa, kas iepildīta dzīvnieku zarnās, celofānā u. tml.
pildījums Īpaši sagatavota produktu masa, kas tiek pildīta kulinārijas izstrādājumā, arī augļos, dārzeņos.
Novelkamā bildīte Īpaši sagatavots plāns attēls, kas paredzēts pielīmēšanai pie kādas virsmas, attēlu samitrinot un atdalot tā pamatni.
statūts Īpaši svarīgs likums (dažās valstīs, piemēram, Lielbritānijā, Amerikas Savienotajās Valstīs).
zārks Īpaši veidots garens, aizdarāms kastveida priekšmets, kurā ievieto un apglabā mirušo.
maska Īpaši veidots tērps, kas attēlo, piemēram, augu, dzīvnieku, fantastisku būtni. Cilvēks šādā tērpā.
spēja Īpašība, īpašību kopums (dzīvniekiem, augiem), kas (tiem) nodrošina iespēju eksistēt, darboties, reaģēt uz ko (kādā situācijā, apstākļos u. tml.).
skaldāmība Īpašība, īpašību kopums (materiālam), kas rada iespēju (to) skaldīt (1).
skaldāmība Īpašība, īpašību kopums (materiālam), kas rada iespēju (to) skaldīt (2).
spēja Īpašība, īpašību kopums (organismam, tā daļām, procesiem tajā), kas nodrošina (organisma, tā daļu) bioloģiskās norises.
sakarsējamība Īpašība, īpašību kopums (parasti vielai), kas ļauj (to) sakarsēt (1).
savienojamība Īpašība, īpašību kopums (parasti vielām), kas ļauj veidot ķīmiskos savienojumus. Arī saistāmība (2).
skaldāmība Īpašība, īpašību kopums (piemēram, vielai, molekulām, atomiem), kas rada iespēju (tos) skaldīt (4).
spēja Īpašība, īpašību kopums (priekšmetam, vielai, parādībai u. tml.), kas nodrošina kādas norises, procesa, funkcijas īstenošanu.
priekšrocība Īpašība, īpašību kopums, kas (ko, kādu) pozitīvi, izdevīgi atšķir no pārējiem. Pārākums, pārsvars.
saistāmība Īpašība, īpašību kopums, kas ļauj (ko) saistīt (1).
savienojamība Īpašība, īpašību kopums, kas ļauj (ko) savienot (1).
savienojamība Īpašība, īpašību kopums, kas ļauj (ko) savienot (3).
savienojamība Īpašība, īpašību kopums, kas ļauj (ko) savienot (4).
saistāmība Īpašība, īpašību kopums, kas ļauj ķīmiski, fizikāli saistīt (piemēram, vielas).
spīdība Īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina (vielai, priekšmetam u. tml.) spēju izstarot vai atstarot gaismu.
standartīpašība Īpašība, kas atbilst standartam [1] (1). Īpašība, kas atbilst standarta (2) nosacījumiem.
starpība Īpašība, pazīme, to kopums, kas padara ko atšķirīgu (no citiem). Arī atšķirība.
valdzinājums Īpašības (kādā cilvēkā), kas piesaista, izraisa patiku, interesi, vēlēšanos tuvoties. Šāda patika, interese, vēlēšanās tuvoties, kas izraisās (pret kādu cilvēku).
Radības (arī kvalitatīvais) īpašības vārds Īpašības vārds, kas nosauc īpašību, kura priekšmetam, būtnei, parādībai var piemist lielākā vai mazākā mērā.
Kvalitatīvais (arī kādības) īpašības vārds Īpašības vārds, kas nosauc īpašību, kura priekšmetam, būtnei, parādībai var piemist lielākā vai mazākā mērā.
slīdamība Īpašību kopums (kā virsmai), kas nodrošina ķermenim iespēju slīdēt (pa to).
vadāmība Īpašību kopums (kādai sistēmai, piemēram, iekārtai, ierīcei), kas nodrošina iespēju pakļaut (tās) darbību noteiktai vadībai.
variējamība Īpašību kopums (kam), kas nodrošina iespēju (to) variēt (1).
saīsināmība Īpašību kopums (parasti priekšmetam), kas ļauj samazināt (tā) garumu.
vērtība Īpašību kopums (piemēram, priekšmetam, vielai, parādībai, darbībai), kas nosaka (to) praktisko noderību, izmantošanas iespējas, ietekmīgumu.
tulkojamība Īpašību kopums (piemēram, tekstam, vārdam), kas rada iespēju (to) tulkot citā valodā.
tiesībsubjektība Īpašību kopums, arī stāvoklis, kas ir raksturīgs tiesību subjektam.
spēks Īpašību kopums, kas nodrošina psihiskas norises, to izpausmi.
Tīras asinis Īpašību kopums, kas piemīt dzīvniekam, kura izcelsmē nav citu šķirņu piejaukuma.
samērojamība Īpašību kopums, kas rada iespēju (ko) samērot (3).
šķeļamība Īpašību kopums, kas rada iespēju (ko) šķelt (1).
šķeļamība Īpašību kopums, kas rada iespēju (ko) šķelt (2).
šķeļamība Īpašību kopums, kas rada iespēju (ko) šķelt (3).
pundurība Īpašību, pazīmju kopums, kas raksturīgs augiem, dzīvniekiem, kuri ir daudz mazāki par parastajiem savas dzimtas sugu, šķirņu augiem, dzīvniekiem.
monumentālisms Īpašību, pazīmju kopums, kas saistīts ar monumentālo mākslu un tēla mākslinieciski idejisko vispārinājumu tajā.
lirisms Īpašību, pazīmju kopums, kas saistīts ar sirsnīgu, maigu emocionālu pārdzīvojumu atspoguļojumu (daiļdarbā).
lirisms Īpašību, pazīmju kopums, kas saistīts ar sirsnīgu, maigu emocionālu pārdzīvojumu atspoguļojumu (skaņdarbā).
lirisms Īpašību, pazīmju kopums, kas saistīts ar sirsnīgu, maigu emocionālu pārdzīvojumu atspoguļojumu (tēlotājas mākslas darbā).
piens Īpašs (mātes) dziedzeru izstrādāts baits sekrēts, kas rodas pēcdzemdību periodā un ir fizioloģiski paredzēts bērnu un dzīvnieku mazuļu barošanai.
dīgļsega Īpašs apvalks, kas aizsargā (cilvēka vai dzīvnieku) dīgli no apkārtējās vides kaitīgās ietekmes.
limits Īpašs lēmums, pavēle, noteikums, kas nosaka (kā) lielumu, skaitu u. tml.
naktspods Īpašs pods ar osu, kas paredzēts dabisko vajadzību kārtošanai.
pods Īpašs podveida trauks ar osu, kas paredzēts dabisko vajadzību kārtošanai: naktspods.
Maņu orgāns Īpašs uztveres aparāts, kas uztver kairinājumus no ārējās vides, kā arī no paša ķermeņa orgāniem.
Maņu orgāns Īpašs uztveres aparāts, kas uztver kairinājumus no ārējās vides, kā arī no paša ķermeņa orgāniem.
mikstūra Īpašs virstoņu pastiprinājums (piemēram, ērģelēm, elektroniskajiem mūzikas instrumentiem).
privātīpašums Īpašums, kas pieder privātai personai vai privātu personu grupai un kam (parasti kapitālistiskajā iekārtā) ir ekspluatatorisks raksturs
piegarša Īpatnēja (parasti pārtikas produktu, ēdienu) papildu garša.
piesmaka Īpatnēja nepatīkama (piemēram, pārtikas produktu, priekšmetu) papildu smaka.
Skaņas kvalitāte Īpatnības, kas saistītas ar valodas skaņas izrunas veidu un tembru.
Skaņas kvalitāte Īpatnības, kas saistītas ar valodas skaņas izrunas veidu un tembru.
Lieta grozās (ap ko) Ir runa (par ko). Notiek (kas).
Lieta grozās (ap ko) Ir runa (par ko). Notiek (kas).
Tas pats dievs (ir) Ir tāpat (kā kas cits), nav nemaz labāk.
pi Iracionāls skaitlis (3,14159...), kas izsaka riņķa līnijas garuma attiecību pret diametra garumu.
grants Irdens drupu nogulumu iezis, kas sastāv no dažādu iežu graudiem.
regolīts Irdens iežu slānis, kas sastāv no dažāda lieluma šķembām, putekļiem un kas klāj tādu planētu, pavadoņu un mazo planētu virsmu, kurām nav atmosfēras.
smiltis Irdens nogulumiezis, kas sastāv no atsevišķiem minerālu graudiem, daļēji no iežu, gliemežvāku atlūzām, diatomeju atliekām. Augsne, kuras sastāvā pārsvarā ir šis iezis.
avotkaļķis Irdens vai saistīts porains kalcīta iezis, kas veidojies no kaļķainiem avotu ūdeņiem.
uzsalne Irdens, balts sīku ledus kristālu slānis, kas zemā temperatūrā un mitrā gaisā veidojas uz augsnes, zemes, sniega segas u. tml.
sairt Irot savirzīt (piemēram, vairākas, daudzas laivas kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur). Saairēt (1).
pusjaka Īsa jaka, kas parasti sniedzas līdz jostasvietai.
pusjostiņa Īsa josta, kas aptver tikai tērpa mugurpusi.
pūkmati Īsi, mīksti mati (zīdītājiem), kas veido pavilnu. Pirmie, mīkstie mati jaundzimušajam (zīdītāju) mazulim.
tankšķis Īslaicīga, spēcīga, asa skaņa, kas rodas, piemēram, metāla, stikla priekšmetiem atsitoties pret ko vai kam atsitoties pret tiem.
scintilācija Īslaicīgs gaismas uzliesmojums, kas rodas scintilatoros jonizējošā starojuma iedarbībā.
virkšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, parasti, šķidrumam, arī šķidram ēdienam tiekot ņemtam mutē.
kriukšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets, sakaltis tiek kosts, spiests.
skriukšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets, sakaltis tiek kosts, spiests. Kriukšķis.
brakšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piemēram, lūstot zariem, koka priekšmetiem, plaisājot ledum.
brikšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piemēram, lūstot zariem, koka priekšmetiem, plaisājot ledum.
pliukšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piemēram, pātagai, siksnai atsitoties pret ko.
krikšķis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts.
kraukšķis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, ja lūst vai tiek spiests kas plāns, ciets, trausls.
skraukšķis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, ja lūst vai tiek spiests kas plāns, ciets, trausls. Kraukšķis.
sprakšķis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, kam degot, sprāgstot, lūstot. Spraksts.
spraksts Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, kam degot, sprāgstot, lūstot. Sprakšķis [1].
skrapsts Īslaicīgs, ass, samērā skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts arī ļa dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu: skrapšķis.
skrapšķis Īslaicīgs, ass, samērā skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī ja dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu: skrapsts.
krakšķis Īslaicīgs, ass, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts.
skrakšķis Īslaicīgs, ass, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts. Krakšķis.
blakšķis Īslaicīgs, dobjš troksnis, kas rodas, piemēram, nelielam priekšmetam atsitoties pret ko cietu.
plakšķis Īslaicīgs, dobjš, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko.
plaukšķis Īslaicīgs, dobjš, spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko.
kripšķis Īslaicīgs, kluss troksnis, kas rodas, piemēram, cietiem, sīkiem priekšmetiem saskaroties citam ar citu.
šmaksts Īslaicīgs, kluss, paass troksnis, kas rodas, piemēram, lūpām, mēlei strauji atvirzoties no kā.
knakšķis Īslaicīgs, paass troksnis, kas rodas, piemēram, nelieliem priekšmetiem lūstot vai atsitoties pret ko cietu, arī plaisājot kokam, ledum.
bliukšķis Īslaicīgs, paass troksnis, kas rodas, piemēram, nelieliem, bet pasmagiem priekšmetiem atsitoties pret ko cietu.
skripšķis Īslaicīgs, paass troksnis, kas rodas, piemēram, pabīdot koka priekšmetu detaļas, veidojoties mazām plaisām tajos, arī kam sīkam beržaties gar ko.
pukšķis Īslaicīgs, padobjš troksnis, kas rodas, piemēram, darbojoties mehānismam.
puksts Īslaicīgs, padobjš troksnis, kas rodas, piemēram, darbojoties mehānismam. Pukšķis.
knikšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, lūstot, plaisājot tieviem koka priekšmetiem, strauji saskaroties nelieliem metāla priekšmetiem.
klakšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu, tiekot iedarbinātiem nelieliem mehānismiem.
klikšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu.
plikšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to.
šņaksts Īslaicīgs, paskarbs troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek strauji smalcināts.
čauksts Īslaicīgs, pasmalks, pakluss troksnis, kas rodas, kam vieglam, sausam saskaroties (ar ko).
tikšķis Īslaicīgs, ritmisks, parasti pakluss, troksnis, kas rodas, piemēram, darbojoties pulksteņa mehānismam.
spraukšķis Īslaicīgs, samērā ass troksnis, kas rodas, piemēram, kam lūstot, sprāgstot. Arī sprakšķis [1].
šļaksts Īslaicīgs, samērā kluss troksnis, kas rodas, ja kas šķidrs tiek spēcīgi skarts vai kustībā atsitas pret ko.
krapšķis Īslaicīgs, samērā skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, dzīvnieku nagiem saskaroties ar ko cietu, lūstot sīkiem priekšmetiem.
šmauksts Īslaicīgs, samērā skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, lūpām, mēlei strauji atvirzoties no kā.
žvaksts Īslaicīgs, samērā skaļš, ass troksnis, kas rodas, parasti, metāla priekšmetiem saskaroties citam ar citu, atsitoties pret ko.
blūkšķis Īslaicīgs, spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, priekšmetam atsitoties pret ūdeni.
muedzins Islama kulta kalpotājs, kas aicina uz lūgšanu.
Patenta formula Īss izgudrojuma objekta apraksts, kas ir formulēts saskaņā ar likumu prasībām un nosaka izgudrojuma aizsardzības robežas.
puskažoks Īss kažoks, kas parasti sniedzas līdz pusgurniem vai mazliet augstāk. Puskažociņš.
puskažociņš Īss kažoks, kas parasti sniedzas līdz pusgurniem vai mazliet augstāk. Puskažoks.
pusmētelis Īss mētelis, kas parasti sniedzas līdz pusgurniem.
lausks Īss, spalgs troksnis, kas rodas, kokam plaisājot stiprā salā. Koka plaisāšana stiprā salā.
sānistaba Istaba, kas atrodas (celtnes) sānu daļā. Arī blakusistaba.
stūristaba Istaba, kas atrodas celtnes stūrī.
vidusistaba Istaba, kas atrodas celtnes, tās daļas vidū, arī starp citām istabām.
priekšistaba Istaba, kas atrodas priekšā citām istabām. Priekšējā istaba.
dibenistaba Istaba, kas atrodas tālāk (no ieejas ēkā, dzīvoklī), istaba, kas atrodas aiz kādas citas.
guļamistaba Istaba, kas iekārtota gulēšanai.
salons Istaba, kas iekārtota viesu pieņemšanai.
jumtistaba Istaba, kas izbūvēta jumta telpā, bēniņos.
asociācija Īstenības atspoguļojumu sakarība, kas rodas, ja kāds atspoguļojums ierosina citus.
priekšstats Īstenības priekšmetu un parādību jutekliski uzskatāms, vairāk vai mazāk vispārināts subjektīvs tēls, kas apziņā saglabājas un reproducējas arī bez pašu priekšmetu un parādību tiešas iedarbības uz sajūtu orgāniem un ir cieši saistīts ar sabiedrībā izveidotām nozīmēm, pastarpināts ar valodu, apzināts, jēgpilns.
bonas Īstermiņa saistību raksti, kas dod tiesību saņemt no kādas personas vai iestādes noteiktas vērtības vai pakalpojumus.
pazibēt Īsu brīdi parādīties, būt redzamam (par to, kas strauji kustas, pārvietojas, parasti garām). Īsu brīdi būt redzamam (par to, kam strauji virzās garām).
nomētāt Īsu brīdi samērā ātri kustināt un pabeigt kustināt (parasti rokas).
pazibēt Īsu brīdi zibēt (par to, kas izstaro vai atstaro gaismu, arī par gaismu).
pazibināt Īsu brīdi zibināt (gaismas avotu, arī ko tādu, kas atstaro gaismu).
pazibsnīt Īsu brīdi zibsnīt (par gaismas avotu, gaismu, arī par ko tādu, kas atstaro gaismu).
uzplaukšķināt Īsu brīdi, arī reizēm plaukšķināt (kādam, kam, pa ko). Īsu brīdi, arī reizēm plaukšķināt rokas.
karbonārs Itālijā 19. gadsimta sākumā nodibinātas slepenas biedrības loceklis, kas cīnījās pret franču un austriešu okupācijas varu Itālijā un par Itālijas apvienošanu.
pašizārstēšanās Izārstēšanās bez medicīniskas palīdzības.
ataugt Izaugt no jauna (tā vietā, kas jau kādreiz bijis).
rotāties Izcelties, arī saistīt uzmanību (par ko krāšņu, skaistu, arī izcilu). Būt tādam, kas rotā (ko).
ierievis Izcilnis, kas divu dēļu salaidumos iegulstas otra dēļa rievā.
krāsot Izdaiļot (parasti seju vai tās daļas) ar kosmētikas līdzekļiem, kas satur krāsvielas.
nokrāsot Izdaiļot (parasti seju vai tās daļas) ar kosmētikas līdzekļiem, kas satur krāsvielas.
uzkrāsot Izdaiļot ar kosmētikas līdzekļiem (parasti sejas daļas), parasti mazliet.
izkrāsot Izdaiļot ar kosmētikas līdzekļiem (parasti seju vai tās daļas).
nokrāsoties Izdaiļot savu seju vai tās daļas ar kosmētikas līdzekļiem, kas satur krāsvielas. Izkrāsoties.
krāsoties Izdaiļot savu seju vai tās daļas ar kosmētikas līdzekļiem, kas satur krāsvielas. Lietot kosmētikas līdzekļus, kas satur krāsvielas.
uzkrāsoties Izdaiļot sevi, parasti savas sejas daļas, ar kosmētikas līdzekļiem, parasti mazliet.
atsuloties Izdalīt sulu, šķidrumu (piemēram, ilgākas uzglabāšanas, temperatūras maiņu rezultātā) - par dažiem pārtikas produktiem.
tumst Izdalīties, atšķirties no gaišākas apkārtnes ar savu tumšo krāsu.
tumšot Izdalīties, atšķirties no gaišākas apkārtnes ar savu tumšo krāsu. Tumst (2).
kūņoties Izdarīt dažādas (parasti haotiskas) kustības (ar rokām, kājām). Ķepuroties.
izkastrēt Izdarīt kastrāciju.
Salaist grīstē Izdarīt tā, ka (kas) mežģījas, notiek pretēji vēlamajam.
atkārtot Izdarīt, izpildīt vēlreiz vai vairākas reizes (vienu un to pašu).
degsnis Izdegusi vai izdedzināta vieta (purvā, mežā), kas aizaugusi ar zāli vai (skujkoku) jaunaudzi.
papildizdevumi Izdevumi (naudas summas), kas rodas papildus iepriekš paredzētajiem izdevumiem.
Apgrozības izmaksas Izdevumi, kas saistīti ar preču apgrozību, to nogādāšanu līdz patērētājam.
Kapitāla apgrozības izmaksas Izdevumi, kas saistīti ar preču apgrozību, to nogādāšanu līdz patērētājam.
speciālizdevums Izdevums (parasti periodiska izdevuma iespiedvienība), kas veltīts kādam īpašam gadījumam, notikumam, tematam.
izgudrot Izdomāt to, ka nav, kas nav bijis īstenībā.
smieties Izelpā radīt refleksīvas, samērā īsas, ritmiskas balss skaņas, piemēram, aiz prieka, labsajūtas, laipnības, arī izjūtot nicinošu, noraidošu attieksmi pret ko.
safabricēt Izgatavot, radīt (piemēram, viltotu dokumentu). Sacerēt (piemēram, rakstu, kas satur apzināti sagrozītas, nepatiesas ziņas, faktus).
superintendents Izglītības departamenta vadītājs (Amerikas Savienotajās Valstīs).
šķebināties Izjust nepatīkamu, mokošu vemšanas pirmssajūtu, ko izraisa, piemēram, kas salds, trekns.
mocīties Izjust psihiskas ciešanas, arī pārdzīvot ko ļoti nepatīkamu.
Dārgi (sa)maksāt Izjust savas rīcības negatīvās sekas.
Dārgi maksāt Izjust savas rīcības negatīvās sekas.
atvieglojums Izjūta, kas rodas pēc atbrīvošanās no negatīva psihiska stāvokļa.
ciešanas Izjūta, pārdzīvojums, ko rada fiziskas sāpes, mokas.
izskrāpēt Izkasīt (parasti matus).
izkašāt Izkasīt (piemēram, uzrakstu).
izecēt Izkasīt, izskrāpēt.
izrūnīt Izkastrēt.
vepris Izkastrēts kuilis.
izmaukties Izkļūt, arī atbrīvoties (no kā tāda, kas apņem).
iztirināt Izkustināt, izpurināt (parasti rokas, kājas).
magma Izkususi, ugunīgi šķidra, parasti silikātu, masa, kas rodas Zemes mantijā vai garozā un, lavas veidā nonākot Zemes virspusē, veido izvirduma iežus.
intonējums Izlīdzinājums (mūzikas instrumenta skanējumam) ar īpašiem tehniskiem paņēmieniem.
bumerangs Izliekts metamais (medību, kaujas) ierocis. Šāds ierocis (Austrālijas iezemiešiem), kas atgriežas atpakaļ tai vietā, no kuras tiek mests.
rezidents Izlūkošanas dienesta pārstāvis, kas pastāvīgi uzturas citā valstī.
sibarīts Izlutināts cilvēks, kas dzīvo greznībā un bezdarbībā.
nogriezt Izmainīt virzienu (uz kādu pusi kam tādam, kas pārvietojas, parasti gaisā).
patērēt Izmantot (piemēram, pārtikas preces, rūpniecības preces) personisko vajadzību apmierināšanai (par cilvēku, cilvēku grupām).
Lauka izmēģinājums Izmēģinājums (piemēram, augu ražīguma pārbaudei) apstākļos, kas tuvi ražošanas apstākļiem.
krimināllieta Izmeklēšanas un izziņas iestāžu, kā arī tiesas savāktie materiāli par noziegumu un personām, kas vainīgas nozieguma izdarīšanā.
salons Izmeklētas sabiedrības (literātu, mākslinieku, politiķu u. tml.) pulciņš, kas sapulcējās kādā privātā mājā.
standartizmērs Izmērs, kas atbilst standartam [1] (1). Izmērs, kas atbilst standarta (2) nosacījumiem.
nominālizmērs Izmērs, kas ir atzīmēts uz attiecīgā priekšmeta vai kādā dokumentā.
vairodži Izmirusi bezžokļaiņu grupa, kuras pārstāvjiem raksturīgs ārējs kaula skelets, kas sastāv no plātnītēm vai vairogiem.
zvērrāpuļi Izmiruši rāpuļu klases dzīvnieki, kas dzīvoja uz sauszemes no karbona beigām līdz triasam.
Bruņu zivis Izmirušu zivju klase, kuras pārstāvjiem ķermenis klāts ar bruņām, kas sastāv no atsevišķiem vairogiem. Šīs klases zivis.
matracis Izņemams (gultas vai dīvāna) atsperu karkass, kas pārklāts ar mīkstu polsterējumu un apvilkts ar drānu. Īpaši izgatavots biezs, mīksts paklājs gulēšanai.
izgrabināt Izņemt, izdabūt (to, kas vēl atlicis). Sameklēt un izņemt ar pūlēm (meklēto).
priekšrocība Izņēmuma tiesības, pirmtiesības. Privilēģijas (parasti juridiskas, morālas).
siltumizolācija Izolācija, kas novērš (kam) nevēlamu siltuma apmaiņu.
termoizolācija Izolācija, kas novērš (kam) nevēlamu siltuma apmaiņu. Siltumizolācija.
hidroizolācija Izolācijas materiāla kārta, kas pasargā (celtniecības konstrukcijas, būves u. tml.) no ūdens iedarbības.
nunataks Izolēta klinšaina kalna virsotne, kas paceļas pār ledāju.
paliksnis Izolēta, paaugstināta zemes virsas vai ģeoloģiska veidojuma daļa, kas saglabājusies kādos noārdīšanās procesos (piemēram, pacēlums, mugura).
kabelis Izolēts vads vai vairāki izolēti vadi, ko apņem aizsargapvalks un hermētiskas čaulas.
Iezīmētais atoms Izotops, kas ar savām fizikālajām īpašībām atšķiras no citiem tā paša ķīmiskā elementa izotopiem.
oreols Izpausmju kopums (piemēram, slavai, cieņai), kas attiecas uz kādu cilvēku, ir saistīts ar to.
izsacīt Izpaust (ko) ar izturēšanos, žestiem, skatienu u. tml. Būt tādam, kurā (kas) izpaužas (par izturēšanos, žestiem, skatienu u. tml.).
izteikt Izpaust (ko) ar izturēšanos, žestiem, skatienu u. tml. Būt tādam, kurā (kas) izpaužas (par izturēšanos, žestiem, skatienu u. tml.).
pasacīt Izpaust, attēlot (mākslas darbā, tā sastāvdaļās). Būt tādam, kurā (kas) izpaužas, ir attēlots (par mākslas darbu, tā sastāvdaļām).
pateikt Izpaust, attēlot (mākslas darbā, tā sastāvdaļās). Būt tādam, kurā (kas) izpaužas, ir attēlots (par mākslas darbu, tā sastāvdaļām).
izskanēt Izpausties (mākslas darbā). Būt tādam, kurā kas izpaužas (par mākslas darbu).
Atvērt iekavas Izpildīt matemātisko darbību, kas norādīta pirms iekavām.
uzstāties Izpildīt skaņdarbu, daiļdarbu, dejas u. tml. (publikas priekšā).
debess Izplatījuma vai atmosfēras daļa, kas redzama novērotājam no Zemes.
tenkot Izplatīt tenkas, parasti sarunā.
māls Izplatīts nogulumu iezis, kas veidojies kristālisko iežu sadēdēšanas rezultātā un sastāv no ļoti sīkām daļiņām, mitrumā kļūst mīksts, lipīgs. Zeme, augsne, kuras galvenā sastāvdaļa ir šis iezis, arī zeme, augsne ar šī ieža piejaukumu.
slacīt Izplatot (uz kā) sīkas (šķidruma) lāses, panākt, būt par cēloni, ka (tas) kļūst mitrs, slapjš. Izplatīt uz kā (sīkas šķidruma lāses).
segt Izplatoties būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst nesaskatāms (par tumsu, miglu, mākoņiem u. tml.).
nonākt Izplatoties, tiekot izplatītam, kļūt tādam, kas ir (kāda) rīcībā, izmantošanā. Tikt saņemtam (par ko nosūtītu).
prologs Izrādē - ievada skats, arī uz skatītājiem tieši vērsta runa vai dziedājums, kas sagatavo tos izrādes satura uztverei.
spīdzināt Izraisīt (kādam) fiziskas sāpes, psihiskas ciešanas vai draudēt ar tām, lai panāktu, ka (tas), piemēram, atzīstas, piekrīt veikt kādu uzdevumu, darbību.
Likt sevi manīt Izraisīt kādas sekas (par kādu parādību, notikumu u. tml.).
Likt sevi manīt Izraisīt kādas sekas (par kādu parādību, notikumu u. tml.).
Kutināt pakrūti (arī sirdi) Izraisīt nepatīkamu sajūtu (parasti par transportlīdzekli, kas strauji maina augstumu, arī par augstuma maiņu).
Kutināt sirdi (arī pakrūti) Izraisīt nepatīkamu sajūtu (parasti par transportlīdzekli, kas strauji maina augstumu, arī par augstuma maiņu).
Kutināt sirdi (arī pakrūti) Izraisīt netīkamu sajūtu (parasti par transportlīdzekli, kas strauji maina augstumu, arī par augstuma maiņu).
atmodināt Izraisīt, ierosināt no jauna (psihiskas norises).
izpiņķēties Izraisīties (no tā, kas saista, apņem).
izpīties Izraisīties (no tā, kas saista, apņem).
pārapbedīt Izrakt (miruša cilvēka ķermeni, tā atliekas) un apbedīt citā vietā.
mokasīni Izrotāti, mīksti Ziemeļamerikas indiāņu apavi, kas ir šūti no viena ādas gabala un kam nav papēža.
pārgarums Izrunas laiks (valodas skaņām), kas ir ilgāks nekā parasts pēc valodas likumiem.
No dieva puses! Izsaucas izbailēs, ja negrib, lai kas notiktu, ja grib atturēt no kādas rīcības.
No dieva puses! Izsaucas izbailēs, ja negrib, lai kas notiktu, ja grib atturēt no kādas rīcības.
Posts (man) (ar kādu), arī ak tu posts! Izsaucas neapmierinātībā, sašutumā par to, kas sagādā daudz rūpju, raižu.
Piķis (viņu) (sa)zin(a)! Izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, ja kas nav saprotams, zināms.
Piķis (arī vilks) (viņu, arī to) sazin(a)! sar., arī velns (viņu, arī to) sazin(a)! Izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, ja kas nav saprotams, zināms.
Velns (viņu, arī to) (sa)zin(a)! Izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, ja kas nav saprotams, zināms.
Vilks (viņu, arī to), (sa)zin(a)! Izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, ja kas nav saprotams, zināms.
Piķis (arī vilks) (viņu, arī to) zin(a)! Izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, ja kas nav saprotams, zināms.
Velns (viņu, arī to) zin(a)! Izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, ja kas nav saprotams, zināms.
Bet ko tu dieniņ! Izsaucas, ja ir noticis kas negaidīts.
Dievs (pa)sargi! arī Pasargi dievs! arī Lai dievs (pa)sarga! Izsaucas, ja ļoti negrib, lai notiktu (kas slikts, nepatīkams).
Dievs pasarg(i)! arī Pasarg(i) dievs! Arī Lai dievs pasarga! Izsaucas, ja ļoti negrib, lai notiktu (kas slikts, nepatīkams).
Dievs sargi! arī Lai dievs sarga! Izsaucas, ja ļoti negrib, lai notiktu (kas slikts, nepatīkams).
Nātru drudzis Izsitumi, kas atgādina nātru dzēlumus.
Visā (savā) godībā Izskatā un stājā, kas (kādam) raksturīga.
Visā (savā) godībā Izskatā un stājā, kas (kādam) raksturīga.
apklusināt Izslēgt, apturēt (mašīnu, ierīci), kas rada skaņas).
izdalīt Izsniegt katram (to, kas pienākas no kopuma).
personālizstāde Izstāde, kas iepazīstina ar atsevišķa mākslinieka daiļradi kopumā vai ar kādu tās posmu.
izvilkt Izstaipīt (parasti rokas, muskuļus, piemēram, nesot ko smagu).
sildīt Izstarojot, izplatot siltumu, būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst siltāks vai silts, arī karsts.
blāzmot Izstarot vai atstarot (vāju) gaismu. Būt redzamam, atšķirties no tumšākas apkārtnes ar savu gaišumu.
Izstāstīt darbu Izstāstīt, kas jāstrādā, arī kā jāstrādā.
izplest Izstiept sānis (piemēram, rokas, kājas, spārnus). Izstiept un atvirzīt citu no cita (pirkstus).
kartonāža Izstrādājumi no (parasti samērā cieta, bieza) papīra un kartona (piemēram, kartona taras kastes, futrāļi, kārbas, maisi).
nolējums Izstrādājums (parasti kā kopija), kas ir iegūts, lejot (izkausētu vielu, javu u. tml.) formā, veidnē.
juvelierizstrādājums Izstrādājums (piemēram, rotas lieta, greznuma priekšmets, mākslas priekšmets), kas izgatavots no dārgakmeņiem, pusdārgakmeņiem, dārgmetāliem un metāliem.
metālizstrādājums Izstrādājums, kas ir izgatavots no metāla. Metāla izstrādājums.
bimetāls Izstrādājums, kas veidots no divu dažādu metālu slāņiem.
cūkāda Izstrādāta cūkas āda.
čūskāda Izstrādāta čūskas āda.
krustdūrieni Izšūšanas tehnikas paņēmiens - sīku krustu veidošana. Izšuvuma raksts, ko veido šādi krusti. Atsevišķs krusts šai rakstā.
spodrdūriens Izšūšanas tehnikas paņēmiens, kurā rakstu veido blīvi blakus cits citam sekojoši pavediena posmi. Ar šādu paņēmienu veidots dūriens.
klājdūrieni Izšūšanas tehnikas paņēmiens, pēc kura dūrienus veido cieši citu pie cita, vienmērīgi noklājot audumu. Ar šādu paņēmienu veidoti dūrieni.
Ķēžu dūriens Izšūšanas tehnikas paņēmiens, pēc kura katru nākamo dūrienu veido, adatu iedurot iepriekšējā dūriena izveidotajā lokā. Ar šādu paņēmienu veidots dūriens.
rišeljē Izšuvuma tehnikas veids, kurā ar baltiem diegiem uz balta auduma izšuj reljefu rakstu, kontūru, fonu izgriež, veidojot mežģīnēm līdzīgu darinājumu.
mašīnizšuvums Izšuvums, kas darināts ar mašīnu.
Pavēles izteiksme Izteiksme, kas izsaka pamudinājumu veikt kādu darbību.
Vajadzības izteiksme Izteiksme, kas izsaka vajadzību veikt kādu darbību.
acs Izteiksme, kas saistīta ar redzes orgānu.
Skaļi vārdi Izteiksmīgi, arī jūsmīgi vārdi, kas (parasti) nav pamatoti satura, faktu ziņā.
runājošs Izteiksmīgs. Tāds, kas spilgti pauž (ko).
izgvelzt Izteikt (parasti aplamības, muļķības, rupjības). Arī izrunāt (4), izplatīt tenkas.
novēlēt Izteikt vēlējumu. Vēlēties, lai (kas) būtu, realizētos.
piebilde Izteikums (mutvārdos vai rakstveidā), kas papildina, arī precizē iepriekš teikto.
čuksts Izteikums, kas izrunāts čukstus.
fantastika Iztēlē radītu priekšstatu, tēlu kopums, kas atspoguļo īstenību pārveidoti, hiperbolizēti.
seksualitāte Izturēšanās veidu kopums, kas ir saistīts ar dzimumtieksmes apmierināšanu.
neprātība Izturēšanās, rīcība, kas ir nepārdomāta, pretēja prāta apsvērumiem.
nodevība Izturēšanās, rīcība, kas sagādā (kādam) vilšanos, neatbilst (kāda) cerībām (parasti draudzībā, mīlestībā).
spīts Izturēšanās, rīcība, kura krasi atšķiras no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem un kuras mērķis parasti ir (tam) kaitēt, nodarīt ko nevēlamu. Psihisks stāvoklis, kas izpaužas šādā izturēšanās, rīcības veidā.
nepieklājība Izturēšanās, rīcība, runa, kas ir pretrunā ar pieklājības normām. Izturēšanās, rīcība, runa, kas aizskar, apvaino kādu.
līkums Izturēšanās, rīcība, runa, kurā kas neizpaužas tieši.
Ievērot distanci Izturēties rezervēti, nenodibināt tuvākas attiecības.
Ievērot distanci Izturēties rezervēti, nenodibināt tuvākas attiecības.
Nelikties traucēties Izturēties tā, it kā (kāds, kas) netraucētu.
saudzēt Izturēties, rīkoties tā, ka (kas, parasti parādība dabā) var pastāvēt, saglabājas, netiek bojāts.
saudzēt Izturēties, rīkoties tā, ka (kas, parasti priekšmets) netiek bojāts, pakļauts kaitīgai iedarbībai.
pineklis Izturīgs, mīksts valgs, arī aizslēdzams dzelzs veidojums, kas paredzēts dzīvnieka (parasti zirga) priekškāju sapīšanai.
nosusināt Iztvaicē lot mitrumu, būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, augsne, apvidus) kļūst sauss (par augiem).
izglābties Izvairīties vai atbrīvoties (no cilvēka, dzīvnieka, kas apdraud dzīvību).
paglābties Izvairīties vai atbrīvoties (no cilvēka, dzīvnieka, kas apdraud dzīvību).
sastigot Izveidojot vairākas, daudzas stigas, sadalīt (mežu).
sarievot Izveidot (kā virsmā) vairākas, daudzas rievas, izveidot (vairāku, daudzu virsmā) rievas.
savienot Izveidot (kam, piemēram, parādībai, norisei, jēdzienam) saikni, attiecības (ar ko). Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, parādības, norises, jēdzieni) tiek iekļauts kādā kopumā, sistēmā.
sazarot Izveidot (kam) vairākas, daudzas šādas daļas; izveidot (darbībai, norisei) vairākus, daudzus virzienus, posmus.
izskaistināt Izveidot (parasti mākslas darbu) tādu, kurā kas tiek attēlots īstenībai neatbilstoši skaists, labs (parasti par mākslas darbu).
pārveidot Izveidot citādu, atbilstošu citām prasībām (piemēram, priekšmetu, telpu). Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, viela, enerģija, vide) kļūst citāds, iegūst citu veidu, kvalitāti. Arī pārvērst (1).
iegūt Izveidot dzīves laikā (piemēram, fizioloģiskas īpašības) - par organismu, tā daļām.
izretināt Izveidot lielākas atstarpes (kādā cilvēku grupā).
izretināt Izveidot lielākas atstarpes (piemēram, starp priekšmetiem).
iegūt Izveidot sev (psihiskas vai fizioloģiskas īpašības) - par cilvēku.
salapot Izveidot vairākas, daudzas, arī visas lapas (par augiem, to daļām).
padambēt Izveidot zem (kā), arī (kam) apakšā (hidrotehniskas būves sastāvdaļu).
atstāt Izveidot, izraisīt (ko tādu, kas paliek pēc tam, kad vairs nav izveidotāja, izraisītāja).
pamest Izveidot, izraisīt (ko tādu, kas paliek pēc tam, kad vairs nav izveidotāja, izraisītāja). Atstāt (6).
noteikt Izvēlēties, pieņemt un paziņot par tādu, kas obligāti jāievēro, jāizpilda, arī par tādu, kam ir likuma spēks. Nosacīt (3).
nosacīt Izvēlēties, pieņemt un paziņot par tādu, kas obligāti jāievēro, jāizpilda, arī par tādu, kam ir likuma spēks. Noteikt (3).
atvilktne Izvelkama, parasti ne visai dziļa kaste mēbelēs.
izķerrot Izvest ķerrā (naidīgu uzraugu, meistaru, spiegu u. tml.) no fabrikas, uzņēmuma, paužot protestu (pirmsrevolūcijas Krievijā).
raksts Izvietojums (parādībām dabā), kas vizuāli atgādina kādu attēlu, ornamentu.
macerāts Izvilkums, kas iegūts, macerējot augus.
nokare Izvirzījums (piemēram, klintij, krastam), kas atrodas kam pāri, parasti uz leju.
izcilnis Izvirzījums (priekšmeta) virsmā. Vieta vai priekšmets, kas izdalās no apkārtnes ar savu augstumu.
deguns Izvirzījums, izcilnis virs mutes (kur sākas elpošanas ceļš un atrodas ožas orgāna receptori).
izcelties Izvirzīties uz augšu, būt tādam, kas ir izvirzījies, pacēlies (virs kā).
sensuālisms Izziņas teorijas virziens, kas par galveno izziņas formu uzskata sajūtas.
racionālisms Izziņas teorijas virziens, kas prātu un jēdzienisko domāšanu uzskata par vienīgo izziņas avotu un noliedz empīriju vai mazina tās nozīmi.
sadūmot Izžāvēt dūmos (pārtikas produktu).
saussveķi Izžuvuši, no stumbra brūcēm nokasīti sveķi.
naktsjaka Jaka, kas paredzēta gulēšanai.
kamikadzes Japāņu lidotāji (otrajā pasaules karā), kas apzināti devās nāvē, ietriecoties uzbrukuma mērķī ar savu lidmašīnu.
ikebana Japāņu tēlotājas mākslas paveids - kompozīciju veidošana no ziediem un keramikas vai citiem priekšmetiem.
konkūrs Jāšanas sporta disciplīna, kas saistīta ar šķēršļu pārvarēšanu.
uzvandīt Jaucot, arī saviļņojot, parasti spēcīgi, panākt, būt par cēloni, ka (kas) uzvirzās šķidruma, masas virsējos slāņos.
slēdziens Jauna sprieduma (secinājuma) veidošana uz viena sprieduma vai vairāku spriedumu (premisu) pamata pēc noteiktiem loģikas likumiem.
meitšūna Jauna šūna, kas radusies šūnu dalīšanās procesā.
ūdenszars Jauna vasa, kas rodas uz dažu augu veca, bezzaraina stumbra, galvenā zara un vēlāk kļūst par spēcīgu zaru, pazeminot stumbra kvalitāti.
atāls Jauna zāle, kas izaugusi nopļautās vai noganītās vietā (tajā pašā gadā).
apokalipse Jaunās derības pēdējā grāmata, kas satur pravietojumus par pastardienu.
Līgavas māsas Jaunas, neprecētas sievietes, kas īpaši pavada līgavu laulību ceremonijā, arī sagatavo tai.
brīnumsvecīte Jaungada eglītes rotājums - metāla stieple, kas pārklāta ar vielu, kura degot dzirksteļo.
meitene Jauniete, kas ir tuva, mīļa kādam vīrietim.
hipijs Jaunietis (kapitālistiskajās valstīs), kas pauž protestu pret sabiedrisko iekārtu ar pasivitāti, ekstravagantu apģērbu un izturēšanos.
zēns Jaunietis, kas ir tuvs, mīļš kādai jaunietei, sievietei.
pirmsiesaukumnieks Jaunietis, kas pirms iesaukuma vecuma sasniegšanas ir pakļauts reģistrācijai militārajās iestādēs.
atvase Jauns dzinums, kas rodas (galvenokārt lapu kokiem un krūmiem) no celma vai saknēm un var izveidoties, par patstāvīgu augu.
izgudrojums Jauns kādas problēmas tehniskais risinājums, kas būtiski atšķiras no esošajiem risinājumiem un kam ir pozitīvs efekts.
atauga Jauns mežs, kas aug izcirtumā vai izdegumā.
metastāze Jauns slimības perēklis, kas veidojas no primārā slimības procesa vietas attālos audos, orgānos, slimības ierosinātājiem metastazējoties. Slimības ierosinātāju pārvietošanās organismā.
progresīvs Jauns, moderns. Tāds, kas atbilst mūsdienu prasībām (piemēram, zinātnē, tehnikā, ražošanā).
atklāsme Jauns, nozīmīgs fakts, parādība, ko uzzina, kas atklājas.
stāds Jauns, parasti neliels, augs, kas ir izaudzēts vai izaudzis no sēklas, spraudeņa, noliektņa u. tml. un ko pārstāda vai paredz pārstādīt pastāvīgā vietā.
pārsalas Jauns, plāns ledus, kas ir izveidojies uz uzplūduša vai atkušņa radīta ūdens, zem kura ir vecāks ledus.
modernisms Jaunu, laikmetīgu kompozīcijas paņēmienu un māksliniecisku vispārinājumu ieviešana mūzikas praksē.
Kā tas nāk? Jautā par to, kā kas notiek, rodas.
Vārīga vieta Jautājums, doma, priekšstats, psihes īpašība u. tml., ko cilvēks parasti slēpj un kas, citu cilvēku atklāta, izraisa aizskāruma, aizvainojuma, arī pazemojuma izjūtu.
Vārīga vieta Jautājums, doma, priekšstats, psihes īpašība u. tml., ko cilvēks parasti slēpj un kas, citu cilvēku atklāta, izraisa aizskāruma, aizvainojuma, arī pazemojuma izjūtu.
rēbuss Jautājums, kam jārod atrisinājums. Tas, kas ir mīklains, nesaprotams, arī nezināms.
robežjautājums Jautājums, kas ir saistīts ar (kādu valstu, teritoriju) robežām.
robežjautājums Jautājums, ko pašreizējā zināšanu līmenī vienlīdz raksturo no diviem (retāk vairākiem) viedokļiem vai ko pētī divas (retāk vairākas) zinātnes nozares.
mīkla Jautājums, problēma, kam jārod atrisinājums, atbilde. Tas, kas ir neskaidrs, nenoskaidrots, nesaprotams, arī nezināms.
karalietas Jautājumu kopums, arī pasākumi, kas saistīti ar karaspēku, karadarbību, stratēģiju, taktiku u. tml.
lieta Jautājumu kopums, kas no juridiska viedokļa attiecas uz kādu administratīvā vai tiesas ceļā kārtojamu notikumu, apstākli, attieksmēm vai ar šajās attieksmēs saistītu personu.
daļa Jebkura no sastāvdaļām, kas rodas, sadalot veselo.
vertikāls Jebkurš lielais debess sfēras riņķis, kas iet caur zenītu un nadīru.
Ģints jēdziens loģ Jēdziens, kas ietver kādas klases (sugas) priekšmetu būtiskas pazīmes.
Ģints jēdziens Jēdziens, kas ietver kādas klases (sugas) priekšmetu būtiskās pazīmes.
Sugas jēdziens Jēdziens, kas ietver kādas priekšmetu grupas būtiskās pazīmes.
Sugas jēdziens Jēdziens, kas ietver kādas priekšmetu, parādību u. tml. grupas būtiskās pazīmes.
ideja Jēdziens, priekšstats, kas cilvēka apziņā atspoguļo īstenību un pauž viņa attieksmi pret apkārtējo pasauli.
abstrakcija Jēdziens, vispārinājums, kas izveidojies šāda procesa rezultātā.
teorija Jēdzienu, spriedumu, ideju u. tml. sistēma, kas atspoguļo kādus priekšmetus, parādības.
orbīta Joma, kurā (kas) noris, izplatās, darbojas. Izplatība (piemēram, darbībai, parādībai).
vidusjoms Joms, kas atrodas celtnes vidusdaļā.
katjonīti Jonīti, kas spēj apmainīt savus katjonus.
triecienjonizācija Jonizācija, kas rodas daļiņu sadursmē.
Radioaktīvais fons Jonizējošais starojums, kas rodas neatkarīgi no pētījamā jonizējošā starojuma avota.
Radioaktīvais fons Jonizējošais starojums, kas rodas neatkarīgi no pētījamā jonizējošā starojuma avota.
kristālrežģis Jonu, atomu vai molekulu sistēma, kurai raksturīgs šo daļiņu regulārs telpisks izvietojums, kas periodiski atkārtojas trijās dimensijās.
mala Josla (apģērba gabalam, audumam), kas (to) norobežo.
mala Josla (kādā platībā), kas atrodas pie (šīs platības) robežas. Josla, kas piekļaujas šai robežai.
mala Josla (plakanas formas priekšmetam), kas (to) norobežo (piemēram, no apkārtējās telpas). Daļa (priekšmetam), kas robežojas ar šo joslu.
robežjosla Josla, kas atrodas gar (kādas teritorijas, parasti valsts) robežu vai uz tās.
starprinda Josla, kas atrodas starp augu rindām.
starpjosla Josla, kas atrodas starp, parasti divām, citām joslām.
vidusjosla Josla, kas atrodas, pastāv (kā) vidū.
robežjosla Josla, kas pastāv starp divām parādībām, (kā) atšķirīgām daļām u. tml.
apmale Josla, kas piekļaujas ārējai malai, veido robežu.
birzmala Josla, kas robežojas ar birzi. Birzes mala.
šķirjosla Josla, kas šķir, nodala (ko).
vaga Josla, līnija u. tml., kas (piemēram, ūdenī) paliek pēc (kā) virzīšanās, pārvietošanās.
vaga Josla, līnija, kas (uz sejas, ķermeņa) paliek, piemēram, pēc asaru, sviedru notecēšanas.
sliede Josla, līnija, padziļinājums u. tml., kas (piemēram, ceļa segumā, smiltīs, sniegā) paliek pēc (kā) virzīšanās, pārvietošanās.
vaga Joslas, līnijas veida padziļinājums, kas (piemēram, ceļa segumā, smiltīs, sniegā) paliek pēc (kā) virzīšanas, pārvietošanās, arī ilgstošas atrašanās (kur).
jukums Jukas (1).
haoss Jukas.
pārkare Jumta daļa, kas ir izvirzīta pāri celtnes ārsienai.
pajumte Jumta daļa, kas ir izvirzīta pāri celtnes ārsienai. Vieta zem šādas jumta daļas.
Teritoriālā jūra Jūra vai tās josla, kas piekļaujas valsts sauszemes teritorijai vai iekšējiem ūdeņiem un uz ko attiecas šīs valsts suverenitāte.
Iekšējā jūra Jūra, kas dziļi iesniedzas kontinentā un ko ar okeānu savieno jūras šaurums.
senjūra Jūra, kas senos laikos ir bijusi tagadējās sauszemes apvidū.
regresija Jūras atvirzīšanās un sauszemes paplašināšanās, kas notiek parasti zemes garozas tektonisko svārstību, retāk Pasaules okeāna līmeņa vai klimata pārmaiņu rezultātā.
mārša Jūras piekrastes applūduma josla, kas pārplūst tikai lielāko paisumu un vējuzplūdu laikā.
Atklāta jūra Jūras rajons, kas atrodas tālu no krasta.
Atklāta jūra Jūras rajons, kas atrodas tālu no krasta.
Atklāta jūra Jūras rajons, kas atrodas visu valstu kopējā rīcībā.
Atklāta jūra Jūras rajons, kas atrodas visu valstu kopējā rīcībā.
Prīžu tiesības Jūras tiesību nozare, kas regulē jautājumus, kuri attiecas uz pretinieka (dažreiz arī uz neitrālu valstu) kuģu un kravas aizturēšanu un iznīcināšanu kara laikā.
tombolo Jūras ūdeņu sanesta smilts strēle, kas saista bijušo salu pie krasta, pārvēršot šo salu pussalā.
Izgudrotāju tiesības Juridisko normu kopums, kas regulē personiskās un mantiskās attiecības, kuras rodas sakarā ar izgudrojumu un racionalizācijas priekšlikumu radīšanu un to izmantošanu.
Starptautiskās tiesības Juridisko principu un normu kopums, kas regulē attiecības starp valstīm un citiem starptautisko attiecību subjektiem.
spēks Juridisks (kā) iedarbīgums. Tas, kas ir saistīts ar likuma (1) ievērošanu un obligātu izpildi.
patents Juridisks dokuments, kas apliecina tehniskā risinājuma atzīšanu par izgudrojumu, tā prioritāti, autorību un autora ekskluzīvās tiesības uz izgudrojumu.
autortiesības Juridisku normu kopums, kas noteic zinātnes, literatūras un mākslas darbu autoru tiesisko stāvokli.
Konsulāras tiesības Juridisku normu kopums, kas regulē konsulu rangus, iecelšanu, pieņemšanu, atsaukšanu, darbību, uzdevumus.
advokāts Jurists, kas aizstāv vai pārstāv kādu personu tiesu lietās vai sniedz padomus juridiskos jautājumos.
juriskonsults Jurists, kas strādā iestādē, uzņēmumā, organizācijā par pastāvīgu konsultantu juridiskos jautājumos un aizstāv šīs iestādes, uzņēmuma, organizācijas likumīgās intereses.
ciest Just fiziskas sāpes, mokas.
vēlēties Just vajadzību, tieksmi, lai (kas) būtu, īstenotos.
Justies (arī būt) (kā) atpestītam Justies atbrīvotam (no tā, kas nomāc).
Justies (arī būt) (kā) atpestītam Justies atbrīvotam (no tā, kas nomāc).
dabasbērns Jūtu izpausmē un uzvedībā vienkāršs un patiess cilvēks, kas dzīvo ciešā saskarē ar dabu.
filigrāns Juvelierizstrādājums (no tievām, vītām zelta, sudraba, vara vai cita metāla stieplītēm), kas atgādina mežģīnes.
vāks Kā (piemēram, trauka, kastes) virsējā, atvāžamā vai noņemamā daļa.
valdzinājums Kā būtības, īpašību atbilsme noteiktām estētiskām prasībām, kas izraisa estētisko pārdzīvojumu, piesaista interesi.
sānkabata Kabata, kas atrodas (apģērba gabala) sānu daļā.
augšgals Kāda (teritorijas) daļa, kas reljefa ziņā atrodas augstāk par pārējo apkārtni.
grupa Kāda kolektīva locekļu vai organizācijas biedru sīkāks sadalījums (piemēram, pēc darba vai nodarbību specifikas vai vietas).
Mājas kārtībā Kādā kolektīvā, iestādē, uzņēmumā u. tml. (ko darīt), nevēršoties pie vadības, citas, parasti augstākas, iestādes u. tml.
Mājas kārtībā Kādā kolektīvā, iestādē, uzņēmumā u. tml. (ko darīt), nevēršoties pie vadības, citas, parasti augstākas, iestādes u. tml.
flīze Kāda materiāla (piemēram, akmens, betona, keramikas) plāksne, ko lieto celtniecībā sienu, grīdu vai citu virsmu apdarei.
spietuve Kāda materiāla (piemēram, koka, kriju) tvertne, kam apakšā vai sānos ir rets, izturīgs audums vai metāla siets un kas ir paredzēta spieta ievietošanai.
starpkārta Kāda materiāla, priekšmetu u. tml. kārta, kas atrodas, ko novieto starp, parasti divām, citām (kā) kārtām.
aktīvs Kāda uzņēmuma, iestādes materiālās vērtības, ieskaitot arī parādprasības. Bilances daļa, kas aptver šīs vērtības.
šlāgeris Kāda vieglās mūzikas žanra (parasti deju mūzikas) dziesma, kas ir ieguvusi plašu popularitāti.
postenis Kādas (parasti finansiālas, saimnieciskas) darbības atsevišķa nozare, daļa, atsevišķs veids.
autonomija Kādas sabiedriskas organizācijas tiesības patstāvīgi lemt par šīs organizācijas dzīvi un tās locekļu attiecībām.
tehniķis Kādas tehnikas nozares speciālists (parasti ar vidējo speciālo izglītību). Cilvēks, kas strādā kādā tehnikas nozarē.
Diplomātiskā pārstāvniecība Kādas valsts iestāde, kas atrodas citas valsts teritorijā, lai uzturētu ar tās valdību pastāvīgus sakarus.
tāfele Kādas vielas (parasti pārtikas produkta, piemēram, šokolādes, īrisu, tējas) veidojums taisnstūra plāksnes formā.
Krusta deja Kadriļas tipa četru pāru deja, kurā dominē polkas solis.
titulkadrs Kadrs (parasti kinofilmā, televīzijas pārraidē), kurā ir teksts, kas satur galveno informāciju (par to).
taure Kāds no metāla pūšamajiem mūzikas instrumentiem (piemēram, trompete, bazūne, mežrags).
saldkaisle Kaisle, kas izraisa (parasti seksuālu) patiku, baudu.
melomānija Kaislīga mūzikas cienīšana.
trauma Kaitīgas, parasti psihiskas, iedarbības rezultāts, kas nav saistīts ar audu, orgānu bojājumu.
mūdzis Kaitīgs dzīvnieks (parasti kukainis). Dzīvnieks (parasti rāpulis), kas izraisa pretīgumu.
racējkājas Kājas (dzīvniekiem), kas ir pielāgojušās alu, eju rakšanai zemē.
peldkājas Kājas (piemēram, vēžiem), kas ir pielāgotas peldēšanai.
potīte Kājas locītava, kas savieno apakšstilba un pēdas kaulus. Kājas daļa pie šīs locītavas. Izcilnis kājas apakšstilba un pēdas locītavas abos sānos, kuru veido apakšstilba kaula apakšējie gali.
vezumnieks Kājnieku karaspēka palīgdaļa, kas pārvadā (parasti ar pajūgiem) mantas, pārtiku, munīciju u. tml.
grozītājmuskulis Kakla muskulis, kas iet slīpi pa kakla sānu virsmu reljefi izceļas zem ādas.
krelles Kaklarota, kas darināta no virtenē savērtām nelielām, parasti apaļīgām, detaļām (piemērām, pērlēm, dzintara gabaliņiem, stikla lodītēm).
tauriņš Kaklasaite ar mezgliem, kas pēc formas atgādina šī kukaiņa izplestos spārnus.
mašīnkalējs Kalējs, kas darbus veic ar mehānismiem.
pēckalibrs Kalibrs, kas ir izveidots tehnoloģiskā procesa noslēgumā.
Kroku kalni Kalni, ko veido iežu krokas.
Kroku kalni Kalni, ko veido iežu krokas.
zeltrūpniecība Kalnrūpniecības nozare, kas ietver zelta ieguvi.
vārti Kalnu slēpošanas trasē ik pēc noteiktiem attālumiem novietots šķērslis, ko veido divi vertikāli balsti un kas slēpotājam jāapbrauc.
priekšmeita Kalpone, kas pati strādā, vada pārējos darbā un ir darba devēja palīdze.
piķieris Kalpotājs (parasti muižā), kas kopa un apmācīja medību suņus, uzraudzīja tos medībās.
pakalpiņš Kalpotājs (parasti pusaudzis), kas veic sīkus pakalpojumus.
sulainis Kalpotājs valdnieka, arī aristokrāta dzīvojamās telpās. Privātpersonas kalpotājs, kas rūpējas par tās personiskajām vajadzībām.
korespondents Kalpotājs, kas kārto sarakstīšanos iestādes vai uzņēmuma darba jautājumos.
ģērbējs Kalpotājs, kas rūpējas par tērpiem.
priekšstrādnieks Kalps (parasti lauku saimniecībā), kas pats strādā, vada pārējos kalpus darbā un ir darba devēja palīgs.
gadinieks Kalps vai kalpone, kas pēc līguma strādā visu gadu (pie saimnieka).
Ieroču nesējs Kalps, kas nes sava kunga ieročus.
šķēpnesis Kalps, kas nes sava kunga šķēpu.
bandinieks Kalps, kas par atalgojumu saņem bandu [2].
grūms Kalps, kas pavada jātnieku vai ekipāžu. Zēns, kas strādā sulaiņa darbu.
Pārinieku (arī pārinieka) puisis Kalps, kas pie saimnieka strādāja kopā ar savu sievu.
Pārinieku (arī pārinieka) puisis Kalps, kas pie saimnieka strādāja kopā ar savu sievu.
puskalps Kalps, kas salīgts darbā pie saimnieka tikai uz vasaru.
sakaltēt Kaltējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamās īpašības. Kaltējot samazināt, parasti ievērojami (kā) mitrumu, ūdens saturu.
videokamera Kamera (3) vienlaicīgai skaņas un videoattēla ierakstīšanai videokasetē.
barokamera Kamera, kurā iespējams radīt tādu gaisa spiedienu, kas atbilst spiedienam dažādā augstumā no zemes.
kamerkoncerts Kamermūzikas koncerts.
vijoļkoncerts Kamermūzikas sarīkojums, kurā uzstājas vijolnieks solists, parasti ar pavadītāju. Vijoļmūzikas koncerts.
toņdakša Kamertonis, kas ir veidots no diviem vienā galā savienotiem stieņiem.
Parastais kamertonis Kamertonis, kas rada pirmās oktāvas la skaņu (440 hercu).
Parastais kamertonis Kamertonis, kas rada pirmās oktāvas la skaņu (440 hercu).
eja Kanāls, kas organismā savieno orgānus, ķermeņa dobumus u. tml.
rakstvedis Kancelejas darbinieks (parasti bruņotajos spēkos), kas sagatavo un kārto dokumentus, kā arī veic saraksti.
kancelejists Kancelejas darbinieks (parasti tāds, kas birokrātiski veic savus uzdevumus).
Kategoriskais imperatīvs Kanta ētikā - beznosacījuma prasība, kas nemainīgi piemīt saprātam.
Kategoriskais imperatīvs Kanta ētikā - beznosacījuma prasība, kas nemainīgi piemīt saprātam.
Klejojošā kāpa Kāpa, kas vēja iedarbības rezultātā pārvietojas.
Klejojošā kāpa Kāpa, kas vēja iedarbības rezultātā pārvietojas.
Ceļojošās kāpas Kāpas, kas vēja darbības rezultātā pārvietojas.
megalīts Kapene, kas veidota no lieliem sakrautiem akmeņiem.
dzimtkapi Kapi vai kapu vieta, kur apbedīti visi vai vairāki vienas dzimtas, ģimenes locekļi. Kapu vieta, kas aizņemta vienas ģimenes locekļiem.
Finanšu kapitāls Kapitāla forma, kas radusies banku un rūpniecības monopolistiskā kapitāla apvienošanās un saplūšanas rezultātā.
Finanšu kapitāls Kapitāla forma, kas radusies banku un rūpniecības monopolistiskā kapitāla apvienošanās un saplūšanas rezultātā.
kapitālists Kapitāla, ražošanas līdzekļu privātīpašnieks, kas pieder pie buržuāzijas un ekspluatē algotu darbaspēku.
Ražīgais darbs Kapitālisma - algoto strādnieku darbs, kas kapitālistam nodrošina virsvērtību.
depresija Kapitālistiskā ražošanas cikla fāze, kas seko krīzei un kam raksturīgs saimniecības sastingums, masu bezdarbs.
klaķieri Kapitālistiskajās valstīs - algoti skatītāji, kas ar ovācijām rada šķietamus panākumus māksliniekam, autoram, izrādei vai arī ar svilpieniem panāk to izgāšanos.
dempings Kapitālistiskajās valstīs - eksportēšana par cenām, kas zemākas par pašizmaksu.
Parlamenta (arī kabineta, valdības) krīze Kapitālistiskajās valstīs - iekšpolitiska situācija, kas parasti izraisa valdības maiņu.
Parlamenta (arī kabineta, valdības) krīze Kapitālistiskajās valstīs - iekšpolitiska situācija, kas parasti izraisa valdības maiņu.
frakcija Kapitālistiskajās valstīs - vienas politiskas partijas vai vairāku politisku partiju biedru organizēta grupa (parlamentā, pašpārvaldes iestādēs, organizācijās) savas partijas vai partiju politikas realizēšanai.
Strādnieku aristokrātija Kapitālistiskajās zemēs - kvalificēto strādnieku daļa, kas atrodas privileģētos apstākļos.
buržuāzija Kapitālistiskas sabiedrības valdošā šķira, kam pieder galvenie ražošanas līdzekļi un kas tos izmanto algoto strādnieku ekspluatēšanai.
militarizācija Kapitālistiskas valsts, tās ekonomikas, politikas, sabiedriskās dzīves pakļaušana aneksionistisku karu mērķiem. Militārisma realizēšana. Militāro organizatorisko formu un metožu ieviešana (civilajā dzīvē).
Parlamenta opozīcija Kapitālistisko valstu parlamentos - partija (partiju grupa), kas nepiedalās valdības veidošanā un vairākos jautājumos vēršas pret valdības politiku.
Parlamenta opozīcija Kapitālistisko valstu parlamentos - partija (partiju grupa), kas nepiedalās valdības veidošanā un vairākos jautājumos vēršas pret valdības politiku.
finansists Kapitālists, kas nodarbojas ar liela mēroga naudas darījumiem.
Ražīgais kapitāls kāp Kapitāls, kas funkcionē materiālās ražošanas sfērā.
privātkapitāls Kapitāls, kas pieder privātai personai vai privātu personu grupai.
Rūpnieciskais kapitāls Kapitāls, ko avansē virsvērtības iegūšanai un kas funkcionē materiālās ražošanas sfērā (rūpniecībā, lauksaimniecībā, celtniecībā un transportā).
slidkāpnes Kāpnes ar īpaši piestiprinātu gludu plāksni, kas paredzēta lejupslīdei (piemēram, ūdenī).
trepes Kāpšanai paredzēta konstrukcija, kas sastāv no savstarpēji saistītiem pakāpieniem vai šķērskokiem.
kāpnes Kāpšanai paredzēts rīks, kas sastāv no savstarpēji saistītiem pakāpieniem vai šķērskokiem.
divīzija Kara flotes augstākā taktiskā vienība, kas sastāv no vienas un tās pašas klases kuģiem.
Jūras kājnieki Kara flotes spēku sastāvdaļa, kas paredzēta desantu izcelšanai un kaujas darbībai krastā.
Jūras kājnieki Kara flotes spēku sastāvdaļa, kas paredzēta desantu izcelšanai un kaujas darbībai krastā.
divizions Kara flotes taktiskā vienība, kas sastāv no vienas un tās pašas klases kuģiem.
mēle Kara gūsteknis, kas var sniegt militāru informāciju.
stratēģija Kara mākslas nozare, kas pētī kara, arī plašu militāru operāciju sagatavošanu, plānošanu, īstenošanu.
taktika Kara mākslas nozare, kas pētī kaujas sagatavošanu, plānošanu, īstenošanu.
karamāksla Kara zinātnes sastāvdaļa, kas ietver stratēģiju, operatīvo mākslu un taktiku.
rezervists Karadienestam padota persona, kas neatrodas aktīvajā karadienestā.
dienests Karadienests. Pasākumu, pienākumu kopums, kas saistīti ar karadienestu.
tarāns Karakuģa priekšvadņa izcilnis, kas paredzēts pretinieka kuģa dragāšanai.
korvete Karakuģis apsardzības un konvoja dienestam (Amerikas Savienoto Valstu, Anglijas kara flotē no 1939. līdz 1945. gadam).
reiders Karakuģis vai apbruņots tirdzniecības kuģis, kas veic patstāvīgus kaujas uzdevumus uz jūras vai okeāna satiksmes ceļiem, lai iznīcinātu pretinieka kara vai tirdzniecības transportlīdzekļus.
konvojs Karakuģu, lidaparātu grupa, kas apsargā tirdzniecības un transporta kuģus brauciena laikā.
ordinācija Karaļa likumdošanas akts (viduslaikos), kas noteica, piemēram, tiesu un administratīvo iestāžu iekārtu un darbību.
vads Karaspēka apakšvienība, kas sastāv no nodaļām vai grupām.
bataljons Karaspēka apakšvienība, kas sastāv no rotām.
rota Karaspēka apakšvienība, kas sastāv no vadiem.
priekšpulks Karaspēka daļa vai apakšvienība, kas ir izvirzīta patstāvīga kaujas uzdevuma veikšanai. Avangards (1).
arjergards Karaspēka daļa vai apakšvienība, kas virzās aiz galvenajiem spēkiem un apsargā tos.
avangards Karaspēka daļa vai apakšvienība, kas virzās galvenajiem spēkiem pa priekšu un apsargā tos.
desants Karaspēka daļa vai apakšvienība, ko paredzēts izcelt vai kas ir izcelta pretinieka teritorijā kaujas uzdevuma izpildīšanai.
Operatīvā grupa Karaspēka operatīvais apvienojums, kas parasti ir lielāks par korpusu un mazāks par armiju.
apakšvienība Karaspēka organizatoriska vienība, kas ietilpst karaspēka daļā (piemēram, vads, rota, bataljons).
Ārzemnieku (arī ārzemju) leģions Karaspēka vienība (Francijā, Spānijā un dažās citās valstīs), kas sastāv no savervētiem algotiem (parasti cittautu) karavīriem un ir paredzēta galvenokārt dienestam kolonijās.
Goda eskorts Karaspēka vienība vai apakšvienība, kas svinīgās ceremonijās pavada kādu personu.
Goda eskorts Karaspēka vienība vai apakšvienība, kas svinīgās ceremonijās, pavada kādu personu.
rezerve Karaspēka vienība, daļa u. tml., kas ir atstāta kā (piemēram, kāda priekšnieka, štāba) rīcībā, lai to vēlāk iesaistītu militārā darbībā.
brigāde Karaspēka vienība, kas sastāv no atsevišķajiem bataljoniem, divizioniem, speciālajām apakšvienībām.
korpuss Karaspēka vienība, kas sastāv no vairākām divīzijām vai brigādēm.
armija Karaspēka vienību operatīvs apvienojums, kas sastāv no korpusiem vai divīzijām.
Kaujas darbība Karaspēka vienību, daļu, apakšvienību darbība, kas ir saistīta ar kaujas norisi.
iebrucējs Karaspēks, kas iebrūk (kādā valstī, teritorijā).
loks Karaspēks, kas ir novietots koncentriski ap pretinieku. Šāds karaspēka novietojums.
legāts Karavadoņa palīgs (senajā Roma republikas vēlākajā periodā).
kantonists Karavīra dēls (Krievijā 19. gadsimta pirmajā pusē), kas jau kopš dzimšanas bija pakļauts kara resoram.
karadienests Karavīra pienākumu veikšana bruņotajos spēkos. Pasākumu, pienākumu kopums, kas saistīts ar atrašanos bruņotajos spēkos.
Kara draudze Karavīri, kas dzīvoja feodāļa pilī, arī viņa pārvaldītajā teritorijā.
sirotājs Karavīrs (parasti kādā grupā), kas siro (1).
sanitārs Karavīrs (parasti kareivis), kas uzmeklē un evakuē ievainotos.
lingotājs Karavīrs (piemēram, Dienvidamerikas indiānis), kas ir apbruņots ar lingu.
leģionārs Karavīrs fašistiskās Vācijas īpašās karaspēka daļās, kas veidotas no vienas tautas pārstāvjiem.
kazaks Karavīrs Sarkanās Armijas īpašā kavalērijas daļā, kas sakomplektēta no šādu bijušo apgabalu iedzīvotājiem.
sargpostenis Karavīrs, karavīru grupa, kas novēro apvidu kādā joslā un brīdina savu komandieri par pretinieka tuvošanās; vieta, aizsargbūve u. tml., kur šāds karavīrs, karavīru grupa veic savus uzdevumus.
automātists Karavīrs, kas apbruņots ar automātu (2).
torpēdists Karavīrs, kas apkalpo torpēdaparātu.
ārrindnieks Karavīrs, kas atrodas ārrindas dienestā.
sargkareivis Karavīrs, kas attiecīgajā laikposmā veic sarga pienākumus.
artilērists Karavīrs, kas dien artilērijā (1).
jūrnieks Karavīrs, kas dien jūras kara flotē.
kavalērists Karavīrs, kas dien kavalērija.
zenītartilērists Karavīrs, kas dien zenītartilērijā (1).
konvojnieks Karavīrs, kas ietilpst konvoja (1) sastāvā.
sargs Karavīrs, kas ietilpst sardzes sastāvā un izpilda noteiktus apsardzības uzdevumus.
izlūks Karavīrs, kas izlūko (2).
karagūsteknis Karavīrs, kas kara laikā nokļuvis pretinieka gūstā. Kara gūsteknis.
Kara gūsteknis Karavīrs, kas kara laikā nokļuvis pretinieka gūstā. Karagūsteknis.
šķēpnieks Karavīrs, kas specializējies cīņā ar šķēpu.
prettankists Karavīrs, kas specializējies cīņai ar pretinieka tankiem, bruņumašīnām, bruņutransportieriem. Prettanku lielgabala apkalpes loceklis.
granātmetējs Karavīrs, kas specializējies rokas granātu mešanā.
granātmetējs Karavīrs, kas specializējies šaušanā ar granātmetēju. Granātmetējnieks.
granātmetējnieks Karavīrs, kas specializējies šaušanā ar granātmetēju. Granātmetējs (2).
ložmetējnieks Karavīrs, kas specializējies šaušanā ar ložmetēju.
mīnmetējnieks Karavīrs, kas specializējies šaušanā ar mīnmetēju.
stopnieks Karavīrs, kas specializējies šaušanā ar stopu.
bruņusitējs Karavīrs, kas šauj ar ieroci bruņu pārsišanai.
sakarnieks Karavīrs, kas uztur, nodrošina sakarus (piemēram, starp karaspēka daļām, apakšvienībām).
priekšnieks Karavīru dienesta kategorija, kas nosaka attieksmi pret padotajiem karavīriem.
apkalpe Karavīru grupa, kas apkalpo ieroci.
izlūkgrupa Karavīru grupa, kas veic noteiktu izlūkošanas uzdevumu.
spēks Karavīru kopums, kas ir izveidots noteiktai darbībai, veic noteiktas darbības.
patruļa Karavīru, miliču, kārtības sargu u. tml. grupa, kas patrulē.
dolomīts Karbonātu grupas minerāls, kas satur kalciju un magniju un parasti sastāv no graudainiem, pelēcīgi baltiem kristāliem.
konklāvs Kardinālu padome, kas ievēl Romas pāvestu. Vieta, telpa, kurā notiek šīs vēlēšanas.
valkīra Kareivīga jaunava, dieviete (seno skandināvu mitoloģijā), kas palīdz kaujās un aprūpē kritušo karavīru dvēseles.
grenadieris Kareivis, kas apmācīts rokas granātu mešanā.
ziņnesis Kareivis, kas nogādā (kur, kam) komandiera vai štāba pavēles.
breloks Kareklis (pulksteņa ķēdes vai rokassprādzes rotāšanai).
priekšvadnis Karkasa detaļa (kuģim, laivai) - ķīļa vertikāls turpinājums (to) priekšgalā.
vadnis Karkasa detaļa (kuģim, laivai) - ķīļa vertikāls turpinājums pakaļgalā vai priekšgalā.
plauktenis Karkass ar talā ievietotiem plauktiem.
ulmanietis Kārļa Ulmaņa politikas piekritējs, realizētājs.
ģenerālkauja Karojošo valstu galveno bruņoto spēku kauja, kas izšķiroši ietekmē karagājiena vai kara rezultātus.
koksēt Karsējot bez gaisa piekļūšanas, pārvērst (kurināmo, piemēram, akmeņogles, kūdru, naftas paliekas) koksā.
uzvārīt Karsējot panākt, ka (kas, parasti šķidrums) sāk vārīties.
uzkarsēt Karsējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo temperatūru.
nobrūnināt Karsējot panākt, ka (kas) kļūst brūns.
uzbrūnināt Karsējot panākt, ka (pārtikas produkts) kļūst brūngans, brūns.
pārkarsēt Karsējot, sildot pieļaut, ka (kas, parasti priekšmets, viela) pārāk sakarst.
pasterizēt Karsēt (ko) temperatūrā, kas nesasniedz 100 Celsija grādus, lai iznīcinātu (tajā), piemēram, daļu mikroorganismu.
grauzdēt Karsēt (pārtikas produktu), lai (tas) iegūtu brūnganu nokrāsu un īpatnēju garšu.
brūnināt Karsēt (pārtikas produktu), lai (tas) kļūtu, brūngans, brūns.
termokarsts Karsts, kas veidojies, izkustot pazemes ledum vai atkustot sasalušai gruntij.
uzplūksnot Kāršot, kasot u. tml. izveidot plūksnainu (piemēram, audumu).
uzpūkot Kāršot, kasot u. tml. izveidot pūkainu (piemēram, šķiedru).
Vidējā kārta Kārta, kas norāda, ka darbība ir koncentrēta darītājā (subjektā).
Vidējā kārta Kārta, kas norāda, ka darbība ir koncentrēta darītājā (subjektā).
Darāmā kārta Kārta, kas norāda, ka darbība iziet no darītāja (subjekta) un pāriet uz priekšmetu (objektu).
Ciešamā kārta Kārta, kas norāda, ka teikuma priekšmets nav darbības veicējs, bet ka tā tiek vērsta uz teikuma priekšmetu.
šķirkārta Kārta, kas šķir, nodala (ko).
virssedze Kārta, slānis, kas atrodas, ko novieto (kam) virsū, uz kā.
virsdzimta Kārtai pakārtota sistemātikas vienība.
triplekss Kārtains stikls, kas plīstot nerada asas šķembas.
zvīņas Kārtas, arī sīkas sastāvdaļas (piemēram, iezim, vielai, veidojumam).
pastkarte Karte (parasti mākslinieciski izveidota), kas paredzēta sarakstei.
iekārtojums Kārtība, kādā (kas) ievietots (kur).
anarhists Kārtības noliedzējs, stihiskuma, patvaļas sludinātājs. Cilvēks, kas rīkojas patvaļīgi.
Grāmatas pasīte Kartīte bibliotēkas grāmatā (ar ziņām par grāmatas izsniegšanu lasītājiem).
kartometrija Kartogrāfijas nozare, kas pētī paņēmienus, kā pēc kartes dotumiem mērīt un kvantitatīvi raksturot ģeogrāfiskus objektus.
noregulēt Kārtojot, pakļaujot (ko) noteiktai kārtībai, noteikumiem, panākt, ka rodas (kas, piemēram, vēlamās attieksmes starp ko).
Galda kartupeļi Kartupeļi, kas lietojami, noderīgi uzturam.
izkasīt Kasīt un pabeigt kasīt.
izkasīties Kasīties un pabeigt kasīties.
šāberēt Kasot veidot (kam) vēlamo formu vai gludu virsmu, parasti (to) pielāgojot. Piekasīt (2).
pārkasīt Kasot, skrāpējot radīt (kam) caurumu, bojājumu; kasot, skrāpējot ievainot.
sekcijkaste Kaste, kas sastāv no vairākiem nodalījumiem.
šķirsts Kastveida priekšmets, kam parasti ir izliekts vai divslīpju vāks un kas ir paredzēts, piemēram, tekstiliju, produktu glabāšanai.
kopkatalogs Katalogs, kas atspoguļo vairāku bibliotēku fondus.
persona Kategorija, kas pauž runātāja un darbības veicēja attieksmes.
ultramontānisms Katolicisma virziens, kas izveidojās no 17. līdz 19. gadsimtam un centās panākt katoļu baznīcā Romas pāvesta neierobežotu varu iepretim lokālisma un liberālisma tendencēm.
kongregācija Katoļa organizācija (ar saviem statūtiem), kas sastāv no garīdzniekiem un laicīgām personām un ir tieši saistīta ar mūku ordeņiem.
dekanāts Katoļu baznīcas administratīva vienība, kurā ietilpst vairākas draudzes.
neotomisms Katoļu baznīcas vadošais filozofijas virziens, kas balstās uz Akvinas Toma mācību un pretendē uz ticības un prāta sintēzi, cenšoties pakļaut zinātnes atziņas reliģijas dogmām.
krustaceļš Katoļu dievkalpojums, kas veltīts Jēzus Kristus ciešanu un nāves apcerei.
pāters Katoļu garīdznieks, parasti priesteris, kas pieder pie kāda ordeņa.
metropolija Katoļu vai pareizticīgo baznīcas pārvaldes apgabals, kurā ietilpst vairākas bīskapijas.
katete Katra no taisnleņķa trijstūra malām, kas veido taisnu leņķi.
daiva Katra no vienveidīgām, norobežotām daļiņām, kas veido veselo.
latekss Kaučukaugu piensula. Pienbalts sintētisks šķidrums, kas satur vairāk nekā 30% kaučuka.
asinskauja Kauja, kas prasa daudz upuru.
triecienaviācija Kaujas aviācija, kas no neliela augstuma uzbrūk frontē vai tās tuvākajā aizmugurē izvietotajiem pretinieka sauszemes vai jūras objektiem.
zvīņas Kaula vai ragvielas plāksnītes, kas klāj ķermeni, tā daļu (parasti zivīm, rāpuļiem).
vairogs Kaula, hitīna vai cits ciets veidojums, kas klāj dzīvnieka ķermeni.
Bļodas kauli Kauli, kas veido iegurni.
Bļodas kauli Kauli, kas veido iegurni.
Apakšējais žoklis Kauli, kas veido kustīgo apakšējo sejas daļu. Apakšžoklis.
Augšējais žoklis Kauli, kas veido pusi no virsējās sejas daļas. Augšžoklis.
Atslēgas kauls Kauls, kas savieno lāpstiņu ar krūšu kaulu.
Atslēgas kauls Kauls, kas savieno lāpstiņu ar krūšukaulu.
osteoporoze Kaulu atrofija, kas rodas, pakāpeniski samazinoties kalcija sāļu un organisko vielu daudzumam kaulos.
Zoba cements Kaulveida viela, kas pārklāj zoba sakni un kakliņu.
Zoba cements Kaulveida viela, kas pārklāj zoba sakni un kakliņu.
sakausēt Kausējot panākt, ka (divas vai vairākas vielas) savienojas, izveido viendabīgu maisījumu.
cits Kaut kas (kāds) ārpus minētā, zināmā.
Augstas lietas Kaut kas grūti sasniedzams.
maz Kaut kas nenozīmīgs, nesvarīgs, parasti nelielā daudzumā.
daudz Kaut kas nozīmīgs, svarīgs, parasti lielā daudzumā.
Kaut kas aiz ādas Kaut kas padomā, nodomā, prātā (parasti kas slēpjams).
diktāts Kaut kas uzspiests (piemēram, prasības, noteikumi).
Kas nekas Kaut kas.
Kauč kas Kaut kas.
Kas nekas Kaut kas.
eskadrons Kavalērijas apakšvienība, kas sastāv no vadiem.
dragūns Kavalērists, kas kaujās piedalās arī kā kājnieks.
Centrālā kavēšana Kavēšana, kas izveidojas smadzeņu šūnās un centros.
trapers Kažokzvēru mednieks (Ziemeļamerikā), kas medībās parasti izmanto slazdus.
krūka Keramikas (parasti māla) krūze vai krūzei līdzīgs trauks dzērienu ieliešanai.
krūka Keramikas (retāk stikla) pudele (parasti alkoholiskiem dzērieniem).
rupjkeramika Keramikas izstrādājumi (piemēram, ķieģeļi, drenu caurules), kas sastāv no samērā rupjgraudaina materiāla.
smalkkeramika Keramikas izstrādājumi no samērā smalkgraudaina materiāla.
podiņš Keramikas izstrādājums (parasti krāsns, plīts, kamīna) ārējās sienas veidošanai.
fajanss Keramikas izstrādājums no šīs masas.
Kabeļu kanalizācija Keramikas vai betona cauruļu sistēma pazemē (piemēram, telefona, telegrāfa) kabeļu novietošanai.
Kabeļu kanalizācija Keramikas vai betona cauruļu sistēma pazemē (piemēram, telefona, telegrāfa) kabeļu novietošanai.
sistēmtehnika Kibernētikas nozare, kas pētī lielās sistēmas galvenokārt no vadības un informācijas procesu viedokļa, kā arī projektē tās.
kibernētiķis Kibernētikas speciālists.
stereokinematogrāfija Kinematogrāfijas nozare, kas ietver metodes un līdzekļus stereokinofilmu ieguvei un projicēšanai.
telekinematogrāfija Kinematogrāfijas nozare, kas ietver televīzijas filmu veidošanu.
kinopublicists Kinematogrāfists, kas nodarbojas ar kinopublicistiku.
kinomākslinieks Kinematogrāfists, kas veido kinofilmas māksliniecisko ietērpu.
dokumentālists Kinodarbinieks (parasti režisors, operators), kas specializējies dokumentālo filmu uzņemšanā.
kinodokumentālists Kinodarbinieks (parasti režisors, operators), kas specializējies dokumentālo filmu veidošanā.
Televīzijas filma Kinofilma, kas ir paredzēta televīzijas pārraidēm.
telefilma Kinofilma, kas ir paredzēta televīzijas pārraidēm. Televīzijas filma.
kinoreportāža Kinofilma, kinokadru kopums, kas veidoti reportāžas formā.
Multiplikācijas filma Kinofilma, kuras kadri ir secīgi izveidoti attēli, kas rada kustības ilūziju.
montāžists Kinofilmas montāžas tehnikas speciālists.
montāža Kinofilmas, fonogrammas, uzveduma u. tml. veidošana, grupējot gatavas sastāvdaļas. Tas (kinofilma, fonogramma, uzvedums u. tml.), kas ir izveidots, grupējot gatavas sastāvdaļas.
Skaņu kino Kinomāksla attīstītas kinotehnikas posmā, kad tiek veidotas filmas ar fonogrammu.
Skaņu kino Kinomāksla attīstītas kinotehnikas posmā, kad tiek veidotas filmas ar fonogrammu.
šaurfilma Kinomākslas darbs, kas ir uzņemts uz šādas filmas.
Televīzijas kino Kinomākslas nozare, kas ietver televīzijas filmu veidošanu.
kinodokumentālistika Kinomākslas nozare, kas specializēta dokumentālo kinofilmu veidošanai.
kinooperators Kinomākslas speciālists, kas filmē.
kinovēsture Kinozinātnes nozare, kas pētī kinomākslas vēsturi.
stiga Klaja josla, kas (parasti) ir izveidota, izcērtot kokaugus, un ir paredzēta apvidus apskatei.
virskārta Klasei pakārtota sistemātikas vienība (dzīvnieku sistemātikā).
aleksandrietis Klasiskā dzejas forma, kas sastāv no divrindēm sešpēdu jambā ar cezūru rindas vidū un blakus atskaņām, mijoties vīrišķām un sievišķām atskaņām.
antablements Klasiskā ordera augšējā daļa, kas balstās uz kolonnām un sastāv no arhitrāva, frīzes un karnīza.
pietā Klasiskajā tēlotājā mākslā - darbs, kurā attēlota Marija ar mirušo Jēzu Kristu klēpī. Mūsdienu tēlotājā mākslā - darbs, kas veltīts karā kritušo piemiņai.
klasiķis Klasiskās filoloģijas speciālists. Cilvēks, kas ir ieguvis klasisko izglītību.
kārtnieks Klaušu darbinieks, kas bija jāsūta visām zemnieku sētām pēc kārtas veikt dažādus darbus muižā (piemēram, kopt lopus).
kājnieks Klaušu darbinieks, kas ierodas muižas darbos bez zirga. Kājinieks.
kājinieks Klaušu darbinieks, kas ierodas muižas darbos bez zirga. Kājnieks (3).
manuālis Klaviatūra (mūzikas instrumentiem), ko darbina ar rokām.
tāfelklavieres Klavierēm līdzīgs mūzikas instruments, kam ir taisnstūrveida korpuss, kurā stīgas novietotas perpendikulāri klaviatūrai, un kam raksturīgs dinamiski un tembrāli vienveidīgs, džinkstošs skanējums.
klavierkoncerts Klaviermūzikas koncerts.
rapsods Klejojošs dziesminieks (senajā Grieķijā), kas liras pavadījumā dziedāja episkas dziesmas. Arī tautas eposu skandētājs (bez mūzikas pavadījuma).
atklepoties Klepojot atbrīvoties no tā, kas iekļuvis, iestrēdzis elpvadā.
apklibot Klibojot apstaigāt (vairākas vietas).
klimatogrāfija Klimataloģijas nozare kas apraksta reģionālos klimatiskos apstākļus.
Ekvatoriāls klimats Klimats, kas raksturīgs ekvatoriālajai joslai.
Kultūras nams (arī pils) Kluba tipa iestāde, kas veic plašu, vispusīgu masu politisko un kultūras un izglītības darbu (parasti kādā rajonā, pilsētā, uzņēmumā, organizācijā).
Kultūras pils (arī nams) Kluba tipa iestāde, kas veic plašu, vispusīgu masu politisko un kultūras un izglītības darbu (parasti kādā rajonā, pilsētā, uzņēmumā, organizācijā).
Kultūras nams (arī pils) Kluba tipa iestāde, kas veic plašu, vispusīgu masu politisko un kultūras un izglītības darbu (parasti kādā rajonā, pilsētā, uzņēmumā, organizācijā). Celtne, kurā darbojas šāda iestāde.
aeroklubs Klubs, kas apvieno personas, kuras nodarbojas ar aviāciju vai interesējas par to.
naktsklubs Klubs, kas darbojas naktī.
Tautas nams Klubs, kas veic masu politisko un kultūras un izglītības darbu (parasti nelielā apdzīvotā vietā).
Tautas nams Klubs, kas veic masu politisko un kultūras un izglītības darbu (parasti nelielā apdzīvotā vietā).
zuzēt Klusi, vienmērīgi skanēt (par mūzikas instrumentu, parasti par tā stīgām).
cietēt Kļūt grūti sakožamam (par pārtikas produktiem).
nobīties Kļūt nedrošam, kļūt tādam, kas nav par sevi pārliecināts (parasti pirms kā grūta vai nepatīkama).
atklāties Kļūt redzamam, ja tiek noņemts, atvirzīts tas, kas aizsedz, apklāj, vai atvirzās tas, kas aizsedz.
ierast Kļūt tādam, kam (kas, piemēram, darbība, rīcība, izturēšanās) izveidojas par regulāru, parastu. Pierast.
parast Kļūt tādam, kam (kas, piemēram, darbība, rīcība, izturēšanās) izveidojas par regulāru, pierastu, kļūst par paradumu, ieradumu.
pierast Kļūt tādam, kam (kas, piemēram, darbība, rīcība) ir parasts, regulārs.
piekalst Kļūt tādam, kam (parasti iekšpusē) ir viscaur pielipis kas kalstošs.
izdilt Kļūt tādam, kam ir ļoti maza redzamā daļa (par Mēnesi, kas ieiet Zemes ēnā).
dilt Kļūt tādam, kam ir mazāka redzamā daļa (par Mēnesi, kas ieiet Zemes ēnā).
nopinkāties Kļūt tādam, kam ir pinkās savēlies apmatojums. Kļūt tādam, kur ir savēlušās pinkas (par apmatojumu).
uzkumpt Kļūt tādam, kam ir uzliekta mugura, pleca daļa (parasti par cilvēku, tā ķermeni). Kļūt tādam, kas ir uzliekts (par muguru, pleciem).
sadilt Kļūt tādam, kam it ļoti maza redzamā daļa, pakāpeniski kļūt neredzamam (par Mēnesi, kas ieiet Zemes ēnā, arī par rietošu Sauli).
nolupt Kļūt tādam, kam kas lūpot ir atdalījies nost.
piedegt Kļūt tādam, kam pie dibena, sienām pielīp kas karstumā daļēji sadedzis (parasti par trauku).
vērt Kļūt tādam, kam plaukst (kas, parasti ziedi).
sasprēgāt Kļūt tādam, kam sprēgāšanas rezultātā rodas vairākas, daudzas sīkas, garenas, nedziļas brūces.
rezonēt Kļūt tādam, kas atsaucas, reaģē (parasti uz kādu notikumu).
sārtot Kļūt tādam, kas atstaro vai izplata sarkanu, sārtu gaismu.
sārtoties Kļūt tādam, kas atstaro vai izplata sarkanu, sārtu gaismu.
sarkt Kļūt tādam, kas atstaro vai izplata sarkanu, sārtu gaismu. Būt tādam, kad tiek atstarota vai izplatīta šāda gaisma (par laikposmu).
satrakoties Kļūt tādam, kas iedarbojas spēcīgi, arī postoši (piemēram, par ūdenstilpi, ūdeņiem).
zaudēt Kļūt tādam, kas ir (ko) aizmirsis, nav saglabājis (piemēram, zināšanas).
zaudēt Kļūt tādam, kas ir aizmirsis (sakāmo, domu u. tml.).
tuvoties Kļūt tādam, kas ir gandrīz sasniedzis (kādu mūža posmu, arī kādu laikposmu).
tuvoties Kļūt tādam, kas ir gandrīz sasniedzis (kādu stāvokli), kam ir gandrīz radies (kas, piemēram, īpašība, skaitliskā vērtība).
Nolaisties no saviem augstumiem Kļūt tādam, kas ir pielāgots kādam zemākam uztveres, izpratnes līmenim.
nokaist Kļūt tādam, kas izstaro, arī atstaro ļoti spilgtu gaismu, izplata stipru siltumu. Kļūt ļoti spožam, spilgtam, kvēlojošam.
nojukt Kļūt tādam, kas nespēj sakarīgi, saprātīgi domāt, spriest.
sākt Kļūt tādam, kas pauž, arī kam izpaužas (psihiska vai fizioloģiska stāvokļa) pirmās pazīmes.
novecot Kļūt tādam, kas savu laiku ir pārdzīvojis, neatbilst attiecīgā laikposma prasībām, uzskatiem.
novecoties Kļūt tādam, kas savu laiku ir pārdzīvojis, neatbilst attiecīgā laikposma prasībām, uzskatiem. Novecot (3).
uzmirdzēt Kļūt tādam, kas spēji, spilgti izceļas ar sabiedrības ievērību, atzinību.
reibt Kļūt tādam, kas uz laiku zaudē apziņas skaidrību (parasti alkoholisku vielu iedarbībā).
skurbt Kļūt tādam, kas uz laiku zaudē apziņas skaidrību (parasti alkoholisku vielu, arī smaržu iedarbībā); reibt (1).
bojāties Kļūt tādam, kas vairs nav derīgs uzturam (par pārtikas produktiem).
maitāties Kļūt tādam, kas vairs nav derīgs uzturam (par pārtikas produktiem).
zaudēt Kļūt tādam, kas vairs neizraisa (iepriekšējo attieksmi pret sevi).
noskaņoties Kļūt tādam, kas vairs nerada svārstības ar vajadzīgo frekvenci, vairs nereaģē uz šādām svārstībām (piemēram, par ierīci, iekārtu, tās detaļu).
nocietināties Kļūt tādam, kas valda pār savām jūtām, neļaujot tām izraisīties, izpausties. Kļūt bezjūtīgam, neiejūtīgam.
noirt Kļūt tādam, kas zaudē saistījumu (par valdziņiem).
saglumēt Kļūt tādam, kas, parasti viscaur, satur gļotvielas, recekli u. tml.
tikt Kļūt tādam, ko (kāds) iegūst, kas ietekmē (kādu, ko), iedarbojas (uz kādu, ko).
pazust Kļūt tādam, ko ir grūti pamanīt, saskatīt, kas neizceļas (apkārtējā vidē, starp citiem u. tml.).
pieziedēt Kļūt tādam, kur (kas) uzziedējis lielākā daudzumā (piemēram, par pļavu, dārzu).
piezīsties Kļūt tādam, kurā (kas, piemēram, putekļi, mitrums) ir dziļi iespiedies, iesūcies.
saveldrēties Kļūt tādam, kurā izveidojas vairākas, daudzas lakstaugu veldres (par lauku, tīrumu u. tml.).
uzvārīties Kļūt tādam, kurā kas sāk vārīties (par trauku).
sprāgt Kļūt tādam, kurā noris strauja enerģijas maiņa, kas saistīta ar tilpuma maiņu un var izraisīt plīšanu, šķelšanos gabalos, radīt uzliesmojumu, troksni, triecienvilni u. tml.
izvērsties Kļūt tādam, kurā norisinās, notiek kas būtisks, nozīmīgs (par laiku, laika posmu). Kļūt tādam, kurā kas norisinās, notiek citādi nekā iepriekš, nekā paredzēts.
sprēgāt Kļūt tādam, kurā rodas garenas, sīkas brūces, piemēram, ārēja kairinājuma, slimības iedarbībā (par ādu). Kļūt tādam, kura ādā rodas šādas brūces (par ķermeņa daļām).
saplaisāt Kļūt tādam, kurā rodas vairākas, daudzas plaisas.
sprēgāt Kļūt tādam, kurā rodas, parasti sīkas, plaisas (par priekšmetiem, materiāliem u. tml.).
pievārīties Kļūt tādam, pie kura kas vāroties ir pielipis.
pārklāties Kļūt tādam, uz kā virsmas (kas) izveidojas - piemēram, par ķermeni, ķermeņa daļu.
noslīdēt Kļūt zemākam vai zemam (par līmeni, kas piemīt parādībām sabiedrībā).
sazarot Kļūt, arī būt tādam, kuram garenvirzienā ir vairākas, daudzas daļas, kas kādā leņķī ir novirzītas no sistēmas, kopuma u. tml. galvenā posma, centrālās ass. Kļūt tādam, kam ir vairāki, daudzi virzieni, posmi (par darbību, norisi). Sazaroties (2).
sazaroties Kļūt, arī būt tādam, kuram garenvirzienā ir vairākas, daudzas daļas, kas kādā leņķī ir novirzītas no sistēmas, kopuma u.tml. galvenā posma, galvenās ass. Kļūt tādam, kam ir vairāki, daudzi virzieni, posmi (par darbību, norisi). Sazarot (2).
nocietēt Kļūt, parasti ļoti, grūti sakožamam (par pārtikas produktiem).
sagļotēt Kļūt, parasti viscaur, gļotainam, piemēram, bojājoties (parasti par pārtikas produktiem).
sacietēt Kļūt, parasti viscaur, grūti sakožamam (par pārtikas produktiem).
kņaze Kņaza meita, kas nav precējusies.
dvinga Kodīga, asa smaka, kas rodas, kam sadegot.
izkodināt Kodinot panākt, ka (kas) izzūd.
kodolķīmija Kodolfizikas nozare, kas pētī kodolreakcijas un to galvenās likumsakarības.
kodolfiziķis Kodolfizikas speciālists.
Trotila ekvivalents Kodolsprādziena jaudas raksturojums - trotila daudzums (tonnās), kas spētu radīt tādas pašas jaudas sprādzienu kā attiecīgais kodolsprādziens.
Trotila ekvivalents Kodolsprādziena jaudas raksturojums - trotila daudzums (tonnās), kas spētu radīt tādas pašas jaudas sprādzienu kā attiecīgais kodolsprādziens.
kokarboksilāze Koferments (tiamīna pirofosfāts), kas piedalās ogļhidrātu maiņas regulācijā.
celms Koka daļa, kas paliek virs zemes pēc tā nociršanas, nozāģēšanas, nolaušanas. Šāda daļa kopa ar saknēm.
zarakanna Koka kanna ar snīpi, kas pagatavots no izdobta zara. Zara kanna.
lubas Koka mizas, kas plēstas, piemēram, no augošas liepas, egles. Skali, skaidas, kas plēstas no bezzaraina koka.
kokogle Koka pārogļošanās gala produkts, kas atliek, karsējot koku bez gaisa pieejas.
oboja Koka pūšamais instruments, kas pēc skanējuma ir aptuveni vidējs starp flautu un klarneti.
klarnete Koka pūšamais mūzikas instruments, kas pēc skanējuma un apmēriem ir vidējs starp oboju un fagotu.
kontrafagots Koka pūšamais mūzikas instruments, kura reģistrs ir par oktāvu zemāks nekā fagotam.
koksne Koka stumbra galvenā daļa - audi, kas atrodas starp kambiju un serdi, cietie audi koku vai krūmu zaros, saknēs.
apmale Koka vai cita materiāla līste, josla (kas sedz spraugu starp sienu un loga vai durvju aplādu).
vadzars Koka vainaga galvenais zars, kas aug vertikāli uz augšu. Vada zars.
pāraudze Kokaudze, kas pārsniegusi ciršanas vecumu.
pamežs Kokaugu kopums, kas veido meža apakšējo stāvu un attiecīgajos augšanas apstākļos nekad nesasniedz augšējā stāva koku garumu un nevar tos aizstāt ne bioloģiski, ne saimnieciski.
meningokoki Koki, kas izraisa vairākas infekcijas slimības.
Malkas koki Koki, kas nav piemēroti lietkoku izstrādei.
kannele Koklei līdzīgs igauņu daudzstīgu strinkšķināmais mūzikas instruments.
kankle Koklei līdzīgs lietuviešu daudzstīgu strinkšķināmais mūzikas instruments.
kantele Koklei līdzīgs somu un karēļu daudzstīgu strinkšķināmais mūzikas instruments.
stencele Kokmateriāls, kas ir sagatavots gulšņu darināšanai; šāda kokmateriāla gabals.
saplāksnis Kokmateriāls, kas sastāv no savstarpēji salīmētām trim vai vairākām lobītā finiera kārtām. Šāda kokmateriāla plāksne, gabals.
pundurkoks Koks, kas ir daudz mazāks par parasto savas dzimtas sugu, šķirņu koku.
starpkoks Koks, kas krāvumā ir novietots šķērsām citiem kokiem starpu veidošanai starp tiem.
ugunskoks Koks, kas noteiktā laikā sāk pats degt.
pluskoks Koks, kas pārspēj pārējos audzes kokus ar kādu cilvēkam vajadzīgu īpašība (stumbra taisnumu, mazzarainumu, ātraudzību, sveķainumu, izturību pret kaitēkļiem un slimībām).
slīkonis Koks, kokmateriāls, kas (piemēram, pludināšanas gaitā) grimst vai ir nogrimis ūdenstilpē. Grimonis.
lietkoksne Koksne, kas izmantojama priekšmetu izgatavošanai, celtniecībā.
gadskārta Koksnes slānis, kas kokaugam izveidojas vienā veģetācijas periodā.
aizsargjosla Koku vai krūmu josla, kas aizsargā (piemēram, meža audzes, sējumus) no postošas vēja iedarbības. Zemes josla, kas aizkavē, (piemēram, uguns izplatīšanos).
peldņi Koku zari, stumbri, pludināšanā zuduši baļķi u. tml., kas ir sakrājušies ūdenstilpes krastā.
komūna Kolektīvās lauksaimnieciskās ražošanas forma, kas saistīta ar pilnīgu ražošanas līdzekļu un procesu, patērēšanas un apkalpošanas sabiedriskošanu.
pirmkolektīvs Kolektīvs, kas veido (uzņēmuma, tā nodaļas, iestādes u. tml.) zemāko organizatorisko pamatvienību.
aerosols Koloidāla sistēma, kas sastāv no gāzes un sīkām cietas vai šķidras vielas daļiņām.
sipaji Koloniālais karaspēks (Britu impērijā), kas galvenokārt bija savervēts no vietējiem iedzīvotājiem.
kolonists Kolonijas (1) iedzīvotājs, kas ieceļojis no metropoles.
kultūrtrēģeri Kolonizatori, kas savas darbības attaisnošanai izmanto kultūrtrēģerismu.
līderkomanda Komanda, kas (sacensībās) izvirzījusies pirmajā vietā, vadībā.
mašīnkomanda Komanda, kas apkalpo (kuģa) mašīnas.
aizsardzība Komandas daļa, kas veic šādu funkciju.
pašgājējkombains Kombains, kas pārvietojas ar enerģiju, kuru rada šī kombaina iekšējais mehāniskās enerģijas avots.
nitrofoska Kombinēti minerālmēsli, kas satur slāpekli, fosforskābi, kāliju.
operete Komēdijisks skatuves mākslas darbs, kura saturs ir izteikts vokāli instrumentālās mūzikas tēlos, kā arī horeogrāfiskos tēlos un kurā parasti ir runātas epizodes.
Ilgperioda komēta Komēta, kas periodiski redzama pēc samērā ilga laika.
Ilgperioda komēta Komēta, kas periodiski redzama pēc samērā ilga laika.
Īsperioda komēta Komēta, kas periodiski redzama pēc samērā neilga laika.
Īsperioda komēta Komēta, kas periodiski redzama pēc samērā neilga laika.
Konfliktu komisija Komisija (iestādē, uzņēmumā), kas izšķir strīdus un domstarpības, parasti darba jautājumos.
Nepilngadīgo (arī mazgadīgo) lietu komisija Komisija, kas nodarbojas ar jautājumiem, kuri saistīti ar nepilngadīgajiem (mazgadīgajiem) likumpārkāpējiem.
Mandātu komisija Komisija, kas pārbauda deputātu, kongresa delegātu u. tml. pilnvaras.
konsignators Komisionārs, kas pārdod preces konsignācijas darījumos.
apakškomiteja Komiteja, kas pakļauta kādai augstākai, atbildīgākai komitejai.
reduktors Kompakts (parasti zobratu) mehānisms, kas (parasti) ir ievietots atsevišķā korpusā un paredzēts vārpstu ātruma izmaiņai ar konstantu pārnesuma attiecību.
standarts Kompetenta valsts orgāna apstiprināts normatīvi tehnisks dokuments, kas nosaka kāda objekta (izstrādājuma, produkcijas) obligātās tehniskās īpašības raksturojums.
lopkopība Kompleksa lauksaimnieciskās ražošanas nozare, kas nodarbojas ar dzīvnieku izaudzēšanu un saimniecisku izmantošanu, lai no tiem iegūtu pārtikas produktus un izejvielas dažām rūpniecības nozarēm.
Transcendenta funkcija Kompleksā mainīgā analītiska funkcija, kuras vērtības aprēķināšanā bez algebriskas operācijas jāizdara arī kāda robežpāreja.
saspraudnis Komplekts, kas sastāv no spraudņa un ligzdas.
palīgkomponents Komponents, kas palīdz nodrošināt sistēmas, kopuma galveno komponentu darbību, funkcijas, pastāvēšanu.
dodekafonists Komponists, kas komponē ar dodekafonijas metodi.
polifoniķis Komponists, kas raksta skaņdarbus tikai vai galvenokārt pēc polifonijas principiem.
šlāgerkomponists Komponists, kas sacer šlāgeru mūziku.
palīgzīmējums Kompozīcijas pirmais mets (kartonā), arī detaļu zīmējums, kas atbilst (paredzētās gleznas, freskas, mozaīkas, vitrāžas u. tml.) izmēriem.
sonorika Kompozīcijas tehnika, kas priekšplānā izvirza tembrālus elementus, kā arī pārejas momentus no vienas skaņas vai saskaņas uz otru.
motivācija Kompozicionāla metode, kas pamato (mākslas darba) sižeta risinājumu, atsevišķu ainu, notikumu iekļaušanu (tajā). Attēloto raksturu, apstākļu u. tml. izskaidrojums, pamatojums (mākslas darbā).
Internacionālā audzināšana Komunistiskās audzināšanas sastāvdaļa, kas nostiprina cilvēkos draudzības jūtas pret dažādu rasu un nāciju darbaļaudīm.
sīrups Koncentrēts cukuru šķīdums ūdenī, kas satur zāļu līdzekļus.
koncentrāts Koncentrēts, parasti sauss, (pārtikas) produkts, kas ātri sagatavojams ēšanai.
ģeosfēras Koncentriskas (zemeslodes) sfēras, kam ir dažāds vieliskais sastāvs un blīvums (piemēram, atmosfēra, hidrosfēra, litosfēra).
spirituālisms Koncepcija, pēc kuras gars tiek uzskatīts par esamības pirmpamatu, par īpašu bezķermenisku substanci, kas eksistē neatkarīgi no matērijas.
cukurgailītis Konditorejas izstrādājums - uz kociņa uzsprausta karamele, kas pēc formas atgādina gaili.
rulete Konditorejas izstrādājums no mīklas, kas cilindrveidīgi ir satīta vairākās kārtās ar saldu pildījumu. Šāda izstrādājuma gabals, šķēle.
smalkmaiznieks Konditors, kas gatavo smalkmaizītes un smalkmaizes.
vingrinājums Konkrēta nodarbība prasmju, iemaņu pilnveidošanai, fiziskas vai psihiskas īpašības, spējas iegūšanai.
piemērs Konkrēts fakts, konkrēta doma, kas pakļaujas kādiem vispārīgiem spriedumiem, pamato, ilustrē tos.
iekonservēt Konservējot sagatavot uzglabāšanai (pārtikas produktus).
skābēt Konservēt (pārtikas produktus, parasti dārzeņus, dzīvnieku barību), izmantojot pienskābo rūgšanu.
marinēt Konservēt (pārtikas produktus) marinādē, arī citā skābā šķidrumā.
solārkonstante Konstante, kas raksturo Saules radiācijas intensitāti uz Zemes atmosfēras augšējās robežas.
Vilkt kuba sakni Konstatēt skaitli, kas, reizināts ar sevi divas reizes, dotu zemsaknes skaitli.
Vilkt kuba sakni Konstatēt skaitli, kas, reizināts ar sevi divas reizes, dotu zemsaknes skaitli.
Vilkt kvadrātsakni Konstatēt skaitli, kas, reizināts ar sevi vienu reizi, dotu zemsaknes skaitli.
Vilkt kvadrātsakni Konstatēt skaitli, kas, reizināts ar sevi vienu reizi, dotu zemsaknes skaitli.
sastatnis Konstrukcija (kā novietošanai), kas sastāv no vertikāliem stieņiem, statņiem, pie kuriem ir piestiprināti horizontāli elementi (piemēram, plāksnes).
tilts Konstrukcija (parasti telpas augšdaļā), kas ir paredzēta pārejai, (kā) novietošanai.
krēsls Konstrukcija, kas balsta jumta klāja seguma slodzes.
metālkonstrukcija Konstrukcija, kas ir izgatavota no metāla. Metāla konstrukcija.
vadīkla Konstrukcija, kas nodrošina detaļu noteiktu savstarpējo stāvokli, tām pārvietojoties virzes vai rotācijas kustībā.
portāls Konstrukcija, kas sastāv no diviem vai četriem balstiem un pārseguma (piemēram, celtņiem, mašīnām, darbgaldiem).
satvars Konstrukcija, kas sastiprina, savieno (ko).
jumts Konstrukcija, kas sedz (celtni) no augšas. Šīs konstrukcijas segums.
jumts Konstrukcija, kas sedz (transportlīdzekli) no augšas un aizsargā pret atmosfēras iedarbību. Šāda augšējā daļa (transportlīdzeklim, tā kabīnei).
vējtveris Konstrukcija, veidojums, kas aizsargā no vēja.
stiegra Konstrukcijas stieņveida, stiepļveida u. tml. elements, kas nodrošina tās struktūras noturīgumu.
Loga (arī durvju) piedūra Konstruktīva daļa, kas norobežo (logu, durvis) no mūra sienas.
Telpiskais bloks Konstruktīvs būvelements, kas veido celtnes montāžas elementu, kurš pēc izmēriem un formas atbilst vienai vai vairākām telpām.
pārsedze Konstruktīvs elements (loga, durvju ailē), kas uzņem to elementu slodzi, kuri ir novietoti virs ailes.
subkontinents Kontinenta daļa, kas pēc savām dabas apstākļu īpatnībām atšķiras no pārējā kontinenta.
kontraktācija Kontraktu noslēgšana starp uzņēmumiem, kas ražo produkciju, un organizācijām, kas šo produkciju sagādā un pārdod.
talons Kontroles dokuments, kas tā īpašniekam dod tiesības, piemēram, ko iegādāties, saņemt, izmantot.
Tekošais konts (arī rēķins) Konts (bankā vai krājkasē), kas atspoguļo operācijas, kuras tiek veiktas ar glabājamiem naudas līdzekļiem.
piltuve Konusveida priekšmets (ar plānām sienām un parasti cauruļveida apakšdaļu), kas paredzēts (kā) iepildīšanai traukos, tvertnēs ar samērā šauru atveri.
Ruļļu ceļš Konveijers, kas sastāv no rotējošiem cilindriem un ir paredzēts kravu pārvietošanai.
salaistas Kopā salietas šķidras (kā) atliekas. Arī samazgas.
Tukšā kopa Kopa, kas nesatur nevienu elementu.
desmits Kopa, kas sastāv no desmit vienībām.
simts Kopa, kas sastāv no simt vienībām.
koprādītājs Kopējs, vienojošs rādītājs (piemēram, ekonomikas attīstības plānos).
fotokopija Kopija, kas iegūta fotografējot.
manikirēt Kopt, arī lakot roku nagus, kopt rokas.
komplekss Kopums (darbībām, procesiem), kas veido vienotu veselumu. Darbības, procesi, kas veido vienotu veselumu.
komplekss Kopums (slimībām, fizioloģiskām norisēm, psihiskiem procesiem, stāvokļiem), kas veido ko saistītu, veselu. Slimības, fizioloģiskas norises, psihiski procesi, stāvokļi, kas veido ko saistītu, veselu.
komplekss Kopums (tēliem, idejām, izteiksmes līdzekļiem u. tml., piemēram, mākslas darbā, tekstā), kas veido ko saistītu, vienotu.
komplekss Kopums (vielām, dabas parādībām u. tml.), kas veido vienību, veselumu. Vielas, dabas parādības u. tml., kas veido vienību, veselumu.
salikums Kopums, kas ir izveidots vai izveidojies, apvienojot atsevišķus elementus, sastāvdaļas.
maisījums Kopums, kas sastāv no samaisītām, sajauktām vielām vai sīkiem priekšmetiem.
spēle Kopums, ko veido kas ātri mainīgs (piemēram, gaisma, krāsas, skaņas). Norise, kurā kas (piemēram, gaisma, krāsas, skaņas) veido ātri mainīgu kopumu.
rotaļa Kopums, ko veido kas ātri mainīgs (piemēram, gaisma, skaņas). Norise, kurā kas (piemēram, gaisma, skaņas) veido ātri mainīgu kopumu.
komplekss Kopums, kurā (piemēram, priekšmeti, parādības) veido vienību, veselumu. Priekšmeti, parādības, kas veido vienību, veselumu.
savienojums Kopums, kurā ietilpst divas vai vairākas valodas vienības.
speciālkorespondents Korespondents, kas sniedz speciālu informāciju par ko.
radiokorespondents Korespondents, kas strādā radiofonijā.
dubultkoris Koris, kas sadalīts divās daļās tā, ka katra no tām veido pilnu jaukto kori (skaņdarba vienlaicīgai izpildīšanai).
Jaukts koris Koris, kas sastāv no vīriešu un sieviešu balsīm.
Jaukts koris Koris, kas sastāv no vīriešu un sieviešu balsīm.
guļamkorpuss Korpuss, kas iekārtots gulēšanai.
kosmētiķis Kosmētikas (1) speciālists.
rūžs Kosmētikas līdzeklis dažādos salkanās krāsas toņos.
smiņķis Kosmētikas līdzeklis, kas satur krāsvielas.
ūdens Kosmētikas līdzeklis, kas satur šo vielu, spirtu, ēteriskās eļļas, augu ekstraktus.
krāšļi Kosmētikas līdzekļi, kas satur krāsvielas.
naktskrēms Kosmētisks krēms, kas paredzēts ieziešanai pirms gulētiešanas.
pulsārs Kosmiskā radiostarojuma avots, kas strauji un regulāri maina starojuma intensitāti.
metagalaktika Kosmiska sistēma, kas aptver visas (pašlaik pazīstamās) galaktikas.
Kosmiskais (arī kosmosa) kuģis Kosmiskais lidaparāts, kas nodrošina cilvēka lidojumu un uzturēšanos kosmosā.
Kosmosa kuģis Kosmiskais lidaparāts, kas nodrošina cilvēka lidojumu un uzturēšanos kosmosā. Kosmiskais kuģis.
Kosmiskais kuģis Kosmiskais lidaparāts, kas nodrošina cilvēka lidojumu un uzturēšanos kosmosā. Kosmosa kuģis.
Saules sistēma Kosmiskas telpas daļa, kurā ir Saules gravitācijas lauks, un debess ķermeņu kopums, kas Saules gravitācijas iedarbībā pastāvīgi atrodas šajā kosmiskās telpas daļā.
pavadonis Kosmisks lidaparāts, kas ir ievadīts orbītā ap kādu debess ķermeni.
kvazārs Kosmisks radioavots, kas optiski ir līdzīgs zvaigznei.
kosmofiziķis Kosmofizikas speciālists.
Visuma modeļi Kosmoloģiskas shēmas, kuru nolūks ir, balstoties uz mūsdienu astronomisko novērojumu datiem un gravitācijas teoriju, aprakstīt Visuma novērojamās daļas jeb Metagalaktikas uzbūves īpašības un evolūcijas likumsakarības.
kosmopolīts Kosmopolītisma piekritējs. Cilvēks, kas sevi neuzskata par piederīgu ne pie vienas tautas.
Bikšu kostīms Kostīms, kas sastāv no žaketes vai blūzveida jakas un garajām biksēm.
vilnaskrabis Krabis, kura ķermeni un ekstremitātes klāj īss un blīvs apmatojums un kas savu virsmu pārklāj ar svešķermeņiem.
krājgrāmatiņa Krājkases grāmatiņa.
rezerve Krājums (piemēram, izejvielas, naudas līdzekli), kas izmantojams noteiktas vajadzības gadījumā. Tas (piemēram, mašīna, celtne, konstrukcija), kas paredzēts izmantošanai papildu vajadzībām.
Vēss (arī auksts) (krāsas) tonis Krāsa tonis (piemēram, balts, gaišzils, gaišzaļš, gaišpelēks), kas rada vides vēsuma izjūtu.
Dzīvā krāsa Krāsa, kas izraisa dzīvesprieku, možumu. Spilgta krāsa.
Dzīva krāsa Krāsa, kas izraisa dzīvesprieku, možumu. Spilgta krāsa.
pamatkrāsa Krāsa, kas piemīt (kā) lielākajai daļai.
piekrāsa Krāsa, kas piešķir pamatkrāsai citādu toni, niansi.
kontrastkrāsa Krāsa, kas rada kontrastu.
kvēlkrāsa Krāsa, kas rodas uz metāla virsmas, Ja to karsē.
Emaljas krāsa Krāsa, kas satur pigmentus un sintētiskos vai dabiskos sveķus.
Emaljas krāsa Krāsa, kas satur pigmentus un sintētiskos vai dabiskos sveķus.
pamatkrāsa Krāsa, kas veido krāsojuma apakšējo kārtu vai klāj kādas virsmas lielāko daļu.
oleogrāfija Krāsainās litogrāfijas veids (19. gadsimta beigās), kas precīzi atveidoja (parasti eļļas) gleznas toņus, kā arī gleznas lākturu, audekla struktūru.
pusdārgakmeņi Krāsaini, puscaurspīdīgi minerāli, kas izmantojami rotas lietu un māksliniecisku darinājumu izgatavošanai (piemēram, dzintars, lazurīts, malahīts).
Silts (krāsas) tonis Krāsas tonis (piemēram, dzeltens, brūns, zaļš, sarkans), kas rada vides siltuma, mājīguma izjūtu.
krāsojums Krāsas tonis vai vairāku toņu kombinācija, kas rodas, ja ko krāso.
miesaskrāsa Krāsas tonis, kas atgādina cilvēka ādas krāsu.
iekrāsojums Krāsas tonis, kas rodas, ko iekrāsojot.
papildkrāsas Krāsas, kas (piemēram, gleznā) papildina citas (parasti dominējošās) krāsas.
papildkrāsas Krāsas, kas sajauktas veido balto krāsu.
anilīnkrāsas Krāsas, kuru pagatavošanai lieto anilīnu. Organiskas krāsvielas.
tonēt Krāsojot, arī jaucot krāsas, materiālu, panākt, ka (kas) iegūst noteiktu nokrāsu.
starptonis Krāsos tonis, kas krāsu spektrā atrodas starp diviem citiem toņiem.
smiņķēt Krāsot ar kosmētikas līdzekļiem.
nozeltīt Krāsot un pabeigt krāsot ar krāsu, kas rada zeltam līdzīgu spīdumu.
smiņķēties Krāsoties ar kosmētikas līdzekļiem.
zemesrags Krasta izvirzījums, kas iestiepjas jūrā, ezerā vai upē.
pludmale Krasta sastāvdaļa, kas veidojas viļņu uzkrituma, straumju iedarbībā un kur uzkrājas, piemēram, smilts, grants, oļi.
valeri Krāstonis (glezniecībā), kas izteic gaismas un ēnas gradāciju saistībā ar apkārtējiem toņiem. Krāsas nianse.
pernica Krāsu saistviela, ko iegūst no žūstošām augu eļļām vai to aizstājējiem un kas pēc sacietēšanas veido plānu, elastīgu plēvi.
krāsojums Krāsvielas saturošu kosmētikas līdzekļu kārta (uz kādas sejas daļas).
sīpolpuķes Krāšņi ziedoši augi, kas barības vielu rezerves uzkrāj sīpolā vai bumbuļsīpolā (piemēram, gladiolas, hiacintes, krokusi, lilijas).
zivjdzenītis Krāšņvārnveidīgo (zaļvārnveidīgo) kārtas dzimta, pie kuras pieder nelieli un vidēji lieli putni, kam ir košs apspalvojums un kas parasti dzīvo tropos.
uzbužināt Kratot, purinot, cilājot u. tml. panākt, ka (kas, piemēram, spilvens) kļūst mīksts, čagans, arī kupls.
atkraukāties Kraukājot atbrīvoties no tā, kas iekļuvis rīklē.
trīce Kravas ceļamais mehānisms, kas parasti sastāv no vairākiem trīšiem.
polispasts Kravas ceļamais mehānisms, kas sastāv no vairākiem kustīgiem un nekustīgiem blokiem, kuriem pārlikta pāri trose vai virve.
vagons Kravas daudzums, kas ietilpst šādā kravas pārvadāšanai paredzētā transportlīdzeklī, tā sastāva daļā.
Zemes banka Kredīta iestāde, kas specializējusies zemes īpašumu kreditēšanā, ieķīlāšanā, pirkšanā un pārdošanā.
kredītbiedrība Kredītiestāde (pirmsrevolūcijas Krievijā, buržuāziskajā Latvijā), kas sagādā biedriem kredītu.
naktskrekls Krekls, kas paredzēts gulēšanai.
atkrekstēties Krekstot atbrīvoties no tā, kas iekļuvis rīklē. Atkrekšķēties.
atkrekšķēties Krekšķot atbrīvoties no tā, kas iekļuvis rīklē Atkrekstēties.
Goda krēsls Krēsls, kas paredzēts ciemiņiem, viesiem.
Goda krēsls Krēsls, kas paredzēts ciemiņiem, viesiem.
guļamkrēsls Krēsls, kas paredzēts, izmantojams gulēšanai.
pārkrievošana Krievijas carisma politika (19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimta sākumā), kas bija vērsta uz citu Krievijas tautu valodu izskaušanu skolās, iestādēs un sadzīvē, ieviešot to vietā krievu valodu.
trasoloģija Kriminālistikas nozare, kas pētī pēdu (2) izcelsmi, izstrādā to atrašanas, saglabāšanas, liksēšanas, izņemšanas un izpētes metodes.
odoroloģija Kriminālistikas nozare, kas, parasti cilvēku, identificē pēc tam raksturīgām smaržām.
starpniecība Krimināltiesībās - darbība, kas sekmē nelikumīgu vienošanos, darījumu starp kontrahentiem un kas likumā paredzētos gadījumos ir krimināli sodāma.
kriminālists Krimināltiesību speciālists. Kriminālistikas speciālists.
birt Krist nepārtrauktā plūsmā (par vielu, kas sastāv no sīkām daļiņām, vai par sīku priekšmetu kopumu).
kristālfiziķis Kristālfizikas speciālists.
Sintētiskie kristāli Kristāli, kas mākslīgi izaudzēti laboratorijas apstākļos.
kristāls Kristāliskas vielas atsevišķa daļiņa, atsevišķs gabals.
jašma Kristālisks, blīvs dažādas krāsas iezis, kas satur kvarcu un halcedonu (izmanto rotājumiem un mākslas priekšmetu izgatavošanai).
pjezokristāls Kristāls, kam piemīt pjezoelektriskas īpašības.
prāvests Kristiešu baznīcā - garīdznieks, kas vada draudzi vai baznīcas iecirkni, kurš sastāv no vairākām draudzēm.
šeikeri Kristiešu sekta (18. gadsimtā Anglijā un Amerikas Savienotajās Valstīs), kas sludināja atgriešanos pie agrīnās kristietības laika kopienas. Šīs sektas locekļi.
independenti Kristiešu sekta, galvenokārt Amerikas Savienotajās Valstīs.
adventisti Kristiešu sektas, kas sludina pastardienas atnākšanu. Šo sektu locekļi.
Mūsu Tēvs, arī Tēvs Mūsu Kristietībā - galvenā lūgšana, kas sākas ar vārdiem "Mūsu Tēvs" vai "Tēvs Mūsu". Svētā lūgšana.
sakraments Kristietībā - rituāla darbība, kas nodrošina ticīgajiem īpašu dieva žēlastību.
protestantisms Kristietības virzienu kopums, kas radās reformācijas laikā vai pēc tā.
Noklīdusi avs Kristīgais, kas grēko.
moceklis Kristīgās baznīcas kanonizēts svētais, kas ir bijis pakļauts spīdzināšanai, mokām ticības dēļ.
lajs Kristīgās draudzes loceklis, kam nav teoloģiskas izglītības un īpašu reliģisku tiesību.
Baznīcas tēvi Kristīgo draudžu locekļi (no 2. līdz 8. gadsimtam), kas veidoja kristietības dogmatiku un baznīcas organizāciju.
āmen Kristīgo kultu rituālos - nobeiguma vārds, kas nozīmē: lai notiek tā.
dievgalds Kristīgo reliģiska ceremonija, kuras dalībnieki ēd maizi un dzer vīnu, kas pēc ticīgo priekšstatiem ir Kristus miesa un asinis.
krusts Kristīgo reliģiska zīme - divas (arī vairākas) taisnes, kas krusto viena otru (cita citu). Šādas zīmes (skulpturāls, grafisks u. tml.) attēls.
Krusta zīme Kristīgo reliģiska zīme - divas (arī vairākas) taisnes, kas krusto viena otru (cita citu). Šādas zīmes (skulpturāls, grafisks u. tml.) attēls. Krusts (1).
kritiķis Kritikas (2) speciālists.
recenzija Kritisks (kā, parasti mākslas darba, zinātniska darba) vērtējums rakstveidā vai mutvārdos. Arī atsauksme. Attiecīgais kritikas un publicistikas žanrs.
krodzinieks Kroga īpašnieks vai nomnieks, kas arī apkalpo viesus.
baznīckrogs Krogs, kas atrodas pie baznīcas.
spārns Krokas slīpā sānu daļa.
kreppapīrs Krokots, elastīgs papīrs, kas atgādina krēpu.
purvmirte Krūms ar smaržīgiem zariem un lapām, zaļgani brūniem ziediem vārpās un augļiem, kas izdala smaržīgus sveķus.
pīt Krusteniski, pamīšus liekot (kāda materiāla šķiedras, sloksnes, pavedienus, arī tievus zarus, saknes u. tml.) pāri citu citam vai pamīšus virzot (tos) cauri kādam karkasam, veidot (to) savienojumu. Šādā veidā darināt (priekšmetu).
mastopātija Krūts dziedzera slimība, kas saistīta ar iekšējās sekrēcijas dziedzeru, galvenokārt dzimumdziedzeru, nepareizu darbību.
Pakaišu kūdra Kūdra, kas sasmalcinātā veidā ir noderīga pakaišiem. Pakaiškūdra.
pakaiškūdra Kūdra, kas sasmalcinātā veidā ir noderīga pakaišiem. Pakaišu kūdra.
komanda Kuģa apkalpes daļa, kas veic noteiktu uzdevumu.
munsturrullis Kuģa komandas saraksts. Kuģa komandas saraksts, kas vienlaikus ir arī darba līgums.
stūresvīrs Kuģa, jahtas komandas loceklis, kas veic pienākumus pie stūres rata.
karavāna Kuģi, kas virzās grupā, parasti cits aiz cita, un veic vienotu uzdevumu. Ūdens transportlīdzekļu grupa, ko velk velkonis.
saldētājkuģis Kuģis ar saldēšanas iekārtu, kurš pārvadā saldētu produkciju un produktus, kas ātri bojājas. Refrižeratorkuģis.
refrižeratorkuģis Kuģis ar saldēšanas iekārtu, kurš pārvadā saldētu produkciju un produktus, kas ātri bojājas. Saldētājkuģis.
katamarāns Kuģis, jahta, kas sastāv no diviem savienotiem korpusiem.
trimarāns Kuģis, jahta, kas sastāv no trim savienotiem korpusiem.
stūmējkuģis Kuģis, kas ar īpaši izveidotu priekšgalu stumj (liellaivu, prāmi u. tml.).
palīgkuģis Kuģis, kas palīdz nodrošināt citu kuģu galveno darbību.
ledlauzis Kuģis, kas paredzēts braukšanai pa aizsalušām ūdenstilpēm (drupinot, laužot ledu).
zemūdene Kuģis, kas var peldēt arī zem ūdens (līdz 500 metru dziļumā).
eskadra Kuģu grupa, kas veic kopīgu braucienu.
palīgflote Kuģu kopums, grupa, kas palīdz nodrošināt citu kuģu galveno darbību.
ābolkūka Kūka, kas cepta no kārtainās sviesta mīklas un ābolu masas.
spindzele Kukainis, kas dzeļ (parasti neliels dundurs, muša, lapsene).
racējkukainis Kukainis, kas rok zemē alas, ejas.
ķirmis Kukaiņu dzimta, kurā ietilpst sīkas vaboles (piemēram, lapkoku ķirmji, ēku ķirmji, mēbeļu ķirmji).
ūdenskukaiņi Kukaiņu ekoloģiska grupa, pie kuras pieder kukaiņi, kas ir pielāgojušies dzīvei ūdenī vai uz tā virsmas. Šīs grupas kukaiņi.
termīts Kukaiņu kārta (galvenokārt tropos), kurā ietilpst 2,5-140 milimetrus gari, sabiedriski kukaiņi, kas dzīvo lielās kolonijās zem zemes, koku stumbros vai vairākus metrus augstās, no augsnes, siekalām, ekskrementiem veidotās virszemes ligzdās.
tripši Kukaiņu kārta, kurā ietilpst nelieli, tumši kukaiņi, kas sūc augu sulas ar dūrējsūcējtipa mutes orgāniem. Šīs kārtas kukaiņi.
blakts Kukaiņu kārta, kuras pārstāvjiem ir raksturīgi dūrējsūcējtipa mutes orgāni, kas veido posmainu snuķi. Šīs kārtas kukaiņi.
abrkasis Kukulītis no abrā sakasītām mīklas paliekām.
Maizes kule Kule (parasti uz skolu, darbu) līdzņemamu pārtikas produktu ielikšanai.
Maizes kule Kule (parasti uz skolu, darbu) līdzņemamu pārtikas produktu ielikšanai.
Ceļa kule Kule ceļā, ceļojumā līdzņemamu pārtikas produktu un citu nepieciešamu priekšmetu ielikšanai.
Ganu kule Kule ganos līdzņemamu pārtikas produktu ielikšanai.
Kult riju Kult labību, kas iebērta rijā.
priesteris Kulta kalpotājs (galvenokārt politeisma reliģijās, arī kristietībā, parasti katoļu, pareizticīgo baznīcā), kas izpilda un vada reliģiskos rituālus.
Pasējas kultūra Kultūra, kas ir pasēta zem virsauga un dod ražu sējas gadā vai otrajā gadā pēc sējas (piemēram, daudzgadīgas zāles, zirņi ziemājiem, rapši agrīnu šķirņu vasaras labībām).
pasēja Kultūra, kas ir pasēta zem virsauga.
Arheoloģiskais piemineklis Kultūras piemineklis - vēsturiskas nozīmes objekts, ko pētī ar arheoloģijas metodēm.
bibliotēka Kultūras un izglītības iestāde vai kādas organizācijas, iestādes daļa, kas krāj, apstrādā un glabā iespieddarbus (arī rokrakstus) un izsniedz tos lasītājiem.
pūrs Kultūras vērtību kopums, kas izveidojies ilgākā laikposmā. Iespaidu, atmiņu kopums, kas izveidojies ilgākā laikposmā.
kuļtrumulis Kuļaparāta detaļa, kas atrodas virs kuļkurvja un sastāv no vārpstas ar nostiprinātiem diskiem un gredzeniem.
pārkult Kuļot pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
atraugas Kuņģa gāzu izdalīšanās caur muti vai degunu. Kuņģa gāzes, kas izdalās caur muti vai degunu.
kardiospazma Kuņģa ieejas spazma, kas traucē barības norīšanu.
vārtnieks Kuņģa izeju noslēdzošs muskuļu gredzens, kas pēc vajadzības atveras vai aizveras.
ogļrūpniecība Kurināmā rūpniecības nozare, kas ietver akmeņogļu ieguvi un pārstrādāšanu.
pārkurināt Kurinot pieļaut, ka (kas, parasti krāsns, telpa) kļūst pārāk karsts.
pansionāts Kūrorta iestāde, kas nodrošina ar higiēniskiem dzīves apstākļiem un pareizu uzturu.
tāmnieki Kurzemes ziemeļdaļas iedzīvotāji, kas runā lībiskā dialekta Kurzemes izloksnēs.
uzkūsāt Kūsājot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par šķidrumu. Būt tādam, kur kas kūsājot uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par trauku.
viļņot Kustēties, virzīties (par lielu kopumu dzīvu būtņu, kas kustas, virzās, parasti aiz cita kopuma).
viļņoties Kustēties, virzīties (par lielu kopumu dzīvu būtņu, kas kustas, virzās, parasti aiz cita kopuma).
trieciens Kustībā esošu ķermeņu sadursme, kas izraisa strauju kustības ātruma un virziena maiņu, kā arī (parasti) ķermeņu deformāciju, svārstības, sasilšanu, materiāla mehānisko īpašību pārmaiņas.
Tautas fronte Kustība, kas apvieno daudzus (kādas valsts, zemes, teritorijas u. tml.) iedzīvotājus politiskai, ekonomiskai cīņai. Attiecīgā organizācija.
antiklerikālisms Kustība, kas vēršas pret klerikālismu, baznīcas un garīdzniecības privilēģijām.
žests Kustība, ko parasti veido ar rokām vai galvu un kas noder par patstāvīgu zīmi vai par izteikuma papildinājumu.
paškustība Kustība, kuras avots, cēlonis ir pašā sistēmā, kas atrodas kustībā.
svārstība Kustība, process, kas laikā atkārtojas.
Brīvās krišanas paātrinājums Kustības paātrinājums, kas rodas, ķermenim brīvi krītot uz planētu no neliela augstuma vakuumā.
Brīvās krišanas paātrinājums Kustības paātrinājums, kas rodas, ķermenim krītot uz zemi no neliela augstuma vakuumā.
cēlējspēks Kustības virzienam perpendikulāri vērsts spēks, ar kuru šķidrums vai gāze darbojas uz ķermeni, kas tajā kustas.
riņķis Kustības virziens, ceļš, kam ir šādas ģeometriskas figūras forma vai kas atgādina šādu ģeometrisku figūru.
siltumnesējs Kustīga, šķidra vai gāzveida vide, kas noder siltuma apmaiņai.
Ķermeņa piedevas Kustīgas dzīvnieku ķermeņa daļas, kas pievienotas tā pamatdaļai (piemēram, spārni, spuras).
Ķermeņa piedevas Kustīgas dzīvnieku ķermeņa daļas, kas pievienotas tā pamatdaļai (piemēram, spārni, spuras).
mikrofāgi Kustīgi leikocīti, kas satver un iznīcina mikrobus.
tausteklis Kustīgs (parasti bezmugurkaulnieku) ķermeņa pārskaita izaugums, kas atrodas ķermeņa priekšgalā vai pie galvas un veic taustes, arī ožas funkciju.
šarnīrs Kustīgs cietu ķermeņu savienojums, kas pieļauj griezes kustību ap kopēju ģeometrisko asi vai centru.
slīdkāja Kustīgs metāla apkalums, kas pārvietojas pa trosi.
uzbalsenis Kustīgs skrimslis, kas atrodas balsenes augšdaļā un rīšanas momentā aizklāj balsenes ieeju.
Maģiskais kvadrāts Kvadrāts ar cipariem vai burtiem, kas horizontāli, vertikāli un pa diagonālēm veido vienu un to pašu summu vai vārdu (tekstu).
Darba rezerves Kvalificēta darbaspēka plānveidīgas sagatavošanas sistēma (PSRS), kas ietver jauniešu apmācību speciālās mācību iestādēs.
Darba rezerves Kvalificēta darbaspēka plānveidīgas sagatavošanas sistēma (PSRS), kas ietvēra jauniešu apmācību speciālās mācību iestādēs.
iespiedējs Kvalificēts strādnieks, kas ar tipogrāfiskiem paņēmieniem iespiež (piemēram, grāmatu, žurnālu, karti).
mašīnmeistars Kvalificēts strādnieks, kas atbild par mašīnu apkopi.
motorists Kvalificēts strādnieks, kas darbina un apkalpo motorus, dzinējus.
atslēdznieks Kvalificēts strādnieks, kas izgatavo dažādus metāla izstrādājumus, montē un remontē instrumentus, mehānismus.
meistars Kvalificēts strādnieks, kas nodarbojas ar kādu amatu. Kvalificēts amatnieks.
Skaitīšanas vienība Kvantitatīvs (skaitlisks) elements, kas ir pieņemts par skaitīšanas sistēmas pamatu.
Skaitīšanas vienība Kvantitatīvs (skaitlisks) elements, kas ir pieņemts par skaitīšanas sistēmas pamatu.
Relatīvistiskā kvantu mehānika Kvantu mehānika, kas pētī tādu mikro daļiņu kustības, kuru kustības ātrums tuvs gaismas ātrumam.
pjezokvarcs Kvarca paveids, kam piemīt pjezoelektriskas īpašības.
galli Ķeltu ciltis, kas no 5. līdz 1. gadsimtam pirms mūsu ēras apdzīvoja Galliju (tagadējo Franciju, Beļģiju, Ziemeļitāliju).
briti Ķeltu cilts, kas apdzīvoja seno Britāniju.
Reta ķemme Ķemme ar zariem, kas atrodas samērā atstatu cits no cita.
magnēts Ķermenis, kam piemīt magnētiskas īpašības un kas telpā ap sevi rada magnētisko lauku un spēj pievilkt dzelzi, niķeli un dažas citas vielas.
Fiziskais svārsts Ķermenis, kas pielikto spēku iedarbībā svārstās ap horizontālu asi.
svārsts Ķermenis, kas pielikto spēku iedarbībā svārstās ap nekustīgu punktu vai asi.
paduse Ķermeņa apvidus zem pleca locītavas starp rokas augšdelmu un vidukli.
plecs Ķermeņa daļa (cilvēkam), ko veido rokas savienojums ar vidukli. Šīs ķermeņa daļas augšējā virsma.
vēders Ķermeņa daļa (posmkājiem), kas atrodas aiz krūtīm un (parasti) sastāv no segmentiem.
uzaste Ķermeņa daļa, arī apmatojums, apspalvojums, kas atrodas virs astes.
paaste Ķermeņa daļa, arī apmatojums, apspalvojums, kas atrodas zem astes.
bīde Ķermeņa deformācija, kas rodas tādu spēku iedarbībā, kuri tiecas vienu ķermeņa daļu nobīdīt attiecībā pret otru.
stiepe Ķermeņa deformācija, kas rodas, mehāniskiem spēkiem iedarbojoties virzienā prom no ķermeņa.
liece Ķermeņa deformācija, kas rodas, mehāniskiem spēkiem vai temperatūrai iedarbojoties perpendikulāri ķermeņa asij.
Plecu josla Ķermeņa josla, kas savieno roku ar vidukli un ko veido kaulu un muskuļu sistēma.
reveranss Ķermeņa kustība, ko nosaka tradīcija (piemēram, paklanīšanās līdz ar kāju saliekšanu vairāk vai mazāk dziļā pietupienā) un kas pauž sveicienu, pateicību, apliecina cieņu.
stāvs Ķermeņa pamatdaļa (cilvēkam). Apģērba daļa, kas sedz (cilvēka) ķermeņa pamatdaļu.
skaistumkopšana Ķermeņa, ādas, matu, nagu kopšana, ievērojot higiēnas, kosmētikas nosacījumus. Arī kosmētika (1).
saaukstēšanās Ķermeņa, tā daļu pastiprināta (parasti strauja) atdzišana, kas izraisa raksturīgu slimīgu stāvokli. Attiecīgais slimīgais stāvoklis.
mehānisms Ķermeņu (sviru, vārpstu, zobratu, izciļņu) sistēma (piemēram, mašīnā, ierīcē), kas paredzēta viena vai vairāku ķermeņu kustības pārveidošanai vēlamajā citu ķermeņu kustībā. Arī mašīna, ietaise.
Potenciālā enerģija Ķermeņu mijiedarbības enerģija, kas atkarīga no to savstarpējā novietojuma telpā.
gravitācija Ķermeņu vispārīga fizikāla īpašība savstarpēji pievilkties ar spēkiem, kas atkarīgi no to masām un savstarpējā attāluma.
Briežu ķērpji Ķērpji, kas noder ziemeļbriežu barībai.
Fizikālā ķīmija Ķīmijas nozare, kas cieši saistīta ar fiziku un pētī, piemēram, vielas uzbūvi, termodinamiskās īpašības, elektroķīmiskos procesus.
Fizikālā ķīmija Ķīmijas nozare, kas cieši saistīta ar fiziku un pētī, piemēram, vielu uzbūvi, termodinamiskās īpašības, elektroķīmiskos procesus.
Organiskā analīze Ķīmijas nozare, kas nodarbojas ar organisko savienojumu sastāva un struktūras noteikšanu.
mežķīmija Ķīmijas nozare, kas pētī koksnes ķīmisko sastāvu un tā izmantošanu.
Koksnes ķīmija Ķīmijas nozare, kas pētī koksnes un tās komponentu īpašības, koksnes ķīmisko pārstrādi.
Koksnes ķīmija Ķīmijas nozare, kas pētī koksnes un tās komponentu īpašības, koksnes ķīmisko pārstrādi.
plazmoķīmija Ķīmijas nozare, kas pētī ķīmiskās reakcijas zemas temperatūras plazmā. Plazmas ķīmija.
Plazmas ķīmija Ķīmijas nozare, kas pētī ķīmiskās reakcijas zemas temperatūras plazmā. Plazmoķīmija.
fotoķīmija Ķīmijas nozare, kas pētī ķīmiskās reakcijas, kuras izraisa gaisma.
piroķīmija Ķīmijas nozare, kas pētī ķīmiskos procesus augstās temperatūrās.
stereoķīmija Ķīmijas nozare, kas pētī molekulu telpisko uzbūvi un tās ietekmi uz vielu fizikālajām un ķīmiskajām īpašībām.
Neorganiskā ķīmija Ķīmijas nozare, kas pētī neorganisko vielu īpašības un pārvērtības.
Neorganiskā ķīmija Ķīmijas nozare, kas pētī neorganisko vielu īpašības un pārvērtības.
Organiskā ķīmija Ķīmijas nozare, kas pētī organisko savienojumu īpašības un pārvērtības.
Organiskā ķīmija Ķīmijas nozare, kas pētī organisko vielu īpašības un pārvērtības.
radioķīmija Ķīmijas nozare, kas pētī radioaktīvo elementu un radioaktīvo izotopu īpašības.
gramatoms Ķīmiskā elementa daudzums gramos, kas skaitliski ir vienāds ar šī elementa relatīvo atommasu.
gramekvivalents Ķīmiskā elementa vai ķīmiskā savienojuma daudzums gramos, kas skaitliski ir vienāds ar šī elementa vai savienojuma ķīmisko ekvivalentu.
Metāliskā saite Ķīmiskā saite, kas rodas sakarā ar brīvo elektronu kustību kristālrežģī.
Metāliskā saite Ķīmiskā saite, kas rodas sakarā ar brīvo elektronu kustību kristālrežģī.
Kovalentā saite Ķīmiskā saite, kas rodas, kad diviem vai vairākiem atomiem kāds elektrons kļūst par kopīgu sastāvdaļu.
Indiferenta viela Ķīmiska viela, kas ir klāt ķīmiskā reakcijā, bet tajā nepiedalās.
skandijs Ķīmiskais elements - balts, spožs, viegls metāls, kas dabā ir sastopams kopā ar lantanoīdiem.
slāpeklis Ķīmiskais elements - gāze bez krāsas, smakas un garšas.
fosfors Ķīmiskais elements - indīgs nemetāls, kas dabā sastopams tikai savienojumos.
radons Ķīmiskais elements - radioaktīva inertā gāze, kas rodas rādija radioaktīvās sabrukšanas rezultātā.
varš Ķīmiskais elements - sarkanīgs, viegli kaļams un stiepjams metāls, kas labi vada elektrību un siltumu.
alumīnijs Ķīmiskais elements - viegls, mīksts, sudrabaini balts metāls, kas labi vada siltumu un elektrību.
arsēns Ķīmiskais elements, kam ir metāliskas un nemetāliskas modifikācijas un ko izmanto medicīnā un tehnikā.
ogleklis Ķīmiskais elements, kas dabā tīrā veidā sastopams kā dimants vai grafīts.
mikroelementi Ķīmiskie elementi, kas atrodas organismā ļoti mazos daudzumos un ir nepieciešami normālām dzīvības norisēm.
lantanoīdi Ķīmiskie elementi, kas Mendeļejeva periodiskajā sistēmā atrodas aiz lantāna un ir līdzīgi tam pēc atomu elektronu čaulu uzbūves un ķīmiskajām īpašībām.
pusmetāli Ķīmiskie elementi, kas pēc savām īpašībām ieņem starpstāvokli starp metāliem un nemetāliem (piemēram, silīcijs).
Kompleksie savienojumi Ķīmiskie savienojumi, kas sastāv no centrālā atoma un no atomiem vai atomu savienojumiem, kuri to ietver.
Kompleksie savienojumi Ķīmiskie savienojumi, kas sastāv no centrālā atoma un no atomiem vai atomu savienojumiem, kuri to ietver.
balinātājs Ķīmiskie vai citi līdzekļi, kas noder balināšanai.
Vārāmais sāls Ķīmisks savienojums - bezkrāsaini, kubiski kristāli (ar raksturīgu garšu), kas labi šķīst ūdenī un ko izmanto, piemēram, par piedevu pārtikas produktiem, konservēšanas līdzekli, izejvielu ķimikāliju ražošanai. Nātrija hlorīds.
Vārāmais sāls Ķīmisks savienojums - bezkrāsaini, kubiski kristāli (ar raksturīgu garšu), kas labi šķīst ūdenī un ko izmanto, piemēram, par piedevu pārtikas produktiem, konservēšanas līdzekli, izejvielu ķimikāliju ražošanai. Nātrija hlorīds.
vārāms Ķīmisks savienojums - bezkrāsaini, kubiski kristāli (ar raksturīgu garšu), kas labi šķīst ūdenī un ko izmanto, piemēram, par piedevu pārtikas produktiem, konservēšanas līdzekli, izejvielu ķimikāliju ražošanai. Nātrija hlorīds.
sāls Ķīmisks savienojums - bezkrāsaini, kubiski kristāli (ar raksturīgu garšu), kas labi šķīst ūdenī un ko izmanto, piemēram, par piedevu pārtikas produktiem, konservēšanas līdzekli, izejvielu ķimikāliju ražošanai. Vārāmais sāls. Nātrija hlorīds.
sāls Ķīmisks savienojums - kristāliska viela, kas rodas skābju un bāzu neitralizēšanā.
polimērs Ķīmisks savienojums, kas radies polimerizācijā un kam raksturīgas makromolekulas.
starpsavienojums Ķīmisks savienojums, kas rodas kādā norises starpposmā.
hidrāts Ķīmisks savienojums, kas satur ūdens molekulas.
skābe Ķīmisks savienojums, kas šķīdumā spēj atdot ūdeņraža jonus.
sprāgstviela Ķīmisks savienojums, ķīmisku savienojumu maisījums, kas ārēju faktoru (piemēram, karsēšanas, trieciena, sprādziena, berzes) iedarbībā, ļoti ātri izreaģē, izdalot lielu daudzumu gāzu un siltuma.
šāvējgurķis Ķirbjaugu dzimtas augs ar gareniem augļiem, kas pēc nogatavošanās ar strauju kustību atdalās no kāta un samērā tālu izmet sēklas.
neiroķirurģija Ķirurģijas nozare, kas ietver nervu sistēmas slimību ķirurģisku ārstēšanu.
replantoloģija Ķirurģijas nozare, kas pārstāda atdalītos audus, orgānus u. tml. atpakaļ bijušajā vietā.
kardioķirurģija Ķirurģijas nozare, kas pētī, diagnosticē un ķirurģiski ārstē sirds slimības.
operācija Ķirurģisku darbību, iedarbību kopums (ārstēšanas vai diagnostikas nolūkā).
osteoma Labdabīgs audzējs, kas sastāv no kaulaudiem.
fibromioma Labdabīgs audzējs, kas sastāv no muskuļaudiem un saistaudiem.
fibroma Labdabīgs audzējs, kas sastāv no saistaudiem.
lipoma Labdabīgs audzējs, kas veidojas taukaudos.
Lāča pakalpojums Labi domāts pakalpojums, palīdzība, kam ir nepatīkamas sekas.
Lāča pakalpojums Labi domāts pakalpojums, palīdzība, kam ir nepatīkamas sekas.
sers Labības kopums, kas rijā it sagatavots kaltēšanai un kulšanai.
Kūlīšu sējējs Labības pļaujmašīna, kas nopļauj labību un sasien kūlī. Linu kombaina sastāvdaļa, kas sasien linu stiebrus kūļos.
Kūlīšu sējējs Labības pļaujmašīna, kas nopļauj labību un sasien kūlī. Linu kombaina sastāvdaļa, kas sasien linu stiebrus kūļos.
Lineārais paātrinātājs Lādētu daļiņu paātrinātājs, kurā paātrināšanu īsteno, daļiņām virzoties pa trajektoriju, kas pēc savas formas ir tuva taisnei.
Dzenošais lādiņš Lādiņš, kas sadegot dzen uz priekšu lodi, šāviņu, mīnu.
Lai būtu kā būdams Lai notiktu kas notikdams.
Lauka laidars Laidars, kas atrodas atstatu no saimniecības ēkām.
Lauka laidars Laidars, kas atrodas atstatu no saimniecības ēkām.
plūdlīnija Laidena forma (transportlīdzeklim), kas mazina vides pretestību.
perfekts Laika forma (darbības vārdam), kas apzīmē pagātnē pabeigtu darbību, kuras rezultāts vēl turpinās tagadnē. Arī saliktā tagadne.
pluskvamperfekts Laika forma (darbības vārdiem), kas apzīmē darbību, kura ir notikusi pirms kādas citas pagātnes darbības.
signāls Laikā mainīgs fizikāls lielums vai fizikālu lielumu kopums, kas atbilstoši noteiktam kodam satur un pārnes informāciju. Attiecīga zīme vai zīmju kopums.
diennakts Laika mērvienība - laiks, kurā zemeslode apgriežas ap savu asi, 24 stundu, ilgs laika posms, kas ietver vienu otrai sekojošu dienu un nakti.
Ziemas saulgrieži Laika moments, kad saule atrodas akliptikas galējā dienvidu punktā.
Vasaras saulgrieži Laika moments, kad Saule atrodas ekliptikas galējā ziemeļu punktā, t. i., 90° attālumā no pavasara punkta.
saulstāvji Laika moments, kad Saule atrodas ekliptikas galējā ziemeļu vai dienvidu punktā. Saulgrieži (1).
saulgrieži Laika moments, kad Saule atrodas ekliptikas galējā ziemeļu vai dienvidu punktā. Saulstāvji.
laiks Laika moments, kas parasti ir attiecināts uz kādas darbības, norises u. tml. sākumu vai beigām.
Pulksteņa laiks Laika moments, laika sprīdis, kas ir noteikts pēc pulksteņa rādījuma.
brīdis Laika moments, posms, kad kas notiek.
atstatums Laika posms (kas pagājis no kāda sākuma momenta, notikuma).
gads Laika posms, kam raksturīgs kas īpašs.
gads Laika posms, kas ilgst aptuveni 12 mēnešus un kurā noris noteikts cikls (sabiedriskajā vai saimnieciskajā dzīvē).
kalendārs Laika skaitīšanas sistēma, kuras pamatā ir periodiskas dabas parādības.
Joslu laiks Laika skaitīšanas sistēma, pēc kuras katrā zemeslodes 15 grādu platā joslā ir savs laiks, kas atšķiras no blakus joslas laika par vienu stundu.
Joslu laiks Laika skaitīšanas sistēma, pēc kuras katrā zemeslodes 15 grādu platā joslā ir savs laiks, kas atšķiras no blakus joslas laika par vienu stundu.
mēnesis Laika skaitīšanas vienība - laika sprīdis, kas aptuveni atbilst vienai divpadsmitajai daļai gada. Šāds laika sprīdis (skaitot no jebkuras dienas).
Ģeoloģiskais vecums Laikposma ilgums, kas pagājis kopš attiecīgās ģeoloģiskās struktūras veidošanās sākuma.
pēc Laikposmā, kam beidzoties, sākas kāda darbība, norise, iestājas kāds stāvoklis. Vēlāk.
nedēļa Laikposms (aptuveni septiņas dienas), kam raksturīgs kas īpašs.
sezona Laikposms (gada daļa, gadalaiks u. tml.), kam raksturīga noteiktu dabas apstākļu pastāvēšana. Laikposms (gada daļa, gadalaiks u. tml.), kad (kas) mēdz norisināties, kas ir izdevīgs (kā) norisei.
vecums Laikposms, kas ir pagājis kopš (kā, piemēram, parādības, priekšmeta) rašanās, izveidošanas un ko parasti izsaka laika mērvienībās.
vecums Laikposms, kas ir pagājis kopš cilvēka mūža sākuma un ko parasti izsaka laika mērvienībās.
vecums Laikposms, kas ir pagājis kopš organisma (dzīvnieka, auga) eksistēšanas sākuma un ko parasti izsaka laika mērvienībās.
Svētais laiks Laikposms, kas pēc reliģisko darbību satura un formas atšķiras no ikdienišķās kārtības. Reliģisku svētku cikls, kurā pakārtotie svētki ir grupēti ap galvenajiem svētkiem.
nelaiks Laikposms, kas saistīts ar grūtiem apstākļiem, smagiem pārdzīvojumiem.
periods Laikposms, kurā debess ķermenis iziet cauri visām fāzēm kādā procesā, kas atkārtojas.
mūžs Laikposms, kurā pastāv, ir ietekmīgs, aktuāls (kas, piemēram, ideja, doma, parādība sabiedrībā).
robeža Laikposms, laika moments, pēc kura sākas kas cits.
robežšķirtne Laikposms, notikums, apstākļu kopums u. tml., kas nošķir (dažādas parādības, vienas parādības dažādas pakāpes citu no citas).
Dienas laikraksts Laikraksts, kas iznāk katru dienu.
Vakara laikraksts Laikraksts, kas iznāk pēcpusdienā vai vakarā.
Vakara laikraksts Laikraksts, kas iznāk pēcpusdienā vai vakarā.
brokastlaiks Laiks (no rīta), kad parasti ēd brokastis.
Ziedu laiki (arī laiks) Laiks, kad (kas) strauji attīstās, izplatās, gūst ievērību.
Ziedu laiki (arī laiks) Laiks, kad (kas) strauji attīstās, izplatās, gūst ievērību.
ziedulaiks Laiks, kad (kas) strauji attīstās, izplatās, gūst ievērību.
Veģetācijas periods Laiks, kas nepieciešams auga attīstībai (parasti laiks no kultūrauga sējas līdz tā novākšanai).
palīglaiks Laiks, kas nepieciešams darba objekta, arī attiecīgās iekārtas sagatavošanai ražošanas procesam.
gājiens Laiks, kas nepieciešams, lai aizietu (līdz kādai vietai). Attālums (līdz kādai vietai).
gājums Laiks, kas nepieciešams, lai aizietu (līdz kādai vietai). Attālums (līdz kādai vietai).
brauciens Laiks, kas paiet braucot (līdz kādai vietai). Attālums (līdz kādai vietai).
darbalaiks Laiks, kas paredzēts darbam (uzņēmumā, iestādē). Darbadienas (1) ilgums.
Karsts laiks Laiks, kas saistīts ar intensīvu, spraigu darbu, norisi.
pašlaiks Laiks, kuru mērī atskaites sistēmā, kas nekustīgi saistīta ar ķermeni.
pagātne Laiks, laikposms, kas ir bijis pirms tagadējā laika, laikposma. Šāda laika, laikposma apstākļu kopums
tagadne Laiks, laikposms, kas ir pašreiz, tagad. Šāda laika, laikposma apstākļu kopums.
nākotne Laiks, laikposms, kas seko tagadējam laikam, laikposmam. Šāda laika, laikposma apstākļu kopums.
svētlaime Laimes izjūta, ko izraisa kas svēts. Arī laimes augstākā pakāpe.
svētlaimība Laimes izjūta, ko izraisa kas svēts. Arī laimes augstākā pakāpe. Svētlaime.
pikēt Laisties lejup pa trajektoriju, kas ar horizontu veido no 30 līdz 90 grādiem lielu leņķi (par lidaparātu, tā apkalpi).
tēviņš Laivas, kuģa priekšgala un pakaļgala detaļa, kas paredzēta ūdens, viļņu šķelšanai.
ielaizīties Laizot izjust kā tādu, kas iegaršojas.
nitrolaka Laka, kas izgatavota no celulozes nitrātiem.
moto Lakoniskā formā izteikta doma, kas raksturo (piemēram, mākslas darba) saturu, tematu, kādas darbības virzību. Arī epigrāfs (2).
plakāts Lakonisks, uzskatāms, arī vispārināts grafikas darbs, kas ar, parasti krāsaina, zīmējuma un teksta palīdzību veic masu aģitācijas un reklāmas uzdevumus.
puduraugs Lakstaugs, kas veido ceru, puduri.
naktslampa Lampa, kas apgaismo mazu laukumu un paredzēta izmantošanai pie guļasvietas naktī.
Karbīda lampa Lampa, kurā deg acetilēns, kas rodas, ūdenim iedarbojoties uz kalcija karbīdu.
Karbīda lampa Lampa, kurā deg acetilēns, kas rodas, ūdenim iedarbojoties uz kalcija karbīdu.
abažūrs Lampas apsegs, kas mazina gaismas spilgtumu, virza, atstaro gaismas starus.
blanka Lapa ar daļēji iespiestu tekstu, kas jāpapildina. Veidlapa.
Plūksnaini salikta lapa Lapa, kas sastāv no divām vai vairākām patstāvīgām plātnēm, kuras atrodas pie galvenās ass aptuveni viena otrai pretī (piemēram, maijrozītes lapa).
Salikta lapa Lapa, kas sastāv no divām vai vairākām patstāvīgam plātnēm.
Salikta lapa Lapa, kas sastāv no divām vai vairākām patstāvīgām plātnēm.
Vienkārša lapa Lapa, kas sastāv no vienas plātnes.
Vienkārša lapa Lapa, kas sastāv no vienas plātnes.
dīgļlapa Lapas aizmetnis sēklas dīglī. Pirmā lapa, kas redzama pēc sēklas uzdīgšanas.
maksts Lapas pamatnes saaugusi pārveidne, kas apņem stumbru.
Lapas maksts Lapas pamatnes saaugusi pārveidne, kas apņem stumbru.
pielape Lapas plātnes izaugums, kas atrodas pie lapas pamata un sākumā aizsargā jaunās lapas.
kāts Lapas sastāvdaļa, kas savieno lapu ar stumbru. Stumbra atzarojums, uz kura atrodas zieds. Stublājs, tievs stumbrs.
Pretējas lapas Lapas, kas ir novietotas uz stumbra viena otrai pretī pie viena mezgla.
Pretējas lapas Lapas, kas ir novietotas uz stumbra viena otrai pretī pie viena mezgla.
mušmire Lapiņu sēne, kam raksturīgs gredzens ap kātu, bumbuļveida paresninājums pie kāta pamata un kas parasti ir indīga.
ūdensblusas Lapkāju kārtas ģints, pie kuras pieder sīki dzīvnieki, kam ķermeni sedz hitīna čaula un kas peld lēcieniem. Šīs ģints dzīvnieki.
Sabiedriskās lapsenes Lapsenes, kas dzīvo saimēs.
Vientuļās lapsenes Lapsenes, kas dzīvo vienas pašas, nevis kopā ar citiem savas sugas īpatņiem.
Vientuļās lapsenes Lapsenes, kas dzīvo vientuļi, nevis kopā ar citiem savas sugas īpatņiem.
parmēlijas Lapu ķērpji (parasti ar pelēcīgiem, iedzelteniem, brūnganiem lapoņiem), kas bieži sastopami uz akmeņiem, koku stumbriem.
sfagns Lapu sūna ar zariem pušķos, tievu stumbru, kas apakšdaļā pakāpeniski atmirst un veido kūdru.
Baltās sūnas Lapu sūnas, kas sastopamas augstajos purvos vai pārpurvotos mežos. Sfagni.
bekot Lasīt bekas. Sēņot.
gramstīt Lasīt, vākt kopā (parasti ko niecīgu, kādas paliekas). Pavirši, nevīžīgi vākt kopā. Arī grābstīt (1).
pačanga Latīņamerikas tautu deja 4/4 taktsmērā. Šīs dejas mūzika.
čačača Latīņamerikas tautu deja. Sarīkojumu deja, kurā izmantoti šīs dejas elementi.
latīņamerikāņi Latīņamerikas valstu iedzīvotāji.
veclatvieši Latvieši, kas kādā ārvalstī ir apmetušies pirms samērā ilga laika (atšķirībā no latviešiem, kas tur ir apmetušies vēlāk).
Jauna strāva Latviešu progresīvās inteliģences idejiskā kustība, kas aizsāka kontaktus ar strādnieku kustību un veicināja marksisma izplatīšanos Latvijā 19. gadsimta 90. gados.
Jaunā strāva Latviešu progresīvās inteliģences idejiskā kustība, kas aizsāka kontaktus ar strādnieku kustību un veicināja marksisma izplatīšanos Latvijā 19. gadsimta 90. gados.
trideksnis Latviešu tautas sitamais mūzikas instruments - uz vertikālas stieņveida detaļas nostiprināts metāla plāksnīšu kopums.
Vidus dialekts Latviešu valodas dialekts, kas ir literārās valodas pamatā un ko runā Vidzemes vidienē, Zemgales līdzenumā un Kurzemē uz dienvidiem no Kuldīgas.
pusvācietis Latvietis (parasti bagāts), kas cenšas līdzināties vāciešiem.
kārkluvācietis Latvietis, kas cenšas izlikties par vācieti.
zemessardze Latvijas Republikas bruņoto spēku sastāvdaļa, kas apvieno brīvprātīgus, aktīvajam karadienestam nepakļautus pilsoņus valsts aizsardzības, iekšējās kārtības un drošības nostiprināšanai.
virsmežniecība Latvijas valsts mežu pārvaldes lielākā teritoriālā vienība, kurā ietilpst vairākas mežniecības (līdz 1940. gadam, no 1941. gada līdz 1944. gadam un no 1991. gada).
vadlaukakmeņi Laukakmeņi, kas ir atrauti no iežiem, kuri pirmatnējā sagulumā zemes virspusē sastopami tikai vienā lokālā rajonā.
Gravitācijas lauks Lauks, kuru ķermenis rada ap sevi un kura ietekmē ķermeņi pievelkas un starp tiem darbojas gravitācijas spēki.
Gravitācijas lauks Lauks, kuru ķermenis rada ap sevi un kura ietekmē ķermeņi pievelkas un starp tiem darbojas gravitācijas spēki.
Intensīvā lauksaimniecība Lauksaimniecība, kas saistīta ar lieliem kapitālieguldījumiem.
Intensīvā lauksaimniecība Lauksaimniecība, kas saistīta ar lieliem kapitālieguldījumiem.
kombains Lauksaimniecības agregāts, kas sastāv no savienotām mašīnu daļām, kuras vienlaicīgi veic labības vai tehnisko kultūru novākšanas un apstrādes noteiktu operāciju ciklu.
Nedalāmais fonds Lauksaimniecības arteļu sabiedriskā īpašuma daļa, kas nav sadalāma starp arteļa locekļiem.
pamatkultūra Lauksaimniecības augu kultūra, ko laukā audzē ar noteiktu nolūku. Viena no divām kultūrām, kas vienā un tai paša veģetācijas sezona dod galveno produkciju. Mistrā - nozīmīgākais augs.
sienaugša Lauksaimniecības celtnes (piemēram, kūts, klēts) telpa, kas atrodas starp griestiem un jumta segumu un ko izmanto siena glabāšanai.
ganāmpulks Lauksaimniecības dzīvnieku bars, kas ganās (kādā vietā).
slīdgrābeklis Lauksaimniecības mašīna, kas savāc sienu, salmus gubās un tās pārvieto, slidinot pa lauku. Ierīce pie traktora siena, salmu savākšanai no vāla un to pārvietošanai, slīdinot pa lauku.
laukkopība Lauksaimniecības nozare, kas aptver tīrumos, pļavās, ganībās audzējamo augu agrotehniku un zemkopības sistēmu (augsnes ielabošanu).
piensaimniecība Lauksaimniecības nozare, kas ietver piena ieguvi, piena produktu ražošanu.
dīķsaimniecība Lauksaimniecības papildnozare, kas aptver zivju audzēšanu ūdenskrātuvēs (dīķos), dīķu kopšanu, ūdensputnu audzēšanu.
zemkopība Lauksaimniecības ražošanas nozare, kas aptver pārtikas, lopbarības, tehnisko u. tml. kultūraugu audzēšanu un augsnes ielabošanu.
zootehnika Lauksaimniecības zinātne, kas pētī dzīvnieku audzēšanu un izmantošanu.
graudkopība Lauksaimnieciskās ražošanas pamatnozare - graudaugu audzēšana, lai apgādātu pārtikas rūpniecību ar izejvielām un lopus ar spēkbarību.
palīgsaimniecība Lauksaimnieciskās ražošanas saimniecība (piemēram, rūpniecības uzņēmumam), kas daļēji nodrošina (attiecīgā uzņēmuma darbiniekus) ar lauksaimniecības produktiem.
pusgraudnieks Laukstrādnieks, kas par viņam lietošanā nodoto zemi atdeva zemes īpašniekam daļu (parasti pusi) ražas.
deputātnieks Laukstrādnieks, kas samaksu par padarīto darbu saņem deputāta [2] veidā.
ciemats Lauku apdzīvota vieta, kas izveidojusies pēc lauksaimniecības kolektivizācijas.
saimniekistaba Lauku dzīvojamās ēkas istaba, kur dzīvoja saimnieks ar ģimeni. Saimnieku istaba, saimnieka istaba.
saimniekgals Lauku dzīvojamās ēkas telpa vai telpas, kur dzīvoja saimnieks ar ģimeni. Saimnieku gals, saimnieka gals.
zemnieks Lauku iedzīvotājs, kas nodarbojas ar zemkopību.
sēta Lauku iedzīvotāju personiskās saimniecības ēkas un zemes gabals, uz kura tās atrodas. Lauku sēta.
Lauku sēta Lauku iedzīvotāju personiskās saimniecības ražošanas un dzīvojamās ēkas un zemes gabals, uz kura tās atrodas.
rančo Lauku mājas (Latīņamerikā). Lopkopības ferma (Amerikas Savienoto Valstu rietumos).
Lauku mājas Lauku saimniecība, kas atrodas privātīpašumā.
Lauku mājas Lauku saimniecība, kas atrodas privātīpašumā.
Sieciņa vieta Laukuma mērvienība (vecajā krievu mērvienību sistēmā) - zemes platība, kas apsējama ar sieciņu labības.
Sieciņa vieta Laukuma mērvienība (vecajā krievu mērvienību sistēmā) - zemes platība, kas apsējama ar sieciņu labības.
Sieka vieta Laukuma mērvienība (vecajā krievu mērvienību sistēmā) - zemes platība, kas apsējama ar sieku labības.
Sieka vieta Laukuma mērvienība (vecajā krievu mērvienību sistēmā) - zemes platība, kas apsējama ar sieku labības.
priekšlaukums Laukums, kas atrodas (kā, parasti celtnes) priekšā.
šaujamlaukums Laukums, kas ir iekārtots šaušanas apmācībām, arī sacensībām.
stāvlaukums Laukums, kas ir paredzēts transportlīdzekļu novietošanai.
audžuvecāki Laulātie, kas pieņēmuši savā ģimenē audžubērnu vai audžubērnus.
pārinieks Laulāts pāris, kas kalpoja pie viena un tā paša saimnieka.
Nelikumīga laulība Laulība, kas nav noslēgta baznīcā un ko baznīca tāpēc neatzīst.
Nelikumīga laulība Laulība, kas nav oficiāli reģistrēta.
uzlauzt Laužot panākt, ka (kas, piemēram, telpa, kaste) kļūst pieejams. Laužot dabūt vaļā (piemēram, durvis, vārtus).
Vulkāniskās bumbas Lavas gabali, kas vulkāna izvirduma laikā tiek izsviesti no krātera.
Vulkāniskās bumbas Lavas gabali, kas vulkāna izvirduma laikā tiek izsviesti no krātera.
guļamlāviņa Lāviņa, kas paredzēta, izmantojama gulēšanai.
monoklis Lēca (redzes optisko defektu labošanai), kas ieliekama acs dobuma priekšējā daļā.
savācējlēca Lēca, kas fokusē tajā ieejošo paralēlo staru kūli.
Kontinentālais ledājs Ledājs, kas aizņem ievērojamu daļu sauszemes neatkarīgi no tās reljefa.
Kontinentālais ledājs Ledājs, kas aizņem ievērojamu daļu sauszemes neatkarīgi no tās reljefa.
apledojums Ledājs, kas pārklājis zemi ledus laikmetā.
Mūžīgais ledus Ledus (apgabalos ar aukstu klimatu), kas nekad neizkūst.
Klejojošais ledus Ledus gabali, kas vēja vai straumju iedarbības rezultātā pārvietojas pa ūdenstilpes (parasti jūras vai okeāna) virsmu.
Klejojošais ledus Ledus gabali, kas vēja vai straumju iedarbības rezultātā pārvietojas pa ūdenstilpes (parasti jūras vai okeāna) virsmu.
piesala Ledus josla (gar upju, ezeru u. tml. krastiem), kas veidojas, pirms aizsalst pārējā ūdens platība.
nolasmenis Ledus josla, kas izveidojas neaizsalušai ūdenstilpei gar krastu.
Ledus pāržmauga Ledus josla, sablīvējums, kas izveidojas šķērsām pāri ūdenstilpei.
Drošs ledus Ledus kārta, kas ir pietiekami bieza, lai pa to varētu staigāt vai braukt.
Ledus sega Ledus kārta, kas klāj ūdenstilpes vai sauszemes virsmu.
ledussega Ledus kārta, kas klāj ūdenstilpes vai sauszemes virsmu. Ledus sega.
Polārais ledus Ledus kopums, kas visu gadu klāj ūdenstilpes, un sauszemi polu tuvumā.
šļūdonis Ledus masa, kas kalnu apgabalos plūsmas veidā pārvietojas lejup pa nogāzi.
šķīvjledus Ledus plāksne, kam parasti ir apaļa forma un kas veidojas, sasalstot nelieliem ledus gabaliem, sniega putrai vai salūstot ledus segai.
uzledojums Ledus veidojums, kas radies, sasalstot ūdenim, kurš virs ūdenstilpes ledus segas izplūdis caur plaisām, arī kas radies, sasalstot virs zemes izplūdušam gruntsūdenim.
saliet Lejot (parasti ūdeni), panākt, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur, slapjš.
aizliet Lejot aizpildīt, aizdarīt (ar masu, kas sacietē). _imperf._ Liet ciet.
noliet Lejot neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) nolīst (kur, uz kā, garām kam u. tml.).
salaistīt Lejot savienot, samaisīt (divas vai vairākas vielas).
salaistīt Lejot, smidzinot (kādu vielu), panākt, ka (kas) piesūcas, parasti viscaur (ar to).
salaistīt Lejot, smidzinot (parasti ūdeni), panākt, ka (kas, piemēram, augi, augsne) kļūst, parasti ļoti, viscaur, slapjš.
laistīt Lejot, smidzinot (parasti ūdeni), panākt, ka (kas, piemēram, augi, zeme) kļūst slapjš.
plenārlekcija Lekcija, kas ir paredzēta visiem (piemēram, sanāksmes, konferences, organizācijas) locekļiem, dalībniekiem.
radiolektorijs Lekciju cikls, kas paredzēts pārraidīšanai pa radio.
lasījums Lekciju vai referātu cikls, kas veltīts (noteiktam) jautājumu lokam.
leksikosemantika Leksikas semantiskās īpatnības.
leksikostilistika Leksikas stilistiskās īpatnības.
norāde Leksikogrāfiska atzīme, kas satur vārda (piemēram, gramatisko, stilistisko) raksturojumu.
vieslektors Lektors, kas ieradies no citurienes un lasa lekcijas citā vietā (piemēram, citā izglītības iestādē).
Lupatu lelle Lelle, kas izgatavota no mazvērtīgiem drēbes gabaliem.
Lupatu lelle Lelle, kas izgatavota no mazvērtīgiem drēbes gabaliem.
ievadierīce Lence (parasti skaitļotājā), kas ievada (tajā) informāciju.
atvilkt Lēni atņemt, atvirzīt nost (atpakaļ) (piemēram, rokas, plecus).
grāmatzīme Lente, sloksne (piemēram, no auduma, kartona u. tml.), kas domāta ielikšanai starp grāmatas lapām.
uzplecis Lentveida detaļa, kas uzšūta uz apģērba pleca daļas, arī piešūta, iešūta pleca daļā.
apsējs Lentveida saite (parasti ievainojuma pārsiešanai). Pārsējums (kas izveidots ar šādu saiti).
šķērsleņķi Leņķi, kas rodas, ja divas taisnes krusto trešā taisne.
paralakse Leņķis starp diviem skatiena virzieniem (taisnēm), kas no divām dažādām vietām ir vērsti uz vienu un to pašu punktu.
radiopeilējums Leņķis starp meridiānu un virzienu uz radiostaciju, kas raida signālus.
pretleņķis Leņķis, kas daudzstūrī atrodas pretī citam šī daudzstūra leņķim vai malai.
papildleņķis Leņķis, kas papildina doto šaurleņķi līdz taisnam leņķim.
transportieris Leņķu mērīšanai un konstruēšanai paredzēts instruments, kas sastāv no lineāla un 180 grādu iedaļās sadalīta pusgredzena.
sazs Lezgīnu tautas mūzikas instruments ar zirgu astru stīgām.
aerostats Lidaparāts, kas ir pildīts ar gāzi, kura vieglāka par gaisu.
Kosmiskais lidaparāts Lidaparāts, kas spēj lidot kosmosā.
Kosmiskais lidaparāts Lidaparāts, kas spēj lidot kosmosā.
divplāksnis Lidaparāts, kuram ir divi spārnu pāri, kas atrodas viens virs otra.
triecienlidmašīna Lidmašīna, kas ir paredzēta uzbrukumiem no neliela augstuma un attāluma.
uzpildītājlidmašīna Lidmašīna, kas paredzēta aviācijas degvielas transportēšanai un citu lidaparātu nodrošināšanai ar degvielas krājumiem, to papildināšanai lidojuma laikā.
hidroplāns Lidmašīna, kas var pacelties no ūdens virsmas un nolaisties uz tās.
amfībija Lidmašīna, kas var pacelties un nolaisties gan uz ūdens, gan uz sauszemes.
fizelāža Lidmašīnas konstrukcijas pamatdaļa (korpuss), kas savieno vienā veselā lidmašīnas citas daļas.
aviācija Lidošanas teorija un prakse (lietojot lidaparātus, kas smagāki par gaisu).
strupvabole Līdz 10 milimetriem gara, sīka, cieta, spīdīgi melna vabole, kas pārtiek galvenokārt no citu kukaiņu kāpuriem.
Siļķu haizivs Līdz 4 metriem gara haizivs, kas pārtiek no pelaģiskām zivīm, galvenokārt no siļķēm.
pusfabrikāts Līdz zināmai pakāpei sagatavots pārtikas produkts, kura sagatavošana ēdienā vēl jāpabeidz.
paliatīvs Līdzeklis (piemēram, operācija), kas tikai atvieglina slimnieka stāvokli smagas vai neārstējamas slimības gadījumā, bet nenovērš pašu slimību.
aizsarglīdzeklis Līdzeklis, kas aizsargā (pret ko kaitīgu, nevēlamu).
palīglīdzeklis Līdzeklis, kas palīdz nodrošināt galvenās darbības veikšanu, galvenā procesa īstenošanu.
Ārštata fonds Līdzekļi, kas iestādes budžetā paredzēti to cilvēku atalgošanai, kuri nav šīs iestādes štata darbinieki.
Bezļaužu fonds Līdzekļi, kas iestādes budžetā paredzēti to cilvēku darba atalgošanai, kuri nav šīs iestādes štata darbinieki.
Bezpersonu fonds Līdzekļi, kas iestādes budžetā paredzēti to cilvēku darba atalgošanai, kuri nav šīs iestādes štata darbinieki. Bezļaužu fonds. Ārštata fonds.
Ārstniecības līdzekļi Līdzekļi, kas sekmē slimības likvidēšanu un slimnieka izveseļošanos.
Ārstniecības līdzekļi Līdzekļi, kas sekmē slimības likvidēšanu un slimnieka izveseļošanos.
sandrs Līdzena virsa (parasti ar smiltīm klāts lauks), kas ir izveidojusies no pārskalotas morēnas materiāla ledāja galos vai malās.
kantilēna Līdzeni plūstošs, dziedošs (skaņdarba) izpildījums. Līdzeni plūstošs, dziedošs skanējums (balsij, mūzikas instrumentam).
prērija Līdzens stepes klajums (Ziemeļamerikas vidienē) ar biezu augsto graudzāļu zelmeni.
ēterisks Līdzīgs ēterim (2). Tāds, kas satur ēteri (2). Arī viegli gaistošs.
manta Līdzpaņemtie priekšmeti, kas nepieciešami, piemēram, dzīvošanai (kur kādu laiku).
korespondents Līdzstrādnieks (piemēram, laikrakstā, žurnālā), kas sūta ziņojumus, rakstus.
reportieris Līdzstrādnieks (piemēram, periodiskā izdevumā, radiofonā, televīzijā), kas raksta, veido reportāžas.
solīt Liecināt, ka (kas, piemēram, psihiska stāvokļa izpausme) izraisīsies, sekos.
iedūdoties Liegi ieskanēties (par mūzikas instrumentiem).
dūdot Liegi skanēt (par mūzikas instrumentiem).
apskaut Liekot (rokas kādam apkārt), apņemt, aptvert (lai paustu maigumu, sirsnību, mīlestību).
skaut Liekot rokas (kādam, kam) apkārt, kļaut (to) sev klāt.
armāda Liela (kara kuģu, tanku, artilērijas vai lidmašīnu) vienība, kas darbojas saskaņoti.
province Liela administratīvi teritoriāla vienība (dažās valstīs). Valsts daļa, kas vēsturiski ir veidojusies kā teritoriāla nomales vienība samērā tālu no šīs valsts galvaspilsētas.
nototēnija Liela asarveidīgo kārtas zivs, kas dzīvo galvenokārt antarktiskajos un subantarktiskajos ūdeņos.
kartons Liela formāta palīgzīmējums - mets uz Joda papīra (parasti krāsās) atbilstoši (paredzētās gleznas, freskas, mozaīkas, vitrāžas u. tml.) izmēriem.
monopols Liela kapitālistu apvienība (piemēram, kartelis, sindikāts, trests, koncerns), kas rodas, koncentrējoties ražošanai un kapitālam.
Kontinentālā sala Liela sala, kas atrodas tuvu kontinentam (piemēram, Grenlande).
Neuzvaramā armāda Liela Spānijas kara flote, kas 1588. gadā cīņās pret angļu un holandiešu floti cieta neveiksmi.
Neuzvaramā armāda Liela Spānijas kara flote, kas 1588. gadā cīņās pret angļu un holandiešu floti cieta sakāvi.
pasija Liela šķērsgriezuma sila, uz kuras balsta garensiļas, šķērssijas (ēkas pārsegumā, tilta konstrukcijā), arī kuģa klāju.
siloss Liela, augsta cilindriskas vai prizmas formas tvertne, ko izmanto beramo materiālu (piemēram, graudu, miltu, cukura, cementa) uzglabāšanai vai zaļbarības konservēšanai.
Jūras asaris Lielacaina dzīvdzemdētāja zivs, kas sastopama Atlantijas okeāna ziemeļu jūrās. Sarkanais asaris.
Jūras asaris Lielacaina dzīvdzemdētāja zivs, kas sastopama Atlantijas okeāna ziemeļu jūrās. Sarkanais asaris.
lauks Lielāka platība, kurā kas atrodas, kuru kas veido. Arī klajums.
klajs Lielāka platība, kurā nekas neierobežo skatienu.
klajums Lielāka platība, kurā nekas neierobežo skatienu.
klājs Lielāka platība, kurā nekas neierobežo skatienu. Klajums.
ūdensklajs Lielāka ūdens platība, kurā nekas neierobežo skatienu.
rokopera Lielas formas muzikāli dramatisks sacerējums rokmūzikas stilā. Šāda sacerējuma uzvedums, atskaņojums.
sankiloti Lielās franču revolūcijas dalībnieki, kas (atšķirībā no karaļa piekritējiem) valkāja nevis īsās, bet garās bikses.
lendlords Lielas muižas īpašnieks (Anglijā), kas visu savu zemi iznomā fermeriem.
lielkņaze Lielkņaza meita, kas nav precējusies.
sterīni Lielmolekulāri spirti, kas pieder pie steroīdiem un atrodas organismos brīvā veidā vai ir saistīti ar taukskābēm, ogļhidrātiem.
lavīna Liels (akmeņu, arī klints gabalu) kopums, kas, virzoties pa kalnu nogāzēm, palielinās apjomā.
straume Liels (cilvēku vai dzīvnieku) kopums, kas virzās, kustas.
vilnis Liels (dzīvu būtņu) kopums, kas kustas, virzās, parasti aiz cita kopuma.
nasta Liels (kā) daudzums, kas atrodas (kam) virsū, karājas (pie kā).
pali Liels (kā) kopums, kas patiesi vai šķietami plūst, kustas.
lavīna Liels (kā) kopums, masa, kas strauji virzās, pārvietojas.
straume Liels (priekšmetu) kopums, kas atrodas kustībā, virzībā.
solitārs Liels briljants, kas viens pats ir ieveidots rotas lietā.
gūzma Liels daudzums (cilvēku, arī dzīvnieku), kas sablīvējies vai sablīvēts cieši vienkopus. Drūzma.
gūzma Liels daudzums (priekšmetu), kas novietoti, sablīvēti cieši vienkopus bez noteiktas kārtības.
krusa Liels daudzums (sitienu, metienu u. tml., kas seko cits citam).
Viss kas Liels daudzums dažādu priekšmetu, parādību. Vienalga, kas. Viss iespējamais.
Viss kas Liels daudzums dažādu priekšmetu, parādību. Vienalga, kas. Viss iespējamais.
sirsenis Liels lapseņu virsdzimtas kukainis, kam raksturīgs trausls, brūngani dzelteni svītrots vēders un kas ligzdas būvē koku dobumos un pažobelēs.
Slāņu svīta Liels nogulumiežu slāņu komplekss, kas ir veidojies noteiktā ģeoloģiskā laikposmā. Slāņkopa.
Slāņu svīta Liels nogulumiežu slāņu komplekss, kas ir veidojies noteiktā ģeoloģiskā laikposmā. Slāņkopa.
slāņkopa Liels nogulumiežu slāņu komplekss, kas ir veidojies noteiktā ģeoloģiskā laikposmā. Slāņu svīta.
supermārkets Liels pašapkalpošanās tirdzniecības uzņēmums (parasti Amerikas Savienotajās Valstis).
kombināts Liels ražošanas uzņēmums, kurā apvienotas vairākas tehnoloģiski saistītas ražotnes vai kurā administratīvi apvienoti vienas un tās pašas nozares uzņēmumi.
trimo Liels spogulis, kas ir veidots kā patstāvīgs telpas Iekārtas priekšmets vai piestiprināts pie sienas.
Mašīnu un traktoru stacija Liels valsts sociālistiskās lauksaimniecības uzņēmums, kas bija apgādāts ar lauksaimniecības mašīnām un uz līguma pamata veica kolhozu ražošanas tehnisko apkalpošanu.
Mašīnu un traktoru stacija Liels valsts sociālistiskās lauksaimniecības uzņēmums, kas bija apgādāts ar lauksaimniecības mašīnām un uz līguma pamata veica kolhozu ražošanas tehnisko apkalpošanu.
Mašīnu un traktoru stacija Liels valsts sociālistiskās lauksaimniecības uzņēmums, kas bija apgādāts ar lauksaimniecības mašīnām un uz līguma pamata veica kolhozu ražošanas tehnisko apkalpošanu.
papele Liels, ātraudzīgs vītolu dzimtas koks, kam raksturīgas lapas ar samērā gariem kātiem, ziedi nokarenās, cilindriskās spurdzēs un kas zied pirms lapu plaukšanas.
šūpotnis Liels, balts vai dzeltens tauriņš, kam uz spārniem ir sarkanīgi plankumi un kas lido vakaros, savdabīgi šūpodamies.
augsts Liels, ievērojams (pēc daudzuma vai labuma). Tāds, kas pārsniedz vidējo, parasto līmeni, pakāpi.
zilonis Liels, masīvs snuķaiņu kārtas zīdītājdzīvnieks (tropiskajā Āfrikā un Āzijā) ar tumšpelēku, kailu ādu, garām, masīvām kājām un degunu, kas, saaugot ar augšlūpu, veido garu, kustīgu snuķi.
leduskalns Liels, no Iedaļa atlūzis ledus blāķis, kas peld vai ir uzsēdies uz sēkļa (parasti okeānā, jūrā) un kam lielākā daļa atrodas zem ūdens. Aisbergs.
zobentīģeris Liels, tīģerim līdzīgs kaķu dzimtas dzīvnieks, kas dzīvoja terciāra un izmira kvartāra periodā un kam bija spēcīgi, līdz 14 centimetriem gari augšējie ilkņi.
Kalpu gals Lielsaimnieka dzīvojamās ēkas daļa, kur mīt laukstrādnieki.
rullis Lielu viļņu kopums, kas neveido putas.
Ģeogrāfiskās koordinātas Lielumi (ģeogrāfiskais platums un ģeogrāfiskais garums), kas nosaka kāda punkta atrašanās vietu uz Zemes virsmas.
Astronomiskās koordinātas Lielumi, kas nosaka spīdekļa vai kosmiskā lidaparāta stāvokli debess sfērā.
Meteoroloģiskie elementi Lielumi, kas raksturo atmosfēras fizikālo stāvokli (piemēram, gaisa spiediens un mitrums, vēja virziens un ātrums, redzamība, nokrišņi, gaisa, zemes un ūdens temperatūra, saules radiācija).
standartlielums Lielums, kas atbilst standartam [1] (1). Lielums, kas atbilst standarta [1] (2) nosacījumiem.
Galīgs lielums Lielums, kas atrodas noteiktās robežās.
Galīgs lielums Lielums, kas atrodas noteiktās robežās.
Gadījuma (arī stohastisks) lielums Lielums, kas eksperimenta rezultātā var pie ņemt dažādas iepriekš nezināmas vērtības.
Stohastisks (arī gadījuma) lielums Lielums, kas eksperimenta rezultātā var pieņemt dažādas iepriekš nezināmas vērtības.
Dotais lielums Lielums, kas ir iepriekš zināms un vajadzīgs citu lielumu noteikšanai.
Oksidēšanas pakāpe Lielums, kas norāda kādam atomam atņemto vai pievienoto elektronu skaitu.
Kondensatora kapacitāte Lielums, kas raksturo kondensatora lādiņa attiecību pret spriegumu starp tā platēm.
Kondensatora kapacitāte Lielums, kas raksturo kondensatora lādiņa attiecību pret spriegumu starp tā platēm.
ekscentricitāte Lielums, kas raksturo koniskā šķēluma formu.
valence Lielums, kas raksturo ķīmiskā elementa atomu savienošanās spēju.
kapacitāte Lielums, kas raksturo vadītāju spēju uzkrāt elektriskos lādiņus.
Nemainīga temperatūra, Nemainīgs lielums Lielums, kas saglabā vienu un to pašu vērtību.
detonācija Liesmas izplatīšanās vielā ar ātrumu, kas lielāks par skaņas ātrumu šajā vielā.
reālija Lieta, objekts, kas materiāli eksistē. Arī materiālās kultūras elements.
valdījums Lietas faktiska atrašanās pie personas (pilsoņa, juridiskas personas), faktiskā vara pār lietu, kas šai personai dod iespēju fiziski un saimnieciski iedarboties uz lietu.
rotdaris Lietišķās mākslas meistars, kas darina rotas lietas.
rotkalis Lietišķās mākslas meistars, kas gatavo rotas lietas (parasti no metāla).
dzintarkalis Lietišķās mākslas meistars, kas no dzintara izgatavo rotas lietas, rotājumus, greznuma priekšmetus.
sudrabkalis Lietišķās mākslas speciālists, kas darina lietišķus un dekoratīvus sudraba izstrādājumus.
zeltkalis Lietišķās mākslas speciālists, kas darina, parasti dekoratīvus, zelta izstrādājumus. Arī rotkalis.
Tehniskās zinātnes Lietišķās zinātnes, kas pētī darba objektus, darba paņēmienus, norises, kuras rodas darba procesā, tehnikas attīstības likumsakarības un tendences, kā arī tās efektīvākās izmantošanas iespējas.
viņš Lieto kādas laicīgas vai reliģiskas hierarhijas augsta pārstāvja titula sastāvā, uzrunājot šādu pārstāvi vai runājot par to.
Un tamlīdzīgi Lieto uzskaitījuma beigās, lai norādītu, ka ir iespējams vēl kas līdzīgs iepriekš minētajam.
Vai tam! Lieto, lai (kādu) brīdinātu, ka (tam) notiks kas nevēlams.
laukā Lieto, lai aizstātu verbu, kas izsaka virzību ārā (no kā).
šviks Lieto, lai atdarināta samērā klusu, asu, augstu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas virzās strauji, cieši pa kā virsmu, arī pa gaisu vai ja ko cieši skar kustīgs priekšmets, gaisa plūsma u. tml.
tinkšķ Lieto, lai atdarinātu augstu, dzidru skaņu, kas rodas, piemēram, vibrējot metāla, stikla priekšmetiem.
blākš Lieto, lai atdarinātu dobju troksni, kas rodas, piemēram, kam lielam, smagam atsitoties pret ko cietu.
būkš Lieto, lai atdarinātu dobju, apslāpētu troksni, kas rodas, kam pasmagam atsitoties pret ko vai arī kam sprāgstot.
plirkš Lieto, lai atdarinātu griezīgu, parasti augstu, skaņu, kas rodas, piemēram, metāla priekšmetam beržaties gar ko, plīstot audumam.
švirkst Lieto, lai atdarinātu griezīgu, paskarbu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas strauji deg, izplatās no kā degoša, tiek stipri karsēts, arī berzts, plēsts, strauji lido.
vit Lieto, lai atdarinātu īsas, pasīkas putnu, parasti bezdelīgu, balss skaņas.
čiv Lieto, lai atdarinātu īsas, pasīkas, parasti ritmiskas, putnu balss skaņas.
plikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīga, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to.
kriukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets, sakaltis tiek kosts, spiests.
šņikt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, ja ko griež, plēš, arī (strauji) sacērt zobus.
šņaku Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, ja ko plēš, griež.
šņiku Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, ja ko plēš, griež.
brakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, lūstot zariem, koka priekšmetiem, plaisājot ledum.
brikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, lūstot zariem, koka priekšmetiem, plaisājot ledum.
pliukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, pātagai, siksnai atsitoties pret ko. Lieto, lai atdarinātu (parasti pistoles, šautenes) šāviena troksni.
kraukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, paklusu troksni, kas rodas, ja lūst vai tiek spiests, piemēram, kas plāns, ciets, trausls.
krikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts.
skraukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, ja lūst vai tiek spiests kas plāns, ciets, trausls. Krauks.
skrap Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, samērā skalu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī ja dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu.
krakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts.
skrakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts. Krakš.
blakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, dobju troksni, kas rodas, piemēram, nelielam priekšmetam atsitoties pret ko cietu.
plakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, dobju, samērā spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko.
plaukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, dobju, spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko.
kripš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, klusu troksni, kas rodas, piemēram, cietiem, sīkiem priekšmetiem saskaroties citam ar citu.
knakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paasu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem priekšmetiem lūstot vai atsitoties pret ko cietu, arī plaisājot, piemēram, kokam, ledum.
bliukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paasu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem, bet pasmagiem priekšmetiem atsitoties pret ko cietu.
skrip Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paasu troksni, kas rodas, piemēram, pabīdot koka priekšmetu detaļas, veidojoties mazām plaisām tajos, arī kam sīkam beržoties gar ko.
puk Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, darbojoties motoram, mehānismam.
knakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, lūstot, plaisājot tieviem koka priekšmetiem, strauji saskaroties nelieliem metāla priekšmetiem.
knikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, lūstot, plaisājot tieviem koka priekšmetiem, strauji saskaroties nelieliem metāla priekšmetiem.
klakt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu, tiekot iedarbinātiem nelieliem mehānismiem. Klakš.
klakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu, tiekot iedarbinātiem nelieliem mehānismiem. Klakt.
klikt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu. Kliks. Klikš.
klikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu. Kliks. Klikt.
kliks Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu. Klikš. Klikt.
šņakt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paskarbu troksni, kas rodas, piemēram, ja ko griež, plēš, arī (strauji) sacērt zobus.
šņāks Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paskarbu troksni, kas rodas, piemēram, ja ko plēš, griež, kož.
krapš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, samērā skaļu troksni, kas rodas, piemēram, dzīvnieku nagiem saskaroties ar ko cietu, lūstot sīkiem priekšmetiem.
blūkš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, kādam priekšmetam atsitoties pret ūdeni.
klabu Lieto, lai atdarinātu īslaicīgus, citu citam sekojošus trokšņus, kas rodas, piemēram, cietam priekšmetam piesitoties pie kā cieta, atsitoties pret ko cietu.
kling Lieto, lai atdarinātu paaugstu skaņu, kas rodas, sitot ar ko cietu pa metāla priekšmetu, arī lai atdarinātu zvana skaņas.
plīkš Lieto, lai atdarinātu paklusu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to.
pakš Lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm, arī nelieliem krītošiem priekšmetiem atsitoties pret ko. Pak.
pak Lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm, arī nelieliem krītošiem priekšmetiem atsitoties pret ko. Pakš.
paks Lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm, arī nelieliem krītošiem priekšmetiem atsitoties pret ko. Pakš.
čir Lieto, lai atdarinātu pazemas, ritmiskas putnu balss skaņas vai dažu kukaiņu radītas ritmiskas skaņas.
ko Lieto, lai atdarinātu pazemas, ritmiskas putnu balss skaņas.
klang Lieto, lai atdarinātu pazemu skaņu, kas rodas, sitot ar ko cietu pa metāla priekšmetu, arī lai atdarinātu zvana skaņas.
plunkšķ Lieto, lai atdarinātu raksturīgu troksni, kas rodas, ja kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts šķidrumā.
klap Lieto, lai atdarinātu ritmisku troksni, kas rodas, piemēram, ejot pa ko cietu, sitot ar āmuru.
klip Lieto, lai atdarinātu ritmisku troksni, kas rodas, piemēram, ejot pa ko cietu, sitot ar āmuru.
klapu Lieto, lai atdarinātu ritmisku troksni, kas rodas, piemēram, kuļot ar spriguli.
klipu Lieto, lai atdarinātu ritmisku troksni, kas rodas, piemēram, kuļot ar spriguli.
dip Lieto, lai atdarinātu soļu troksni (kas rodas, kādam ātri ejot, skrienot).
brīkš Lieto, lai atdarinātu spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, kam pasmagam lūstot, plaisājot vai gāžoties.
brākš Lieto, lai atdarinātu spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, lielākiem (koka) priekšmetiem lūstot, plaisājot vai gāžoties.
blīkš Lieto, lai atdarinātu spēcīgu un spalgu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, smagam priekšmetam strauji atsitoties pret ko cietu, strauji aizverot durvis.
dipada Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas skrienot (parasti dzīvniekiem).
braku Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, (kam) brakšķot vai brikšķot.
briku Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, (kam) brikšķot vai brakšķot.
tuk Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kādam klauvējot, klaudzinot.
čaku Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kam čakstot (1).
čiku Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kam čakstot (1).
bums Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kam pasmagam atsitoties pret ko.
bradāc Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kam pasmagam gāžoties, krītot, brūkot.
tak Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, darbojoties pulksteņa mehānismam.
krapu Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, dzīvnieku nagiem saskaroties ar ko cietu, lūstot sīkiem priekšmetiem.
kripu Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, dzīvnieku nagiem saskaroties ar ko cietu, lūstot sīkiem priekšmetiem.
blāc Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, kam lielam, smagam atsitoties pret ko.
knapu Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, klauvējot.
knipu Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, klauvējot.
plākš Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to.
čurks Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, šķidrumam līstot, tekot tievā strūklā un (at)sitoties pret ko, arī gaļai cepoties.
pik Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, šķidruma pilienam atsitoties pret ko.
tū Lieto, lai atdarinātu, parasti metāla pūšamā mūzikas instrumenta, sirēnas, radītu skaņu.
vidžu Lieto, lai atdarinātu, parasti ritmiskas, putnu (parasti bezdelīgu) balss skaņas.
tātad Lieto, lai ievadītu secinājumu, kas izriet no zināmā, iepriekš minētā.
laime Lieto, lai izteiktu apmierinājumu par kādu faktu, kas ir vai nav noticis.
tik Lieto, lai norādītu uz daudzumu, skaitu, ko (parasti runā) nenosauc tieši, bet kas izriet no konteksta vai situācijas.
Tāds un tāds Lieto, lai norādītu uz īpašību, pazīmi, ko (parasti runā) nenosauc tieši, bet kas izriet no konteksta vai situācijas.
Tā un tā Lieto, lai norādītu uz ko (parasti runā) tieši nenosauktu, kas izriet no konteksta vai situācijas.
tikpat Lieto, lai norādītu uz ko tādu, kas noteikti ir, būs, notiks.
Starp citu Lieto, lai noradītu uz to, kas nav galvenais.
vispār Lieto, lai norādītu uz vispārinātu secinājumu, kas izriet no zināmā, iepriekš minētā.
salīdzinājums Lieto, lai norādītu, ka (kas, piemēram, spriedums, raksturojums) ir patiess, arī tiek pamatots sakarībā ar ko citu; salīdzinot (2).
salīdzinot Lieto, lai norādītu, ka (kas, piemēram, spriedums, raksturojums) ir patiess, arī tiek pamatots sakarībā ar ko citu. Salīdzinājumā.
nost Lieto, lai norādītu, ka (kas) ir miris, beigts.
tā Lieto, lai noradītu, ka (kas) ir padarīts, paveikts, noticis.
Sava veida Lieto, lai norādītu, ka (kas) tiek aptuveni salīdzināts (ar ko citu).
zināms Lieto, lai norādītu, ka kas (piemēram, izteikuma saturs) ir skaidrs, neizraisa šaubas. Protams, saprotams.
ik Lieto, lai norādītu, ka kas atrodas, notiek katrā nosauktajā vietā, telpas daļā vai pēc katras nosauktās telpas daļas, katra nosauktā attāluma.
ik Lieto, lai norādītu, ka kas attiecas uz katru nosaukto priekšmetu, parādību, personu.
Attiecībā pret ko Lieto, lai norādītu, ka kas ir vērsts, novietots pretī tam, ko apzīmē atkarīgais vārds.
ik Lieto, lai norādītu, ka kas notiek katrā nosauktajā laika posmā vai pēc katra nosauktā laika posma.
vien Lieto, lai norādītu, ka kas notiek, eksistē, ko dara tikai kādā veidā.
Par maz Lieto, lai norādītu, ka vajadzīgs vēl kas (bez jau minētā).
nolāpīts Lieto, lai paustu dusmas par to, kas apgrūtina, traucē, sagādā neērtības, nepatikšanas.
sasodīts Lieto, lai paustu dusmas par to, kas apgrūtina, traucē, sagādā neērtības, nepatikšanas. Lieto, lai paustu dusmas par to, kas izraisa neapmierinātību, nepatiku.
lūk Lieto, lai pievērstu kāda uzmanību tam, kas tiks teikts, rakstīts. Lieto, lai uzsvērtu to, kas tiks teikts, rakstīts.
re Lieto, lai pievērstu kāda uzmanību tam, kas tiks teikts, rakstīts. Lieto, lai uzsvērtu to, kas tiks teikts, rakstīts.
rūk Lieto, lai sauktu cūkas.
uš Lieto, lai sauktu vai dzītu cūkas.
tas Lieto, lai uzsvērtu, ka kas ir jau zināms, pazīstams.
atkritumi Lietošanai nederīgas atliekas, paliekas (no kā).
sargāt Lietot (ko) saudzīgi. Panākt, lai (uz ko) neiedarbotos kas nevēlams.
eksperts Lietpratējs, kas izdara ekspertīzi.
atkala Lietus, kas līst aukstā laikā un veido šādu apledojumu.
saulessargs Lietussargam līdzīgs priekšmets, kas paredzēts, lai aizsargātos no tieša saules starojuma.
darītājvārds Lietvārds, kas apzīmē darītāju, darbības veicēju.
daudzskaitlinieks Lietvārds, kas lietojams tikai vai galvenokārt daudzskaitlī (piemēram, «durvis»).
vienskaitlinieks Lietvārds, kas lietojams tikai vai galvenokārt vienskaitlī.
kantorists Lietvedības darbinieks. Darbinieks, kas strādā kantorī (2).
vedējs Līgavaiņa radi, arī draugi, kas aizved līgavu no tēva mājām.
panāksnieks Līgavas radi, kas dzinās pakaļ līgavas vedējiem, cenzdamies līgavu atņemt un atvest atpakaļ agrākajā ģimenē.
jāņubērni Līgotāji, kas Līgo vakarā un Jāņu naktī iet no mājas uz māju.
kontrahents Līgumslēdzēja persona vai iestāde, kas pēc līguma uzņēmusies zināmas saistības. Ikkatra no līguma dalībniecēm (attiecībā pret otru).
Darba ņēmējs Līgumslēdzēja puse, kas ar darba līgumu apņemas izpildīt pasūtīto darbu.
Darba ņēmējs Līgumslēdzēja puse, kas ar darba līgumu apņemas izpildīt pasūtīto darbu.
Darba devējs Līgumslēdzēja puse, kas ar darba līgumu dod pasūtījumu darbuzņēmējam.
Darba devējs Līgumslēdzēja puse, kas ar darba līgumu dod pasūtījumu darbuzņēmējam.
Tangenciālais paātrinājums Līklīnijas kustībā - paātrinājums, kas vērsts pa kustības trajektorijas pieskari.
Normālais paātrinājums Līklīnijas kustībā - paātrinājums, kas vērsts perpendikulāri kustības trajektorijas pieskarei.
Funkcijas grafiks Līkne, kas attēlo funkcijas atkarību no argumenta.
skaut Likt rokas (kādam, kam) apkārt, parasti, lai paustu maigumu, sirsnību, mīlestību.
iekasēt Likt samaksāt un saņemt (naudas summu, kas parasti noteikta kādās saistībās).
kasēt Likt, lai maksā, un saņemt (naudas summu, kas parasti noteikta kādās saistībās).
norma Likuma formulēts noteikums, arī tradicionāli izveidojies noteikums, princips, uzskats, kas regulē cilvēku attiecības sabiedrībā.
laulība Likumā noteiktā kārtībā noslēgta vīrieša un sievietes savienība, kas veido ģimeni un rada viņiem attiecīgas tiesības un pienākumus.
rīcībspēja Likuma noteikta spēja veikt juridiskas darbības un atbildība par savu rīcību.
pamats Likumā paredzēts fakts, apstāklis, arī noteikums, dokuments, kas ļauj sākt, arī regulē juridiskas darbības.
garantija Likumā vai līgumā noteikta saistība uzņemties atbildību, ja kas netiek veikts vai tiek veikts nepareizi.
kriminālkodekss Likumdošanas akts, kurā noteiktā sistēmā sagrupētas tiesību normas, kas nosaka, kādas darbības ir kvalificējamas par noziegumiem un kādi sodi piemērojami noziegumus izdarījušām personām.
civillikumi Likumi, kas ietver civiltiesiskās normas.
Sausais likums Likums, kas aizliedz alkoholisku dzērienu lietošanu vai to ierobežo.
krimināllikums Likums, kas ietver tiesiskās normas, kuras nosaka kriminālatbildības pamatus un robežas, kā arī darbības, kas kvalificējamas par noziegumiem, un attiecīgo sodu veidus un mērus.
Bioģenētiskais likums Likums, kas izpaužas tādējādi, ka organisms individuālās attīstības gaitā atkārto visas senču virknes attīstības galvenos posmus.
Bioģenētiskais likums Likums, kas izpaužas tādējādi, ka organisms individuālās attīstības gaitā atkārto visas senču virknes attīstības galvenos posmus.
Distributīvais likums Likums, kas nosaka, ka algebriskās summas reizinājums ar kādu skaitli ir vienāds ar summu, ko veido atsevišķu saskaitāmo reizinājumi ar šo skaitli.
noteikums Likums, norma, kas ievērojama kādā sabiedrības darbības nozarē, profesijā, arī situācijā.
civilkodekss Likumu krājums, kurā noteiktā sistēmā sagrupētas tiesību normas, kas regulē mantiskās un personiskās nemantiskās attiecības starp valsts, kooperatīvām un sabiedriskām organizācijām, kā arī starp pilsoņiem.
Dekrēta laiks Likumu noteikts laiks, kas atšķiras no joslas laika.
pakāpe Līmenis, kas raksturo (kā) attīstību, kvalitāti, kvantitāti.
spārturis Līmeniska koka konstrukcija, kas balstās uz jumta krēsla stabiem vai zelmiņa sienām un noder par atbalstu spārēm.
Ieroča apvārsnis Līmeniska plakne, kas iet caur šaujamieroča stobra tievgaļa nogriezuma centru.
Ieroča apvārsnis Līmeniska plakne, kas iet caur šaujamieroča stobra tievgaļa nogriezuma centru.
dzega Līmenisks, retāk liekts vai lauzīts, izlaidums ēkas ārsienā (starp sienu un jumtu, starp stāviem, virs logiem un durvīm) vai iekštelpā.
sija Lineārs konstruktīvs būvelements, parasti horizontāli nostiprināts baļķis, profilēts metāla velmējums, kas pakļauts galvenokārt liecei un ko izmanto celtniecībā, mašīnbūvē.
Subglaciālās vagas Linerāri izstieptas ieplakas, kuras dziļas, garenu ezeru aizņemtas iedobes mijas ar sliekšņiem.
lingvists Lingvistikas speciālists. Valodnieks.
pleistoseista Līnija (ģeogrāfiskajā kartē), kas ierobežo apgabalu ar vislielāko zemestrīces intensitāti.
līkne Līnija (parasti liekta vai lauzta), kas attēlo kāda lieluma maiņu, parādību sakarību (piemēram, grafikā, diagrammā).
svītrlīnija Līnija (piemēram, rasējumā), kas veidota no atsevišķām svītrām.
punktlīnija Līnija (piemēram, rasējumā), kas veidota no atsevišķiem tuvu stāvošiem punktiem. Punktēta līnija.
spektrāllīnija Līnija spektrā, kas atbilst atsevišķai svārstībai ar noteiktu frekvenci (viļņa garumu).
ceļš Līnija, josla (atmosfērā, izplatījumā), pa kuru vai kuras robežās (kas) virzās, pārvietojas.
izolīnija Līnija, kas ģeogrāfiskā kartē savieno punktus ar vienādām kādas parādības vērtībām.
izobāra Līnija, kas ģeogrāfiskā kartē savieno punktus ar vienādu atmosfēras spiedienu.
izoterma Līnija, kas ģeogrāfiskā kartē savieno punktus ar vienādu temperatūru.
izanomāle Līnija, kas ģeogrāfiskajā kartē savieno vietas, kurās ir vienāda (piemēram, temperatūras, atmosfēras spiediena) novirze no vidējā lieluma.
mala Līnija, kas ierobežo plaknes figūru, virsmu.
pamatlīnija Līnija, kas iezīmē (kā) pamatu.
šķērslīnija Līnija, kas ir izveidota šķērsām (kam).
izoglosa Līnija, kas kartē rāda valodas parādības izplatību.
horizontāle Līnija, kas kartē savieno vietas, kuras atrodas vienādā augstumā virs jūras līmeņa.
kontūrlīnija Līnija, kas veido (kā) kontūras.
trase Līnija, kas, parasti projektā, iezīmē (ceļa, kanāla, komunikāciju u. tml.) novietojumu apvidū, vidē. Apvidus, vides josla, kur tiks veidots vai atrodas (ceļš, kanāls, komunikācijas u. tml.).
ķīļlīnija Līnija, ko veido kuģi, kas brauc cits aiz cita.
viduslīnija Līnija, svītra, kas atrodas (kā) vidū.
Spēka līnijas Līnijas spēka laukā, kuru pieskare ikvienā punktā norāda virzienu spēkam, kas darbojas uz šajā punktā novietotu daļiņu.
velce Līniju vilkšanai paredzēts rasēšanas instruments, kas sastāv no kāta (cirkuļa) un spalvas ar divām smailām plāksnēm, starp kurām attālumu var mainīt.
knitāji Linu stiebru gali, kas atliek pēc pogaļu izkulšanas.
propolīss Lipīga viela, ko bites sanes no lapu koku pumpuriem un kas palīdz aizsargāt bišu saimes ligzdu no kaitīgiem mikroorganismiem.
Dabas lirika Lirika, kas atspoguļo dabu un tās izraisītos pārdzīvojumus.
Dabas lirika Lirika, kas atspoguļo dabu un tās izraisītos pārdzīvojumus.
blūzs Liriska, melanholiska, lēnā tempā dziedama Amerikas nēģeru dziesma. Džeza skaņdarbs ar šādas dziesmas raksturu.
Franču balāde Lirisks dzejolis, kas sastāv no trim astoņrindēm un vienas četrrindes ar noteiktu atskaņu kārtību un atkārtotām rindām.
liroepiķis Liroepikas daiļdarbu autors.
eposs Liroepikas paveids - varoņpoēma, kas vēstī par svarīgiem notikumiem tautas dzīvē. Šī liroepikas paveida daiļdarbs.
poēma Liroepikas žanrs, kam raksturīgs dzejisks vēstījums par svarīgiem, izšķirošiem notikumiem tautas, kādas sociālas grupas vai atsevišķa cilvēka dzīvē. Šī žanra daiļdarbs.
balāde Liroepikas žanrs, kam raksturīgs kāda varoņdarba, traģiska vai fantastiska notikuma attēlojums, spraiga darbība, dramatisks vēstījums Šī žanra daiļdarbs.
radiolasījums Literāra darba lasījums, kas paredzēts pārraidīšanai pa radio.
trauksminieks Literāra grupējuma dalībnieks, kas 20. gadsimta divdesmito gadu beigās un trīsdesmito gadu sākumā publicējās žurnālā «Trauksme».
radiokompozīcija Literāru darbu, skaņdarbu vai to fragmentu kompozīcija, kas paredzēta pārraidīšanai pa radio.
urbānisms Literatūrā un mākslā - lielpilsētas dzīves, tās straujās dinamikas attēlojums.
literatūrkritiķis Literatūras kritikas speciālists. Literatūras kritiķis.
publicistika Literatūras nozare (parasti periodiskos izdevumos), kas ietver darbus par aktuāliem sabiedriski politiskiem jautājumiem. Šīs literatūras nozares darbu kopums (piemēram, kāda autora jaunradē, tautas, laikmeta literatūrā).
žurnālistika Literatūras nozare, kas pētī periodikas vēsturi, teoriju un praksi. Arī periodisko izdevumu kopums (piemēram, kādā laikposmā, valstī, kādai tautai).
Literatūras kritika Literatūras zinātnes nozare, kas nodarbojas ar sava laika daiļdarbu analīzi, vērtēšanu. Literatūrkritika.
literatūrkritika Literatūras zinātnes nozare, kas nodarbojas ar sava laika daiļdarbu vērtēšanu. Literatūras kritika.
poētika Literatūras zinātnes nozare, kas pētī daiļdarba izveides likumības un paņēmienus, tā struktūru, formu, elementus un analīzes principus. Arī literatūras teorija.
literatūrteorija Literatūras zinātnes nozare, kas pētī daiļliteratūras būtību, nozīmi, attīstību un daiļdarbu izveides likumības. Literatūras teorija.
Literatūras teorija Literatūras zinātnes nozare, kas pētī daiļliteratūras būtību, nozīmi, attīstību un daiļdarbu izveides likumības. Literatūrteorija.
Literatūras teorija Literatūras zinātnes nozare, kas pētī daiļliteratūras būtību, nozīmi, attīstību un daiļdarbu izveides likumības. Literatūrteorija.
literatūrvēsture Literatūras zinātnes nozare, kas pētī daiļliteratūru tās attīstībā, sākot no tautas mutvārdu daiļrades līdz mūsu dienām. Literatūras vēsture.
Literatūras vēsture Literatūras zinātnes nozare, kas pētī daiļliteratūru tās attīstībā, sākot no tautas mutvārdu daiļrades līdz mūsu dienām. Literatūrvēsture.
Literatūras kritiķis Literatūrkritikas speciālists. Literatūrkritiķis.
prosodija Literatūrteorijas nozare, kas pētī šo parādību kopumu.
rainoloģija Literatūrzinātnes nozare, kas pētī Raiņa daiļradi. Rainistika.
rainistika Literatūrzinātnes nozare, kas pētī Raiņa daiļradi. Rainoloģija.
šķilties Lobīties (no sēklapvalka) - parasti par kastaņiem.
esesietis Loceklis hitleriskās Vācijas SS karaspēka sevišķajās vienībās, kas izpildīja soda un terora aktus.
picikato Lociņinstrumentu spēles paņēmiens - skaņas radīšana, strinkšķinot stīgu ar pirkstu. Skaņdarbs, tā daļa, kas rakstīta atskaņošanai ar šādu spēles paņēmienu.
celis Locītava, kas savieno kājas augšstilbu ar apakšstilbu. Arī ceļgals.
bumba Lodveida formas priekšmets, kas izgatavots no cieta materiāla.
Acs ābols Lodveida ķermenis, kas atrodas acs dobumā.
Acs ābols Lodveida ķermenis, kas atrodas acs dobumā.
bumba Lodveida priekšmets (sportam, vingrošanai, rotājām), kas izgatavots no elastīga materiāla un pildīts ar saspiestu gaisu.
Akls logs Loga kontūru iezīmējums uz ēkas sienas.
Akls logs Loga kontūru iezīmējums uz ēkas sienas.
slēģi Loga sānu malās (parasti ēkas ārpusē) iestiprinātas virināmas (parasti koka) plāksnes logu aizsegšanai. Aizvirtņi.
aizvirtņi Loga sānu malās (parasti ēkas ārpusē) iestiprinātas virināmas (parasti koka) plāksnes logu aizsegšanai. Slēģi.
surdologopēdija Logopēdijas nozare, kas pētī runas traucējumus vājdzirdīgiem vai nedzirdīgiem cilvēkiem un izstrādā metodes šo traucējumu novēršanai.
sānlogs Logs, kas atrodas (kā) sānu daļā.
loģiķis Loģikas (1) speciālists.
Trešā izslēgtā likums Loģikas likums, pēc kura katrs izteikums ir vai nu patiess, vai aplams.
Pretrunas likums Loģikas likums, saskaņā ar kuru divi pretēji vai pretrunīgi spriedumi nevar būt reizē patiesi.
Dialektiskā loģika Loģikas nozare, kas attīstībā, formas un satura pretrunās un vienībā pētī domāšanu, kura spēj izziņā atspoguļot dabas un sabiedrības dialektiku.
Matemātiskā loģika Loģikas nozare, kas izmanto matemātikas formālās metodes.
Formālā loģika Loģikas nozare, kas pētī vienkāršākos pareizas domāšanas likumus un formas.
Formālā loģika Loģikas nozare, kas pētī vienkāršākos pareizas domāšanas likumus un formas.
Modālā loģika Loģikas sistēma, kas formalizē tādas attieksmes kā «nepieciešamība», «īstenība», «iespējamība», «nejaušība» un to negācijas.
Loģiskais aplis Loģiska kļūda: kādas tēzes pierādīšana ar citu tēzi, kas pati vēl pierādāma.
Loģiskais aplis Loģiska kļūda: kādas tēzes pierādīšana ar citu tēzi, kas pati vēl pierādāma.
naktslokāls Lokāls, kas darbojas naktī.
spraislis Lokveida pārsegums (celtnē), kas savieno balstus, sienas. Arī velve.
sprieslis Lokveida pārsegums (celtnē), kas savieno balstus, sienas. Arī velve. Spraislis (2).
varoņloma Loma, kurā attēlots cildens, varonīgs cilvēks, spēcīga personība, kas cīnās par kādiem ideāliem. Arī galvenā loma.
mīlētājs Loma, kurā attēlots jauns, skaists cilvēks, kas mīl kādu. Aktieris, kura dotības ir piemērotas šādu lomu tēlošanai.
rezonieris Loma, kurā tēlotāja galvenais uzdevums ir apcerēt, sniegt tikumiskas pamācības. Aktieris, kura dotības ir piemērotas šādu lomu tēlošanai.
ampluā Lomu tips ar noteiktām mākslinieciskām īpatnībām. Skatuves mākslinieka spējas, kas ļauj spēlēt kāda tipa lomas.
samaisas Lopbarība, ko pagatavo, samaisot kopā vairākas sasmalcinātas barības sastāvdaļas.
vitamīnmilti Lopbarība, ko ražo īpašā iekārtā (parasti no sasmalcinātas, samaltas un mākslīgi izkaltētas zāles) un kas ir bagāta ar vitamīniem.
izēdas Lopbarības atliekas pēc labākās barības izēšanas.
precipitēts Lopbarības piedeva, arī minerālmēsli, kas satur kalciju un fosforu.
reproduktorkomplekss Lopkopības celtņu komplekss, kas paredzēts jaunu dzīvnieku (parasti sivēnu) ieguvei.
govkopība Lopkopības nozare - govju audzēšana piena, gaļas, pārtikas un vieglās rūpniecības izejvielu ieguvei.
Elektriskais aploks Lopu ganīšanai paredzēts aploks, kas apjozts ar elektrisko vadu, pa kuru plūst vāja strāva.
Laimes aka Loterija, kurā laimestus velk it kā no akas.
Laimes aka Loterija, kurā laimestus velk it kā no akas.
Tukša loze Loterijas biļete, kas nav laimējusi.
Tukša loze Loterijas biļete, kas nav laimējusi.
zenītložmetējs Ložmetējs, kas paredzēts gaisa mērķu iznīcināšanai.
raidluga Luga, kas ir rakstīta tieši radioteātrim, ievērojot tā specifiku.
dramatizējums Luga, kas izveidota parasti no epikas daiļdarba.
komēdija Luga, kurā attēloti konflikti un raksturi, kas izraisa smieklus. Attiecīgais drāmas žanrs.
velns Ļauna, pārdabiska (vīriešu dzimuma) būtne (parasti spalvaina, ragaina, ar asti, pasakās arī muižnieka izskatā), kas apveltīta ar lielu spēku, bet ir vientiesīga, garīgi aprobežota.
vēzis Ļaundabīgs audzējs, kas attīstās no epitēlijaudiem, ieaugot apkārtējos veselajos audos, veidojot metastāzes un recidīvus.
karcinoma Ļaundabīgs audzējs, kas attīstās no epitēlijaudiem. Vēzis.
sarkasms Ļauns, dzēlīgs izsmiekls, kas izriet no naida, sašutuma, nicinājuma.
dzesēt Ļaut (kam karstam, siltam) dzist. Panākt, ka (kas karsts, silts) kļūst vēss vai vēsāks.
iesaldēt Ļaut, arī panākt, ka (kas) iesalst.
Sasaldēt kramā Ļaut, lai (kas) aukstumā kļūst ļoti ciets, panākt, ka (kas) aukstumā kļūst ļoti ciets.
Sasaldēt kramā Ļaut, lai (kas) aukstumā kļūst ļoti ciets, panākt, ka (kas) aukstumā kļūst ļoti ciets.
pamest Ļaut, lai (kas) paliek (kādā stāvoklī).
aplaist Ļaut, panākt, lai (kas) apvirzās (ap ko, kam apkārt).
Pamest savam liktenim Ļaut, pieļaut, ka (kāds, kas) paliek kādos apstākļos, kādā stāvoklī, un nerūpēties (par to).
Pamest savam liktenim Ļaut, pieļaut, lai (kāds, kas) paliek kādos apstākļos, kādā stāvoklī, un nerūpēties (par to).
svelošs Ļoti ass, dedzinošs (par sāpēm). Tāds, kas izraisa ļoti asas, dedzinošas sāpes (piemēram, par ievainojumu).
mako Ļoti augstvērtīga kokvilna, no kuras izgatavo sevišķi vērtīgas smalkas un vissmalkākās dzijas.
dziļš Ļoti būtisks, nozīmīgs. Tāds, kas skar pašu būtību, pašus pamatus. Saturā bagāts (par domām, atziņām, zināšanām u. tml.).
(Kā) melna debess Ļoti daudz (par ko tādu, kas kustas).
(Kā) melna debess Ļoti daudz (par ko tādu, kas kustas).
krusa Ļoti daudzi (vārdi, izteikumi), kas seko cits citam.
riebums Ļoti dziļa nepatikas, pretīguma sajūta, izjūta (pret ko).
Burta kalpība Ļoti formāla, birokrātiska attieksme. Stāvoklis, kad bez pietiekamas izpratnes izpilda priekšrakstus un norādījumus vai bez kritiskas attieksmes pakļaujas tiem.
spoguļvirsma Ļoti gluda (kā) virsma, kas labi atstaro gaismu.
najas Ļoti indīgu čūsku ģints. Šīs ģints čūskas.
skaudrs Ļoti intensīvs (par parādībām dabā). Tāds, kas izraisa nepatīkamas, parasti sāpju, sajūtas.
šaudīkla Ļoti kustīgs cilvēks, parasti sieviete. Cilvēks, parasti sieviete, kas bieži maina dzīves vai darba vietu.
punduris Ļoti maza auguma cilvēkveida būtne, kas parasti ir apveltīta ar burvja varu.
mikrosistēma Ļoti maza sistēma. Sistēma, kas ietilpst citā (lielākā) sistēmā.
punduraugums Ļoti mazs (cilvēka) augums (kas pieaugušam vīrietim ir mazāks par 130 centimetriem, sievietei - par 120 centimetriem).
nodriskāt Ļoti novalkāt, nolietot. Novalkāt, nolietot, līdz rodas driskas.
plēne Ļoti plāns, viegls kādas sadegušas vielas veidojums, kas nav pilnīgi sabirzis.
putekļi Ļoti sīkas (kādas cietvielas) daļiņas.
putekļi Ļoti sīkas cietvielu daļiņas, kas atrodas gaisā suspendētā stāvoklī.
spalgs Ļoti skaļš, spēcīgs, arī ass, griezīgs (par skaņu). Tāds, kas rada ļoti skaļas, spēcīgas, arī asas, griezīgas skaņas.
nolaistība Ļoti slikts (kā) stāvoklis, kas radies kāda bezdarbības, arī nepilnīgas, kļūdainas darbības rezultātā.
Ārpus (arī zem) katras kritikas Ļoti slikts, neiedomājami slikts. Nav kritikas vērts.
Ārpus (arī zem) katras kritikas Ļoti slikts, neiedomājami slikts. Nav kritikas vērts.
kāre Ļoti spēcīga vēlēšanās, tieksme (piemēram, pēc kā, ko darīt). Alkas. Dziņa.
skarbs Ļoti spēcīgs (piemēram, par vētru, negaisu). Tāds, kas var nodarīt postu.
nežēlīgs Ļoti spēcīgs, intensīvs, arī tāds, kas spēj nodarīt postu (par parādībām dabā).
bargs Ļoti spēcīgs. Tāds, kas var nodarīt postu (piemēram, par vētru, negaisu).
sīvs Ļoti spraigs, intensīvs, arī nežēlīgs (piemēram, par darbību, norisi). Tāds, kas darbojas ļoti spraigi, intensīvi, arī nežēlīgi.
vētra Ļoti stiprs vējš (līdz 30 metriem sekundē), kas izraisa spēcīgu jūras viļņošanos un postījumus uz sauszemes.
trakot Ļoti uzbudināties, trokšņaini, neprātīgi, arī agresīvi izturēties (psihiskas slimības, psihisku traucējumu ietekmē) - par cilvēkiem.
profesioloģija Mācība par cilvēka spējām, kas nepieciešamas attiecīgajā profesijā.
eigēnika Mācība par ģenētikas principu izmantošanu cilvēku populāciju iedzimtības īpašību uzlabošanā.
heraldika Mācība par ģerboņiem, arī par dažām citām simboliskām zīmēm. Vēstures zinātnes palīgnozare, kas pētī ģerboņu izveidošanos.
instrumentācija Mācība par mūzikas instrumentu tehniskajām un mākslinieciskajām iespējām un to izmantošanu kompozīcijā.
okultisms Mācība, pēc kuras pastāv pārdabiskas parādības un kura izstrādā paņēmienus, kā nodibināt kontaktu ar tām.
klātiene Mācības, kas saistītas ar regulāru nodarbību apmeklēšanu. Attiecīgā (mācību iestādes) nodaļa.
Mājas darbs Mācību darbs, kas veicams ārpus mācību nodarbībām skolā.
jūrskola Mācību iestāde, kas gatavo jūrniecības (1) speciālistus.
diplomands Mācību iestādes beidzējs, kas izstrādā vai izstrādājis diplomdarbu vai diplomprojektu.
klase Mācību posma daļa (parasti vispārizglītojošā skolā), kurā skolēni viena mācību gada laikā apgūst noteiktu programmu. Skolēnu grupa, kas apgūst šo programmu.
klase Mācību posms (parasti mūzikas mācību iestādē), kurā speciālo mācību priekšmetu apgūst viena speciālista vadībā.
programma Mācību priekšmeta satura īss izklāsts. Mācību priekšmetu, tematu kopums, kas jāapgūst (mācību iestādē, kursos u. tml.).
Dabas mācība Mācību priekšmets, kas sniedz zināšanas par parastākajām dabas parādībām un to likumsakarībām.
rēķināšana Mācību priekšmets, kurā ietverti aritmētikas pamati.
eksternāts Mācību sistēma, kas pamatojas uz patstāvīgu mācīšanos un eksāmenu kārtošanu.
politehnisms Mācību sistēma, kuras mērķis ir sniegt teorētiskas un praktiskas zināšanas par ražošanas principiem un nozarēm, izveidot vispārtehniskas prasmes un iemaņas.
paraugstunda Mācību stunda, kas ar mācību un audzināšanas darba metodēm noder par paraugu. Priekšzīmīga mācību stunda.
Mājas uzdevums Mācību uzdevums, kas veicams ārpus mācību nodarbībām skolā.
Mājas uzdevums Mācību uzdevums, kas veicams ārpus mācību nodarbībām skolā.
heiristika Mācīšanas metode, kas veicina aktivitāti, atjautību.
mācītājmāja Mācītāja dzīvojamā māja ar tai piederošajām saimniecības ēkām un baznīcas zemes gabalu, kas piešķirta mācītājam īpašumtiesiskā lietošanā. Mācītāja dzīvojamā māja.
viesmācītājs Mācītājs, kas ieradies no citurienes un notur dievkalpojumu citā draudzē.
papildināt Mācoties, strādājot padarīt plašāku, vispusīgāku (ko, piemēram, savas zināšanas, pieredzi). Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, kāda zināšanas, pieredze) kļūst plašāks, vispusīgāks.
Sārmainie ieži Magmatiskie ieži, kas satur daudz kālija un nātrija.
pamatklintājs Magmatisko un metamorio iežu kopums, kas veido kontinenta mantijas kodolu.
dunīts Magmatisks dziļumiezis, kas sastāv galvenokārt no olivīna.
kimberlīts Magmatisks iezis, kas parasti satur dimantus.
diamagnētisms Magnētisko īpašību kopa, kas piemīt diamagnētiķiem.
ģeomagnētisms Magnētisms, kas piemīt Zemei.
pārmagnetizēt Magnetizēt vēlreiz, no jauna. Panākt, būt par cēloni, ka (kas) iegūst citu magnetizācijas virzienu.
Pastāvīgais magnēts Magnēts, kas saglabā magnētisko lauku pēc magnetizēšanas.
olivīns Magnija un dzelzs silikāts (minerāls), kas veido ultrabāziskos un bāziskos iežus.
Pirts vārdi Maģiskas formulas, kuras skaitīja pirtij ejot, peroties uz inākot no pirts.
Pirts vārdi Maģiskas formulas, kuras skaitīja, pirtī ejot, peroties un iznākot no pirts.
burvība Maģisks spēks, kas (pēc mītiskiem priekšstatiem) ietekmē, pārvērš cilvēkus, dabu.
glāsts Maigs (rokas) pieskāriens glaudot. Sirsnības, mīlestības izpausme, apskaujot, skūpstot.
likteņvējš Mainīgi, no cilvēka gribas neatkarīgi, apstākļi, notikumi, to kopums, kas ietekmē, nosaka (piemēram, cilvēka, tautas) dzīvi.
Elektromagnētiskie viļņi Mainīgs elektromagnētiskais lauks, kas vakuumā izplatās ar ātrumu 300 000 kilometru sekundē (piemēram, radioviļņi, redzamā gaisma, ultravioletie stari, rentgenstari).
Elektromagnētiskie viļņi Mainīgs elektromagnētiskais lauks, kas vakuumā izplatās ar ātrumu 300 000 kilometru sekundē (piemēram, radioviļņi, redzamā gaisma, ultravioletie stari, rentgenstari).
kaleidoskopisks Mainīgs, arī epizodisks. Tāds, kas rada daudzus iespaidus.
vakarmaiņa Maiņa (1), kas noris vakarā.
vakarmaiņa Maiņa (2), kas strādā vakarā.
naktsmaiņa Maiņa, kas strādā naktī.
kokteilis Maisījums, kas sastāv no dažādām vielām (parasti zāļu līdzekļiem).
suspensija Maisījums, kurā cietas vielas sīkas daļiņas ir vienmērīgi izkliedētas šķidrā vai gāzveida vidē.
mistrs Maisījums, sajaukums, apvienojums (parasti juceklīgs), kurā ietilpst kas atšķirīgs. Mistrojums (2).
mistrojums Maisījums, sajaukums, apvienojums (parasti juceklīgs), kurā ietilpst kas atšķirīgs. Mistrs (2).
soms Maisveida plēšas (parasti mūzikas instrumentam). Mūzikas instruments, ko darbina ar šādām plēšām.
kuličs Maize, kas gatavota no saldas raudzētas mīklas ar rozīnēm un mandelēm un ko parasti ēd pareizticīgo lieldienās.
Pelēkā maize Maize, kas ir cepta no rupja maluma kviešu miltiem.
standartmāja Māja, kas atbilst standartam [1] (1). Māja, kas atbilst standarta [1] (2) nosacījumiem.
kaimiņmāja Māja, kas atrodas blakus vai netālu.
Stūra māja Māja, kas atrodas ielu krustojuma malā.
Stūra māja Māja, kas atrodas ielu krustojuma malā.
mājīpašums Māja, kas ir kāda īpašums.
Mājas tāfele Mājas iedzīvotāju saraksts (šādas plāksnes veidā), kas parasti ir novietots kāpņu telpā.
kapitālsiena Mājas iekšsiena, kas nes pārseguma un jumta konstrukcijas slodzi.
Tēva mājas Mājas, kas ir piederējušas vai pieder tēvam. Dzimtās mājas.
Tēva mājas Mājas, kas ir piederējušas vai pieder tēvam. Dzimtās mājas.
repetitors Mājskolotājs, kas palīdz skolēnam sagatavot uzdevumus, sagatavoties eksāmenam u. tml.
spalvmākoņi Mākoņi, kas sastāv no atsevišķiem plāniem spalvveida elementiem.
Lietus mākoņi Mākoņi, kas satur atmosfēras nokrišņus lietus veidā. Lietusmākoņi.
Sniega mākoņi Mākoņi, kas satur atmosfēras nokrišņus sniega veidā.
Sniega mākoņi Mākoņi, kas satur atmosfēras nokrišņus sniega veidā.
Orogrāfiskie mākoņi Mākoņi, kas veidojas, gaisa strāvai plūstot pār kalnu grēdu.
Bazīdiju sēnes Makroskopiskas, retāk mikroskopiskas sēnes (piemēram, lapiņu sēnes, piepes).
pamatmaksa Maksa, kas paredzēta, piemēram, par paveikto darbu (bez piemaksām).
virsmaksa Maksa, kas pārsniedz iepriekš paredzēto maksu. Papildu maksa.
nodoklis Maksājums, ko baznīca iekasē, parasti no draudzes locekļiem.
Muitas nodoklis Maksājums, ko valsts iekasē par ievedamām un izvedamām precēm.
akadēmisks Mākslā - tāds, kas stingri ievēro tradīcijas, tāds, kas ir saistīts ar tām.
formālisms Mākslā - uz subjektīvo ideālismu pamatota teorija un metode, kas neatzīst mākslas idejisko saturu un par nozīmīgu uzskata vienīgi tās formu.
Profesionālā māksla Māksla, ko rada cilvēki, kas parasti ir ieguvuši attiecīgo izglītību.
impresionisms Mākslas (tēlotājas mākslas, daiļliteratūras, mūzikas) virziens (aptuveni 19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimta sākumā), kam raksturīga cenšanās attēlot acumirklīgus iespaidus, sīkas nianses, detaļas.
faktūra Mākslas darba virsmas materiāli sajūtamo īpašību kopums, kas rada māksliniecisku izteiksmīgumu.
improvizācija Mākslas darbs (piemēram, skaņdarbs, daiļdarbs, izrādes tēls), runa, kas veidota izpildījuma procesā.
kalums Mākslas darbs, arī dekoratīvs elements, kas veidots, kaļot metālu. Arī apkalums.
himna Mākslas darbs, kas ar īpašiem izteiksmes līdzekļiem pauž slavinājumu, pacilātību.
mozaīka Mākslas darbs, kas veidots šādā tehnikā.
vitrāža Mākslas darbs, kas veidots šādā tehnikā.
ļeņiniāna Mākslas darbu cikls, kopums, kas atspoguļo V. I. Ļeņina personību, darbību. V. I. Ļeņina atcerei veltītu kultūras pasākumu cikls.
teātris Mākslas iestāde, uzņēmums, kas rīko izrādes šajā mākslas veidā.
virziens Mākslas metode, stils, kas apvieno māksliniekus ar kopīgu pasaules uztveri, estētiskajiem, mākslinieciskajiem uzskatiem.
kinomāksla Mākslas nozare, kas pamatojas uz kinematogrāfijas (2) tehnikas bāzes.
videomāksla Mākslas nozare, kas pamatojas uz videotehnikas izmantošanu.
baroks Mākslas stils (16.-18. gadsimtā), kas radās Itālijā pēc renesanses.
Lietišķā māksla Mākslas veids, kas aptver lietišķi dekoratīvas nozīmes darbus.
Tēlotāja māksla Mākslas veids, kas atspoguļo īstenību vizuālos tēlos (plaknē vai telpā) un kam ir trīs veidi - glezniecība, grafika, tēlniecība.
manierisms Mākslas virziens, kas radās Itālijā 16. gadsimtā un kam raksturīgs pārmērīgs dekoratīvisms, izskaistināšana.
kinozinātne Mākslas zinātnes nozare, kas pētī kinomākslu.
kritika Mākslas zinātņu nozare, kas nodarbojas ar sava laika mākslas darbu, tās procesu analīzi un vērtēšanu.
pseidogotika Mākslas, galvenokārt arhitektūras, virziens (18. un 19. gadsimtā), kurā izmantoja gotikas paraugus.
Monumentālā māksla Mākslas, parasti tēlniecības un glezniecības, darbu kopums, kas pozitīvi apliecina lielas idejas, svarīgus notikumus, parādības.
dermatīns Mākslīgā āda - īpašs audums, kas pārklāts ar nitrocelulozes kārtu.
acetātzīds Mākslīgā šķiedra (kas izgatavota no acetilcelulozes). No šādas šķiedras izgatavots audums.
linkoss Mākslīga valoda, ko veido matemātiskas zīmes un kas paredzēta sakariem ar citu planētu iedzīvotājiem.
Meteoroloģiskais (mākslīgais planētas) pavadonis Mākslīgais planētas pavadonis, kas piegādā informāciju par atmosfēras stāvokli.
Kosmiskā stacija Mākslīgi radīts Zemes, arī citu planētu vai Saules pavadonis, kas paredzēts zinātniskiem pētījumiem un var noderēt par bāzi starpplanētu lidojumiem.
Kosmiskā stacija Mākslīgi radīts Zemes, arī citu planētu vai Saules pavadonis, kas paredzēts zinātniskiem pētījumiem un var noderēt par bāzi starpplanētu lidojumiem.
aizsprosts Mākslīgs vai dabisks šķērslis, kas aiztur (kādu kustību vai plūsmu).
ilustratīvisms Mākslinieciska pasivitāte, dziļākas problemātikas trūkums (mākslas darbā).
reālisms Mākslinieciskās daiļrades metode, ar kuru patiesi atspoguļo reālo īstenību, tās būtiskos procesus. Literatūras un mākslas virziens, kas izveidojās 19. gadsimtā un kam pamatā ir šāda daiļrades metode.
Aģitācijas brigāde Mākslinieciskās pašdarbības kolektīvs, kas iesaistīts aģitācijas darbā. Aģitācijas kolektīvs.
mozaiķis Mākslinieks (arī meistars), kas veido mozaīku.
raksturotājs Mākslinieks (piemēram, rakstnieks, aktieris), kas spilgti, labi uztverami atsedz tēla raksturu.
stilists Mākslinieks, kas apzināti izmanto kāda noteikta stila līdzekļus. Mākslinieks, kam ir izkopts savs individuālais stils.
humorists Mākslinieks, kas attēlo īstenības parādības humoristiskā veidā.
tekstilmākslinieks Mākslinieks, kas darbus darina no tekstilšķiedrām.
kaulgriezējs Mākslinieks, kas darbus izgriež kaulā.
metālmākslinieks Mākslinieks, kas darbus veido metālā.
ekslibrists Mākslinieks, kas darina grāmatzīmes (1).
keramiķis Mākslinieks, kas darina keramikas izstrādājumus. Keramikas (3) speciālists.
sīkplastiķis Mākslinieks, kas darina sīkplastikas darbus.
kupletists Mākslinieks, kas dzied kuplejas.
ilustrators Mākslinieks, kas ilustrē (kādu tekstu).
gobelēnists Mākslinieks, kas nodarbojas ar gobelēnu aušanu. Gobelēnu aušanas speciālists.
metālkalējs Mākslinieks, kas nodarbojas ar metālkalšanu.
pinējs Mākslinieks, kas nodarbojas ar pinumu darināšanu. Pīšanas speciālists.
dizainers Mākslinieks, kas piedalās rūpnieciski ražojamo priekšmetu un mehānismu konstruēšanā.
monumentālists Mākslinieks, kas rada monumentālās mākslas darbus.
figurālists Mākslinieks, kas savos darbos attēlo cilvēkus vai dzīvniekus kustībā, darbībā.
ainavists Mākslinieks, kas strādā ainavas žanrā.
batālists Mākslinieks, kas strādā batālijas žanrā.
gleznotājs Mākslinieks, kas strādā glezniecībā.
grafiķis Mākslinieks, kas strādā grafikas tehnikā.
karikatūrists Mākslinieks, kas strādā karikatūras žanrā.
kokgrebējs Mākslinieks, kas strādā kokgrebuma tehnikā.
kokgriezējs Mākslinieks, kas strādā kokgriezuma tehnikā.
koktēlnieks Mākslinieks, kas strādā koktēlniecībā.
ksilogrāfs Mākslinieks, kas strādā ksilogrāfijas tehnikā.
linogriezējs Mākslinieks, kas strādā linogriezuma tehnikā.
litogrāfs Mākslinieks, kas strādā litogrāfijas tehnikā.
marīnists Mākslinieks, kas strādā mannas žanrā.
ofortists Mākslinieks, kas strādā oforta tehnikā.
peizāžists Mākslinieks, kas strādā peizāžas žanrā. Ainavists.
plakātists Mākslinieks, kas strādā plakāta mākslā.
portretists Mākslinieks, kas strādā portreta žanrā.
scenogrāfs Mākslinieks, kas strādā scenogrāfijā.
stājgleznotājs Mākslinieks, kas strādā stājglezniecībā.
stājgrafiķis Mākslinieks, kas strādā stājgrafikā (1).
stājmākslinieks Mākslinieks, kas strādā stājmākslā.
stājskulptors Mākslinieks, kas strādā stājskulptūrā (1). Stājtēlnieks.
stājtēlnieks Mākslinieks, kas strādā stājtēlniecība. Stājskulptors.
tēlnieks Mākslinieks, kas strādā tēlniecībā.
skulptors Mākslinieks, kas strādā tēlniecībā. Tēlnieks.
vitrāžists Mākslinieks, kas strādā vitrāžas tehnikā.
zīmētājs Mākslinieks, kas strādā zīmējuma tehnikā.
multiplikators Mākslinieks, kas veido kadrus multiplikācijas filmām.
miniatūrists Mākslinieks, kas veido miniatūras (1).
šaržists Mākslinieks, kas veido šaržus (tēlotājā mākslā).
kaparkalējs Mākslinieks, kas veido vara kalumus.
fāzētājs Mākslinieks, kas zīmē kadrus multiplikācijas filmai.
koncertbrigāde Mākslinieku grupa, kas sniedz, parasti vairākus, koncertus.
Ledus balets Mākslinieku kolektīvs, kas izpilda šādus priekšnesumus.
gruntsmakšķere Makšķere, ar kuru ķer zivis, kas uzturas ūdens apakšējos slāņos.
borts Mala (automobiļa) kravas kastei.
lejasmala Mala (teritorijā), kas atrodas zemāk par pārējo apkārtni.
uzmala Mala ar izveidotu paaugstinājumu, arī paaugstinājums, kas izveidots kā mala.
mālviela Māla sastāvdaļa, kas rada tā plastiskumu.
sānmala Mala, kas atrodas (kā) sānu daļā.
pretmala Mala, kas daudzstūrī atrodas pretī citai šī daudzstūra malai vai šī daudzstūra leņķim
apgriezums Mala, kas izveidojas, ko apgriežot.
uzmaldīties Maldoties, arī klīstot nejauši, negaidīti nokļūt (parasti uz ceļa, takas).
malcinieks Malkas cirtējs.
krustkrāvums Malkas grēdas galu nostiprinājums, malkas pagales grēdu galos novietojot horizontālās kārtās krusteniski viena virs otras.
plītskatis Malkas plītī iemūrēts katls (piemēram, ūdens sildīšanai).
malcinieks Malkas vedējs.
sedzējmāls Māls, kas pārklāj (ko, piemēram, iežus).
pārmalt Maļot pieļaut, ka (kas) tiek pārāk sīki samalts, sasmalcināts.
mantojums Manta, kas pēc tās īpašnieka nāves pāriet cita valdījumā (īpašumā), lietojumā un rīcībā.
iedzīve Mantas, kas kādam pieder un ir nepieciešamas ikdienas dzīvē, saimniecībā.
rīkļurāvējs Mantrausīgs, savtīgs, nežēlīgs cilvēks, kas, savu bagātību vairojot, nodara citiem ļaunumu. Rīkļu rāvējs.
Rīkļu rāvējs Mantrausīgs, savtīgs, nežēlīgs cilvēks, kas, savu bagātību vairojot, nodara citiem ļaunumu. Rīkļurāvējs.
Rīkļu rāvējs Mantrausīgs, savtīgs, nežēlīgs cilvēks, kas, savu bagātību vairojot, nodara citiem ļaunumu. Rīkļurāvējs.
markgrāfs Markas [3] (2) pārvaldnieks (ar plašākām tiesībām nekā pārējiem grāfiem).
centrisms Marksismam naidīgs oportūnistisks virziens, kas radās II Internacionāles sociāldemokrātiskajās partijās pirmā pasaules kara priekšvakarā.
Komunisma cēlāju morāles kodekss Marksistiskās ētikas vienota morāles principu sistēma, kas izteic sociālistiskās sabiedrības cilvēku - komunisma cēlāju morālo pārliecību un tikumiskās īpašības.
Komunisma cēlāju morāles kodekss Marksistiskās ētikas vienota morāles principu sistēma, kas izteic sociālistiskās sabiedrības cilvēku - komunisma cēlāju morālo pārliecību un tikumiskās īpašības.
Komunisma cēlāju morāles kodekss Marksistiskās ētikas vienota morāles principu sistēma, kas izteic sociālistiskās sabiedrības cilvēku - komunisma cēlāju morālo pārliecību un tikumiskās īpašības.
politbirojs Marksistiski ļeņiniskas partijas Centrālās Komitejas vēlēts orgāns kārtēja partijas darba vadīšanai Centrālās Komitejas plēnumu starplaikos.
timiāns Mārsils, kam ir sīkas lapas, violeti iesarkani ziedi un ko izmanto par garšaugu.
pasta Masa ar mīklai vai biezputrai līdzīgu konsistenci. Ziede, kas satur vairāk par 25 procentiem pulverveida vielas.
mīkla Masa, kas veidojas, sajaucoties kādai vielai ar šķidrumu.
zefīrs Masa, ko iegūst, karsējot saputotu olas baltumu ar agaru, augļu vai ogu sīrupu, garšvielām un aromātiskam vielām. Konditorejas izstrādājums, kas gatavots no šādas masas.
unce Masas mērvienība - aptuveni 28,35 grami (angļu mērvienību sistēmā) vai aptuveni 28,7 grami (Latīņamerikas valstīs).
nocepums Masas zudums, kas ir radies cepšanas procesā.
nožuvums Masas zudums, kas rodas žūšanas procesā.
spararats Masīvs rats, kas nodrošina (ierīces, mehānisma u. tml.) vienmērīgu kustību.
sarkofāgs Masīvs zārks, arī neliela kapene, kas parasti ir rotāta ar gleznojumiem, ciļņiem, uzrakstiem (piemēram, senajā Ēģiptē, senajā Grieķijā, senajā Romā).
pusmaska Maska, kas aizsedz tikai daļu sejas (parasti tās augšdaļu).
Lasītāju konference Masu pasākums, kurā lasītāji apspriež grāmatas, dažkārt arī bibliotēkas darbu.
radioamatierisms Masu pašdarbības kustība, kas apvieno dažādu radioaparatūru konstruētājus un radiosporta cienītājus.
mītiņš Masu sapulce, kas ir veltīta kādam aktuālam, parasti politiskam, jautājumam.
Loģiskā mašīna Mašīna matemātikas un loģikas uzdevumu risināšanai.
Loģiskā mašīna Mašīna matemātikas un loģikas uzdevumu risināšanai.
vālotājs Mašīna, arī ierīce, kas savāc (parasti sienu) vālos.
automāts Mašīna, ierīce, aparāts, kas darbojas bez tiešas cilvēka līdzdalības.
kokgāzējs Mašīna, kas izgāž kokus, krūmus (parasti sīkmežu).
dzinējs Mašīna, kas noteikta veida enerģiju (piemēram, siltuma enerģiju, elektroenerģiju) pārvērš mehāniskajā enerģijā.
motors Mašīna, kas noteikta veida enerģiju (piemēram, siltuma enerģiju) pārvērš mehāniskajā enerģijā un izvada to ar rotējošu vārpstu.
gubotājs Mašīna, kas savāc (sienu, labību, salmus) gubās.
Siltuma mašīna Mašīna, kas, patērējot siltuma daudzumu, paveic mehānisku darbu vai arī realizē siltuma pārnesi, darbu paveicot ārējiem spēkiem.
pusautomāts Mašīna, mehānisms u. tml., kas kādu darbības cikla daļu veic patstāvīgi, bet tā pārējo daļu - ar cilvēka līdzdalību.
izkaisītājs Mašīna, mehānisms, kas paredzēts (kā) izkaisīšanai.
traktorbūve Mašīnbūves nozare, kas ietver traktoru, traktoru un kombainu motoru, agregātu, mezglu, detaļu un rezerves daļu ražošanu.
mašīnbūvētājs Mašīnbūves speciālists. Cilvēks, kas ir nodarbināts mašīnbūvē.
radiorūpniecība Mašīnbūves un metālapstrādes nozare, kas ietver radio, telegrāfa un telefona aparatūras ražošanu.
Mata sakne Mata daļa, kas atrodas ādā.
Mata stiebrs Mata daļa, kas atrodas virs ādas.
Mata sīpols Mata daļa, kas atrodas zem ādas.
viens Matemātikā - veselu skaitļu pierakstā vienzīmes skaitlis, kas atrodas pirmajā vietā labajā pusē un ir jaunākajā šķirā.
integrālrēķini Matemātikas nozare, kas aplūko integrāļu īpašības, aprēķināšanu un izmantošanu.
numerācija Matemātikas nozare, kas aplūko paņēmienus, kā ar nosaukumiem un simboliem var apzīmēt skaitļus. Šāda skaitļu apzīmēšanas sistēma.
Elementārā matemātika Matemātikas nozare, kas aptver matemātikas disciplīnas, kuras māca vispārizglītojošās skolās.
Elementārā matemātika Matemātikas nozare, kas aptver matemātikas disciplīnas, kuras māca vispārizglītojošās skolās.
Skaitļošanas matemātika Matemātikas nozare, kas ietver ar elektronisko skaitļošanas mašīnu izmantošanu saistītos jautājumus.
Matemātiskā analīze Matemātikas nozare, kas nodarbojas ar bezgalīgi mazu lielumu rēķiniem.
Matemātiskā analīze Matemātikas nozare, kas nodarbojas ar bezgalīgi mazu lielumu rēķiniem.
algebra Matemātikas nozare, kas pētī darbības ar vispārīgiem lielumiem neatkarīgi no to skaitliskās vērtības. Attiecīgais mācību priekšmets.
diferenciālrēķini Matemātikas nozare, kas pētī diferenciāļu un atvasinājumu īpašības un to izmantošanu.
Varbūtību teorija Matemātikas nozare, kas pētī gadījuma rakstura parādību un procesu matemātisko modeļu vispārīgās īpašības.
Varbūtību teorija Matemātikas nozare, kas pētī gadījuma rakstura parādību un procesu matemātisko modeļu vispārīgās īpašības.
Grafu teorija Matemātikas nozare, kas pētī grafu īpašības.
Grafu teorija Matemātikas nozare, kas pētī grafu īpašības.
Analītiskā ģeometrija Matemātikas nozare, kas pētī ģeometrisko objektu īpašības ar algebras līdzekļiem, izmantojot koordinātes.
Analītiskā ģeometrija Matemātikas nozare, kas pētī ģeometrisko objektu īpašības ar algebras līdzekļiem, izmantojot koordinātes.
Informācijas teorija Matemātikas nozare, kas pētī informācijas glabāšanas, pārveidošanas un pārraides procesus.
Informācijas teorija Matemātikas nozare, kas pētī informācijas glabāšanas, pārveidošanas un pārraides procesus.
Kopu teorija Matemātikas nozare, kas pēti kopas kā matemātikas objektus.
ģeometrija Matemātikas nozare, kas pētī ķermeņu telpiskās formas un īpašības.
Spēļu teorija Matemātikas nozare, kas pētī optimālās lēmumu pieņemšanas metodes konfliktu situācijās.
Spēļu teorija Matemātikas nozare, kas pētī optimālās lēmumu pieņemšanas metodes konfliktu situācijās.
aritmētika Matemātikas nozare, kas pētī vienkāršākās skaitļu īpašības un darbības ar tiem.
topoloģija Matemātikas nozare, kuras pamatā ir nepārtrauktības ideja.
Augstākā matemātika Matemātikas priekšmets, ko māca speciālajās vidējās un augstākajās mācību iestādēs.
Augstākā matemātika Matemātikas priekšmets, ko māca speciālajās vidējās un augstākajās mācību iestādēs.
izteiksme Matemātikas simboli, kas savienoti ar matemātisko darbību zīmēm.
matemātiķis Matemātikas speciālists.
Teksta uzdevums Matemātikas uzdevums, kurā dotumi un prasības ietvertas īpašā dabiskās valodas tekstā.
Rēķinu gabals Matemātikas uzdevums.
rēķins Matemātikas uzdevums.
Loģikas algebra Matemātiskās loģikas nozare, kas izmanto algebras metodes.
Varbūtiskā loģika Matemātiskās loģikas nozare, kas pētī skaitļu patiesās vērtības izteiksmēs.
Kombinatoriskā loģika Matemātiskās loģikas virziens, kas analizē tādus jēdzienus, kurus klasiskās matemātiskās loģikas ietvaros pieņem bez tālākiem pētījumiem.
Kombinatoriskā loģika Matemātiskās loģikas virziens, kas analizē tādus jēdzienus, kurus klasiskās matemātiskās loģikas ietvaros pieņem bez tālākiem pētījumiem.
operators Matemātiskas, loģiskas operācijas simbols.
bezgalība Matemātisks jēdziens, kas saistīta vai nu ar neierobežoti turpināmu procesu, vai arī ar kopu, kuras apjoms nav galīgs.
formula Matemātisku simbolu kopa. Divas matemātiskas izteiksmes, kas savienotas ar vienādības zīmi.
vide Materiālā apkārtne, vieta, kurā kas atrodas.
gēns Materiālā iedzimtības vienība, kas mijiedarbībā ar ārējās vides apstākļiem nosaka visu organisma pazīmju veidošanos.
pārmala Materiāla mala, kas sniedzas pāri apstrādājamam (parasti pārklājamam) priekšmetam.
starpslānis Materiāla, vielas u. tml. slānis, kas atrodas starp, parasti diviem, citiem (kā) slāņiem.
palīgmateriāli Materiāli (piemēram, viela, priekšmets, arī informācija), kas palīdz nodrošināt kā darbību, funkcijas.
bohēma Materiāli nenodrošināti cilvēki (galvenokārt mākslinieki), kas dzīvo vieglprātīgi, izlaidīgi. Šādiem cilvēkiem raksturīgs dzīves veids.
Pārtikas produktu patēriņš (Tautas) patēriņa priekšmeti Materiālie labumi, kas izmantojami cilvēku personiskajam un kolektīvajām vajadzībām (pārtikas produkti, apģērbs, kultūras un sadzīves preces u. c.).
(Tautas) patēriņa priekšmeti Materiālie labumi, kas izmantojami cilvēku personiskajām un kolektīvajām vajadzībām (pārtikas produkti, apģērbs, kultūras un sadzīves preces u. tml.).
Tautas patēriņa priekšmeti Materiālie labumi, kas izmantojami cilvēku personiskajām un kolektīvajām vajadzībām (pārtikas produkti, apģērbs, kultūras un sadzīves preces u.tml.).
bāze Materiālie resursi, priekšnoteikumi, kas nepieciešami kādam pasākumam, darbībai.
Metafiziskais (arī mehānistiskais) materiālisms Materiālisma vēsturiskā forma, kas reducē visu matērijas kustības formu kvalitatīvo dažādību uz mehānisko kustību un visas attīstības likumsakarības - uz visvienkāršākajiem mehānikas likumiem.
Mehānistiskais (arī metafiziskais) materiālisms Materiālisma vēsturiskā forma, kas reducē visu matērijas kustības formu kvalitatīvo dažādību uz mehānisko kustību un visas attīstības likumsakarības - uz visvienkāršākajiem mehānikas likumiem.
Metafiziskais (arī mehānistiskais) materiālisms Materiālisma vēsturiskā forma, kas reducē visu matērijas kustības formu kvalitatīvo dažādību uz mehānisko kustību un visas attīstības likumsakarības - uz visvienkāršākajiem mehānikas likumiem.
mehānicisms Materiālisma vēsturiskā forma, kas reducē visu matērijas kustības formu kvalitatīvo dažādību uz mehānisko kustību un visas attīstības likumsakarības - uz visvienkāršākajiem mehānikas likumiem. Metaliziskais materiālisms, mehānistiskais materiālisms.
ārpasaule Materiālo priekšmetu un parādību kopums, kas pastāv ārpus cilvēka apziņas un neatkarīgi no tās.
alimenti Materiāls pabalsts, eksistences līdzekļi, kas saskaņā ar likumu jādod kādai personai sakarā ar ģimenes vai adopcijas attiecībām.
Matemātiskais svārsts Materiāls punkts, kas iekārts bezsvara diegā un pielikto spēku iedarbībā izdara harmoniskas svārstības.
sildmateriāls Materiāls, kas aizkavē vai novērš siltuma apmaiņu. Materiāls (kā) sildīšanai.
tekstolīts Materiāls, kas ir veidots no vairākām ar sintētiskajiem sveķiem piesūcinātām auduma kārtām.
izejmateriāls Materiāls, kas paredzēts tālākai apstrādei, kā izgatavošanai.
stiklplasts Materiāls, kas sastāv no stiklveida pildījuma un polimēru saistvielas.
paranīts Materiāls, kas satur azbestu un gumiju un ko parasti izmanto starpliku izgatavošanai.
vadītājmateriāls Materiāls, kas vada, piemēram, elektrību, siltumu.
pergaments Materiāls, ko iegūst, īpašā veidā apstrādājot dzīvnieku ādu, un kas izmantojams, piemēram, teksta uzrakstīšanai, attēlu veidošanai.
odere Materiāls, materiāla kārta, kas ir iestrādāta (kā, piemēram, apģērba, apavu) iekšpusē.
nelikvīds Materiāls, ražojums, ko uzņēmums pats nevar izmantot un kas tāpēc ir jāpārdod vai jānodod citam uzņēmumam.
pārpalikums Materiāls, viela u. tml., kas ir palicis pāri pēc kāda tehnoloģiska procesa.
pamats Materiāls, virsma, uz kuras vai kurā ir kas izveidots.
Personiskā (arī personīgā) lieta Materiālu kopums, kas raksturo kādu personu, atliecas uz kādu personu.
Personiskā (arī personīgā) lieta Materiālu kopums, kas raksturo kādu personu, attiecas uz kādu personu.
Personīgā (arī personiskā) lieta Materiālu kopums, kas raksturo kādu personu, attiecas uz kādu personu.
manta Materiālu vērtību kopums. Liels daudzums dažādu priekšmetu, lietu, naudas, kas kādam pieder. Bagātība (1).
kustība Matērijas eksistences veids, kas ietver sevī visus dabā un sabiedrībā notiekošos procesus.
telpa Matērijas eksistēšanas galvenā forma (vienotībā ar laiku), kas raksturo objektu izplatību, to mijiedarbību.
laiks Matērijas eksistēšanas galvenā forma (vienotībā ar telpu), kas izpaužas likumsakarīgā koordinācijā, kādā parādības nomaina cita citu.
lauks Matērijas forma, kas izpaužas fizikālu objektu mijiedarbībā.
lidpūkas Matiņi (augļiem vai sēklām), kas veicina (to) izplatīšanos.
matūdens Matu kopšanas līdzeklis, kas satur ūdeni, spirtu, ēteriskās eļļas, augu ekstraktus.
apmatojums Matu kopums, kas klāj (cilvēka vai dzīvnieka) ķermeni.
vidusceliņš Matu šķirtne, kas izveidota galvas vidū.
nomaukt Maucot novirzīt, novilkt nost (ko tādu, kas apņem, aptver).
rūķītis Maza cilvēkveida mitoloģiska būtne, kas dara brīnumus, parasti uzturas pazemē, mežos, koku dobumos un ir cilvēkiem labvēlīga, retāk ļauna. Rūķis (1).
rūķis Maza cilvēkveida mitoloģiska būtne, kas dara brīnumus, parasti uzturas pazemē, mežos, koku dobumos un ir cilvēkiem labvēlīga, retāk ļauna. Rūķītis.
kārbiņa Maza izmēra kaste sīku priekšmetu novietošanai, nelielu vielas daudzumu iepildīšanai un glabāšanai.
etvija Maza, plāna kārba (tabakas izstrādājumu vai sīku priekšmetu glabāšanai).
portsigārs Maza, plāna, kabatā nēsājama kārba (tabakas izstrādājumu glabāšanai). Arī etvija.
posms Mazākā organizatoriska (kā) vienība, arī neliela cilvēku grupa, kas ir izveidota noteikta uzdevuma, darba veikšanai.
vārds Mazākā patstāvīgā strukturāli semantiska valodas pamatvienība, kas apzīmē kādu priekšmetu, parādību, norisi, pazīmi, attieksmi starp tiem.
fonēma Mazākā skaņu vienība, kas šķir vārdu un morfēmu skanējumu.
Mazākais kopīgais dalāmais Mazākais skaitlis, kas dalās ar visiem dotajiem skaitļiem.
Mazākais kopīgais dalāmais Mazākais skaitlis, kas dalās ar visiem dotajiem skaitļiem.
priekšlemesis Mazāks lemesis, kas pierīkots priekšā arkla, kultivatora galvenajam lemesim.
būdnieks Mazas dzīvojamās ēkas un neliela zemes gabala īpašnieks (pirmspadomju Latvijā). Arī sīksaimnieks.
trojieši Mazās planētas, kas kustas aptuveni pa Jupitera orbītu un kas tiek nosauktas senās Trojas kara varoņu vaidos.
asteroīdi Mazās planētas, mazie debess ķermeņi, kas riņķo ap Sauli.
saite Mazelastīgs saistaudu veidojums, kas savieno kaulus vai nostiprina kaulu savienojumus (parasti locītavās).
vannot Mazgāt vannā (kādu), arī panākt, ka (kāds, kas) vannā saņem, parasti ārstniecisku, peldi.
rozeolas Mazi, sārti izsitumi (parasti apaļu vai ovālu plankumu veidā), kas raksturīgi dažām slimībām (piemēram, tītam, vējbakām u. tml.).
plakt Mazināties, arī tikt lietotam (par kā kopumu). Būt tādam, kurā (kas) mazinās, arī tiek lietots.
valisnērija Mazlēpju dzimtas daudzgadīgs ūdensaugs, kas veido audzes ūdenskrātuvju dibenā un kam sievišķie ziedi paceļas garos kātos virs ūdens.
atelpot Mazliet atpūsties (pēc fiziskas piepūles), atgūt elpu. Mazliet atpūsties (pēc spraiga darba).
paplest Mazliet ieplest (parasti rokas, kājas, spārnus).
vitamīni Mazmolekulāri bioloģiski aktīvi savienojumi, kas nelielā daudzumā nepieciešami organisma dzīvības procesiem.
brēkulis Mazs bērns (parasti zīdainis), kas bieži raud. Raudošs bērns.
flažolets Mazs koka pūšamais mūzikas instruments.
Tabakas maks Mazs, ar auklu aizvelkams maisiņš tabakas glabāšanai.
tabakmaks Mazs, ar auklu aizvelkams maisiņš tabakas glabāšanai. Tabakas maks.
Tabakas maks Mazs, ar auklu aizvelkams maisiņš tabakas glabāšanai. Tabakmaks.
piliens Mazs, atsevišķs šķidruma veidojams, kas radies, krītošam, šļakstītam u. tml. šķidrumam sadaloties sīkās (parasti lodveida vai iegarenās) daļiņās vai kondensējoties tvaikiem (uz kā virsmas vai gaisā). Šāds šķidruma veidojums, kas radies dziedzeru darbības rezultātā uz dzīvu būtņu, augu ķermeņa.
blusa Mazs, bezspārnains asinssūcējs kukainis, kas pārvietojas lecot.
slikts Mazs, neievērojams (pēc daudzuma vai labuma). Tāds, kas nepārsniedz vidējo, parasto (līmeni, pakāpi).
zems Mazs, neievērojams (pēc daudzuma vai labuma). Tāds, kas nesasniedz, piemēram, vidējo, parasto pakāpi.
svirlītis Mazs, zaļgandzeltens zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns, kas ligzdo uz zemes vai tuvu zemei.
slieka Mazsaru tārpu klases dzimta, kurā ietilpst līdz 30 centimetriem gari, posmaini, iesarkani, lipīgām gļotām klāti tārpi, kas dzīvo galvenokārt augsnē.
pabiras Mazvērtīgas (dzīvnieka) cirpuma paliekas.
Harmoniskais mažors Mažora skaņkārtas paveids, kas radies, dabiskajam mažoram pazeminot 6. pakāpi.
Harmoniskais mažors Mažora skaņkārtas paveids, kas radies, dabiskajam mažoram pazeminot 6. pakāpi.
Melodiskais mažors Mažora skaņkārtas paveids, kas radies, dabiskajam mažoram pazeminot 6. un 7. pakāpi.
Melodiskais mažors Mažora skaņkārtas paveids, kas radies, dabiskajam mažoram pazeminot 6. un 7. pakāpi.
Paralēlas tonalitātes Mažora un minora tonalitātes, kurām ir vienāds skaņu sastāvs un divas kopējas skaņas tonikas trijskaņos.
subdominante Mažora vai minora gammas ceturtā pakāpe. Akords, kas veidots uz šīs pakāpes.
bufete Mēbele ar plauktiem trauku un pārtikas produktu novietošanai.
standartmēbele Mēbele, kas atbilst standartam [1] (1). Mēbele, kas atbilst standarta [1] (2) nosacījumiem.
galds Mēbele, kas sastāv no horizontālas plaknes, kura balstās uz vienas vai vairākām kājām, un ir paredzēta dažādu priekšmetu novietošanai (piemēram, ēdot, strādājot).
sēdeklis Mēbele, priekšmets, kas ir paredzēts sēdēšanai. Vieta, kur var sēdēt, kas ir paredzēta sēdēšanai.
iekārta Mēbeļu komplekts, kas paredzēts (noteiktai) telpai. Mēbeļu kopums, kas atrodas, ko izmanto (kādā telpā). Mēbeļu kopums un citi telpas priekšmeti, kas atrodas, ko izmanto (kādā telpā).
taksis Medību suņu šķirnes, kuru pārstāvjiem raksturīgs neliels augums, garš, spēcīgs viduklis, īsas, līkas kājas, samērā liela galva, nokarenas ausis.
vecmāte Medicīnas darbiniece (ar vidējo speciālo izglītību), kas seko grūtniecības norisei, sniedz palīdzību dzemdībās. Sieviete (tautas medicīnā), kas sniedz palīdzību dzemdībās.
Medicīnas māsa Medicīnas darbiniece (arī darbinieks), kam ir vidējā speciālā izglītība un kas strādā ārsta vadībā un izpilda viņa norādījumus.
Vidējais medicīnas personāls Medicīnas darbinieki, kuriem ir vidējā speciālā izglītība un kas strādā ārsta vadībā un izpilda viņa norādījumus.
sanitārs Medicīnas darbinieks, kam nav speciālās medicīniskās izglītības un kas strādā veselības aizsardzības iestādē (piemēram, kopj telpas, slimniekus).
Procedūru māsa Medicīnas māsa, kas izdara injekcijas, izdala zāles u. tml.
traumatoloģija Medicīnas nozare, kas ietver traumu ārstēšanu un profilaksi.
narkoloģija Medicīnas nozare, kas nodarbojas ar narkomānijas, toksikomānijas un alkoholisma profilaksi un ārstēšanu.
oftalmoloģija Medicīnas nozare, kas pētī acs uzbūvi un funkcijas, acu slimību izcelsmi, attīstību, ārstēšanu un profilaksi.
imunoloģija Medicīnas nozare, kas pētī ar imunitāti saistītās parādības.
higiēna Medicīnas nozare, kas pētī ārējo dzīves apstākļu ietekmi uz cilvēka organismu un veselību, izstrādā pasākumus un normas veselības aizsardzībai pret nelabvēlīgu ārējo faktoru iedarbību.
onkoloģija Medicīnas nozare, kas pētī audzējus, to rašanās cēloņus, attīstību, ārstēšanu un profilaksi.
otorinolaringoloģija Medicīnas nozare, kas pētī ausu un augšējo elpošanas ceļu orgānu uzbūvi, darbību un slimības.
laringoloģija Medicīnas nozare, kas pētī balsenes anatomiskās un bioloģiskas īpatnības. Mācība par balsenes slimībām un to ārstēšanu.
pediatrija Medicīnas nozare, kas pētī bērnu slimības, to ārstēšanu un profilaksi.
Fizikālā terapija Medicīnas nozare, kas pētī dabas faktoru (ūdens, gaismas, gaisa, elektrības u. tml.) ietekmi uz organismu un to izmantošanu ārstniecībā. Ārstēšana, izmantojot šādus dabas faktorus.
Fizikālā terapija Medicīnas nozare, kas pētī dabas faktoru (ūdens, gaismas, gaisa, elektrības u. tml.) ietekmi uz organismu un to izmantošanu ārstniecībā. Ārstēšana, izmantojot šādus dabas faktorus.
kurortoloģija Medicīnas nozare, kas pētī dabisko dziedniecisko faktoru ārstnieciskās īpašības, to iedarbību uz cilvēka organismu un izmantošanu slimību ārstēšanā un profilaksē.
seksoloģija Medicīnas nozare, kas pētī dzimumdzīves un laulības problēmas.
Refleksu (arī adatu) terapija Medicīnas nozare, kas pētī elektriskās strāvas, elektrisko un magnētisko lauku iedarbību uz organisma bioloģiski aktīviem punktiem un tās izmantošanu ārstniecībā. Ārstēšana, kurā šādā veidā izmanto elektriskās strāvas, elektrisko un magnētisko lauku iedarbību. Refleksterapija.
Refleksu (arī adatu) terapija Medicīnas nozare, kas pētī elektriskās strāvas, elektrisko un magnētisko lauku iedarbību uz organisma bioloģiski aktīviem punktiem un tās izmantošanu ārstniecībā. Ārstēšana, kurā šādā veidā izmanto elektriskās strāvas, elektrisko un magnētisko lauku iedarbību. Refleksterapija.
refleksterapija Medicīnas nozare, kas pētī elektriskās strāvas, elektrisko un magnētisko lauku iedarbību uz organisma bioloģiski aktīviem punktiem un tās izmantošanu ārstniecībā. Ārstēšana, kurā šādā veidi izmanto elektriskās strāvas, elektrisko un magnētisko lauku iedarbību. Refleksu terapija, adatu terapija.
Sporta medicīna Medicīnas nozare, kas pētī fiziskās kultūras un sporta ietekmi uz cilvēka organismu un veic fizkultūriešu un sportistu veselības stāvokļa sistemātisku kontroli un viņu ārstēšanu.
terapija Medicīnas nozare, kas pētī iekšķīgās slimības, to rašanos, norisi, diagnostiku, profilaksi, ārstēšanu.
ortopēdija Medicīnas nozare, kas pētī kustību un balsta aparāta deformāciju un bojājumu izcelsmi, diagnostiku, ārstēšanu un profilaksi.
anestezioloģija Medicīnas nozare, kas pētī ķirurģiskas operācijas nevēlamo ietekmi uz organismu un metodes šīs ietekmes (galvenokārt sāpju) mazināšanai.
stomatoloģija Medicīnas nozare, kas pētī mutes dobuma orgānu, žokļa un sejas slimības, to izcelsmi, ārstēšanu un profilaksi.
tanatoloģija Medicīnas nozare, kas pētī nāvi, tās tiešos cēloņus, miršanas klīniskās un morfoloģiskās pazīmes.
neiroloģija Medicīnas nozare, kas pētī nervu sistēmas uzbūvi, funkcijas, attīstību, ka arī nervu sistēmas slimības un to ārstēšanu.
nefroloģija Medicīnas nozare, kas pētī nieru uzbūvi, darbību un slimības, kā arī šo slimību ārstēšanu un profilaksi.
reanimatoloģija Medicīnas nozare, kas pētī patofizioloģiskās likumsakarības organisma terminālajos stāvokļos un izstrādā ārstēšanas metodes dzīvībai svarīgu orgānu un orgānu sistēmu darbības atjaunošanai.
ftiziatrija Medicīnas nozare, kas pētī plaušu tuberkulozi un tās ārstēšanu.
pulmonoloģija Medicīnas nozare, kas pētī plaušu uzbūvi, darbību un slimības, to ārstēšanu un profilaksi.
psihiatrija Medicīnas nozare, kas pētī psihiskas slimības, to cēloņus, attīstību, ārstēšanu un profilaksi, kā arī risina jautājumus par palīdzības organizēšanu psihiski slimajiem.
radioloģija Medicīnas nozare, kas pētī radioaktīvā starojuma un jonizējošā starojuma izmantošanu slimību diagnostikā, ārstēšanā.
reimatoloģija Medicīnas nozare, kas pētī reimatisko slimību rašanos, diagnostiku, ārstēšanu un profilaksi.
reimokardioloģija Medicīnas nozare, kas pētī reimatisku sirds un asinsvadu bojājumu izcelšanos, diagnostiku, ārstēšanu un profilaksi.
rentgenoloģija Medicīnas nozare, kas pētī rentgenstarojuma izmantošanu slimību diagnostikā un ārstēšanā.
ginekoloģija Medicīnas nozare, kas pētī sievietes organisma anatomiskās un bioloģiskās īpatnības. Mācība par sieviešu slimībām un to ārstēšanu.
sifilidoloģija Medicīnas nozare, kas pētī sifilisu un tā ārstēšanas metodes.
kardioloģija Medicīnas nozare, kas pētī sirds, arī asinsvadu uzbūvi, darbību un slimības, to ārstēšanu un profilaksi.
etioloģija Medicīnas nozare, kas pētī slimības izcelsmi, cēloņus.
meteoropatoloģija Medicīnas nozare, kas pētī slimību izcelšanās un norises atkarību no meteoroloģisko apstākļu ietekmes.
patoģeogrāfija Medicīnas nozare, kas pētī slimību izpausmi atkarībā no darba, sadzīves un uzturēs apstākļiem, kurus nosaka ģeogrāfiskie faktori. Ģeogrāfiskā patoloģija.
transplantoloģija Medicīnas nozare, kas pētī transplantācijas problēmas.
uroloģija Medicīnas nozare, kas pēti urīnizvadorgānu un vīriešu dzimumorgānu uzbūvi, funkcijas, slimības, kā arī šo slimību diagnostiku, ārstēšanu, profilaksi.
geriatrija Medicīnas nozare, kas pētī vecu cilvēku slimības un to ārstēšanu.
veneroloģija Medicīnas nozare, kas pētī venerisko slimību izcelsmi, attīstību, ārstēšanu.
zobārstniecība Medicīnas nozare, kas pievēršas zobu slimību ārstēšanai un profilaksei (no 20. gadsimta sākuma - stomatoloģijas sastāvdaļa). Arī stomatoloģija.
ķirurģija Medicīnas nozare, kas slimību ārstēšanā izmanto galvenokārt operatīvas metodes.
Ātrā (medicīniskā) palīdzība Medicīniska organizācija, kuras uzdevums ir sniegt steidzamu medicīnisko palīdzību pēkšņas saslimšanas un nelaimes gadījumos notikuma vietā, kā arī nogādāt slimo, nelaimes gadījumā cietušo uz slimnīcu. Medicīnas darbinieku brigāde, kas veic šādus uzdevumus.
Ātrā palīdzība Medicīniska organizācija, kuras uzdevums ir sniegt steidzamu medicīnisko palīdzību pēkšņas saslimšanas un nelaimes gadījumos notikuma vietā, kā arī nogādāt slimo, nelaimes gadījumā cietušo uz slimnīcu. Medicīnas darbinieku brigāde, kas veic šādus uzdevumus.
Slimības vēsture Medicīnisks dokuments, kurā ir sīkas ziņas par slimības attīstību, tās izmeklēšanas un ārstēšanas gaitu.
Slimības vēsture Medicīnisks dokuments, kurā ir sīkas ziņas par slimības attīstību, tās izmeklēšanas un ārstēšanas gaitu.
nitroglicerīns Medikaments - šīs vielas šķīdums, tablete, kas satur šo vielu.
validols Medikaments, kura sastāvā ir mentols un kas paplašina asinsvadus (piemēram, stenokardijas gadījumā) un nomierina centrālo nervu sistēmu.
bušmeņi Mednieku, klejotāju ciltis Dienvidāfrikā, seni Dienvidāfrikas pamatiedzīvotāji.
Šūnu medus Medus, kas nav atbrīvots no šūnām.
Šūnu medus Medus, kas nav atbrīvots no šūnām.
samēģināt Mēģinot panākt, ka (kas, parasti izpildītai mākslā) noris saskaņoti.
mehāniķis Mehānikas (2) speciālists.
Relatīvistiskā mehānika Mehānikas nozare, kas ievēro relativitātes teorijas likumus, pētījot kustības ātrumus, kas tuvi gaismas ātrumam.
aeromehānika Mehānikas nozare, kas pētī gāzu un tajās iegremdētu ķermeņu līdzsvaru un kustību.
kinemātika Mehānikas nozare, kas pētī ķermeņu kustības ģeometriskas īpašības, neievērojot šo ķermeņu masu un spēku, kas uz tiem darbojas.
dinamika Mehānikas nozare, kas pētī ķermeņu kustību tiem pielikto spēku ietekmē.
hidromehānika Mehānikas nozare, kas pētī šķidrumu un gāzu kustību, līdzsvaru un mijiedarbību ar cietiem ķermeņiem.
statika Mehānikas nozare, kurā aplūko spēku iedarbībai pakļautu ķermeņu līdzsvara nosacījumus.
Slīdes berze Mehāniska berze, kas rodas, ķermeņiem slīdot vienam gar otru.
metronoms Mehāniska ierīce ar svārstu, kas vienmērīgi kustas un ar akustiskiem signāliem rāda nelielus vienādus laika intervālus.
pianola Mehāniska ierīce, kas iedarbina klavieru taustiņus ar caurumotiem papīra veltņiem. Klavieres, kam ir pievienota šādu veltņu ierīce.
saķere Mehāniska pretestība, kas rodas starp diviem ķermeņiem, kuri savā starpā saskaras un pārvietojas attiecībā viens pret otru.
berze Mehāniska pretestība, kas rodas starp diviem ķermeņiem, kuri savā starpā saskaras un pārvietojas attiecībā viens pret otru. Ārējā berze.
vibrostabilitāte Mehāniskas sistēmas vai tās elementu īpašība saglabāt vibroizturību.
vibrācija Mehāniskas svārstības (piemēram, priekšmetā, konstrukcijā).
skaņa Mehāniskas svārstības, kas elastīgu viļņu veidā izplatās cietā, šķidrā vai gāzveida vidē. Šādas svārstības, kas rada dzirdes sajūtas.
sairt Mehāniskas, ķīmiskas u. tml. iedarbības rezultātā, parasti pilnīgi, sadalīties sastāvdaļās, izzūdot saistījumam starp tām (parasti par priekšmetiem, vielām).
zobpārvads Mehānisks sazobes pārvads, kas griezes kustību pārveido citā griezes kustībā vai taisnvirziena kustībā.
Zobstieņa pārvads Mehānisks sazobes pārvads, kas rotējoša zobrata griezes kustību pārvērš taisnvirziena kustībā.
rēķinmašīna Mehānisks skaitļotājs, kalkulators, kas veic elementāras aritmētiskas operācijas. Rēķināmā mašīna.
Rēķināmā mašīna Mehānisks skaitļotājs, kalkulators, kas veic elementāras aritmētiskas operācijas. Rēķinmašīna.
Ķēdes pārvads Mehānisma elements, kas paredzēts griezes kustības pārnešanai starp paralēlām vārpstām un sastāv no diviem ķēžu ratiem un noslēgtas ķēdes (piemēram, automobiļos, velosipēdos).
pārvads Mehānisms (iekārtā, ierīcē u. tml.), kas pārvada (ko, parasti kustību).
pārvadmehānisms Mehānisms, kas (ko) pārvada (3).
slēgs Mehānisms, kas aptur stelles, ja atspole nav ievirzījusies kārbā līdz galam.
servomehānisms Mehānisms, kas automātiski regulē vadīšanu vai atvieglo manuālo vadīšanu.
palīgmehānisms Mehānisms, kas palīdz nodrošināt galvenā mehānisma, ierīces, iekārtas u. tml., to sistēmas darbību, arī galvenās darbības veikšanu.
parašuts Mehānisms, kas troses satrūkšanas gadījumā (liftā, šahtā) novērš ceļamās iekārtas krišanu.
automātika Mehānismu, ierīču un aparātu kopums, kas darbojas automātiski.
Maiņas meistars Meistars, kas pārzina vienas strādnieku maiņas darbu.
Maiņas meistars Meistars, kas pārzina vienas strādnieku maiņas darbu.
Mātes meita Meita, kas ir ļoti līdzīga mātei.
Mātes meita Meita, kas ir ļoti līdzīga mātei.
zemniekmeitene Meitene, kas aug zemnieku ģimenē. Arī zemniekmeita.
zvejniekmeitene Meitene, kas aug zvejnieku ģimenē.
rast Meklējot panākt, ka (kas vēlams, vajadzīgs) nonāk kāda rīcībā, lietošanā, arī tuvumā.
rīvīte Mēle (gliemežiem), kas ir pārklāta ar rindās sakārtotiem asiem hitīna zobiņiem.
mordents Melismātiska figūra, kas sastāv no melodijas pamatskaņas, par sekundu augstākas vai zemākas palīgskaņas un pamatskaņas atkārtojuma.
Mutes harmonikas Mēlīšu mūzikas instruments, kam gaisu pievada ar muti.
Mutes harmonikas Mēlīšu mūzikas instruments, kam gaisu pievada ar muti.
harmonikas Mēlīšu mūzikas instruments, kam gaisu pievada ar rokām darbināmas plēšas.
piroksenīts Melns magmatisks iezis, kas galvenokārt sastāv no piroksēniem.
ilmenīts Melns oksīdu grupas minerāls, kas satur titānu un dzelzi. Titāna rūda.
loparīts Melns vai pelēki melns minerāls, rūda, kas satur retzemju elementus.
melanīns Melns vai tumši brūns, arī dzeltens pigments, kas nosaka augu un dzīvnieku audu krāsu, arī cilvēku ādas krāsu.
piebalss Melodija, kas polifoniskā skaņdarbā tiek pievienota pamatmelodijai.
kontrapunkts Melodija, kas skan vienlaicīgi ar doto tēmu.
ornamentika Melodijas izrotājumu kopums (piemēram, skaņdarbā, mūzikas stilā).
dziedāt Melodiski skanēt (par mūzikas instrumentiem).
songs Melodisks dziedājums estrādes žanrā. Dziesma, kas ir iekļauta lugas izrādē un atklāj lugas idejisko saturu vai pauž aktiera attieksmi pret to.
tēma Melodisks veidojums, kas izsaka skaņdarba vai tā daļas pamatdomu un kas ir kodols skaņdarba muzikālajai attīstībai.
pellikula Membrāna, kas apņem vienšūņu ķermeni.
vēdzele Mencveidīgo zivju kārtas zivs, kam ir plankumains, ļumīgs ķermenis, gara vienlaidu muguras spura un kas barību aktīvi meklē naktīs.
aktinīdi Mendeļejeva periodiskās sitēmas III grupas ķīmiskie elementi, kas novietoti aiz aktīnija, piemēram, torijs, urāns, plutonijs.
Mēness sirpis Mēness apgaismotā daļa, kas no Zemes redzama sirpjveidā.
Mēness sirpis Mēness apgaismotā daļa, kas no Zemes redzama sirpjveidā.
mēnessirpis Mēness apgaismotā daļa, kas no Zemes redzama sirpjveidā. Mēness sirpis.
periselēnijs Mēness orbītas vai Mēness mākslīgā pavadoņa orbītas punkts, kas atrodas vistuvāk Mēnesim.
aposelēnijs Mēness orbītas vai Zemes mākslīgā pavadoņa orbītas punkts, kas atrodas vistālāk no Mēness.
apogejs Mēness orbītas vai Zemes mākslīgā pavadoņa orbītas punkts, kas atrodas vistālāk no Zemes.
perigejs Mēness orbītas vai Zemes mākslīgā pavadoņa orbītas punkts, kas atrodas vistuvāk Zemei.
Vecs Mēness Mēness, kas no Zemes redzams kā šaurs sirpis, kura ieliekums vērsts pret Sauli.
Vecs Mēness Mēness, kas no Zemes redzams kā šaurs sirpis, kura ieliekums vērsts pret Sauli.
Plaušu mēra forma (arī plaušu mēris) Mēra forma, kas rodas, ja cilvēks inficējas ar pilieniem gaisā.
Plaušu mēra forma (arī plaušu mēris) Mēra forma, kas rodas, ja cilvēks inficējas ar pilieniem gaisā.
Ādas buboņu mēra forma (arī buboņu mēris, septiskā mēra forma) Mēra forma, kas rodas, ja cilvēks inficējas caur ādu.
Mēra septiskā forma (arī ādas buboņu mēra forma, buboņu mēris) Mēra forma, kas rodas, ja cilvēks inficējas caur ādu.
barogrāfs Mēraparāts, kas nepārtraukti reģistrē un automātiski pieraksta atmosfēras spiedienu.
rādītājs Mēraparāts, mērierīce u. tml., kas fiksē vizuālā veidā (kā) mērījumu. Aparāts, ierīce u. tml., kas vizuāli signalizē (par ko).
degakmens Merģeļains, mālains vai kaļķains sīkporains iezis, kas satur bitumenu un ko izlieto, piemēram, kurināšanai. Atsevišķs šī ieža gabals.
menzūra Mērījumu kopums mūzikas instrumenta elementu apjoma un novietojuma noteikšanai.
pulksteņindikators Mērinstruments (attāluma mērīšanai), kas mērīšanas procesā taisnvirziena kustību pārveido rādītāja griezes kustībā.
grauds Mērķēšanas ierīces daļa, kas novietota uz stobra tievgaļa.
lemt Mērķtiecīgi rīkojoties, panākt, ka (kas) notiek vēlamajā, vajadzīgajā veidā.
šķērsmērogs Mērogs, grafisks attēlojums, kas sastāv no vienādos attālumos novilktām paralēlām līnijām, kuras šķērso perpendikulāras un slīpas līnijas. Lineāls, uz kura ir šāds attēlojums.
virsmērs Mērs, daudzums, kas ir lielāks par (kā) paredzēto, vajadzīgo mēru, daudzumu. Papildus dotais mērs, daudzums.
gradients Mērs, kas rāda (fizikālā lieluma) pieauguma vai samazināšanās virzienu.
dimensija Mērvienību kombinācija, kas raksturīga kādam lielumam.
Tiešie mēsli Mēsli, kas satur augam vajadzīgās barības vielas.
Tiešie mēsli Mēsli, kas satur augam vajadzīgās barības vielas.
mikromēsli Mēsli, kas satur mikroelementus.
komposts Mēslojums, kas rodas, sadaloties dažādām organiskām vielām, kad uz tām iedarbojas mikroorganismi.
amonijmēsli Mēslojums, kas satur amonija sāļus.
mikromēslojums Mēslojums, kas satur mikroelementus.
metafiziķis Metafizikas (1) piekritējs.
metafiziķis Metafizikas (2) piekritējs.
gravīra Metāla (parasti vara) grebums. Viens no dobspieduma tehnikas senākajiem paņēmieniem - attēla iegravēšana metāla plātnē ar grebli.
apkalums Metāla detaļa, kas paredzēta kāda priekšmeta apkulšanai.
mežrags Metāla gredzenveida pūšamais mūzikas instruments.
pistons Metāla kapsula, kas pildīta ar sprāgstvielu (pulvera lādiņa aizdedzināšanai).
grāte Metāla paliekas uz izstrādājuma virsmas, kuras rodas tehnoloģiskā procesa starpoperācijā.
veiduļplate Metāla pamatne, uz kā nostiprina veidkasti, veiduļus, ielietņu sistēmas elementus.
zvārgulis Metāla piekars, kas, parasti, saskaroties ar citiem piekariem, rada skaņu.
saksofons Metāla pūšamais mūzikas instruments ar plašu diapazonu, spēcīgu skaņu, raksturīgu nazālu tembru.
ventilis Metāla pūšamo instrumentu mehānisms, kas regulē skaņas augstumu.
abrkasis Metāla rīks, ar ko sakasa kopā mīklas paliekas abrā.
metālplasts Metāla sloksne, kas pārklāta ar polimēru segumu.
Naudas lāde Metāla vai ar metālu apkalta neliela kaste naudas un vērtslietu glabāšanai.
Naudas lāde Metāla vai ar metālu apkalta neliela kaste naudas un vērtslietu glabāšanai.
rulete Metāla vai auduma mērlente, kas parasti ir uztīta uz veltņa īpašā ietvarā.
cēlmetāls Metāls, kas gaisā neoksidējas (piemēram, zelts, platīns).
pirofors Metālu sakausējums, kas neliela trieciena, berzes iedarbībā rada dzirksteles.
baltmetāls Metālu sakausējums, kas sastāv galvenokārt no vara un niķeļa.
veidspiešana Metālu štancēšanas operācija, kurā, sagatavi vai pusfabrikātu vietēji deformējot, izgatavo sarežģītākas formas priekšmetus un detaļas.
metālapstrāde Metālu tehnoloģijas nozare, kas ietver metālu apstrādāšanu ar (parasti) griešanu, slīpēšanu, spiedienu vai elektrofizikālām metodēm.
metālapstrādāšana Metālu tehnoloģijas nozare, kas ietver metālu apstrādāšanu ar (parasti) griešanu, slīpēšanu, spiedienu vai elektrofizikālām metodēm. Metālapstrāde (1).
pirometalurģija Metālu un metālu sakausējumu iegūšanas un attīrīšanas procesu kopums, kas noris augstā temperatūrā un ir saistīts ar metāla atrašanos šķidrā stāvoklī.
Krāsainā metalurģija Metalurģijas nozare, kas ietver krāsaino metālu rūdu ieguvi un bagātināšanu, krāsaino metālu un to sakausējumu ieguvi un apstrādi.
Krāsainā metalurģija Metalurģijas nozare, kas ietver krāsaino metālu rūdu ieguvi un bagātināšanu, krāsaino metālu un to sakausējumu ieguvi un apstrādi.
Melnā metalurģija Metalurģijas nozare, kas ietver melno metālu rūdu ieguvi un bagātināšanu, melno metālu un to sakausējumu ieguvi un apstrādi.
Melnā metalurģija Metalurģijas nozare, kas ietver melno metālu rūdu ieguvi un bagātināšanu, melno metālu un to sakausējumu ieguvi un apstrādi.
marmors Metamorfs kalnu iezis, kas radies, kaļķakmenim vai dolomītam pārkristalizējoties.
Sinoptiskā meteoroloģija Meteoroloģijas nozare, kas nodarbojas ar laikapstākļu prognozēšanu.
Sinoptiskā meteoroloģija Meteoroloģijas nozare, kas nodarbojas ar laikapstākļu prognozēšanu.
sinoptika Meteoroloģijas nozare, kas nodarbojas ar laikapstākļu prognozēšanu. Sinoptiskā meteoroloģija.
radiometeoroloģija Meteoroloģijas nozare, kas pētī meteoroloģisko apstākļu ietekmi uz augstilekvences radioviļņu izplatīšanos atmosfērā un augstfrekvences ierīču izmantošanu.
aeroloģija Meteoroloģijas nozare, kas pētī procesus troposfērā un stratosfērā.
Krītošā zvaigzne Meteors, kas ir uzliesmojis planētas atmosfērā.
Krītošā zvaigzne Meteors, kas ir uzliesmojis planētas atmosfērā.
Kosmiskie putekļi Meteoru putekļi, arī vielas vissīkākās daļiņas, kas veido tumšus miglājus starpzvaigžņu telpā.
Dialektiskā metode Metode, kas pētī īstenību tās kustībā, attīstībā un pretrunās.
šaujampulveris Metošā sprāgstviela, kas degot rada augstu spiedienu.
katalektika Metrikas nozare, kas pētī dzejas rindu nobeigumus.
mežaudze Meža apgabals, kas no citiem atšķiras ar koku sugām, bonitāti, vecumu un citiem taksācijas elementiem. Kokaugu kopums attiecīgajā nogabalā.
dzeinis Meža dravniecības piederums (virvēs iestiprināts dēlis un koka āķis), ar kuru dravnieks uzvelkas pie dorēm vai auļiem.
mežaparks Meža teritorija, kas atrodas pilsētu, rūpniecības centru apkaimē un ir izmantojama atpūtai.
Meža parks Meža teritorija, kas atrodas pilsētu, rūpniecības centru apkaimē un ir izmantojama atpūtai. Mežaparks.
Meža parks Meža teritorija, kas atrodas pilsētu, rūpniecības centru apkaimē un ir izmantojama atpūtai. Mežaparks.
aizsargmežs Meža vai krūmāju josla, kas aiztur plūstošās smiltis, kā arī aizsargā krastus un nogāzes pret izskalošanu un nobrukumiem.
masts Meža vai lauka gabals, kas izraudzīts dzīvnieku medīšanai ar dzinējiem.
meženis Mežā vai mežam pieguļošā platībā savvaļā izaudzis koks, kas izmantojams par stādāmo materiālu meža atjaunošanai.
meždega Meža vieta, kas ir daļēji vai pilnīgi izdegusi.
Galvenā audze Mežaudzes daļa, kas saglabājusies līdz ciršanas vecumam un tiek izcirsta galvenajā cirtē.
senmežs Mežs, kas ir audzis kādā senākā laikmetā.
svētmežs Mežs, kas ir izmantots par reliģiska kulta vietu.
purvājs Mežs, kas izveidojies reljefa ieplakās un augsto purvu malās un kur aug priežu tīraudze retumis ar purva bērza mistrojumu. Attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
jaunmežs Mežs, kas tikko vai nesen ir izveidojies.
apgaita Mežsaimniecības administratīva vienība (līdz 1959. gadam), kas bija nodota mežsarga uzraudzībā.
Meža tehniķis Mežsaimniecības speciālists, kas apsargā noteiktu meža iecirkni, organizē un kontrolē meža kopšanu un darbu cirsmās.
Meža tehniķis Mežsaimniecības speciālists, kas apsargā noteiktu meža iecirkni, organizē un kontrolē meža kopšanu un darbu cirsmās.
Narkozes miegs Miegs, kas iestājas narkotisku vielu iedarbībā.
Narkozes miegs Miegs, kas iestājas narkotisku vielu iedarbībā.
garaiņi Migla, kas ceļas no ūdeņiem vai slapjām vietām.
dūmaka Miglai līdzīgs veidojums - gaisa slānis, kas sastāv no daudzām sīkām, higroskopiskām daļiņām. Ūdens iztvaikojumi karstā, tveicīgā laikā. Viegla migla.
saite Mijiedarbība (parasti elektriska), kas satur atomus molekulā vai molekulas savā starpā.
pretruna Mijiedarbība, kas piemīt, parasti krasi atšķirīgām, parādībām dabā un sabiedrībā un ir kustības, attīstības iekšējais cēlonis.
šarāde Mīkla, kur atminamais vārds sadalīts daļās, no kurām katrai ir patstāvīga vārda nozīme, kas jāatmin pēc nosauktajām pazīmēm.
Kvantu sistēma Mikrodaļiņu sistēma, kuras apraksta pēc kvantu mehānikas likumiem.
laringofons Mikrofons, ko piestiprina pie kakla un kas uztver cilvēka runu bez blakus trokšņiem.
dīglis Mikroorganismi, kas izraisa slimību.
antibiotikas Mikroorganismu, kā arī augstāko augu un dzīvnieku organismu izstrādātas vielas, kas spēj iznīcināt mikroorganismus vai aizkavēt to vairošanos.
pelējumsēnes Mikroskopiskas sēnes, kas rada pelējumu.
Ašķu sēnes Mikroskopiskas vai makroskopiskas sēnes ar labi izveidotu sēņotni (piemēram, bisītēs, lāčpurni).
pelējums Mikroskopisku sēņu kopums, kas parasti rada kārtu (uz kā).
ultramikroskops Mikroskops, ar kuru iespējams saskatīt objektus, kas ir dažu nanometru lielumā un kas nav saskatāmi ar parasto mikroskopu.
hromāda Mīksta, plāna āda, kas miecēta ar hroma sāļiem.
Liekā gaļa Mīksti granulācijas audi, kas veidojas, brūcei dzīstot vai kāda kairinājuma rezultātā.
Liekā gaļa Mīksti granulācijas audi, kas veidojas, brūcei dzīstot vai kāda kairinājuma rezultātā.
izgulējums Mīksto audu (ādas un zemādas) atmirums, kura cēlonis ir pastāvīga spiediena radīti asinsrites traucējumi (parasti slimniekam, kas ilgāku laiku guļ vienā un tai pašā stāvoklī). Vieta ādā, kur šādā procesā atmiruši mīkstie audi.
starpene Mīksto audu kopums, kas klāj mazā Iegurņa apakšējo daļu.
lāpāmdiegs Mīksts diegs, kas ir paredzēts (parasti zeķu) lāpīšanai. Lāpāmais diegs.
Lāpāmais diegs Mīksts diegs, kas ir paredzēts (parasti zeķu) lāpīšanai. Lāpāmdiegs.
pretmīla Mīla, kas izraisās cilvēkā, kuru kāds mīl. Pretmīlestība
Mīla (arī mīlestība) no pirmā acu uzmetiena Mīla, kas sākas tūlīt vai drīz pēc iepazīšanās.
pretmīlestība Mīlestība, kas izraisās cilvēkā, kuru kāds mīl.
Nelaimīga mīlestība Mīlestība, kas neizraisa pretmīlestību. Mīlestība pret cilvēku, ar kuru kādu apstākļu dēļ nav iespējama kopdzīve.
Mīlestība (arī mīla) no pirmā acu uzmetiena Mīlestība, kas sākas tūlīt vai drīz pēc iepazīšanās.
Mīlestība (arī mīla) no pirmā acu uzmetiena Mīlestība, kas sākas tūlīt vai drīz pēc iepazīšanās.
Mīlestība (arī mīla) no pirmā acu uzmetiena Mīlestība, kas sākas tūlīt vai drīz pēc iepazīšanās.
autoinspekcija Milicijas daļa (nodaļa), kas kontrolē automototransporta tehnisko stāvokli un kustību, uzrauga transportlīdzekļu un gājēju kustības drošību.
Bērnu istaba Milicijas palīgnodaļa, kas nodarbojas ar bērniem un pusaudžiem, kuri, atstāti bez uzraudzības, pārkāpuši sabiedriskās kārtības noteikumus.
Bērnu istaba Milicijas palīgnodaļa, kas nodarbojas ar bērniem un pusaudžiem, kuri, atstāti bez uzraudzības, pārkāpuši sabiedriskās kārtības noteikumus.
intendantūra Militāra iestāde, kas apgādā karaspēku un militārās iestādes ar pārtiku un kara saimniecības priekšmetiem.
raitnieks Militāra persona, kas izpilda komandiera dienesta rīkojumus (piemēram, nodod tālāk pavēles, informāciju).
pamatstāja Militāra, arī sportiska stāja, kurā ķermenis ir taisns, kājas kopā, rokas nostieptas gar sāniem.
sargmainis Militārpersona (sardzes sastāvā), kas posteņos nostāda un maina sargus.
radziņš Miltu izstrādājums, kas pēc formas atgādina nelielu ragu.
Kautrā mimoza Mimoza ar ļoti jutīgām lapām, kas no pieskāriena sakļaujas un noliecas.
Kautrā mimoza Mimoza ar ļoti jutīgām lapām, kas no pieskāriena sakļaujas un noliecas.
minerālmēsli Minerāla barības viela vai minerālu barības vielu maisījums, kas ir vajadzīgs augiem.
minerālsāļi Minerāli, kas veido sāļu nogulumus.
Kompleksie mēsli (arī minerālmēsli) Minerālmēsli, kas satur divas vai vairākas augu barības vielas.
Kompleksie mēsli (arī minerālmēsli) Minerālmēsli, kas satur divas vai vairākas augu barības vielas.
Kompleksie minerālmēsli (arī mēsli) Minerālmēsli, kas satur divas vai vairākas augu barības vielas.
slāpeklis Minerālmēsli, kas satur šo ķīmisko elementu.
superfosfāts Minerālmēsli, kas satur ūdenī šķīstošus fosforskābes savienojumus.
karbonāts Minerāls un noguluma iezis, kas veidojas no ogļskābes šālim (piemēram, kalcīts, dolomīts).
kolumbīts Minerāls, derīgais izraktenis, kas satur tantalu un niobiju.
niķelīns Minerāls, kas sastāv no niķeļa un arsēna. Rūda, no kuras iegūst niķeli.
tantalīts Minerāls, kas satur tantalu.
uraninīts Minerāls, kas satur urāna (II) oksīdu un svinu, kalciju un citus ķīmiskos elementus.
agregāts Minerālu sakopojums, kas ietilpst iežos, rūdās u. tml.
konkrēcijas Minerālu veidojumi, sakopojumi, kas rodas nogulumu iežos un kam parasti ir apaļa vai ieapaļa forma.
stalagnāti Minerālu, parasti kalcija karbonāta, veidojumi, kas karsta alās rodas, saplūstot stalaktītiem ar stalagmītiem.
sērūdens Minerālūdens, kas satur samērā daudz sērūdeņraža.
Radona ūdeņi Minerālūdeņi, kas satur radona gāzi.
Pirmais kosmiskais ātrums Minimālais ātrums, kas ķermenim jāsasniedz, lai tas sāktu kustēties apkārt Zemei pa riņķveida orbītu Riņķa ātrums.
Riņķa ātrums Minimālais ātrums, kas ķermenim jāsasniedz, lai tas sāktu kustēties apkārt Zemei pa riņķveida orbītu. Pirmais kosmiskais ātrums.
Pirmais kosmiskais ātrums Minimālais ātrums, kas ķermenim jāsasniedz, lai tas sāktu kustēties apkārt Zemei pa riņķveida orbītu. Riņķa ātrums.
Pirmais kosmiskais ātrums Minimālais ātrums, kas ķermenim jāsasniedz, lai tas sāktu kustēties apkārt Zemei pa riņķveida orbītu. Riņķa ātrums.
departaments Ministrija (Amerikas Savienotajās Valstīs).
Ministrs bez portfeļa Ministrs, kas ar balss tiesībām piedalās ministru kabineta sēdēs, bet nepārvalda nevienu, ministriju.
Melodiskais minors Minora skaņkārtas paveids, kas radies, dabiskajam minoram paaugstinot 6. un 7. pakāpi.
Melodiskais minors Minora skaņkārtas paveids, kas radies, dabiskajam minoram paaugstinot 6. un 7. pakāpi.
Harmoniskais minors Minora skaņkārtas paveids, kas radies, dabiskajam minoram paaugstinot 7. pakāpi.
Harmoniskais minors Minora skaņkārtās paveids, kas radies, dabiskajam minoram paaugstinot.
Mirstīgās atliekas Mirušā cilvēka ķermenis, tā atliekas.
Mirstīgās atliekas Mirušā cilvēka ķermenis, tā atliekas.
mūmija Miruša cilvēka vai beigta dzīvnieka ķermenis, kas netrūd (piemēram, vides apstākļu, konservējošu vielu iedarbības dēļ).
veļi Mirušu cilvēku dvēseles vai pazemes gari, kas dzīvo aizsaulē.
mistiķis Misticisma, mistikas (1) piekritējs.
sūfisms Mistisks virziens islamā, kas radās 8.-9. gadsimtā.
sprosts Miteklis (dzīvniekiem), kas veidots no metāla vai koka režģiem. Būris. Krātiņš.
būris Miteklis (dzīvniekiem), kas veidots no metāla vai koka režģiem. Sprosts. Krātiņš.
krātiņš Miteklis (parasti plēsīgiem dzīvniekiem), kas veidots no metāla vai koka režģiem. Sprosts. Būris.
sprosts Miteklis (sagūstītiem putniem), kas parasti veidots no metāla pinuma.
krātiņš Miteklis, (sagūstītiem putniem), kas parasti veidots no metāla pinuma.
Pārdabiski spēki Mītiskas, reliģiskas būtnes, to iedarbība.
meita Mitoloģiska būtne (jaunas sievietes veidolā), kas parasti ir saistīta ar kādu parādību dabā.
nāve Mitoloģiska būtne (parasti cilvēka skeleta veidā ar izkapti), kas pārtrauc cilvēka dzīvību.
Veļu māte Mitoloģiska būtne (parasti vecākas sievietes veidolā) - mirušo cilvēku dvēseļu aizgādne.
māte Mitoloģiska būtne (parasti vecākas sievietes veidolā), kas, piemēram, sargā dabas bagātības, dod laimi, auglību.
zemesmāte Mitoloģiska būtne, kas glabā mirušā augumu, arī sargā zemi.
vadātājs Mitoloģiska būtne, kas liek cilvēkiem ilgāku laiku maldīties, novirza tos uz nepareiza ceļa.
vilkacis Mitoloģiskos priekšstatos, pasakās - cilvēks, kas pārvērsts vai pārvēršas (parasti par vilku) un uzglūn mājlopiem un cilvēkiem.
samitrināt Mitrinot panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur, mitrs.
ledusgabals Mitrs priekšmets, kas sala iedarbībā kļuvis stingrs, ciets.
lūks Mizas sloksne, kas plēsta, piemēram, no augoša kārkla, liepas un ko parasti izmanto pinumiem.
Maksi mode Mode, kurai ir raksturīgas kleitas, svārki, mēteļi, kas sniedzas aptuveni līdz potītēm.
Maksi mode Mode, kurai ir raksturīgas kleitas, svārki, mēteļi, kas sniedzas aptuveni līdz potītēm.
puantilisms Modernās mūzikas kompozīcijas tehnika, kurai raksturīgas ar pauzēm nodalītas skaņas vai 2 - 3 skaņu motīvi dažādos reģistros.
sirreālisms Modernisma mākslas virziens (radies 20. gadsimta 20. gados Francijā), kas balstās uz freidismu, intuitīvismu, simbolismu.
mocības Mokas, ciešanas. Arī spīdzināšana.
izmocīt Mokot panākt, ka (kādam) izraisās lielas fiziskas ciešanas. Mocīt, līdz (kādam) pilnīgi izzūd spēki.
eksplodēt Momentāni ķīmiski reaģēt, izdalot enerģiju, kas parasti rada uzliesmojumu, triecienvilni. Sprāgt.
leģitīmisms Monarhistiska teorija un politikas prakse, kas par valsts iekārtas galveno principu uzskata leģitīmo dinastiju tiesības uz varu.
Parlamentārais monarhs Monarhs, kas ir atbildīgs parlamentam.
Parlamentārais monarhs Monarhs, kas ir atbildīgs parlamentam.
žetons Monētai līdzīgs, parasti metāla, veidojums, kas aizstāj monētu.
eskimosi Mongoloīdu rasei radniecīga tautība, kas dzīvo Amerikas ziemeļos un Padomju Savienības ziemeļaustrumos.
korporācija Monopolistiska akciju sabiedrība (Amerikas Savienotajās Valstīs, Anglijā).
konglomerāts Monopolistiska apvienība (galvenokārt Amerikas Savienotajās Valstīs).
imperiālists Monopolistiskā kapitāla pārstāvis, kas realizē imperiālisma un agresijas politiku. Lielkapitālists.
imperiālisms Monopolistiskais kapitālisms, kapitālisma attīstības augstākā un pēdējā stadija, kas sākās 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā.
freska Monumentālās glezniecības tehnika - gleznošana ar ūdenī izšķīdinātām krāsām uz apmetuma. Mākslas darbs, kas veidots šādā tehnikā.
sgrafito Monumentāli dekoratīvajā glezniecībā - līniju un laukumu iegriezums apmetuma virsējā kārtā līdz apmetuma apakšējai kārtai, kas pēc krāsas atšķiras no virsējās kārtas.
medaljons Monumentāli dekoratīvajā un lietišķajā mākslā - apaļš vai ovāls laukums, kas rotāts ar attēlu vai ornamentu (piemēram, ciļņa, mozaīkas, gleznojuma tehnikā).
epopeja Monumentāls sociāls romāns vai romānu cikls, kas atspoguļo tautas dzīvē nozīmīgu vēsturisku notikumu vai vēstures periodu.
gods Morālā, ētiskā (cilvēka) vērtība, stāja, kas saistīta ar sabiedrībā ieņemamo stāvokli, amatu.
kautrība Morālas jūtas, arī personības īpašība, kas izpaužas, piemēram, atturīgā uzvedībā, sevis, savu nopelnu neizcelšanā.
kauns Morālas jūtas, kas saistītas ar nepatīkamu pārdzīvojumu, piemēram, par kādu nodarījumu, rīcību.
Goda jūtas Morālas, ētiskas jūtas.
Goda jūtas Morālas, ētiskas jūtas.
Gala morēna Morēnu grēda, kas izveidojusies kalnu vai kontinentālā apledojuma malā.
Gala morēna Morēnu grēda, kas izveidojusies kalnu vai kontinentālā apledojuma malā.
postfikss Morfēma, kas atrodas aiz vārda saknes (piemēram, piedēklis, galotne).
piedēklis Morfēma, kas atrodas starp vārda sakni un galotni.
reminiscence Motīvs, elements u. tml. (parasti mākslas darbā), kas ir pārņemts no tā paša vai cita autora agrākā darba.
karteris Motora apakšdaļa (piemēram, automobilim), kam ir kārbas veids. Mašīnas, mehānisma korpusa kārbas veida daļa, kas satur un balsta detaļas.
servomotors Motors, kas automātiski regulē vadīšanu vai atvieglo manuālo vadīšanu.
rotormotors Motors, kas noteikta veida enerģiju (piemēram, siltuma enerģiju) pārvērš mehāniskajā enerģijā ar rotora darbību.
virzuļmotors Motors, kas siltuma enerģiju pārvērš vārpstas rotācijas enerģijā.
vijeklis Mudžeklis, kas izveidojies no virvēm, auklām, dzijas u. tml.
abinieki Mugurkaulnieki, kas dzīvo gan ūdenī, gan uz sauszemes.
zivs Mugurkaulnieku apakštipa dzīvnieks, kas dzīvo ūdenī, elpo ar žaunām un kam ir abpusēji saplacināts, parasti zvīņām klāts, ķermenis, spuras.
putns Mugurkaulnieku dzīvnieks, kam ķermeni klāj spalvas, priekšējās ekstremitātes pārvērstas spārnos un kas parasti spēj lidot.
mugurpuse Mugurkaulnieku ķermeņa daļa, kas atrodas tajā ķermeņa pusē, kura ir pretēja vēderpusei, apakšpusei.
mugurkauls Mugurkaulnieku skeleta ass, kas ir balsta orgāns citām ķermeņa daļām un aizsargā muguras smadzenes.
izvedmuita Muita, kas jāmaksā par precēm, arī priekšmetiem, ko izved uz ārzemēm.
Konvencionālā muita Muita, kas noteikta ar līgumu starp valstīm un ir atvieglota salīdzinājumā ar vispārējā tarifa likmēm.
Konvencionālā muita Muita, kas noteikta ar līgumu starp valstīm un ir atvieglota salīdzinājumā ar vispārējā tarifa likmēm.
dzimtmuiža Muiža, kas ir kāda dzimtīpašumā.
muižkungs Muižas īpašnieka, valdītāja vai nomnieka algota amatpersona, kas pārzina muižas saimniecību.
rieža Muižas lauku zemes gabals, kas zemniekam klaušu kārtā bija jāapstrādā un jānokopj (no 17. gadsimta līdz 19. gadsimta vidum).
Muižas ļaudis (arī saime) Muižnieku mājkalpotāji, kučieri, piķieri, amatnieki u. tml., kas dzīvoja muižā.
Muižas ļaudis (arī saime) Muižnieku mājkalpotāji, kučieri, piķieri, amatnieki u. tml., kas dzīvoja muižā.
Muižas saime (arī ļaudis) Muižnieku mājkalpotāji, kučieri, piķieri, amatnieki u. tml., kas dzīvoju muižā.
mērs Municipalitātes galva (piemēram, Anglijā, Amerikas Savienotajās Valstīs, Francijā).
burties Murmināt, klusu sarunāties. Darīt ko tādu, kas šķiet dīvains.
pragmatisms Mūsdienu subjektīvā ideālisma virziens, kas patiesības nozīmi nosaka pēc tās praktiska derīguma.
Gludā muskulatūra Muskulatūra, kas atrodas, piemēram, iekšējo orgānu, asinsvadu sienās.
stiepējmuskulis Muskulis, kas locītavās rada iztaisnošanas kustību.
liecējmuskulis Muskulis, kas locītavās rada saliekšanas un atliekšanas kustības.
Barības vads Muskuļaina caurule, kas savieno mutes dobumu ar kuņģi.
mēle Muskuļains, ar gļotādu klāts kustīgs mutes dobuma orgāns, kas piedalās, piemēram, barības sasmalcināšanā, norīšanā, kā arī (artikulētu, raksturīgu) skaņu veidošanā.
Gludie muskuļi Muskuļi, kas atrodas, piemēram, iekšējo orgānu, asinsvadu sienās.
Gludie muskuļi Muskuļi, kas veido iekšējo orgānu un asinsvadu sienas.
diafragma Muskuļu starpsiena, kas šķir krūšu un vēdera dobumus.
parkinsonisms Muskuļu stīvums, kustību ierobežojums, palēnināšanās un trīce, kas rodas sakarā ar galvas smadzeņu bojājumu.
imams Musulmaņu garīdznieks, kas mošejā vada kopīgo lūgšanu. Galvenais mulla mošejā.
dervišs Musulmaņu mūks, kas klaiņo ubagodams.
islams Musulmaņu reliģija, Muhameda mācība, kas radās Rietumarābijā 7. gadsimtā.
memoriālmuzejs Muzejs, kas ir veltīts kādam izcilam notikumam, ievērojamam cilvēkam vai ievērojamu cilvēku grupai.
Dabas muzejs Muzejs, kurā parada ģeogrāfiskas vietas dabu tās daudzveidībā un attīstībā.
kamermuzicēšana Muzicēšana, kam raksturīgs kamerstils. Kamermūzikas skaņdarbu atskaņošana.
Simfoniskā mūzika Mūzika, kas ir iecerēta simfoniskā orķestra atskaņojumam.
Sadzīves mūzika Mūzika, kas ir pielāgota dažādām sadzīves vajadzībām un kam parasti ir izklaidējošs raksturs.
Deju mūzika Mūzika, kas paredzēta deju pavadījumam.
Instrumentālā mūzika Mūzika, kas rakstīta atskaņošanai ar mūzikas instrumentiem.
Vokālā mūzika Mūzika, kas sacerēta dziedāšanai ar instrumentālo pavadījumu vai bez tā.
elektromūzika Mūzika, ko atskaņo ar elektriskajiem mūzikas instrumentiem.
salonmūzika Mūzika, ko neliels ansamblis atskaņo, piemēram, kafejnīcās, restorānos, kinoteātru foajē, repertuāru veidojot no visvieglāk uztveramiem, parasti saturā maznozīmīgiem, nopietnās mūzikas skaņdarbiem.
fons Mūzika, skaņas, trokšņi (piemēram, radioraidījumā, kinofilmā), kas raksturo vidi, darbību.
melodrāma Muzikālā teātra žanrs, kas izveidojās 18. gadsimtā un kam raksturīgs mūzikas pavadījums runātiem tekstiem. Šāda žanra darbs, izrāde.
ritms Mūzikas elementu (piemēram, dažāda ilguma skaņu) noteikta secība. Šādas secības sistēma, atkārtojums (skaņdarbā).
Rondo sonāte Mūzikas forma ar rondo un sonātes iezīmēm.
rondo Mūzikas forma, kurā galvenā tēma vairākkārt (ne mazāk kā trīs reizes) atkārtojas. Šādā formā uzrakstīts skaņdarbs.
intonācija Mūzikas instrumenta katra toņa skanējuma precizitāte (augstumā, tembrā, spēkā).
stīga Mūzikas instrumenta stiepļveida detaļa, kas vibrējot rada skaņas.
Transponējošie instrumenti Mūzikas instrumenti (parasti pūšamie instrumenti), kuru partiju pieraksts notīs atšķiras no skanējuma.
Strinkšķināmie stīgu instrumenti Mūzikas instrumenti, kam skaņu rada, skarot stīgu (parasti) ar pirkstu, plektru, mediatoru (piemēram, arfa, ģitāra, kokle, mandolīna).
Stīgu (mūzikas) instrumenti Mūzikas instrumenti, kuros skaņu rada stīga vai stīgas.
virdžināls Mūzikas instruments - klavesīna paveids.
soloinstruments Mūzikas instruments, ar ko atskaņo solo skaņdarbus, solopartijas.
Taustiņu instruments Mūzikas instruments, kas ir spēlējams ar klaviatūras palīdzību (piemēram, klavieres).
spēle Mūzikas instruments.
faktūra Mūzikas izteiksmes līdzekļu kopums, (skaņdarba) rakstības veids.
koncertlekcija Mūzikas jautājumiem veltīta lekcija, kas parasti ir apvienota ar attiecīgo skaņdarbu vai to fragmentu izpildījumu.
klavierklase Mūzikas mācību iestādes nodaļa, kurā sagatavo pianistus (parasti viena klavierspēles pedagoga vadībā).
skaņdarbs Mūzikas mākslas darbs (nošu raksta vai atskaņojuma veidā).
atskaņotājmāksla Mūzikas mākslas veids - skaņdarbu atskaņošana, dziedāšana.
muzikālijas Mūzikas piederumi (parasti mūzikas instrumenti, skaņdarbu notis).
nots Mūzikas skaņa, kas atbilst attiecīgajam nosaukumam un grafiskajam apzīmējumam.
Nošu raksts Mūzikas skaņu augstuma un ilguma pierakstīšanas sistēma.
Nošu raksts Mūzikas skaņu augstuma un ilguma pierakstīšanas sistēma.
muzikalitāte Mūzikas uztveres, izpratnes un muzikālās darbības spēja.
konkrētisms Mūzikas virziens, kurā izmanto apkaimes skaņas, ko rada, piemēram, priekšmeti, ierīces. Konkrētā mūzika.
Konkrētā mūzika Mūzikas virziens, kurā izmanto apkaimes skaņas, ko rada, piemēram, priekšmeti, ierīces. Šī virziena skaņdarbi.
Konkrētā mūzika Mūzikas virziens, kurā izmanto apkaimes skaņas, ko rada, piemēram, priekšmeti, ierīces. Šī virziena skaņdarbi.
seriālisms Mūzikas virziens, kurā izmanto sērijas (4).
dodekafonisms Mūzikas virziens, kuras pārstāvjiem raksturīgā komponēšanas metode ir dodekafonija.
Mūzikas teorija Mūzikas zinātnes nozare, kas pētī mūzikas izteiksmes līdzekļus un to izmantošanu.
Mūzikas teorija Mūzikas zinātnes nozare, kas pētī mūzikas izteiksmes līdzekļus un to izmantošanu.
Mūzikas vēsture Mūzikas zinātnes nozare, kas pētī mūziku tās attīstībā.
Simfoniskais žanrs Mūzikas žanrs, kas ietver skaņdarbus, kuri ir iecerēti simfoniskā orķestra atskaņojumam.
variācija Mūzikas žanrs, kura skaņdarbus veido vairāki šādi tēmas vai tēmu pārveidojumi. Attiecīgais skaņdarbs.
atskaņotājmākslinieks Mūziķis, kas darbojas atskanotājmākslā (dziedonis, instrumentālists, diriģents).
simfoniķis Mūziķis, kas komponē tikai vai galvenokārt simfoniskajā žanrā.
koncertants Mūziķis, kas sniedz koncertu, koncertē.
akordeonists Mūziķis, kas spēlē akordeonu. Akordeona spēlētājs.
altists Mūziķis, kas spēlē altu.
arfists Mūziķis, kas spēlē arfu.
soloģitārists Mūziķis, kas spēlē augsta reģistra ģitāru.
bajānists Mūziķis, kas spēlē bajānu. Bajāna spēlētājs.
bandūrists Mūziķis, kas spēlē bandūru. Bandūras spēlētājs.
basists Mūziķis, kas spēlē basu.
bazūnists Mūziķis, kas spēlē bazūni.
bundzinieks Mūziķis, kas spēlē bungas. Bungu spēlētājs.
cimbolists Mūziķis, kas spēlē cimboli. Cimboles spēlētājs.
čellists Mūziķis, kas spēlē čellu.
domrists Mūziķis, kas spēlē domru. Domras spēlētājs.
ērģelnieks Mūziķis, kas spēlē ērģeles.
fagotists Mūziķis, kas spēlē fagotu.
flautists Mūziķis, kas spēlē flautu.
ģitārists Mūziķis, kas spēlē ģitāru. Ģitāras spēlētājs.
harmonists Mūziķis, kas spēlē harmonikas. Harmoniku spēlētājs.
klarnetists Mūziķis, kas spēlē klarneti.
klavesīnists Mūziķis, kas spēlē klavesīnu. Klavesīna spēlētājs.
pianists Mūziķis, kas spēlē klavieres.
koklētājs Mūziķis, kas spēlē kokli. Kokles spēlētājs.
kontrabasists Mūziķis, kas spēlē kontrabasu.
kornetists Mūziķis, kas spēlē korneti.
mandolīnists Mūziķis, kas spēlē mandolīnu. Mandolīnas spēlētājs.
mežradznieks Mūziķis, kas spēlē mežragu.
instrumentālists Mūziķis, kas spēlē mūzikas instrumentu.
obojists Mūziķis, kas spēlē oboju.
orķestrants Mūziķis, kas spēlē orķestrī.
pūtējs Mūziķis, kas spēlē pūšamo mūzikas instrumentu. Pūšamā mūzikas instrumenta spēlētājs.
saksofonists Mūziķis, kas spēlē saksofonu.
stīdzinieks Mūziķis, kas spēlē stīgu instrumentu.
taurētājs Mūziķis, kas spēlē tauri. Taures spēlētājs.
timpānists Mūziķis, kas spēlē timpānus.
trombonists Mūziķis, kas spēlē trombonu. Bazūnists.
trompetists Mūziķis, kas spēlē trompeti.
tubists Mūziķis, kas spēlē tubu.
vijolnieks Mūziķis, kas spēlē vijoli.
virdžinālists Mūziķis, kas spēlē virdžinālu. Komponists, kas sacer mūziku virdžinālam.
atskaņotājs Mūziķis, mūziķu kolektīvs, kas atskaņo skaņdarbu.
popgrupa Mūziķu grupa (ansamblis), kas izpilda popmūziku.
mastikss Mūžzaļš koks vai krūms, kam ir plūksnainas lapas, sīki tumšsarkani ziedi un kas satur daudz sveķainu vielu.
āmulis Mūžzaļš krūmveida augs, kas parazitē uz kokiem.
Patēriņa fonds Nacionālā ienākuma daļa, kas izmantojama, lai apmierinātu cilvēku kārtējās personiskās un kolektīvās vajadzības pēc patēriņa priekšmetiem un pakalpojumiem.
hinduisms Nacionāla politeistiska reliģija (Indijā), kas radusies, pārveidojoties brahmanismam.
komūna Nacionāli teritoriāla vienība (Krievijas Padomju Federatīvās Sociālistiskās Republikas pirmajos pastāvēšanas gados, Igaunijā, Latvijā 1919. gadā).
nacionālšovinisms Nacionālisma izpausmes forma - reakcionāra citu tautu apspiešanas politika (piemēram, hitleriskajā Vācijā, Dienvidāfrikas Republikā).
neonacisms Nacisms, kas ir restaurēts kā ideoloģisks un politisks virziens un pielāgots mūsdienu politiskajiem apstākļiem.
Naga sakne Naga daļa, kas atrodas ādā, tā augšanas zonā.
Maizes naids Naids, kas radies eksistences cīņā.
Maizes naids Naids, kas radies eksistences cīņā.
zīdainis Naivs cilvēks. Tāds, kas neko nezina.
atsvēte Nākamā (retāk aiznākamā) svētdiena pēc svētkiem, kas tiek svētīta. Neliela (nesen pagājušu svētku) svinēšana.
vietnieks Nākamais aiz augstākās amatpersonas, kas veic, parasti noteiktus, specializētus, atbilstīgas amatpersonas pienākumus.
tabaka Nakteņu dzimtas lakstaugs, arī puskrūms, krūms, kas satur nikotīnu un citus indīgus alkaloīdus.
kokaīnists Narkomāns, kas lieto kokaīnu.
morfīnists Narkomāns, kas lieto morfīnu.
pirmskaitlis Naturāls skaitlis, kas ir lielāks par 1 un dalās tikai ar 1 un pats ar sevi.
līdzeklis Nauda, kapitāls, kas ir kāda rīcībā.
Aizdots (parāds) nepel Nauda, kas ir aizdota, nepazūd.
Naudas līdzekļi Nauda, kas ir kāda rīcībā, ko izmanto kādiem mērķiem.
Naudas līdzekļi Nauda, kas ir kāda rīcībā, ko izmanto kādiem mērķiem.
Dienas nauda Nauda, kas paredzēta katras atsevišķas dienas izdevumiem (parasti komandējumā).
Dienas nauda Nauda, kas paredzēta katras atsevišķas dienas izdevumiem (parasti komandējumā).
kukuļnauda Nauda, kas tiek dota vai ņemta kā kukulis (3).
maksa Nauda, kas tiek dota vai ņemta kā maksāšanas līdzeklis.
depozīts Nauda, vērtīgi priekšmeti u. tml., kas nodoti glabāšanai (kādā iestādē, piemēram, bankā, muzejā).
kopienākums Naudas ieņēmums, kas ir iegūts vairākās vai daudzās ražošanas nozarēs, uzņēmumos u. tml.
krājkasīte Naudas krāšanai paredzēts (piemēram, keramikas, metāla, koka) veidojums ar tukšu vidu un šauru spraugu monētu, naudas zīmju iemešanai.
fonds Naudas līdzekļi vai materiāli, kas paredzēti kādam mērķim.
kase Naudas līdzekļi, kas atrodas (kādas iestādes, uzņēmuma, organizācijas) rīcībā.
noguldījums Naudas līdzekļi, kas ir noguldīti krājkasē, bankā.
parāds Naudas summa vai citas vērtības, kas uz saistību pamata jāatdod aizdevējam vai jāsaņem aizdevējam. Attiecīgais darījums.
pārmaksa Naudas summa, ar kuru kas ir pārmaksāts.
banka Naudas summa, kas figurē kāršu spēlē.
tēriņš Naudas summa, kas jāmaksā (parasti) par pasūtīto krogā, restorānā u. tml.
Līdzīga nauda Naudas summa, kas precīzi atbilst maksājuma vērtībai.
Līdzīga nauda Naudas summa, kas precīzi atbilst maksājuma vērtībai.
Pareiza nauda Naudas summa, kas precīzi atbilst maksājuma vērtībai.
izdevums Naudas summas, kas jāizdod, jāsamaksā (par ko).
apgrozījums Naudas summas, līdzekļi, preces u. tml., kas atrodas apgrozībā.
dolārs Naudas vienība (Amerikas Savienotajās Valstīs, Kanādā, Austrālijā un citās valstīs). Attiecīgā naudas zīme, monēta.
sentavo Naudas vienība (vairākās Latīņamerikas zemēs). Attiecīgā naudas zīme, monēta.
Diezin kas Nav zināms, kas.
Diezin (arī diez) kas, arī nezin (arī nez) kas Nav zināms, kas.
Nezin kas Nav zināms, kas.
Dabiskā (arī fizioloģiskā) nāve Nāve, kas iestājas fizioloģiskās novecošanās rezultātā.
kursogrāfs Navigācijas aparāts, kas automātiski atzīmē kuģa kursu un žirokompasa rādījumus.
astronavigācija Navigācijas nozare, kas izmanto astronomijas metodes.
Ābeces patiesība Neapšaubāma, nenoliedzama patiesība, kas neprasa pierādījumu.
Ābeces patiesība Neapšaubāma, nenoliedzama patiesība, kas neprasa pierādījumu.
trīce Neapzinātas, ritmiskas, nelielas svārstības (ķermenī, tā daļās).
nozust Nebūt nekur sastopamam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, kas atrodas nezināmā prombūtnē, arī ir aizgājuši bojā).
druska Nedaudz pārtikas.
cokolstāvs Nedaudz zemē iedziļināts (ēkas) apakšējais stāvs, kas var atšķirties ar apdari.
sabats Nedēļas septītā diena (sestdiena), kas Vecajā derībā ir noteikta atpūtai.
kaunīgs Nedrošs, tramīgs, arī tāds, kas izjūt savu pārkāpumu (par dzīvniekiem).
atraidīt Negatīvi atbildēt (tam, kas ko lūdz vai piedāvā). Negatīvi atbildot, likt, lai iet prom.
hidroksiljons Negatīvi lādēts jons, kas sastāv no skābekļa un ūdeņraža atoma.
rēgs Negatīvi sagrozītā īstenības uztverē pārveidots priekšmets, parādība, kas iedveš bailes.
terakota Neglazēts keramikas izstrādājums no apdedzināta krāsaina māla.
zaudēt Negūt (ko tādu, kas jāsaražo, jāsaņem u. tml.). Nelietderīgi, bezmērķīgi tērēt (ko).
pazaudēt Neiegūt (ko tādu, kas jāsaražo, jāsaņem u. tml.). Nelietderīgi, bezmērķīgi iztērēt (ko).
diktatūra Neierobežota valsts vara, kas balstās uz valdošās šķiras spēku.
mape Neiesietu iespieddarbu (parasti reprodukciju) krājums, sakopojums, kas ievietots šādā priekšmetā.
Nespert kāju pār slieksni Neiet iekšā, arī ārā (no telpas, ēkas).
epigonis Neievērojams, ne talantīgs zinātnes, politikas, mākslas virziena, slavenas personas sekotājs.
svinīgs Neikdienišķi nopietns, cildens, pozitīvi emocionāls (par psihisku stāvokli). Tāds, kas izraisa neikdienišķi nopietnu, cildenu, pozitīvi emocionālu psihisku stāvokli.
Atņemt elpu Neilgi atpūsties (pēc fiziskas vai garīgas piepūles).
Atņemt elpu Neilgi atpūsties (pēc fiziskas vai garīgas piepūles).
mirklis Neilgs laikposms, kad kas notiek.
pakratīties Neilgu laiku braukt transportlīdzeklī, kas krata.
uzspēlēt Neilgu laiku, arī reizēm spēlēt (parasti skaņdarbu, arī mūzikas instrumentu).
uzstrinkšķināt Neilgu laiku, arī reizēm strinkšķināt (skaņdarbu, arī mūzikas instrumentu).
uztrinkšķināt Neilgu laiku, arī reizēm trinkšķināt (skaņdarbu, arī mūzikas instrumentu).
pacepināt Neilgu laiku, mazliet cepināt (pārtikas produktus).
pagrābāt Neilgu laiku, mazliet grābāt (piemēram, siena, labības paliekas). Pagrābstīt (1).
pagrābstīt Neilgu laiku, mazliet grābstīt (piemēram, siena, labības paliekas). Pagrābāt (1).
pakūņoties Neilgu laiku, mazliet izdarīt dažādas (parasti haotiskas) kustības (ar rokām, kājām). Paķepuroties.
pakasīt Neilgu laiku, mazliet kasīt (parasti ar ko asu).
pakasīt Neilgu laiku, mazliet kasīt (parasti ķermeņa daļu).
paplātīt Neilgu laiku, mazliet plātīt (piemēram, rokas).
paspēlēt Neilgu laiku, mazliet spēlēt (parasti skaņdarbu, arī mūzikas instrumentu).
paknibināt Neilgu laiku, mazliet strādāt (darbu, kuram nav vajadzīga liela fiziska piepūle un kurā parasti nodarbinātas tikai rokas).
pasvilpot Neilgu laiku, mazliet svilpot (par vēju, arī par priekšmetiem, kas strauji kustas gaisā).
pasvilpt Neilgu laiku, mazliet svilpt (par vēju, arī par priekšmetiem, kas strauji kustas gaisā).
pažāvēt Neilgu laiku, mazliet žāvēt (piemēram, ko mitru, slapju, arī ko tādu, kas satur mitrumu).
neirīts Neirona izaugums, kas aizvada impulsus prom no nervu šūnas ķermeņa.
starpneirons Neirons, kas saista jušanas un kustību neironus.
pseidoartroze Neīstā locītava - anormāls kaula kustīgums, kas radies lūzuma nepilnīga saauguma dēļ.
tilts Neizņemama zobu protēze, kas atbalstās uz dabiskajiem zobiem.
Pagadīties ceļā Nejauši būt, atrasties priekšā kādam, kas pārvietojas.
negadījums Nejaušs notikums, kas, piemēram, apdraud (kāda) veselību, dzīvību, rada materiālus zaudējumus. Arī nelaimes gadījums.
nekādi Nekādā veidā. Tā, ka nav labvēlīgu apstākļu, lai, piemēram, kas notiktu, ko paveiktu. Nekā [1].
nekā Nekādā veidā. Tā, ka nav labvēlīgu apstākļu, lai, piemēram, kas notiktu, ko paveiktu. Nekādi.
Nekāda nelaime (nebūs, nenotiks u. tml.) Nekas briesmīgs, nekas ļauns (nebūs, nenotiks u. tml.).
Nekas vairāk Nekas cits bez minētā, zināmā. Tikai minētais, zināmais.
Daudz neko vairāk (arī nav vairāk kā) Nekas cits bez minētā, zināmā. Tikai minētais, zināmais.
Tukšs (arī zils) gaiss Nekas, pavisam nekas. Tas, kas ir pavisam nenozīmīgs.
Tukšs (arī zils) gaiss Nekas, pavisam nekas. Tas, kas ir pavisam nenozīmīgs.
Zils (arī tukšs) gaiss Nekas, pavisam nekas. Tas, kas ir pavisam nenozīmīgs.
Tukša vieta Nekas. Tas, kas ir pavisam nenozīmīgs, arī vienaldzīgs.
Tukša vieta Nekas. Tas, kas ir pavisam nenozīmīgs, arī vienaldzīgs.
ugunsgrēks Nekontrolējams degšanas process, kas saistīts ar materiālo vērtību bojāeju un draudiem cilvēku dzīvībai. Attiecīgā uguns, liesmas.
fetišs Nekritiskas cieņas, dievināšanas objekts.
dogmatisms Nekritisks domāšanas veids, kas pamatojas uz dogmām, nemainīgu attieksmi pret parādībām, problēmām u. tml., neievērojot konkrētos apstākļus. Relatīvās patiesības pārvēršana absolūtā, mūžīgā patiesībā.
sekvestrs Nekrotiski audi, kas atdalās no veselajiem audiem strutaini nekrotiska procesa rezultātā.
Nelaimes bērns Nelaimīgs cilvēks. Cilvēks, kas citiem sagādā bēdas, rūpes.
punkts Neliela (piemēram, teksta, arī saraksta) daļa, kas ir ar samērā patstāvīgu saturu un kas parasti ir numurēta.
ķimenmaizīte Neliela apaļa smalkmaizīte, kas pārkaisīta ar ķimenēm.
informācija Neliela apjoma publicistisks raksts ar aktuālu izziņas materiālu. Attiecīgais publicistikas žanrs.
dziesma Neliela apjoma vokāls skaņdarbs, kurā muzikālais tēls apvienots ar poētisko. Attiecīgais vokālās mūzikas žanrs.
lodziņš Neliela atvere (piemēram, iekārtas, ierīces korpusā), kas segta ar caurredzamu plāksni.
skamba Neliela daļa, kas ir atdalījusies (no kā, tam plīstot, drūpot u. tml.).
pusstacija Neliela dzelzceļa stacija (parasti bez uzgaidāmajām telpām un kases).
šķiltavas Neliela ierīce vairākkārtējai uguns iegūšanai, radot dzirksteli, kas aizdedzina viegli uzliesmojošu vielu.
jaunsaimniecība Neliela individuāla lauku saimniecība (Latvijā), kas tika izveidota 1920. gada buržuāziskās agrārās reformas rezultātā.
trepītes Neliela kāpšanai paredzēta konstrukcija, kas sastāv no nedaudziem savstarpēji saistītiem pakāpieniem vai šķērskokiem.
šķirstiņš Neliela kaste ar vāku.
lāde Neliela kaste skolēna mantu (parasti pārtikas) glabāšanai.
Taupības krāsniņa Neliela krāsns, kas patērē samērā maz kurināmā.
Taupības krāsniņa Neliela krāsns, kas patērē samērā maz kurināmā.
rokgrupa Neliela mūziķu grupa, kas atskaņo rokmūziku. Roka grupa.
Roka grupa Neliela mūziķu grupa, kas atskaņo rokmūziku. Rokgrupa.
līmspīles Neliela rokas līmspiede.
simfīze Neliela skrimšļa plātne, kas savieno abus kaunuma kaulus.
voti Neliela somugru tauta, kas dzīvo Somu jūras līča piekrastē Ļeņingradas apgabalā.
kartīte Neliela taisnstūrveida (parasti bieza) papīra vai kartona lapa, kas paredzēta kādas informācijas fiksēšanai (parasti kartotēkas pamatvienība).
tērce Neliela ūdenstece (bez noteikti izveidotas gultnes), kas parasti rodas, tekot kūstoša sniega ūdenim. Mitra, staigna ieplaka, pa kuru (parasti pavasaros vai lietus uzplūdienos) tek šāda ūdenstece.
ūziņa Neliela ūdenstece, kas savieno divus ezerus vai upi ar ezeru. Caurteka.
strauts Neliela ūdenstece, kas veidojas no pazemes, lietus vai sniega kušanas ūdeņiem.
tinējsmecernieks Neliela vabole, kam ir raksturīgs smeceris un kas bojā augu daļas, it īpaši lapas, tās apgraužot un satinot.
skice Neliela vispārīga rakstura apcere bez temata sīkākas detalizācijas. Īss, fragmentārs tēlojums, stāsts.
lapene Neliela, atpūtai paredzēta celtne, arī augu veidojuma (piemēram, dārzā, parkā), kas pasargā no lietus un saules.
malduguns Neliela, bāli zilgana liesma (purvainās vietās), kas rodas, degot purva gāzēm.
penālis Neliela, garena kaste (ar vāku) rakstāmpiederumu glabāšanai.
pompadūrs Neliela, grezna maisiņa formas sieviešu rokassoma garā saitē. Arī šāds rokdarbu maisiņš.
spradzis Neliela, parasti melna, zili vai zaļi mirdzoša lapgraužu apakšdzimtas vabole, kas spēj tālu lēkt.
pundurābele Neliela, uz pundurpotcelma izaudzēta ābele, kas ražo agri, bagātīgi un katru gadu.
pieliekams Neliela, vēsa telpa pārtikas produktu glabāšanai.
skrandas Nelielas daļas, kas ir atdalījušās no kā (tam plīstot, drūpot u. tml.).
pirmģenerators Nelielas jaudas pašierosmes radiolrekvences elektrisko svārstību ģenerators, kas pārveido nemainīgas frekvences un amplitūdas svārstības.
ragaviņas Nelielas, ar rokām velkamas ragavas, kas paredzētas nobraukšanai, parasti no kalna, arī nelielu kravu vešanai.
spilvenaugi Nelieli augi, kam ir īsi, ļoti sazaroti dzinumi un kas, parasti piekļāvušies pie substrāta, veido blīvas kopas.
Mazās planētas Nelieli debess ķermeņi, kas kustas ap Sauli pa eliptiskām orbītām, kuru lielākā daļa atrodas starp Marsa un Jupitera orbītu.
Mazās planētas Nelieli debess ķermeņi, kas kustas ap Sauli pa eliptiskām orbītām, kuru lielākā daļa atrodas starp Marsa un Jupitera orbītu.
elektrokārs Nelieli pašgājēji rati, kurus darbina elektrodzinējs, kas enerģiju saņem no akumulatoriem.
zieds Nelieli piena, biezpiena kunkuļi, kas rodas, karsējot ieskābušu pienu.
rateļi Nelieli, parasti primitīvi, rati vai rokas ratiņi.
teftelis Neliels apaļš vai iegarens vārītas, apceptas maltas gaļas veidojums, kas ir ēdams ar mērci.
kokuvarde Neliels bezastains abinieks (ar zaļgani plankumainu muguru un apaļiem piesūcekņiem pirkstu galos), kas dzīvo kokos un krūmos ūdeņu tuvumā.
raudze Neliels daudzums kādas ārstnieciskas vielas, ko ievada organismā, lai noteiktu organisma reakciju uz šo vielu.
mirre Neliels dzeloņains koks (Āfrikā), kura mizā ir sveķu ailes, kas izdala ēteriskas eļļas.
kverkšķis Neliels dzīvnieks (parasti suns, sivēns), kas rūc, arī urkšķ.
parafrāze Neliels fantāzijas tipa instrumentāls virtuozs skaņdarbs, kas sacerēts par vienu vai vairākām, parasti aizgūtām, tēmām.
uzmetums Neliels grafikas, glezniecības vai tēlniecības darbs brīvā, ātrā izpildījuma manierē. Arī skice (1).
vāvere Neliels grauzēju kārtas dzīvnieks, kam ir raksturīga kupla, gara aste, kupls, biezs apmatojums, parasti sarkanbrūnā krāsā, un kas dzīvo galvenokārt kokos.
lēcējpele Neliels grauzēju kārtas dzīvnieks, kas pārvietojas lēcieniem.
prelūdija Neliels instrumentāls skaņdarbs ar improvizācijas raksturu (patstāvīgs skaņdarbs vai ievads dažiem cikliskas formas skaņdarbiem). Prelīde.
prelīde Neliels instrumentāls skaņdarbs ar improvizācijas raksturu (patstāvīgs skaņdarbs vai ievads dažiem cikliskas formas skaņdarbiem). Prelūdija.
Dziesma bez vārdiem Neliels instrumentāls skaņdarbs, kas pēc struktūras un rakstura ir līdzīgs dziesmai.
Dziesma bez vārdiem Neliels instrumentāls skaņdarbs, kas pēc struktūras un rakstura ir līdzīgs dziesmai.
Meža kaķis Neliels kaķu dzimtas dzīvnieks (Eirāzijas un Āfrikas mežos).
sargkuģis Neliels karakuģis, kas paredzēts transportkuģu un citu karakuģu aizsargāšanai.
džips Neliels kravas automobilis (parasti Amerikas Savienotajās Valstīs, Anglijā).
lāma Neliels laukums, kas, piemēram, ir apaudzis (ar kādiem augiem), apklāts (ar ko).
Lauku kapela Neliels muzikantu ansamblis, kas spēlē lauku svinībās, sarīkojumos.
Lauku kapela Neliels muzikantu ansamblis, kas spēlē lauku svinībās, sarīkojumos.
pistācija Neliels mūžzaļš vai vasarzaļš divmāju koks vai krūms, kas satur eļļu un sveķus un kam ir sīki skarveida ziedi un augļi kauleņi.
Lauku kapela Neliels orķestris, kura sastāvā ietilpst galvenokārt tautas mūzikas instrumenti.
Lauku kapela Neliels orķestris, kura sastāvā ietilpst galvenokārt tautas mūzikas instrumenti.
sētiņa Neliels pārnēsājams nožogojums bērnam, kas sāk staigāt.
signālkarodziņš Neliels pie kāta piestiprināms noteiktas krāsas (vai noteiktu krāsu) auduma gabals, kas paredzēts signalizēšanai.
kaķis Neliels plēsēju kārtas mājdzīvnieks, kas medī peles, žurkas, putnus.
mitrene Neliels posmkāju tipa vienādkāju kārtas vēzis, kam ir horizontāli saplacināts ķermenis un kas dzīvo mitrās vietās.
spraudīte Neliels priekšmets, kas sastāv no īsa, smaila elementa un platas plāksnītes un ir paredzēts kā plāna piestiprināšanai pie cieta pamata.
Īsais stāsts Neliels prozas darbs, kas parasti veltīts kādam atsevišķam notikumam.
slotiņa Neliels rīks (piemēram, kādas vielas maisīšanai, uzklāšanai, arī priekšmetu slaucīšanai), kas sastāv no dabisku vai mākslīgu šķiedru, putnu spalvu u. tml. saišķa un (parasti) roktura, kāta.
vālīte Neliels rīks, kas pēc formas atgādina vāli (piemēram, bungu ieskandināšanai, vingrošanai, spēlēm).
revolveris Neliels rokas šaujamierocis ar rotējošu cilindrisku magazīnu.
sesks Neliels sermuļu dzimtas dzīvnieks ar slaidu ķermeni, pagaru asti un dziedzeriem, kas izdala sekrētu, kuram ir asa smaka.
impresija Neliels skaņdarbs, kas attēlo īslaicīgus iespaidus, īslaicīgas izjūtas.
Stāstu krājums, īsais stāsts Neliels stāsts, kas parasti veltīts kādam atsevišķam notikumam.
skudrķērājs Neliels vai vidēji liels, tumšbrūns putns (Vidusamerikā, Dienvidamerikā), kas pārtiek no kukaiņiem, galvenokārt no skudrām, termītiem.
piedēklis Neliels veidojums (cilvēka vai dzīvnieka organismā), kas atzarojas no kāda orgāna vai kā patstāvīgs orgāns pieguļ kādam citam orgānam, ir anatomiski cieši saistīts ar kādu citu orgānu.
kameransamblis Neliels vienots (instrumentālistu, vokālistu) kolektīvs, kas izpilda kamermūziku. Kamermūzikas ansamblis.
Ģimenes dārziņš Neliels zemes gabals, kas nodots atsevišķas personas rīcībā dārza iekopšanai. Uz šī zemes gabala iekoptais dārzs.
Ģimenes dārziņš Neliels zemes gabals, kas nodots atsevišķas personas rīcībā dārza iekopšanai. Uz šī zemes gabala iekoptais dārzs.
mazdārziņš Neliels zemes gabals, kas nodots atsevišķas personas rīcībā dārza iekopšanai. Uz šī zemes gabala iekoptais dārzs. Ģimenes dārziņš.
somzīlīte Neliels zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns, kas veido virs ūdens iekārtu lodveida ligzdu.
vālodze Neliels zvirbuļveidīgo kārtas putns (tēviņi dzelteni ar melniem spārniem un asti, mātītes zaļgandzeltenas), kas ligzdu veido parasti koku zaru galos.
plācenītis Neliels, apaļš kādas (piemēram, biezpiena, kartupeļu) masas veidojums, kas ir cepts pannā uz pavarda virsmas.
klimpa Neliels, ieapaļš veidojums no citiem pārtikas produktiem (piemēram, no kartupeļiem).
grieze Neliels, irbei līdzīgs rūsganbrūns griežveidīgo kārtas putns, kas dzīvo mitrās pļavās un vakaros un naktīs rada raksturīgas čirkstošas skaņas.
krūzīte Neliels, parasti cilindriskas formas (keramikas vai metāla) dzeramais trauks, bieži ar osu. Tase.
tase Neliels, parasti keramikas (kafijas, tējas u. tml.) dzeramais trauks, kam ir osa un ko, pasniedzot galdā, novieto uz apakštases.
kurmis Neliels, pelēcīgi melns kukaiņēdāju kārtas dzīvnieks, kas dzīvo augsnē un kam ir raksturīgs masīvs ķermenis un lāpstveida priekškājas.
ķauķis Neliels, slaids brūnganpelēks, zaļganpelēks vai iedzeltenpelēks zvirbuļveidīgo kārtas gājputns, kas ligzdo zemē vai tuvu zemei.
pundurkoks Neliels, uz pundurpotcelma izaudzēts augļu koks, kas ražo agri, bagātīgi un katru gadu.
baldahīns Neliels, viegls dekoratīvs pārsegums, kas balstās uz nelielām kolonnām (sevišķi gotikā).
ratiņi Neliels, zems kravas transportlīdzeklis ar diviem vai četriem riteņiem un rokas vai mehānisko vadību.
skaidiņa Nelielu skaidu formā sagatavoti, parasti sagriezti, pārtikas produkti (piemēram, dārzeņi, mīkla).
murgi Neloģiskas, arī nepieņemamas domas, idejas, izteikumi u. tml.
turēt Neļaut (kādam) brīvi kustēties, virzīties. Panākt, ka (kas) nemaina savu iepriekšējo stāvokli.
remontantneļķe Neļķe, kas zied vairākkārt vienā un tai pašā veģetācijas periodā.
palikt Nemainīt, saglabāt (stāvokli, kad kas nav paveikts, sasniegts u. tml.). Nemainīties, tikt atstātam (stāvoklī, kad kas nav paveikts, sasniegts).
trihinella Nematožu klases velteņtārps, kas parazitē zīdītājdzīvnieku, arī cilvēku organismā.
Ne kripatas (arī kripatiņas) Nemaz (ēdiena, pārtikas).
Ne kripatiņas (arī kripatas) Nemaz (ēdiena, pārtikas).
Ne kumosa, arī nevienu kumosu Nemaz ēdiena, pārtikas.
patina Nemetālu izstrādājumu krāsojums, kas imitē šādu kārtu.
pļāpas Nenopietna, nenozīmīga saruna. Arī tenkas, tukšvārdība.
pavāls Nenopļauts vai daļēji nopļauts zāles kopums, kas ir palicis zem nopļautās zāles vāla (pēc neprasmīgas pļaušanas ar rokas izkapti vai izkapts defekta dēļ).
mērskaitlis Nenosaukts skaitlis, kas izsaka, cik reizes mērījamais lielums ir lielāks par mērvienību.
vairāki Nenoteikta, (samērā) nelielā skaitā, kas pārsniedz divus.
vairāki Nenoteikts, (samērā) neliels (parasti cilvēku) skaits, kas pārsniedz divus. Arī nedaudzi (no visiem vai daudziem līdzīgiem). Ne visi. Daži (2).
jebkas Nenoteikts, nezināms, neminēts priekšmets, parādība. Vienalga, kas.
sērskābe Neorganiska skābe - bezkrāsaina, eļļai līdzīga šķidra, kodīga viela bez smakas.
brīnišķīgs Neparasti skaists, jauks. Tāds, kas ļoti valdzina, sajūsmina.
Baltais zvirbulis Neparasts cilvēks, kas atšķiras no pārējiem.
Baltais zvirbulis Neparasts cilvēks, kas atšķiras no pārējiem.
baumas Nepārbaudītas, bieži vien nepamatotas, nepatiesas ziņas (kas ātri izplatās) Tenkas.
paraloģisms Nepareizs slēdziens, kas rodas, ja nav ievēroti pareizas domāšanas, loģikas likumi.
tuneļkrāsns Nepārtrauktas darbības rūpnieciska krāsns, kurā apdedzināmais materiāls (parasti ķieģeļi, keramikas izstrādājumi) tiek virzīts cauri karstām dūmgāzēm un kurai ir tuneļveida darba telpa.
lentzāģis Nepārtrauktas darbības zāģis, kas lokanas, noslēgtas tērauda lentes veidā slīd apkārt vairākiem skrituļiem.
laiks Nepārtraukti mainīgs atmosfēras stāvoklis, kas veidojas zemes virsas tuvumā un kam attiecīgajā vietā un laikposmā raksturīgs noteiktu atmosfēras īpašību kopums.
bārstīt Nepārtraukti, ilgstoši, arī atkārtoti skandināt (piemēram, straujas putnu dziesmas, sīkas skaņas).
fikcija Nepatiess izdomājums, ko izmanto kā faktu vai kas figurē kā fakts.
safantazētība Nepatiesums, neīstums, kas radies iztēles darbībā.
Pliekana (arī šķebīga) dūša Nepatīkama fiziskā pašsajūta, kas rodas, piemēram, daudz ēdot ko saldu.
Pliekana (arī šķebīga) dūša Nepatīkama fiziskā pašsajūta, kas rodas, piemēram, daudz ēdot ko saldu.
Šķebīga (arī pliekana) dūša Nepatīkama fiziskā pašsajūta, kas rodas, piemēram, daudz ēdot ko saldu.
šķebas Nepatīkama, mokoša vemšanas pirmssajūta, ko izraisa, piemēram, kas salds, trekns.
svešums Nepazīstama, sveša zeme, vieta, teritorija u. tml. Zeme, kas (kādam) nav dzimtene. Svešatne.
svešatne Nepazīstama, sveša zeme, vieta, teritorija u. tml. Zeme, kas (kādam) nav dzimtene. Svešums (1).
šaurība Nepieciešamās vietas, platības nepietiekamība (parasti celtnē, telpā, teritorijā). Apstākļi, kas ir saistīti ar šādu vietas, platības nepietiekamību.
propēns Nepiesātināts ogļūdeņradis, kas rodas naftas krekingā.
manko Nepilna preču masa. Iztrūkums kasē.
hameleons Neprincipiāls cilvēks, kas atkarībā no situācijas bieži maina savas domas un uzskatus.
klusēt Neradīt skaņas (par ierīcēm, aparātiem, mašīnām u. tml.). Nedarboties (par ierīcēm, aparātiem, mašīnām u. tml., kas rada skaņas).
Sekretorie nervi Nervi, kas vada impulsus no centrālās nervu sistēmas uz dziedzeriem.
Sekretorie nervi Nervi, kas vada impulsus no centrālās nervu sistēmas uz dziedzeriem.
Kustību (arī motoriskie) nervi Nervi, kas vada impulsus no centrālās nervu sistēmas uz muskuļiem.
Jušanas (arī sensorie) nervi Nervi, kas vada impulsus no receptoriem uz centrālo nervu sistēmu.
Sensorie (arī jušanas) nervi Nervi, kas vada impulsus no receptoriem uz centrālo nervu sistēmu.
Saules pinums Nervu elementu kopums, kas atrodas vēdera dobumā uz vēdera aortas sākumdaļas priekšējās virsmas.
signālsistēma Nervu procesu, pārejošu sakaru un reakciju kopums, kas ārējo un iekšējo kairinātāju ietekmē veidojas galvas smadzenēs un nodrošina organisma pielāgošanos apkārtējai videi.
Veģetatīvā nervu sistēma Nervu sistēmas daļa, kas inervē iekšējos orgānus.
Veģetatīvā nervu sistēma Nervu sistēmas daļa, kas inervē iekšējos orgānus.
Somatiskā nervu sistēma Nervu sistēmas daļa, kas inervē šķērssvītru muskulatūru, ādu un maņu orgānus.
Somatiskā nervu sistēma Nervu sistēmas daļa, kas inervē šķērssvītru muskulatūru, ādu un maņu orgānus.
psihastēnija Nervu sistēmas darbības traucējumi, kas izpaužas gan psihopātijas, gan neirozes formā.
dendrīti Nervu šūnas izaugumi, kas pievada šūnai impulsu.
Dzejolis prozā Nesaistītā valodā uzrakstīts un rindās neizkārtots daiļdarbs, kas emocionālās izteiksmes un ritma ziņā ir tuvs dzejai.
Dzejolis prozā Nesaistītā valodā uzrakstīts un rindās neizkārtots daiļdarbs, kas emocionālās izteiksmes un ritma ziņā ir tuvs dzejai.
donkihots Nesavtīgs, bet smieklīgs sapņotājs, kas radījis sev nereālu ideālu un šķiež spēkus cīņā ar iedomātiem šķēršļiem.
Akadēmiskais parādnieks Nesekmīgs students, kas nav nokārtojis noteiktajā laikā vienu vai vairākus eksāmenus, ieskaites.
šizofrēnija Neskaidras izcelsmes psihiska slimība, kas izraisa raksturīgas pārmaiņas personībā, psihisko procesu traucējumus.
sanest Nesot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur). Nesot savirzīt, novietot tā, ka izveidojas (kas).
nepieskaitāmība Nespēja (psihiskas slimības dēļ) apzināties un vadīt savu rīcību un būt atbildīgam par sabiedriski bīstamu nodarījumu.
tuvums Netāla apkārtne, vieta, kas atrodas tuvu (kam), arī neliels attālums.
mājiens Netieši izteikta doma. Izteikums, kas liek (kādam) noprast, nojaust (ko).
Pamest (arī atstāt) savā vaļā Neuzraudzīt, ļaut, lai dara, ko grib, kas patīk.
fons Nevajadzīgi (skaņu) signāli (kādā signālu kopumā), piemēram, troksnis, kas pavada fonogrammas atskaņojumu.
paravaloda Nevalodisku informācijas pārraides līdzekļu kopums (piemēram, balss modulācijas, žesti, mīmika, attēli, šrifti), kas pavada, papildina izteikumu.
neizveicīgs Neveikls, lēns (par dzīvniekiem). Tāds, kas kustas neveikli, lēni.
Krusts un bēdas Neveiksmes, nelaimes, kas seko cita citai.
Rūpes un raizes Neveiksmes, nelaimes, kas seko cita citai.
Rūpes un raizes Neveiksmes, nelaimes, kas seko cita citai.
Krusts un bēdas Neveiksmes, nelaimes, kas seko cita citai.
lāsmojums Nevienmērīgs spīdums, kas rodas, priekšmetam atstarojot gaismu un mainoties tā krāsas toņiem. Mainīgas nokrāsas spīdums.
lāsojums Nevienmērīgs spīdums, kas rodas, priekšmetam atstarojot gaismu un mainoties tā krāsas toņiem. Mainīgas nokrāsas spīdums.
nelīdzens Nevienmērīgs, nelīdzsvarots. Tāds, kas nav ritmisks, noris ar pārtraukumiem.
nomest Neviļus, negribēti izlaist no rokas un pieļaut, ka nokrīt.
nosviest Neviļus, negribēti izlaist no rokas un pieļaut, ka nokrīt.
sadedzināt Neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) sadeg [1] (1).
saplēst Neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) saplīst.
sacirsties Neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) tiek sacirsts (1).
uzplēst Neviļus, negribēti pieļaut, ka saskarē ar ko asu (kas) tiek bojāts, uzplīst.
uzraut Neviļus, negribēti pieļaut, ka saskarē ar ko asu (kas) tiek bojāts.
nogāzt Neviļus, negribēti pieskaroties, pavirzot u. tml., būt par cēloni, pieļaut, ka (kas) nokrīt, no gāžas lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
nogāzt Neviļus, negribēti skarot, pagrūžot, būt par cēloni, pieļaut, ka (kas) nogāžas zemē (kur, uz kā u. tml.).
Nez kas Nezin kas.
Nez kas Nezin kas.
Uz zila gaisa Nezinot, kas sagaida, kas būs.
Uz zila gaisa Nezinot, kas sagaida, kas būs.
pārcilvēks Nīčismā - stipras gribas cilvēks, kas radīts, lai pavēlētu. Individuālists, kas nostāda sevi augstāk par sabiedrību un tās tiesiskajām un morāles normām.
Klejojošā niere Niere, kas noslīd un pārvietojas atkarībā no ķermeņa stāvokļa.
Klejojošā niere Niere, kas noslīd un pārvietojas atkarībā no ķermeņa stāvokļa.
pielonefrīts Nieru iekaisums, kas bieži sākas ar nieru bļodiņu iekaisumu.
kalpība Nievājama pakļautība un atkarība, kas saistīta ar reakcionāru centienu aktīvu sekmēšanu.
raudava Nirpīle ar kastaņbmnu galvu un kaklu. Brūnkaklis.
sleja No ādas vai auduma lentēm izgatavots aizjūga piederums, ko apliek darba dzīvniekam (parasti zirgam) ap muguru, lai sakas neslīdētu uz priekšu.
alunīts No alumīnija loliļas izgatavots pavediens, kas piešķir drānai spīdumu.
pagale No apaļkoka, arī no tā šķilas nozāģēts, parasti atskaldīts, neliels koksnes gabals, kas paredzēts kurināšanai.
bonas No apgrozības izņemta papīrnauda, kas kļuvusi par kolekcionēšanas priekšmetu.
blūze No auduma vai trikotāžas šūts sieviešu apģērba gabals, kas sniedzas līdz vai pāri jostas vietai.
jaka No bieza, blīva materiāla šūts virsdrēbju gabals, kas sniedzas pāri jostasvietai un kam priekšpusē ir aizdare.
blūze No biezāka, blīva auduma šūts apģērba gabals, kas sniedzas pāri jostas vietai.
žakete No blīva auduma šūts apģērba gabals, kas sniedzas pāri jostasvietai vai līdz tai un kam priekšpusē ir aizdare ar pogām. Šāda augšējā daļa vīriešu uzvalkam vai sieviešu kostīmam.
panorāma No centra aplūkojams liels gleznojums uz cilindriskas formas virsmas ar telpiskām butaforijām priekšplānā.
rolāde No cūkgaļas (parasti cūkas galvas) gatavota vārīta, presēta rulete ar olu, dārzeņu vai citu produktu pildījumu. Veltnis.
vibrofons No dažāda garuma metāla plāksnītēm sastāvošs sitamais mūzikas instruments ar noteiktu skaņas augstumu.
dubultdibens No divām kārtām izveidota apakšējā daļa (koferiem, kastēm u. tml.).
sērija No divpadsmit skaņu kompleksa veidota intervālu secība, kas pēc struktūras atgādina melodisku motīvu vai harmonisku secību.
Gotu burti No grieķu burtiem atvasinātas rakstu zīmes, kas lietotas vecākajos gotu rakstu pieminekļos.
vecākais No kāda kolektīva vidus uz laiku ievēlēta vai iecelta persona, kas kārto šā kolektīva organizatoriskos, administratīvos u. tml. jautājumus.
firsts No ķeizara vai karaļa tieši atkarīgs lielākas teritorijas valdnieks (viduslaikos). Augsts dižciltīgo tituls.
zemsega No meža nobirām un atmirušajiem augiem veidotais organisko atlieku slānis, kas klāj meža augsnes minerālo daļu.
špaktele No minerālu (piemēram, krīta, ģipša) pulvera iegūta plastiska masa, ko izmanto apdarei sagatavojamu virsmu gludināšanai. Šīs masas kārta, kas ir uzklāta uz kādas virsmas.
patrimoniālapgabals No muižniecības, baznīcas mantots zemes īpašums, kas bija pakļauts pilsētas pārvaldei un tiesu sistēmai.
Patrimoniāls apgabals No muižniecības, baznīcas mantots zemes īpašums, kas bija pakļauts pilsētas pārvaldei un tiesu sistēmai. Patrimoniālapgabals.
parafīneļļa No naftas iegūla bezkrāsaina ogļūdeņražu eļļa, kas nesatur aromātiskos savienojumus un sveķus. Vazelīneļļa.
vazelīneļļa No naftas iegūta bezkrāsaina ogļūdeņražu eļļa, kas nesatur aromātiskos savienojumus un sveķus. Parafīneļļa.
vējablūze No pabieza, blīva auduma šūts apģērba gabals (kas sniedzas līdz jostas vietai) ar piegulošu apakšējo malu un aizpogājamām aprocēm.
šķēle No pārtikas produkta (piemēram, maizes klaipa, gaļas, siera) atdalīts samērā plāns gabals.
rokrokā No rokas rokā (dot, sniegt u. tml.).
meteorīts No starpplanētu telpas uz planētas nokritis meteora ķermenis, kas krītot atmosfērā nav pilnīgi sašķēlies.
Difūzie miglāji No starpzvaigžņu gāzēm un putekļiem veidoti dažādas formas mākoņi, kurus apgaismo ļoti karstas zvaigzens, kas atrodas to tuvumā.
žagariņi No stingras mīklas veidoti, taukvielā vārīti cepumi, kas pēc vārīšanas atgādina žagaru nastiņu.
tauki No šādiem esteriem iegūta uzturviela, pārtikas produkts.
potvasks No vaska, sveķiem, taukiem un spirta pagatavota lipīga ziede, ar ko aizziež koku un krūmu potējumu brūces, arī mazākas griezuma un grauzēju radītas brūces.
tuša No vaska, taukvielām, krāsvielām gatavots kosmētikas līdzeklis skropstu, uzacu krāsošanai.
stulps No vilnas dzijas adīts apģērba gabals, ko uzmauc rokas stilbam.
ikri No zivju olām gatavots pārtikas produkts.
gals Nobeigums vai sākums (ēkai, telpai, teritorijai). Daļa (ēkai, telpai, teritorijai), kas veido šādu nobeigumu vai sākumu.
gals Nobeigums vai sākums (parasti garenam priekšmetam, veidojumam). Daļa (priekšmetam, veidojumam), kas veido šādu nobeigumu, sākumu.
steliņģis Nodalījums (piemēram, stallī, kūtī), kas, parasti, ir paredzēts vienam dzīvniekam.
nodot Nodalīt, iedot (ierobežotā daudzumā, parasti pārtikas produktus).
ekspedīcija Nodaļa (iestādē), kas pieņem vai nosūta dokumentus, preces u. tml.
sektors Nodaļa (organizācijā, iestādē u. tml.) ar noteiktu specializāciju. Atsevišķa kādas sabiedriskas sistēmas (piemēram, ražošanas, zinātnes, mākslas) daļa ar noteiktu specifiku.
palīgnodaļa Nodaļa (piemēram, iestādē), kas palīdz nodrošināt (tās) galveno uzdevumu veikšanu.
kantoris Nodaļa (piemēram, rūpnīcā, iestādē), kas nodarbojas ar administratīviem, lietvedības u. tml. jautājumiem. Celtne, telpa, kurā darbojas šāda nodaļa.
grāmatvedība Nodaļa (uzņēmumā, iestādē), kas veic saimniecisko darījumu uzskaites un kontroles funkcijas.
filiāle Nodaļa (uzņēmumam, iestādei), kas darbojas citā vietā nekā (uzņēmuma, iestādes) centrs.
sekretariāts Nodaļa, arī orgāns (iestādē, organizācijā), kas veic organizatorisko un izpildu darbu. Šādas nodaļas, arī orgāna darbinieku kopums. Telpa, celtne, kurā darbojos šāda nodaļa, arī orgāns.
papildnodarbība Nodarbība, kas notiek papildus iepriekš paredzētajām nodarbībām.
aizņemt Nodarbināt, būt nodarbinātam (tā, ka neatliek laika nekam citam, vai arī tā, ka nejūt, kas notiek apkārt).
Progresīvs nodoklis Nodoklis, kas palielinās vairāk, nekā palielinās apliekamo ienākumu summa.
Netiešais nodoklis Nodoklis, ko iekasē par kā (piemēram, patēriņa priekšmetu, ceļu) izmantošanu, kādu darbību veikšanu (piemēram, tiesā, tirgū).
iesūtīt Nodot ar kāda starpniecību (tam, kas atrodas izolētās telpās, izolētā vietā).
atdot Nodot tam, kam pienākas.
ugunskuģis Noenkurots kuģis, kam ir bākas funkcijas.
pārgaidīt Nogaidīt, kamēr (kas) pāriet, izbeidzas.
slēdzējnogrieznis Nogrieznis, kas savieno (kā) galus, galējos punktus.
mediāna Nogrieznis, kas savieno trīsstūra virsotni ar pretējās malas viduspunktu.
ieguldīt Noguldīt (naudu krājkasē, bankā).
Likt naudu krājkasē Noguldīt naudu krājkasē.
Likt naudu krājkasē Noguldīt naudu krājkasē.
Likt naudu krājkasē Noguldīt naudu krājkasē.
Nolikt naudu krājkasē (arī uz grāmatiņas) Noguldīt naudu krājkasē.
koagulāts Nogulsnes, kas veidojas koagulācijas rezultātā.
aplikums Nogulsnes, plēve, atdalījumi (kas pārklāj, piemēram, gļotādu).
koraļļi Nogulu slānis, kas radies no šo dzīvnieku skeleta kaļķu masas.
cehšteins Noguluma ieži, kas sastāv, piemēram, no konglomerātiem, kaļķakmeņiem, dolomītiem, vārāmās sāls.
devons Nogulumi, kas radušies šajā periodā.
kembrijs Nogulumi, kas radušies šajā periodā.
Ieplaku nogulumi Nogulumi, kas veidojas ezera dibenā.
silvinīts Nogulumiezis, kas sastāv no halīta un silvīna kristālisko graudu maisījuma vai slāņu mijas.
dolomīts Nogulumu iezis, kas sastāv galvenokārt no šāda minerāla.
vadhorizonts Nogulumu kopa (slānis vai slāņkopa), kas labi izsekojama reģiona robežās.
novilkt Nogurdināt (parasti rokas, plecus) - par ko smagu, kuru tur rokās, uz pleciem.
intuīcija Nojauta, izjūta, kas balstās uz neapzinātu pieredzi.
lava Nokaitēta, šķidra vai stiegra masa, kas tiek izspiesta zemes virspusē vulkāna izvirduma laikā, šāda masa, kas pēc atdzišanas ir sastingusi zemes virspusē.
krist Nokarājoties veidot (vertikālas krokas) - par audumu, apģērbu. Būt tādam, kas veido vertikālas krokas.
nokašāt Nokasīt (1).
nokašņāt Nokasīt (1).
nosmiņķēt Nokrāsot ar kosmētikas līdzekļiem (parasti seju vai tās daļas).
nosudrabot Nokrāsot ar krāsu, kas rada sudrabam līdzīgu spīdumu.
nosmiņķēties Nokrāsoties ar kosmētikas līdzekļiem.
novelties Nokrist, nogāzties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā), parasti ar kustību, kas atgādina velšanas.
sniegs Nokrišņi - balti ledus kristāli, kas aukstajā periodā izveidojas mākoņos.
krusa Nokrišņi - blīvas ledus daļiņas, kas siltajā periodā izveidojas spēcīgos lietus gubu mākoņos.
Nokult riju (arī šķūni) Nokult labību, kas novietota rijā (šķūnī).
Nokult šķūni (arī riju) Nokult labību, kas novietota šķūnī (rijā).
sagūstīt Noķert, notvert (kādu, kas bēg, vairās).
nogāzt Nolaužot, izlaužot u. tml. panākt, būt par cēloni, ka (kas) pāriet (parasti) no vertikāla stāvokļa horizontālā stāvoklī (kur, uz kā u. tml.).
pielīdzināt Nolīdzināt, izlīdzināt (piemēram, nelielas bedres, ieplakas). Samazināt (negludumus, izcēlumus, krokas).
atliekt Noliekt atpakaļ vai sānis (galvu, ķermeņa augšdaļu). Saliecot aizlikt (rokas aiz muguras).
vecums Nolietojums, kas radies kādā, parasti ilgākā, laikposmā.
smeldze Nomācošs, samērā vājš emocionāls stāvoklis, ko izraisa kas nevēlams (piemēram, vilšanās, aizvainojums).
ģenitīvs Nomenu un pronomenu locījuma forma, kas atbild uz jautājumu: kā?
datīvs Nomenu un pronomenu locījuma forma, kas atbild uz jautājumu: kam?
akuzatīvs Nomenu un pronomenu locījuma forma, kas atbild uz jautājumu: ko?
lokatīvs Nomenu un pronomenu locījuma forma, kas atbild uz jautājumu: kur?
instrumentālis Nomenu un pronomenu locījumu forma, kas atbild uz jautājumu: ar ko?
nominatīvs Nomenu un pronomenu locījumu forma, kas atbild uz jautājumu: kas?
novalka Nomesta (čūskas) āda.
atsisties Nonākt līdz šķērslim, kas aptur virzīšanos tālāk.
Krist (arī nonākt) (ļaužu) apsmieklā Nonākt tādā situācijā, kas izraisa apsmieklu.
Krist (arī nonākt) (ļaužu) izsmieklā (biežāk apsmieklā) Nonākt tādā situācijā, kas izraisa nicinājumu, zobošanos u. tml.
Krist (arī nonākt) (ļaužu) apsmieklā (retāk izsmieklā) Nonākt tādā situācijā, kas izraisa nicinājumu, zobošanos u. tml.
Krist (arī nonākt) ļaužu apsmieklā (retāk izsmieklā) Nonākt tādā situācijā, kas izraisa nicinājumu, zobošanos u. tml.
atsegt Noņemt, atvirzīt (to, kas apsedz, aizklāj).
noraut Noņemt, nedot (to, kas kādam pienākas). Arī samazināt.
attaukot Noņemt, nokasīt tauku kārtiņu (piemēram, no nodīrātas dzīvnieka ādas).
uz Norāda cilvēku, kas ir (kāda) virzības mērķis. Pie.
uz Norāda kādas psihiskas norises, parasti domāšanas, saturu.
uz Norāda ķermeņa daļu, ko izmanto par kā balstu un kas saskaras ar kādu virsmu, pamatni.
uz Norāda laikposmu, kas norobežo (kā) norisi, pastāvēšanu.
uz Norāda laiku, laikposmu, kad kas notiek, noris, pastāv.
uz Norāda objektu, kam pretī (kas) virzās, tiek virzīts. Pret.
uz Norāda runas, arī psihiskas darbības, iedarbības objektu.
uz Norāda to, kam virsū, kura virsmas tuvumā (kas) atrodas.
uz Norāda to, kura virspusē, kura virsmas tuvumā kas notiek, noris.
šāds Norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) īpašību, pazīmi, kas tiks minēta, nosaukta. Tāds.
tāds Norāda uz (dzīves būtnes, priekšmeta, parādības, norises) īpašību, pazīmi, kas tiks minēta, nosaukta.
starp Norāda uz (dzīvu būtņu, priekšmetu) grupu, kurā (kāds, kas) izceļas, ir pārāks ar kādu pazīmi, īpašību.
starp Norāda uz (kā, parasti viendabīga) kopumu, kurā (kāds, kas) atrodas, novietojas, tiek novietots, ir uztverams.
tuvu Norāda uz (kā) aptuvenu skaitlisko vērtību, kas netiek pārsniegta.
tikpat Norāda uz (kā) daudzumu, skaitu, kas ir vienāds ar kādu citu daudzumu, skaitu.
toties Norāda uz (kā) pretstatu, kas izriet no salīdzinājuma.
Kā smejies Norāda uz (parasti komiskas, dīvainas) domas apstiprinājumu izteikumā.
starp Norāda uz (parasti viendabīgiem) objektiem, kuru kopumā, arī vidē (kāds, kas) virzās, virza, dara, (kas) notiek, norisinās.
starp Norāda uz (telpas, teritorijas) vietu, ko ierobežo vairākas citas vietas, vairāki citi objekti.
starp Norāda uz (telpas, teritorijas) vietu, objektu, kuru ierobežo divas citas (telpas, teritorijas) vietas, divi citi objekti un kurā (kas) atrodas, novietojas, tiek novietots, notiek kāda darbība, norisinās kāds process.
par Norāda uz amatu, stāvokli, kas (kādam) tiek sagādāts.
bez Norāda uz aptuvenu laiku pirms tā momenta vai parādības, kas minēta atkarīgajā lietvārdā. Pirms, priekš.
tuvu Norāda uz aptuvenu pulksteņa, kalendāra laiku, kas netiek pārsniegts.
par Norāda uz attiecībām, kas saista (kādu) ar citiem.
te Norāda uz cilvēku kopu, vidi, kurā kāds atrodas, kas notiek.
tepat Norāda uz cilvēku kopu, vidi, kurā kāds atrodas, kas notiek.
par Norāda uz citu stāvokli, kvalitāti, kādā (kas) nokļūst, kādā (ko) pārveido.
no Norāda uz daļām, sastāvdaļām, kas veido kādu kopumu.
kā Norāda uz darbības veikšanas veidu, paņēmieniem, apstākļiem, kas izraisa emocionālu stāvokli.
šādi Norāda uz darbības, norises veidu, paņēmienu, pazīmi, kas tiks minēta, nosaukta: šādā veidā.
ar Norāda uz darbību vai stāvokli, kas pavada galveno darbību un to raksturo.
pretī Norāda uz darbību, kas tiek veikta, lai ko apmainītu pret ko citu.
pretī Norāda uz darbību, kas tiek veikta, lai reaģētu uz kāda cita iepriekšējo darbību.
pēc Norāda uz darbību, norisi, stāvokli, kam beidzoties, sākas cita darbība, norise, cits stāvoklis.
no Norāda uz darbību, notikumu, ar ko sākas kāda norise, stāvoklis.
par Norāda uz daudzumu, skaitu, mēru, kas parasti ir saistīts ar kādu darbību, norisi.
starp Norāda uz divām darbībām, norisēm, stāvokļiem, parādībām, kuru starplaikā kas notiek, noris, eksistē kāds stāvoklis, parādība.
ar Norāda uz dzīvu būtni vai priekšmetu, kas ir piederīgs pie kādas kopas, grupas.
ar Norāda uz dzīvu būtni vai priekšmetu, kuram ir (vai nav) kas līdzīgs (kādam citam).
priekš Norāda uz dzīvu būtni, kam par labu vai sliktu ko dara, kas notiek, ir paredzēts. Norāda uz dzīvu būtni, kam (kas) ir piemērots, noderīgs.
šis Norāda uz dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, kas tūlīt tiks minēta.
viņš Norāda uz dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, par ko runā vai kas ir pieminēta iepriekš. Tas (1).
par Norāda uz fiziskas darbības objektu.
pie Norāda uz grupu, kopumu, kurā (kas) ietilpst, ar kuru (kas) ir saistīts.
tāpat Norāda uz izteikuma, domu saturu, kas ir līdzīgs iepriekš minētajam.
tas Norāda uz ko tādu, kas tūlīt tiks minēts.
pa Norāda uz laikposmiem, kuros (ko) atkārtoti dara, kuros (kas) atkārtoti notiek, iestājas.
priekš Norāda uz laikposmu, kam kas paredzēts, gatavots.
vēl Norāda uz laikposmu, kopš kura kas pastāv, atrodas (kur).
pa Norāda uz laikposmu, kurā kas notiek, norisinās, pastāv.
vēl Norāda uz laikposmu, kurā kas turpina pastāvēt, atrasties.
te Norāda uz laikposmu, laika momentu, kad kas sāk notikt, norisināties. Pēkšņi.
no Norāda uz laikposmu, laika momentu, kad ko dara, kad kas norisinās.
tad Norāda uz laikposmu, laika momentu, kas iestājas pēc cita laikposma, laika momenta, arī pēc kādas darbības, procesa, stāvokļa. Pēc tam. Vēlāk.
pirms Norāda uz laikposmu, laika momentu, kas tuvojas, kad notiek kāda darbība, norise, eksistē kāds stāvoklis.
Pirms tam Norāda uz laikposmu, laika momentu, kas tuvojas, kad notiek kāda darbība, norise, eksistē kāds stāvoklis. Norāda uz darbību, norisi, stāvokli, kam vēl nesākoties notiek cita darbība, norise, eksistē cits stāvoklis.
priekš Norāda uz laikposmu, laika momentu, kas tuvojas, kad notiek kāda darbība, norise, eksistē kāds stāvoklis. Pirms 2 (1).
pār Norāda uz laikposmu, pēc kura vai pirms kura kas notiek, eksistē.
kopš Norāda uz laiku, kad (kas) ir norisinājies, noticis. Pirms.
no Norāda uz laiku, laikposmu, kurā sākas darbība, norise, stāvoklis. Kopš [1].
kamēr Norāda uz laiku, no kura kas notiek vai eksistē kāds stāvoklis. Norāda uz laiku, kad kas notiek, ilgst kāds stāvoklis.
par Norāda uz laiku, pēc kura izbeigšanās kas notiek, iestājas, tiek darīts. Pēc [2] (1).
tur Norāda uz nenosauktu vietu, kas atrodas samērā tālu no runātāja, vērotāja. Pretstats: šeit, te [1] (1).
anti- Norāda uz nesaderību ar to, pretstatu tam, kas izteikts pamatvārdā.
cik Norāda uz nezināmu matemātiskas darbības rezultātu.
kur Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu (darbības) cēloni, iemeslu, kas parasti saistīts ar kādu vietas nojēgumu un par ko izteikts jautājums.
kur Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu (darbības) veidu, kas parasti saistīts ar kādu vietas nojēgumu un par ko izteikts jautājums.
kuriene Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu vietu, kur sākas vai beidzas kāda virzība.
kuriene Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu vietu, kurā sākas vai beidzas kāda virzība un par kuru izteikts jautājums.
kurp Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu vietu, uz kuru kas virzās un par kuru izteikts jautājums.
kuriene Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu virzības veidu, kas parasti saistīts ar kādu vietas nojēgumu un par ko izteikts jautājums.
labad Norāda uz nolūku. Norāda uz to, kādēļ, kā interesēs kas notiek vai tiek darīts.
Tas viss, retāk viss tas Norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu (dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību, norišu) pilnīgu kopumu. Norāda uz (dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību, norišu) pilnīgu kopumu, par kuru (tūlīt) kas tiks minēts.
Tas viss, retāk viss tas Norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu (dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību, norišu) pilnīgu kopumu. Norāda uz (dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību, norišu) pilnīgu kopumu, par kuru (tūlīt) kas tiks minēts.
tas Norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi, kas no runātāja, vērotāja viedokļa ir attālināta telpā vai laikā vai ieguvusi samērā augstu vispārinājuma pakāpi.
tā Norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu stāvokļa pazīmi, kvalitāti, apstākļiem, situāciju, veidu u. tml., kādā (kāds) atradās, nokļūst, kāda (kas) atrodas, izveidojas.
priekš Norāda uz objektu, kura priekšā (kas) atrodas.
viņpus Norāda uz objektu, salīdzinājumā ar kuru (kas) atrodas, noris tālāk no kā (piemēram, vērotāja).
taipus Norāda uz objektu, salīdzinot ar kuru (kas) atrodas, noris tālāk no kā (piemēram, no skatītāja, vērotāja).
šaipus Norāda uz objektu, salīdzinot ar kuru (kas) atrodas, noris tuvāk kam (piemēram, skatītājam, vērotājam).
zem Norāda uz objektu, vietu, apakš kura vai zemāk par kuru kas atrodas, notiek, noris.
zem Norāda uz objektu, vietu, kuram apakšā kas virzās, novietojas, tiek virzīts, novietots. Apakš.
zem Norāda uz objektu, vietu, lejpus kuras kas atrodas, notiek, noris. Arī pie (1).
pēc Norāda uz pazīmi, īpašību, kas ir pamatā (kā) vērtējumam, iedalījumam.
veids Norāda uz pazīmi, īpašību, kas raksturo kādu darbību, norisi.
pret Norāda uz personu, kas ir kādas darbības objekts.
ar Norāda uz priekšmetu, ierīci, kas ir kāda rīcība darbības veikšanas momentā.
par Norāda uz psihiskas darbības, procesa izraisītāju.
no Norāda uz psihisku vai fizioloģisku stāvokli, kas tiek pārtraukts.
tad Norāda uz situāciju, apstākļiem, kas veicina (kā) norisi, īstenošanas.
uz- Norāda uz spēcīgu, parasti fiziskas, darbības virzību (pret kādu, ko).
zem Norāda uz stāvokli, apstākļiem, kādos kāds atrodas, norāda, kam kas ir pakļauts, kā vadībā kas norisinās, īstenojas.
priekšā Norāda uz stāvokli, kad (kāds, kas) ir jau ieradies, atnācis (kur) pirms kāda cita, kā cita; norāda uz stāvokli, kad (kas) ir atbraukts, atvirzīts (kur) pirms kā cita.
priekšā Norāda uz stāvokli, kad (kāds) ir ieradies (kur, lai sastaptos ar kādu). Norāda, ka (kas) virzās (uz kurieni, lai ko satiktu); pretī.
klāt Norāda uz stāvokli, kad (kāds) ir tur, kur kas notiek, norisinās. Norāda uz stāvokli, kad (kāds) piedalās (kādā norisē, pasākumā), atrodas (kur, pie kā).
vaļā Norāda uz stāvokli, kad (kas, parasti brūce) nav sadzijis, aizaudzis.
vaļā Norāda uz stāvokli, kad (kas, parasti ūdenstilpes ūdens, ūdenstilpe) nav aizsalis.
pāri Norāda uz stāvokli, kad (kas, piemēram, parādība, norise) ir izbeidzies.
pagalam Norāda uz stāvokli, kad (kas, piemēram, psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) ir izbeidzies, vairs neturpinās.
pretī Norāda uz stāvokli, kad (kas) atrodas (kam) tieši priekšējā pusē.
nost Norāda uz stāvokli, kad (kas) atrodas kur tālāk, ne tieši līdzās, blakus.
priekšā Norāda uz stāvokli, kad (kas) atrodas tālāk par citiem (noteiktā attālumā) no kā.
projām Norāda uz stāvokli, kad (kas) atrodas tālu (no kā); norāda uz stāvokli, kad (kas) ir attālinājies, attālināts (no kā).
virsū Norāda uz stāvokli, kad (kas) atrodas, ir novietots (uz kā, kā virspusē, kam pāri).
ciet Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir aizdarīts, aizvērts, aiztaisīts.
ciet Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir aizsalis, sasalis.
nost Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir atdalīts, atņemts, arī attālināts no kā. Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir atdalījies, attālinājies no kā.
vaļā Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir atdarīts, atvērts, nav aizslēgts.
klāt Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir atgādāts (pie kā, pie kāda, arī kur).
vaļā Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir atrisis, atrodas izklaidus.
vaļā Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir atvērts, darbojas (par veikaliem, iestādēm u. tml.).
pagalam Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir izlietots, izbeidzies.
nost Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir iznīcināts, izlietots.
priekšā Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir nopriekšā gādāts (kur, kam) pirms kā cita.
pagalam Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir sabojāts, kļuvis nederīgs lietošanai, arī gājis bojā.
ciet Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir satverts, dabūts.
pāri Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir svarīgāks, vērtīgāks (par ko).
pagalam Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir zaudēts, nav vairs atrodams, arī atgūstāms.
klāt Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir, atrodas (pie kā), kopā (ar ko).
ciet Norāda uz stāvokli, kad kas ir slēgts, nedarbojas (par veikaliem, iestādēm u. tml.).
pāri Norāda uz stāvokli, kad kas ir šķērsots kādā virzībā (no vienas puses līdz otrai, no viena gala līdz otram).
lāgā Norāda uz stāvokli, kad kas ir tā, kā vajadzīgs, vēlams. Norāda uz stāvokli, kad kā ir pietiekami.
priekšā Norāda uz stāvokli, kad kas notiek, norisinās, tiek veikts kāda klātbūtnē.
vairs Norāda uz stāvokli, kad kas var nenotikt, nepiepildīties (pēc kādas citas darbības, norises, kāda stāvokļa).
vairs Norāda uz stāvokli, kad kas vēl turpinās, eksistē (parasti pēc kādas darbības, norises, stāvokļa). Līdz šim brīdim.
klāt Norāda uz stāvokli, kad sākas (parādības dabā).
klāt Norāda uz stāvokli, kad sākas (piemēram, fizioloģisks process).
klāt Norāda uz stāvokli, kad sākas (piemēram, notikums).
klāt Norāda uz stāvokli, kad sākas (piemēram, psihisks process).
klāt Norāda uz stāvokli, kad virzoties (kas) tiek sasniegts, norāda uz stāvokli, kad virzoties piekļūst (kam) ļoti tuvu.
tā Norāda uz stāvokļa pazīmi, kvalitāti, darbības, norises apstākļiem, situāciju, veidu u. tml., kas tūlīt tiks minēti.
pa Norāda uz telpu, vidi, kurā (kas) virzās, tiek virzīts.
līdz Norāda uz teritorijas, telpas daļu, kurā kas norisinās, pastāv, kurā ko dara, veic.
no Norāda uz teritorijas, telpas daļu, kurā kas norisinās, pastāv, kurā ko dara, veic.
pie Norāda uz teritoriju, kurā (kas) ietilpst, ar kuru (kas) ir saistīts.
priekš Norāda uz to (objektu, darbību, stāvokli), kam kas ir noderīgs, piemērots, paredzēts.
no Norāda uz to (parasti cilvēku), kas rada iespēju iegūt, saņemt (ko). Norāda uz to (piemēram, parādību, priekšmetu), ar ko ir saistīta iespēja iegūt, saņemt (ko).
par Norāda uz to (parasti daudzumu, lielumu, mēru), kas saistīts ar kādu vērtību, cenu, samaksas veidu.
pie Norāda uz to (parasti pārtikas produktu), kam (ko) izmanto (par piedevu, papildinājumu).
pa Norāda uz to (parasti vietu, priekšmetu), kur (kas) notiek, norisinās, tiek veikta kāda darbība.
pret Norāda uz to (parasti vietu, priekšmetu), kura tuvumā, kuram pretī (kas) notiek, norisinās.
no Norāda uz to (parasti vietu), kur sākas un noris darbība, kas ir vērsta uz kādiem objektiem.
pār Norāda uz to (priekšmetu, vietu), kuram (kas) virzās, tiek virzīts pāri (no vienas malas, puses uz otru).
pie Norāda uz to (vieta, priekšmetu), kam klāt vai kam tuvāk kas virzās, tiek virzīts.
pie Norāda uz to (vietu, priekšmetu), kam (ko) piestiprina, piesaista, arī kam (kas) piesaistās, ir piesaistīts.
pie Norāda uz to (vietu, priekšmetu), kam klāt vai kā tuvumā kas atrodas, uzturas, ir novietots.
pie Norāda uz to (vietu, priekšmetu), kam klāt vai tuvumā kas novietojas, tiek novietots.
pār Norāda uz to (vietu, priekšmetu), kas ir zemāks (par ko).
pār Norāda uz to (vietu, priekšmetu), kura otrā malā, pusē kas notiek, atrodas.
pār Norāda uz to (vietu, priekšmetu), kuram (kas) virzās pāri, neskarot (tā) virsmu.
pār Norāda uz to (vietu, priekšmetu), pa kura virsmu (kas) virzās, tiek virzīts (parasti no vienas malas, puses līdz otrai).
pār Norāda uz to (vietu, priekšmetu), uz kura virsmas (kas) norisinās, atrodas, novietojas, tiek novietots.
pār Norāda uz to (vietu, priekšmetu), virs kura (kas) norisinās, atrodas, neskarot (tā) virsmu.
pa Norāda uz to, cik ilgā laikā kas notiek, norisinās, cik ilgu laiku kas pastāv.
dēļ Norāda uz to, kā labā, kā interesēs kas notiek vai tiek darīts.
pēc Norāda uz to, kā labā, kā interesēs kas notiek vai tiek darīts.
labs Norāda uz to, kādēļ, kā interesēs kas notiek vai tiek darīts. Labad.
pie Norāda uz to, kam (kas) tiek, piemēram, dots klāt, lai tas palielinātos, pavairotos u. tml.
pēc Norāda uz to, kam kas ir līdzīgs.
no Norāda uz to, kam pēc kādas darbības, stāvokļa izbeigšanās ir kas atlicis mazākā apjomā, mērā.
no Norāda uz to, kas (kādam) rada nevēlamu, arī bīstamu situāciju, izraisa negatīvu psihisku stāvokli (parasti bailes). Norāda uz to, kas izraisa bēgšanu, sargāšanas.
apkārt Norāda uz to, kas atrodas lokveidā.
no Norāda uz to, kas ierobežo, arī precizē, nosaka parādības, pazīmes, arī darbības, stāvokļa nojēgumu.
no Norāda uz to, kas ir (kā, piemēram, parādības) izcelsmes pamatā.
pēc Norāda uz to, kas ir pamatā kādam spriedumam, secinājumam.
no Norāda uz to, kas ir par pamatu, paraugu kā veidošanai, attēlošanai.
no Norāda uz to, kas izraisa, nosaka (kā) pazīmi, kādu parādību, stāvokli.
no Norāda uz to, kas kādam zūd, tiek novērsts, vairs neeksistē atteikšanās, atbrīvošanas u. tml. rezultātā.
ar Norāda uz to, kas kam piemīt kā satura sastāvdaļa.
no Norāda uz to, kas kam tiek atdalīts, nošķirts, noņemts.
ar Norāda uz to, kas kam tiek dots, piešķirts u. tml.
pēc Norāda uz to, kas laika un telpas secībā tiek sasniegts, paveikts u. tml.
pirms Norāda uz to, kas laika un telpas secībā vēl nav sasniegts, paveikts u. tml.
neieskaitot Norāda uz to, kas nav ietverts kādā kopumā. Izņemot (2).
bez Norāda uz to, kas nav ietverts kopējā skaitā, daudzumā. Izņemot, neieskaitot.
pār Norāda uz to, kas tiek pakļauts kādai darbībai, ietekmei.
pret Norāda uz to, kas var būt par vērtības, daudzuma mēru kam citam. Norāda uz to, kas var būt par apmaiņas objektu.
pēc Norāda uz to, ko vairs nelieto, kas ir izbeidzies, izzudis, pirms lieto, ievieš ko citu.
no Norāda uz to, kur ir radies, izveidots tas, kas ir saņemts.
no Norāda uz to, kur kas (parasti redzams) sākas un izplatās tālāk.
garām Norāda uz to, kur kas pietuvojas līdzās un tad virzās tālāk.
apkārt Norāda uz to, kur kas virzās lokveidā.
no Norāda uz to, kur sākas virzība, kustība lejā, ārā, prom, nost.
pie Norāda uz to, kuru satvet vai ar kuru (ko) satver, kuram (kas) pieskaras.
pa Norāda uz to, pēc cik ilga laika kas notiek, iestājas, tiek darīts. Pēc.
pēc Norāda uz to, saskaņā ar ko, atbilstoši kam kas notiek, norisinās, ko dara.
tālāk Norāda uz turpmāku, sekojošu darbību, kas parasti ir vērsta uz noteiktu objektu.
priekšā Norāda uz tuvāko vietu, kas atrodas kustības, arī skatiena virzienā.
no Norāda uz vielu, materiālu, kas ir izmantots (kā) gatavošanai, veidošanai.
pa Norāda uz vienību, kas rodas, ja dala kādu grupu, kopumu, arī uz vienībām, kas veido kādu grupu, kopumu.
kāds Norāda uz vienu no tiem, kas ir zināmā secībā. Kurš.
virs Norāda uz vietu (kā) virspusē, attiecībā pret kuru kas virzās, novietojas, ko virza, novieto.
virs Norāda uz vietu (kā) virspusē, uz kuras, augstāk par kuru kas atrodas, ir novietots, noris.
pa Norāda uz vietu (parasti priekšmetā, ķermeņa daļā), no kuras (kas) virzās, tiek virzīts ārā, laukā. No.
pa Norāda uz vietu (teritoriju, platību), kurā (ko) virza, (kas) virzās, atrodas viscaur, izkliedētā veidā.
pret Norāda uz vietu, arī priekšmetu, pie kā (kas) balstās, skaras klāt, virzoties, tiekot virzīts, atduras.
pa Norāda uz vietu, caur kuru (kas) virzās, tiek virzīts (parasti, nepārvarot šķēršļus).
kuriene Norāda uz vietu, kur sākas vai beidzas kāda virzība.
no Norāda uz vietu, kurā sākas virzība, kustība, izplatīšanās.
starp Norāda uz vietu, kuru ierobežo divas dzīvas būtnes, divi priekšmeti un kurā (kāds, kas) atrodas, novietojas, tiek novietots.
virs Norāda uz vietu, objektu, par kuru augstāk kas virzās, ko virza.
pret Norāda uz vietu, priekšmetu, kam pretī (kas) atrodas, ir vērsts, kam pretī (kas) virzās, tiek virzīts.
tālāk Norāda uz vietu, robežu, aiz kuras (kas) turpina pastāvēt, norisēt citā veidā, citā kvalitātē.
līdz Norāda uz vietu, uz kuru kas virzās, tiek virzīts, kuru kas sasniedz.
pa Norāda uz vietu, virsmu, kur (kas) virzās, tiek virzīts.
apakš Norāda uz vietu, zem kuras vai zemāk par kuru kas atrodas, notiek vai virzās. Zem.
tur Norāda uz, parasti iepriekš minētu, vietu, vidi, kur kas atrodas, noliek.
iekš Norāda vietu, kur kas atrodas vai uz kurieni kas virzās.
aiz Norāda vietu, kuras aizmugurē kas atrodas vai noris.
aiz Norāda vietu, kuras aizmugurē kas virzās vai tiek virzīts.
aiz Norāda vietu, robežu, ārpus kuras kas atrodas, noris.
iekš Norāda, ar ko kas ir saistīts.
līdzi Norāda, ka (kāds) ir kopā, vienlaikus (ar kādu). Norāda, ka (kas) ir klāt (kādam), kopā, vienlaikus (ar kādu).
nodzerties Norāda, ka (kas dzerams) ir ļoti garšīgs, lielā daudzumā.
noēsties Norāda, ka (kas ēdams) ir ļoti garšīgs, lielā daudzumā.
nolasīties Norāda, ka (kas lasāms, piemēram, ogas, sēnes) ir lielā daudzumā.
laukā Norāda, ka (kas, parasti cilvēku attiecības, parādības sabiedrībā) izzūd, beidz pastāvēt līdzšinējā veidā.
neparko Norāda, ka (kas, piemēram, darbība, stāvoklis) nav iespējams nekādā gadījumā.
tālums Norāda, ka (kas) aizvirzās, arī virzās samērā tālu, līdz pazūd skatienam.
priekšā Norāda, ka (kas) atrodas, ir novietots kā (piemēram, celtnes, telpas, priekšmeta) tuvumā, priekšpusē.
otrpus Norāda, ka (kas) atrodas, notiek otrā pusē, salīdzinot ar ko citu.
vienpus Norāda, ka (kas) atrodas, notiek vienā pusē, salīdzinot ar ko citu.
priekš Norāda, ka (kas) atrodas, notiek, ir novietots cilvēka acu priekšā, cilvēka priekšā.
priekšā Norāda, ka (kas) atrodas, novietojas, virzās, notiek kā, piemēram, rindas, gājiena, grupas sākumā, priekšgalā, priekšpusē (skatoties no mugurpuses).
tālums Norāda, ka (kas) atrodas, pastāv, noris samērā tālu.
virs- Norāda, ka (kas) atrodas, pastāv, noris virs salikteņa otrajā daļā nosauktā.
projām Norāda, ka (kas) atvirzās, attālinās (no kā).
priekšā Norāda, ka (kas) būs, notiks, eksistēs turpmākajā laikposmā, arī nākotnē.
līdzi Norāda, ka (kas) darbojas, norisinās, notiek, arī pastāv kopā, vienlaikus (ar ko).
līdzās Norāda, ka (kas) darbojas, pastāv kādā saistībā, vienlaikus (ar ko).
pretī Norāda, ka (kas) ir atšķirīgs salīdzinājumā ar minēto.
atšķirība Norāda, ka (kas) ir atšķirīgs.
augšpus Norāda, ka (kas) ir augstāk (pēc reljefa).
augšpus Norāda, ka (kas) ir augstāk par ko (citu).
klāt Norāda, ka (kas) ir daļa, sastāvdaļa (pie kā, kur).
cauri Norāda, ka (kas) ir izbeidzies, pabeigts.
klāt Norāda, ka (kas) ir piedeva, papildinājums (kam, pie kā).
tālāk Norāda, ka (kas) ir saistīts ar turpmāko laikposmu, nākotni, vērsts uz to. Turpmāk.
lejpus Norāda, ka (kas) ir tuvāk par ko (citu) upes ietekai.
priekša Norāda, ka (kas) ir vērsts uz turpmāko laikposmu, nākotni.
virspus Norāda, ka (kas) ir virs (kā cita), augstāk (par ko citu).
lejpus Norāda, ka (kas) ir zemāk (pēc reljefa).
lejpus Norāda, ka (kas) ir zemāk par ko (citu).
nost Norāda, ka (kas) ir, atrodas tālāk (no kā), ne tieši līdzās, blakus.
nopriecāties Norāda, ka (kas) izraisa ilgu, dziļu prieku.
priekšā Norāda, ka (kas) izvirzās priekšgalā un pārspēj kādu, ir izcilāks.
pretī Norāda, ka (kas) jau iepriekš tiek virzīts, virzās uz ko. Norāda, ka darbība aktīvi tiek vērsta uz noteiktu objektu, arī mērķi.
sa- Norāda, ka (kas) kļūst, pārvēršas par ko.
nost Norāda, ka (kas) ko noņem, attālina no sevis.
priekšā Norāda, ka (kas) ko noslēdz, norobežo, aiztur u. tml.
uz- Norāda, ka (kas) liek piestiprināts, nostiprināts virsū (uz kā, kam), arī ka (kas) tiek izveidots virsū (uz kā, kam).
zem Norāda, ka (kas) nesasniedz (kādu, piemēram, paredzēto, noteikto, vēlamo daudzumu, skaitu).
priekšā Norāda, ka (kas) nonāk, nokļūst (kur) ātrāk par citiem. Norāda, ka (kas) steidzīgi, ātri aizvirzās tālāk par citiem.
priekšā Norāda, ka (kas) noris, atrodas ķermeņa priekšējā pusē.
nost Norāda, ka (kas) norisinās kur tālāk (no kā), ne tieši līdzās, blakus.
pāri Norāda, ka (kas) norisinās virs kādas vietas, priekšmeta, norāda, ka (kas) skar kādu vietu, priekšmetu no vienas puses līdz otrai, no viena gala līdz otram.
pāri Norāda, ka (kas) notiek vienā laikā, kopā ar ko (parasti to pārspējot).
priekšā Norāda, ka (kas) notiek, atrodas, novietojas, (ko) novieto pie (cilvēka, dzīvnieka) priekšējās puses, (tā) redzeslokā.
virsū Norāda, ka (kas) notiek, norisinās (uz kāda objekta, vietas).
tūliņ Norāda, ka (kas) notiek, norisinās, eksistē laikposmā, kas tieši seko iepriekšējam laikposmam.
tūlīt Norāda, ka (kas) notiek, norisinās, eksistē laikposmā, kas tieši seko iepriekšējam laikposmam.
tūliņ Norāda, ka (kas) notiek, norisinās, eksistē tieši pēc kādas citas darbības, norises, stāvokļa.
tūlīt Norāda, ka (kas) notiek, norisinās, eksistē tieši pēc kādas citas darbības, norises, stāvokļa.
tāpat Norāda, ka (kas) notiek, norisinās, tiek darīts bez īpaša iemesla, nolūka, nodoma, vajadzības.
tā Norāda, ka (kas) notiek, norisinās, tiek darīts bez īpaša iemesla, nolūka, nodoma, vajadzības. Tāpat [1].
tāpat Norāda, ka (kas) notiek, tiek darīts bez īpašas gatavošanās, arī ne sevišķi rūpīgi. Tā, kā parasti (ir darīts, noticis).
priekšā Norāda, ka (kas) novietojas, (ko) novieto tā, ka ko noslēdz, norobežo, aiztur u. tml.
virsū Norāda, ka (kas) pārsniedz (kā) paredzēto, vajadzīgo (skaitu, daudzumu). Arī papildus.
pāri Norāda, ka (kas) pārsniedz (kādu augstumu).
par Norāda, ka (kas) pārsniedz (kādu daudzumu, lielumu).
pāri Norāda, ka (kas) pārsniedz (kādu daudzumu, lielumu).
virs Norāda, ka (kas) pārsniedz (kādu, piemēram, paredzēto, noteikto, vēlamo daudzumu, lielumu).
klāt Norāda, ka (kas) pieaug, palielinās, pavairojas.
sa- Norāda, ka (kas) savienojas, sasaistās, arī savirzās tuvu kopā, arī sajaucas kopā ar ko.
nost Norāda, ka (kas) tiek atdalīts, attālināts, atņemts (no kā). Norāda, ka (kas) atdalās (no kā).
zemē Norāda, ka (kas) tiek atdalīts, attālināts. Nost.
projām Norāda, ka (kas) tiek atvirzīts, attālināts (no kā).
sa- Norāda, ka (kas) tiek izgatavots, izveidots.
nost Norāda, ka (kas) tiek iznīcināts, izlietots. Norāda, ka (kas) mazinās, zūd.
nost Norāda, ka (kas) tiek novietots kur tālāk.
sa- Norāda, ka (kas) tiek padarīts, kļūst, parasti ļoti, viscaur netīrs, arī traipains.
sa- Norāda, ka (kas) tiek sadalīts, sasmalcināts, sadalās, sasmalcinās, parasti vairākās, daļās.
sa- Norāda, ka (kas) tiek sagādāts, sagatavots.
sa- Norāda, ka (kas) tiek sasaistīts, savienots, sastiprināts.
sa- Norāda, ka (kas) tiek savirzīts, novietots kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur.
sa- Norāda, ka (kas) tiek uztverts, sajusts, parasti pilnīgi, arī precīzi.
uz- Norāda, ka (kas) tiek uzvirzīts, novietots virsū (uz kā, kam).
virsū Norāda, ka (kas) tiek virzīts, novietots vai virzās, novietojas (virs kā).
sa- Norāda, ka (kas) tiek, parasti pilnīgi, sabojāts, arī iznīcināts. Norāda, ka (kas) kādā norisē, procesā tiek, parasti pilnīgi, sabojāts, arī iznīcināts.
tālāk Norāda, ka (kas) turpina virzīties (piemēram, iet, braukt) uz priekšu, attālinoties (no kā).
tālāk Norāda, ka (kas) turpina virzīties uz (kādas telpas) iekšieni, uz (kādas vietas) centru.
uz- Norāda, ka (kas) velkot, maucot, arī griežot, skrūvējot tiek uzvirzīts virsū (uz kā, kam, arī kur).
tūlīt Norāda, ka (kas) vietas secībā ir, atrodas ļoti tuvu (kam). Tūliņ (2).
tūliņ Norāda, ka (kas) vietas secībā ir, atrodas ļoti tuvu (kam). Tūlīt (2).
klāt Norāda, ka (kas) virzās (pie kā), tuvojas (kam).
nost Norāda, ka (kas) virzās tālāk, prom (no kā).
nost Norāda, ka (kas) virzās tālāk, prom (no kā).
virsū Norāda, ka (kas) virzās, (ko) virza tā, ka (tas) atrodas, ir novietots (uz kā, kā virspusē, kam pāri).
nost Norāda, ka (kas) virzas, tiek virzīts prom (no kā virsas).
tālāk Norāda, ka (kas) virzās, tiek virzīts, novietots kādā attālumā (no kā).
priekša Norāda, ka (ko) dara, (kas) tiek darīts pirms noteiktā laika, termiņa.
tūlīt Norāda, ka (ko) darīs, ka (kas) notiks, eksistēs šajā pašā mirklī, brīdī, bez kavēšanās, vilcināšanās, arī visdrīzākajā laikā. Tūliņ (1).
tūliņ Norāda, ka (ko) darīs, ka (kas) notiks, eksistēs šajā pašā mirklī, brīdī, bez kavēšanās, vilcināšanās, arī visdrīzākajā laikā. Tūlīt (1).
pa Norāda, ka darbība aptver vairākas vietas, vairākus objektus.
uz- Norāda, ka darbības rezultātā (kas) iegūst kādu kvalitāti, ka (ar ko) notiek kādas pārmaiņas.
uz- Norāda, ka darbības rezultātā (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi, parasti ātri.
uz- Norāda, ka darbības rezultātā (kas) tiek izgatavots, izveidots.
uz- Norāda, ka darbības rezultātā (kas) tiek sabojāts, saplēsts, arī ievainots.
iz- Norāda, ka darbības rezultātā kas kļūst pilnīgi gatavs.
kāds Norāda, ka kas (dzīva būtne, priekšmets, parādība, norise) ir nenoteikts, nezināms, arī vēl neminēts.
viens Norāda, ka kas (dzīva būtne, priekšmets, parādība, norise) ir nenoteikts, nezināms, arī vēl neminēts. Kāds (4).
gar Norāda, ka kas atrodas līdztekus kam.
ārpus Norāda, ka kas atrodas, eksistē, notiek bez sakara, bez saistības ar ko citu, neatkarīgi no kā.
zem- Norāda, ka kas atrodas, noris, notiek zem salikteņa otrajā daļā nosauktā.
iekšpus Norāda, ka kas atrodas, notiek (priekšmeta, telpas) iekšpusē.
ārpus Norāda, ka kas atrodas, notiek citur (nevis tajā pašā vietā, telpā u. tml.) Norāda, ka kas virzās aiz kādas vietas, telpas u. tml. robežas.
pie Norāda, ka kas atrodas, veic kādu darbību, ir novietots, novietojies cits citam cieši blakus, ļoti tuvu, ka ko novieto citu pie cita, ļoti tuvu.
Tik tikko Norāda, ka kas ir sasniedzis tikai kāda stāvokļa, kādas kvalitātes robežu.
Tik tikko Norāda, ka kas ir sasniedzis tikai kāda stāvokļa, kādas kvalitātes robežu.
tikko Norāda, ka kas ir sasniedzis tikai kāda stāvokļa, kādas kvalitātes robežu.
tikko Norāda, ka kas ir veikts, noticis tuvā pagājušā laikposmā, laika momentā.
tāpat Norāda, ka kas ir, parasti pilnīgi, līdzīgs (kam, kādam). Norāda, ka darbība, norise, stāvoklis ir līdzīgs (citai darbībai, norisei, stāvoklim).
gar Norāda, ka kas lokveidā virzās garām kam.
zem- Norāda, ka kas nav klaji redzams, arī pateikts, pausts, bet izsecināms no kā.
ārpus Norāda, ka kas nav saistīts ar noteiktiem apstākļiem, nosacījumiem vai norisi.
ārpus Norāda, ka kas neietilpst kādā kopumā.
uz Norāda, ka kas notiek laika secībā. Arī pēc (3).
ārpus Norāda, ka kas notiek papildus (noteiktajam, paredzētajam).
ārpus Norāda, ka kas notiek pirms vai pēc kāda laika posma.
projām Norāda, ka kas notiek, noris tālu (no kā, no kurienes).
gar Norāda, ka kas novietojas vai tiek novietots līdztekus, blakus kam.
pirms- Norāda, ka kas pastāv, noris pirms salikteņa otrajā daļā nosauktā.
priekš- Norāda, ka kas pastāv, noris pirms salikteņa otrajā daļā nosauktā.
tāpat Norāda, ka kas pastāv, norisinās, neraugoties uz kādiem apstākļiem.
gar Norāda, ka kas šurpu turpu virzās ap ko.
priekšā Norāda, ka kas tiek veikts agrāk, ātrāk par citiem.
gar Norāda, ka kas virzās garām kam.
gar Norāda, ka kas virzās līdztekus kam.
caur Norāda, ka kas virzās vai tiek virzīts (parasti, pārvarot šķēršļus) (kam) cauri.
no Norāda, ka kas virzās, liek virzīts starp divām (telpas, teritorijas) vietām un sasniedz pēdējo no tām.
līdz Norāda, ka kas virzās, tiek virzīts starp divām (telpas, teritorijas) vietām un sasniedz pēdējo no tām.
no Norāda, ka kas virzās, tiek virzīts starp divām (telpas, teritorijas) vietām un sasniedz pēdējo no tām.
uz Norāda, ka kas virzās, tiek virzīts starp divām (telpas, teritorijas) vietām un sasniedz pēdējo no tām.
no Norāda, ka kas virzās, tiek virzīts starp diviem objektiem un sasniedz pēdējo no tiem.
no Norāda, ka kas virzās, tiek virzīts starp diviem objektiem, to daļām un sasniedz pēdējo no tiem.
uz Norāda, ka kas virzās, tiek virzīts starp diviem objektiem, to daļām un sasniedz pēdējo no tiem.
sa- Norāda, ka kas, parasti pilnīgi, viscaur, kļūst kāds, pārvēršas, parasti pilnīgi, par ko, arī iegūst vēlamās īpašības.
gar Norāda, ka kas, virzoties līdztekus, garām, skar ko.
tikko Norāda, ka ko veic, kas notiek pēdējā brīdī, mirklī.
pēc- Norāda, ka pēc salikteņa otrajā daļā nosauktā kas sākas, pastāv, noris.
robež- Norāda, ka pēc salikteņa otrajā daļā nosauktā laikposma sākas kas cits.
makro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir kas vispārējs.
radio- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar radioviļņu radīšanas, izmantošanas tehnikas veidošanu, ekspluatāciju.
retro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir tāds, kas bijis populārs, modē pagājušā laikposmā un atkal kļuvis populārs, moderns.
maz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir tāds, kas ko dara neintensīvi, neproduktīvi.
pēc- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais sākas, pastāv pēc kā.
pēc- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais sākas, pastāv, noris pēc kā.
jaun- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tikko vai nesen ir kļuvis par to, kas viņš ir pašlaik.
daudz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst daudzas vai vairākas sastāvdaļas.
rupj- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā procesā, norisē rodas kas tāds, kura sastāvdaļām, elementiem ir samērā liels šķērsgriezums.
smalk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā procesā, norisē rodas kas tāds, kura sastāvdaļām, elementiem ir samērā mazs šķērsgriezums.
koncert- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam mūzikas instrumentam ir kvalitatīva konstrukcija, plašs diapazons, ļoti labs skanējums.
multi- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie ir daudzi vai vairāki. Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst daudzas vai vairākas sastāvdaļas.
starp- Norāda, ka starp salikteņa otrajā daļā nosaukto kas atrodas, pastāv, noris telpā vai laikā.
vairs Norāda, ka šajā laika momentā, brīdī, arī laikposmā kas ir beidzis pastāvēt, eksistēt, arī izbeidzies, izlietots.
ap Norāda, kam kas atrodas vai virzās apkārt.
ap Norāda, kam kas novietojas vai tiek novietots apkārt.
Imperatīvais mandāts Norādījums, kas ievēlētajam kategoriski jāievēro.
Imperatīvais mandāts Norādījums, kas ievēlētajam kategoriski jāievēro.
ierādīt Norādīt (kas jādara).
ieteikt Norādīt (ko) kā vēlamu (kādam), censties pierādīt, ka (kas) ir derīgs, piemērots.
nozīmēt Norādīt, parakstīt (ārstnieciskas procedūras, zāles).
notikums Norise, darbība, to kopums, arī situācija, kas ievērojami pārmaina, ietekmē kā stāvokli, procesu.
plūdi Norise, kurā (kas, parasti nevēlams) rodas ļoti lielā daudzumā. Ļoti intensīva (kā, parasti nevēlama) norise.
Kritiens atpakaļ (arī uz leju) Norise, kurā (kas) pasliktinās, regresē, kļūst mazvērtīgāks.
Kritiens uz leju (arī atpakaļ) Norise, kurā (kas) pasliktinās, regresē, kļūst mazvērtīgāks.
pavadīt Norisināties, izraisīties (kādam reaģējot uz ko lādu, kas virzās).
stāvoklis Norišu, procesu, arī īpašību kopums (organismā), kas nosaka tā funkcionēšanas īpatnības, spējas (parasti kādā laikposmā).
stāvoklis Norišu, procesu, arī īpašību kopums (priekšmetiem, veidojumiem u. tml.), kas nosaka (to) funkcionēšanu, kvalitāti (parasti kādā laikposmā).
apbirt Noritēt (par asarām, kas īsu brīdi strauji plūst).
statūts Normatīvs akts, kas nosaka (valsts, kooperatīva vai sabiedriska uzņēmuma, iestādes, organizācijas, arī starptautiskas organizācijas) tiesisko stāvokli.
statūts Normatīvs akts, kas satur apbalvojuma (parasti ordeņa) aprakstu, piešķiršanas kārtību.
tikumība Normu, principu un noteikumu sistēma, kas regulē cilvēka rīcību, izturēšanos sabiedrībā un attieksmē pret citiem cilvēkiem. Cilvēka rīcības, izturēšanās atbilsme šādai sistēmai. Arī morāle (1).
infarkts Norobežota atmirušu (orgāna) audu kopa, kas rodas nepietiekamas asins pieplūdes dēļ.
Dalīt darbu (s) Norunāt vai noteikt, kas kuram jādara.
ūdensšķirtne Nosacīta līnija uz Zemes virsas starp divām blakus esošām ūdenstilpēm, to sistēmām. Zemes virsas teritorija, kas atdala divas blakus esošas ūdenstilpes, to sistēmas.
robeža Nosacīta līnija, kas šķir (valsts) sauszemes, ūdens un gaisa teritoriju no citu valstu un starptautiskām teritorijām. Nosacīta līnija, kas šķir (piemēram, kādu teritoriju, iecirkni, īpašumu). Tas (piemēram, zemes, ūdens josla), kas veido šādu līniju.
monogramma Nosacīta zīme (piemēram, zieda, dzīvnieka attēls), kas aizstāj (mākslinieka, graviera) parakstu uz darba.
Absolūtais čempions Nosaukums, kuru piešķir sportistam, kas kopvērtējumā ieguvis pirmo vietu sacensībās, kur uzvarētājus noskaidro arī atsevišķās disciplīnās vai distancēs.
izskaņa Noskaņa, kas izpaužas (piemēram, balsī, runā).
atskaņa Noskaņojums, arī sekas (pēc kāda notikuma).
rāmis Noslēgta līnija, kontūras, kas norobežo tekstu, attēlu. Ielogojums (2).
Sirds noslēpums Noslēpums, kas ir saistīts ar kā intīmo dzīvi.
slīkonis Noslīcis cilvēks vai dzīvnieks. Arī cilvēks vai dzīvnieks, kas slīkstot ir zaudējis samaņu.
nostrinkšķināt Nospēlēt (ar strinkšķināmo mūzikas instrumentu).
Likt ļaužu apsmieklā Nostādīt (kādu) tādā situācijā, kas izraisa apsmieklu.
Likt (ļaužu) apsmieklā Nostādīt (kādu) tādā situācijā, kas izraisa apsmieklu.
noskraidīties Nostrādāties (darbā, kas ir saistīts ar iešanu).
noskrieties Nostrādāties (darbā, kas ir saistīts ar iešanu).
sasvītrot Nosvītrot vairākas, daudzas (teksta) daļas.
Fa atslēga Nošu atslēga, kas norāda mazās oktāvas fa atrašanās vietu nošu sistēmā.
Do atslēga Nošu atslēga, kas norāda pirmās oktāvas do skaņas atrašanās vietu nošu sistēmā.
Nošu atslēga Nošu raksta zīme, kas nosaka skaņu augstumu un nosaukumu līnijkopā.
kritērijs Noteicošā būtiskā pazīme, kas atšķir, norobežo priekšmetus, parādības.
pārcelt Noteikt, ka (kas iepriekš paredzēts) norisināsies citā, parasti vēlākā, laikā.
pārlikt Noteikt, ka (kas iepriekš paredzēts) norisināsies citā, parasti vēlākā, laikā. Pārcelt (6).
racionēt Noteikt, normēt (pārtikas produktus).
nolikt Noteikt, nospriest, nolemt, ka (kas, piemēram, kārtība) tiks ieviests, ievērots.
šķirne Noteikta (izstrādājumu) grupa, kas ar savām īpašībām atšķiras no citām (tā paša veida izstrādājumu) grupām.
virzība Noteikta (piemēram, nozares, sabiedriskas struktūras) attīstība, veidošanās kādā virzienā.
tradīcija Noteiktā cilvēku grupā izveidojies uzskatu un darbību, rīcības kopums, kas tiek pārmantots no paaudzes paaudzē. Arī paraža (1).
Atpūtas diena Noteikta diena nedēļā, kas paredzēta strādājošo atpūtai.
klaviatūra Noteiktā kārtībā novietotu (mūzikas instrumenta) taustiņu kopums.
veidlapa Noteikta parauga lapa ar daļēji iespiestu tekstu, kas jāpapildina ar konkrētam ziņām.
princips Noteikta pārliecība, noteikts uzskats, kas nosaka cilvēka, cilvēku grupas darbību, rīcību, attieksmi pret īstenību.
Atsavināmā josla Noteikta platuma zemes josla, kas paredzēta dzelzceļa, šosejas u. tml. izbūvei.
apgaita Noteikta teritorija, kas jāpārzina dienesta uzdevumā.
punkts Noteikta vieta, telpa, celtne, kas ir iekārtota kādam speciālam nolūkam. Noteikta vieta, telpa, celtne, kur veic kādus speciālus darbus.
Valdošais vējš Noteikta virza vējš, kas kādā apvidū pūš visbiežāk.
taksijas Noteikta virziena pārvietošanās kustības (brīvi kustīgiem organismiem, orgāniem, šūnām), kas izraisās reakcijās uz ārējās vides kairinājumiem.
Valdošais vējš Noteikta virziena vējš, kas kādā apvidū pūš visbiežāk.
iedaļa Noteikta, atzīmēta daļa, kas parasti atbilst kādai mērvienībai.
secība Noteikta, likumsakarīga kārtība, noteikts, likumsakarīgs veids, kādā (kas) seko viens otram, cits citam vai izriet viens no otra, cits no cita.
siltumprasība Noteiktai augu vai dzīvnieku grupai raksturīga prasība pēc siltuma, kas nepieciešams to normālai augšanai un attīstībai.
bekons Noteiktai kondīcijai atbilstoša cūkgaļa. Cauraugusi, attiecīgi apstrādāta cūkas kautķermeņa pusīte, cūkgaļas gabals (bez kauliem, viegli sālīts, sautēts vai žāvēts).
svīķurbis Noteiktam izmēram atbilstošs rokas darbarīks caurumu urbšanai.
komplekss Noteiktam nolūkam veidots (celtņu, telpu) kopums. Celtnes, telpas, kas veido vienību, veselumu.
izgriezums Noteiktas formas un lieluma tukša vieta, caurums, šķēlums (tērpā, apavos), kas izveidots izgriežot.
personālsastāvs Noteiktas personas, kas ietilpst (iestādes, uzņēmuma u. tml. vai tā daļas) personālā.
veids Noteiktas, specifiskas (parādību, priekšmetu, vielu, organismu, procesu u. tml.) īpašības, pazīmes, to kopums. Parādība, priekšmets, viela, organisms, process u. tml., to grupa, kam piemīt šādas īpašības, pazīmes.
redzesleņķis Noteikts (kā) uzskats, pēc kura (kas) tiek aplūkots, vērtēts.
fāze Noteikts (periodiskas astronomiskas parādības) moments, stāvoklis (piemēram, Saules apgaismotā debess spīdekļa izskata maiņa).
nostāja Noteikts izturēšanās veids (attieksmē pret ko), noteikta attieksme (pret ko). Viedoklis (kādā jautājumā), kas nosaka rīcību, izturēšanos.
spridzeklis Noteikts sprāgstvielas daudzums, kas ir sagatavots sprādziena radīšanai. Ierīce sprādziena radīšanai.
virziens Noteiktu īpatnību, pazīmju kopums, kas raksturīgs (kādas sabiedriskas sistēmas, piemēram, zinātnes) atsevišķai daļai.
cenzs Noteikumi, pēc kuriem kādai personai dod iespēju izmantot (galvenokārt politiskas) tiesības.
regula Noteikums, norma, kas ievērojama kādā sabiedrības darbības nozarē. Arī likums (1).
režīms Noteikumu, pasākumu kopums, kas nepieciešams kāda mērķa sasniegšanai.
sodāmība Notiesāšanas juridiskās sekas, kas ir spēkā vainīgajam pēc soda izciešanas.
atkārtoties Notikt, izpausties vēlreiz vai vairākas reizes. Parādīties, būt sastopamam vairākkārt.
pārbaudījums Notikums, apstākli (parasti grūti, sarežģīti), kas rada iespēju novērtēt fiziskos, morālos spēkus, izturību, jūtu patiesumu u. tml.
nelaime Notikums, apstāklis, kas izraisa smagus, sāpīgus pārdzīvojumus, lielas bēdas, ciešanas.
nelaime Notikums, apstāklis, kas saistīts ar lielām grūtībām, lieliem materiāliem zaudējumiem.
nelaime Notikums, apstāklis, kas saistīts ar smagu slimību, ievainojumu, arī bojāeju.
posts Notikums, apstāklis, to kopums, kas ir saistīts ar dzīvības briesmām, cilvēku upuriem, smagiem dzīves apstākļiem.
posts Notikums, apstāklis, to kopums, kas ir saistīts ar lieliem materiāliem zaudējumiem, saimnieciski ekonomiskās dzīves pilnīgu sabrukumu.
posts Notikums, apstāklis, to kopums, kas izraisa smagus, sāpīgus pārdzīvojumus, dziļas bēdas, ciešanas.
sarežģījums Notikums, epizode (daiļdarba), ar ko sākas darbība, iezīmējas konflikts.
nepatikšanas Notikums, notikumu kopums, kas sagādā daudz rūpju, raižu, uztraukuma.
darbība Notikumu, norišu kopums, kas veido (daiļdarba) sižetu.
noputināt Notīrīt (no kā ko tādu, kas pat).
Vesela nots Nots, kas apzīmē relatīvi visilgāko skaņu.
Vesela nots Nots, kas apzīmē relatīvi visilgāko skaņu.
temperaments Noturīgs likumsakarīgi saistītu personības individuālo īpašību kopums, kas cilvēka attiecībās ar ārējo pasauli raksturo galvenokārt psihisko norišu dinamikas savdabību.
saķert Notvert, saņemt (ko tādu, kas kustas, pārvietojas).
robežnovads Novads, kas atrodas pie (kādas teritorijas, parasti valsts) robežas.
Novalkāt driskās Novalkāt, kamēr paliek tikai driskas.
Laika zobs Novecošanās cēloņu kopums, kas saistīts ar, parasti ilgu, laikposmu.
laikazobs Novecošanās cēloņu kopums, kas saistīts ar, parasti ilgu, laikposmu. Laika zobs.
Laika zobs Novecošanās, arī bojāšanās cēloņu kopums, kas saistīts ar, parasti ilgu, laikposmu.
atstāt Novēlēt (mantojumu). Sakrāt vai radīt (kādas vērtības), kas paliek citiem.
Aizpildīt robu (arī robus) Novērst zaudējumu sekas.
Aizpildīt robu (arī robus) Novērst zaudējumu sekas.
remontēt Novēršot bojājumus, defektus, panākt, ka (kas, piemēram, parasti liels, aparāts, ietaise, iekārta, arī celtne, telpa, ceļš) kļūst atkal izmantošanai derīgs, atbilst noteiktām prasībām.
labot Novēršot bojājumus, defektus, panākt, ka (kas, piemēram, priekšmets, ierīce) kļūst derīgs izmantošanai.
salabot Novēršot bojājumus, defektus, panākt, ka (kas, piemēram, priekšmets, ierīce) kļūst, parasti pilnīgi, derīgs izmantošanai. Izlabot (1).
izlikt Novietot (ārā). Izvietot (to, kas izņemts no kurienes).
savienot Novietot, parasti ar īpašiem paņēmieniem (priekšmetus, detaļas, elementus u. tml.), tā, ka (starp tiem) izveidojas saskare, sakarība. Būt tādam, kas nodrošina saskari, sakarību (starp priekšmetiem, detaļām, elementiem u. tml.).
atbalstīties Novietoties tā, lai kas balstītu.
zivsaimniecība Nozare, kas aptver zivju (arī citu ūdens organismu) ieguvi, pārstrādi, audzēšanu un to resursu palielināšanu, arī šāds uzņēmums.
robežnozare Nozare, kas risina jautājumus, kuri līdz tās izveidei ir attiekušies uz divām (retāk vairākām) nozarēm.
palīgnozare Nozare, kas, piemēram, kādā saimniecībā, uzņēmumā ir izveidota papildienākumu iegūšanai.
nodarījums Noziedzīgas rīcības, darbības sekas, rezultāts. Likumu, tiesību vai morāles normu pārkāpums.
Valsts noziegums Noziegums, kas apdraud valsts drošību, politisko iekārtu.
Valsts noziegums Noziegums, kas apdraud valsts drošību, politisko iekārtu.
pamazinājums Nozīme (atvasinātam vārdam), kas atspoguļo nojēgumu par kā mazu apjomu, intensitāti un arī emocionālu attieksmi pret to (piemēram, mīlinājumu, ironiju, nievājumu).
(Vārda) leksiskā nozīme Nozīme, kas piemīt vārdam visās tā gramatiskajās formās.
Vārda leksiskā nozīme Nozīme, kas piemīt vārdam visās tā gramatiskajās formās.
metonīmija Nozīmes pārnesums, kas izriet no nojēguma par priekšmetu vai parādību ciešu sakaru. Vārds vai vārdu savienojums, kam ir šāds nozīmes pārnesums.
metafora Nozīmes pārnesums, kas izriet no nojēguma par priekšmetu vai parādību līdzību. Vārds vai vārdu savienojums, kam ir šāds nozīmes pārnesums.
maģistrāle Nozīmīga plata iela, kas savieno pilsētas (vai pilsētas rajona) galvenās daļas un kam ir raksturīga noteikta transporta struktūra un intensitāte.
numismāts Numismātikas speciālists.
Kārtas numurs Numurs, kas norāda (kā) vietu un secību pēc pieņemtās skaitīšanas kārtības, sistēmas.
Kārtas numurs Numurs, kas norāda (kā) vietu un secību pēc pieņemtās skaitīšanas kārtības, sistēmas.
tīt Ņemt, virzīt (ko) laukā (no kā tāda, kas, parasti visapkārt, cieši, klāj, sedz). Ņemt, virzīt (no kā) nost (ko tādu, kas, parasti visapkārt, cieši, klāj, sedz).
vilkt Ņemt, virzīt ārā, laukā (ko, kas atrodas iekšā, arī ko iestiprinātu, iedzītu).
terms Objekta apzīmējums ar matemātikas valodas līdzekļiem.
substance Objektīvā realitāte, matērija savu formu vienotībā. Tas, kas ir pastāvīgs, nemainīgs (kādā parādībā, norisē u. tml.).
priekšmets Objektīvās realitātes daļa, kas tiek īpaši izdalīta no realitātes.
palīgobjekts Objekts (piemēram, uzņēmumā, saimniecībā), kurā norisinās procesi, darbības, kas palīdz nodrošināt galveno uzdevumu veikšanu.
taksons Objektu kopums, kam ir noteiktas kopīgas pazīmes un kas atbilst noteiktai taksonomiskai kategorijai.
parlamentārs Oficiāla persona, ko viena no karojošām pusēm pilnvarojusi sarunām ar otru karojošo pusi un kas sarunu vešanai dodas pāri frontes līnijai.
pilnvara Oficiāli apstiprinātas (atsevišķas personas, organizācijas u. tml.) tiesības (ko darīt). Dokuments, kas apliecina šādas tiesības.
atļauja Oficiāli apstiprinātas tiesības (ko darīt). Dokuments, kas apliecina šādas tiesības.
vienošanās Oficiāls akts, kas nosaka savstarpējas saistības (piemēram, valstu starpā).
kandidāts Oficiāls amats vai stāvoklis (kādā organizācijā), kas ir zemāks par (šīs organizācijas) biedra, locekļa amatu vai stāvokli. Persona, kas ieņem šādu amatu vai stāvokli.
reglaments Oficiālu noteikumu kopums, kas detalizēti nosaka valsts orgānu, iestāžu, organizāciju darbību.
tvans Oglekļa (II) oksīds - indīga bezkrāsaina gāze bez smakas (parasti kurināmā nepilnīgas sadegšanas produkts).
sērogleklis Oglekļa un sēra savienojums, kas sastāv no viena oglekļa atoma un diviem sēra atomiem - bezkrāsains, ļoti indīgs šķidrums.
glukoze Ogļhidrāts, kas atrodas augu un dzīvnieku organismā. Glikoze.
glikoze Ogļhidrāts, kas atrodas augu un dzīvnieku organismā. Glukoze.
hemiceluloze Ogļhidrāts, kas ietilpst augu šūnu apvalkā.
sapropelīts Ogļu kopums, kas veidojies galvenokārt no zemākajiem augiem un planktona mikroorganismiem.
aktinīdija Ogulājs (vīteņaugs) ar zaļām vai dzeltenīgām ogām, kas satur daudz C vitamīna.
supralitorāle Okeāna, jūras piekrastes zona, kas atrodas uz okeāna, jūras un sauszemes robežas virs maksimālā paisuma līmeņa.
plāva Oksīda kārta, kas rodas metāla un skābekļa mijiedarbībā uz sakarsēta metāla virsmas.
elektrolīze Oksidēšanās un reducēšanās process, kas noris, elektriskajai strāvai plūstot caur elektrolītu šķīdumu vai kausējumu.
kvarcs Oksīdu grupas minerāls, kas sastāv no caurspīdīgiem, dažreiz arī dzeltenīgiem vai citas krāsas kristāliem. Silīcija dioksīds.
kontroktāva Oktāva, kas muzikālajā skalā atrodas starp lielo oktāvu un subkontroktāvu.
padēklis Ola, kas ir ielikta mājputna ligzdā, lai panāktu, ka tas tur dēj.
Diētiskās olas Olas, kas pēc izdēšanas ir glabātas ne ilgāk par piecām dienām.
ragviela Olbaltumviela (ar samērā lielu sēra saturu), kas rodas ādas epidermas šūnās un ir pamatā visiem cilvēku un mugurkaulnieku dzīvnieku epidermas veidojumiem (matiem, spalvām, ragiem, nagiem, zvīņām u. tml.).
pretviela Olbaltumviela, kas rodas dzīvā organismā dažādu mikroorganismu vai citu svešu vielu iedarbības rezultātā un kas spēj neitralizēt to kaitīgo iedarbību. Aizsargviela. Antiviela. Imūnviela.
antiviela Olbaltumviela, kas rodas, dzīvā organismā dažādu mikroorganismu vai svešu vielu iedarbības rezultātā un kas spēj neitralizēt to kaitīgo iedarbību. Aizsargviela.
translācija Olbaltumvielas molekulas sintēze pēc informācijas, ko saņem no ribonukleīnskābes molekulām un kas nosaka aminoskābju secību molekulā.
urīnviela Olbaltumvielu maiņas galaprodukts, kas atrodas asinīs, siekalās, limfā, pienā un izdalās no organisma ar urīnu un sviedriem. Attiecīgā sintezētā viela.
želatīns Olbaltumvielu produkts, ko iegūst parasti no dzīvnieku kauliem, cīpslām un skrimšļiem un ko izmanto, piemēram, pārtikas rūpniecībā.
rauvolfija Oleandru dzimtas tropu kokaugs, kas parasti satur alkaloīdus.
Īstais jasmīns Olīvkoku dzimtas augs, kas izplatīts subtropos.
dīgļplazma Olšūnas protoplazma, kas satur vielu krājumu augošā dīgļa barošanai.
kredītoperācija Operācija (piemēram, bankā, krājkasē), kas saistīta ar kredīta izsniegšanu, dzēšanu u. tml.
rotators Operatīvās poligrāfijas aparāts tekstu, rasējumu, zīmējumu u. tml. pavairošanai ar trafaretu (parasti uz vaska papīra), kas nostiprināts uz rotējoša cilindra.
omnopons Opija alkaloīdu maisījums, kas satur apmēram 50 procentus morfīna.
likvidatorisms Oportūnistisks meņševistisks novirziens (Krievijas Sociāldemokrātiskajā strādnieku partijā no 1908. gada līdz 1912. gadam, Latvijas Sociāldemokrātijā no 1911. gada līdz 1914. gadam), kas prasīja likvidēt revolucionāro partiju un tās vietā nodibināt reformistisku legālu partiju.
ekonomisms Oportūnistisks virziens krievu sociāldemokrātijā (19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā), kas noliedza masu revolucionārās aktivitātes nozīmi sabiedrības attīstībā.
optiķis Optikas (1) speciālists.
refraktometrija Optikas nozare, kas mērī gaismas refrakcijas koeficientus.
spektroskopija Optikas nozare, kas pēlī vielas struktūru, izmantojot atomu un molekulu spektrus.
Fizikālā optika Optikas nozare, kas pētī ar gaismas viļņējādo dabu saistītās parādības.
elektrooptika Optikas nozare, kas pētī elektriskā lauka ietekmi uz vielas optiskajām īpašībām.
kristāloptika Optikas nozare, kas pētī gaismas izplatīšanās likumsakarības kristālos.
magnetooptika Optikas nozare, kas pētī gaismas izstarošanu, izplatīšanos un absorbciju ķermeņos, kas atrodas magnētiskajā laukā.
Fizioloģiskā optika Optikas nozare, kas pētī gaismas uztveršanas procesus acī.
metāloptika Optikas nozare, kas pētī metālu optiskās īpašības.
Ģeometriskā (arī staru) optika Optikas nozare, kas pētī optiskās parādības, kurās var neievērot gaismas viļņējādo dabu un var operēt ar gaismas staru jēdzienu un gaismas laušanas un atstarošanas likumu.
Staru (arī ģeometriska) optika Optikas nozare, kas pētī optiskās parādības, kurās var neievērot gaismas viļņējādo dabu un var operēt ar gaismas staru jēdzienu un gaismas laušanas un atstarošanas likumu.
kaleidoskops Optiska ierīce (rotaļlieta) - caurule, kurā krāsaini stikliņi vai akmentiņi spoguļu sistēmā veido simetrisku ornamentu, kas mainās, cauruli grozot.
iradiācija Optiska ilūzija, kas izpaužas tā, ka gaišas figūras uz tumša fona šķiet lielākas nekā tādu pašu izmēru tumšas figūras uz gaiša fona.
optika Optiska instrumenta elements, arī elementu kopums, kas maina gaismas izplatīšanās virzienu (piemēram, lēca, prizma).
varavīksne Optiska parādība atmosfērā - daudzkrāsains loks, kas novērojams, saules stariem lūstot ūdens pilienos.
spogulis Optiska sistēma - gluda virsma, kas labi atstaro gaismu un ko izmanto attēlu ieguvei.
iradiēt Optiskai ilūzijai izpausties tā, ka gaišas figūras uz tumša fona šķiet lielākas nekā tādu pašu izmēru tumšas figūras uz gaiša fona.
objektīvs Optisko instrumentu, aparātu galvenā sastāvdaļa - optiska sistēma, kas savāc no priekšmeta nākošo gaismu un rada šī priekšmeta īstu, apgrieztu attēlu.
astigmatisms Optisko stiklu vai acs defekts, kas rada izplūdušu attēlu.
lupa Optisks instruments, kas sastāv no koncentrējošas lēcas un ko izmanto sīku, tuvu priekšmetu apskatīšanai.
realgārs Oranžsarkans minerāls, kas satur arsēnu.
retors Orators. Arī retorikas skolotājs (parasti senajā Grieķijā, Romā).
krusts Ordenis, kas pēc formas ir līdzīgs šādai reliģiskai zīmei.
Kompozīts orderis Orderis, kam raksturīgs galvenokārt kapitelis, kurā korintiešu kapiteļa shēmai pievienotas četras joniešu volūtas, kas balsta tās augšdaļu.
inervācija Orgāna un audu apgādātība ar nervu šķiedrām, kas nodrošina saistījumu ar centrālo nervu sistēmu.
ribosoma Organella, kas atrodas šūnas plazmā un sintezē attiecīgajai šūnai raksturīgo olbaltumvielu.
Runas orgāni Orgāni, kas līdztekus savām bioloģiskajām funkcijām veic valodas skaņu artikulāciju (piemēram, lūpas, mēle, balsene).
Runas orgāni Orgāni, kas līdztekus savām bioloģiskajām funkcijām veic valodas skaņu artikulāciju (piemēram, lūpas, mēle, balsene).
dzimumorgāni Orgāni, kas nosaka indivīda dzimumu un veic apaugļošanas funkcijas.
pienskābe Organiska skābe - biezs, bezkrāsains šķidrums, kas rodas pienskābās rūgšanas procesā.
citronskābe Organiska skābe, kas ietilpst citronu, kā arī dažu citu augļu un ogu sastāvā un ko plaši lieto garšvielu un medikamentu rūpniecībā.
vīnskābe Organiska skābe, kas ietilpst vīnogu, kā arī dažu citu augļu un ogu sastāvā un ko plaši lieto pārtikas rūpniecībā.
lignīns Organiska viela, kas ietilpst augu šūnapvalka sastāvā.
piridoksīns Organiska viela, kas ietilpst fermentos, kuri nepieciešami olbaltumvielu maiņai cilvēka un dzīvnieka organismā (B6 vitamīns).
askorbīnskābe Organiska viela, kas nepieciešama normālai vielmaiņai cilvēka un dzīvnieku organismā. C vitamīns.
pantotēnskābe Organiska viela, kas nepieciešama normālai vielmaiņai, arī vairāku orgānu normālai darbībai cilvēka un dzīvnieka organismā (B3 vitamīns).
retinols Organiska viela, kas nepieciešama organisma normālai augšanai, šūnu vairošanās procesiem, normālai redzei (A vitamīns).
kalciferols Organiska viela, kas regulē kalcija un fosfora maiņu organismā un nodrošina normālu skeleta attīstību (D vitamīns).
esteris Organiska viela, kas rodas, savstarpēji iedarbojoties spirtam un skābei.
smaržviela Organiska viela, organisku vielu maisījums, kam piemīt raksturīga smarža un ko izmanto, piemēram, parfimērijas un kosmētikas rūpniecībā, pārtikas produktu ražošanā.
kūdra Organiskas izcelsmes iezis, kas veidojas pārmērīgi mitrās vietās no augu atliekām, kuras ir vairāk vai mazāk sadalījušās. Atsevišķs šī ieža gabals.
krīts Organiskas izcelsmes, parasti balts, nogulumiezis.
ekstraktvielas Organiskas neolbaltumvielas augu un dzīvnieku audos, kuras var ekstrahēt (2).
aminoskābes Organiskas skābes - olbaltumvielu uzbūves galvenais elements.
taukskābes Organiskas skābes - viena no tauku uzbūves galvenajām sastāvdaļām, kas ietilpst taukos, augu eļļā, vaskos.
naftēnskābes Organiskas skābes ar ciklisku struktūru, kuras izdala no naftas.
pektīnvielas Organiskas vielas, kas pieder pie polisaharīdiem un tiem līdzīgiem savienojumiem un kas sastopami sakņu, dārzeņu, sulīgu augļu sulā. Pektīni.
pektīni Organiskas vielas, kas pieder pie polisaharīdiem un tiem līdzīgiem savienojumiem un kas sastopami sakņu, dārzeņu, sulīgu augļu sulā. Pektīnvielas.
saponīni Organiski savienojumi, kas pieder pie glikozīdiem.
ogļhidrāti Organiski savienojumi, ko veido ogleklis, ūdeņradis un skābeklis un kas ietilpst dzīvo organismu sastāvā.
nogulas Organisko un neorganisko vielu sakopojums, kas rodas fizikālu, ķīmisku, bioloģisku procesu rezultātā un parasti ir ģeoloģiski jauns veidojums.
trūdi Organisko vielu dalīšanās, sairšanas produkti, kas radušies, trūdot, parasti bojā gājušiem, organismiem, to daļām.
ogle Organisko vielu sadalīšanās produkts, kas rodas, piemēram, degšanas, atūdeņošanas procesā.
sapropelis Organisko vielu un minerālvielu kompleksas nogulas, kas stāvošās ūdenstilpēs veidojas no atmirušajiem ūdens organismiem, smiltīm, māliem, kaļķiem.
olbaltumviela Organisks lielmolekulārs savienojums, kas ir veidots no aminoskābēm.
metols Organisks savienojums - balts kristālisks pulveris, kas viegli šķīst ūdenī un ko izmanto fotogrāfijā par attīstītāju.
sulfanilskābe Organisks savienojums - bezkrāsas kristāli, kas vāji šķīst ūdenī un spirtā.
skatols Organisks savienojums - olbaltumvielu pūšanas produkts, kas atrodas fekālijās un rada tām raksturīgo smaku.
polipeptīdi Organisks savienojums, kas sastāv no trim vai vairākām aminoskābēm un kas ietilpst olbaltumvielās.
spirts Organisks savienojums, kurā viena vai vairākas hidroksilgrupas ir saistītas pie viena piesātināta oglekļa atoma.
bitumens Organisku savienojumu maisījums, kas šķīst organiskajos šķīdinātājos un ko lieto ceļu asfaltēšanai, hidroizolācijai, jumtu seguma izgatavošanai.
saistaudi Organisma audi, kas atrodas visos orgānos, kā arī saista tos savā starpā, ietver nervus un asinsvadus.
substrāts Organisma daļa, kas nodrošina kādas tā funkcijas.
termoregulācija Organisma fizioloģiska funkcija, kas nodrošina vielmaiņas procesiem nepieciešamo ķermeņa temperatūru.
motivācija Organisma fizioloģisks stāvoklis, kas rosina veikt noteiktu darbību savu vajadzību apmierināšanai.
tieksme Organisma īpatnību, procesu izraisīta pastiprināta iespējamība (piemēram, saslimt, iegūt kādas bioloģiskas īpašības).
veselība Organisma norišu un uzbūves īpašību kopums (cilvēkam), kas kādā pakāpē (parasti ilgākā laikposmā) nodrošina organisma funkcionēšanu.
aizkusums Organisma pagurums, kas izpaužas pastiprinātā sirdsdarbībā, elpas trūkumā (parasti pēc strauja gājiena, kāpiena u. tml.).
urēmija Organisma pašsaindēšanās ar slāpekļa maiņas produktiem, kas uzkrājas asinīs vēlīnā nieru mazspējas stadijā.
šoks Organisma reakcija uz ārkārtīgi stipru kairinātāju (piemēram, smagu traumu, psihisku stāvokli) - perifērās asinsrites nepietiekamība, kas izraisa šūnu bojājumu.
intoksikācija Organisma saindēšanās ar toksiskām vielām, kas veidojas pašā organismā vai iekļūst tajā no ārienes.
pirmsvēzis Organisma stāvoklis, slimība, kas var izraisīt vēzi.
kodols Organisma šūnas sastāvdaļa, kas atrodas protoplazmā.
trofika Organisma šūnu vielmaiņas un to regulējošo mehānismu kopums, kas nodrošina šūnu, audu un orgānu morfoloģisko struktūru un fizioloģiskās funkcijas.
marasms Organisma vispārējs novājējums un gandrīz pilnīga psihiskās darbības izbeigšanās (smagas hroniskas slimības vai vecuma dēļ).
Pelaģiskie organismi Organismi, kas apdzīvo ūdenstilpi no tās virsas līdz dibenam.
saprofīti Organismi, kas barojas ar organiskām atliekām.
saprobionti Organismi, kas dzīvo un vairojas ar organiskām vielām piesārņotos ūdeņos.
polifāgi Organismi, kas pārtiek no dažādu sugu augiem un dzīvniekiem.
visēdāji Organismi, kas pārtiek no dažādu sugu augiem un dzīvniekiem. Polifāgi.
stenofāgi Organismi, kas pārtiek no noteiktu sugu augiem un dzīvniekiem.
vienēdāji Organismi, kas pārtiek no vienas sugas vai dažu tuvu radniecisku sugu augiem vai dzīvniekiem. Monofāgi.
monofāgi Organismi, kas pārtiek no vienas sugas vai dažu tuvu radniecisku sugu augiem vai dzīvniekiem. Vienēdāji.
vecāki Organismi, kas rada, ir radījuši jaunus organismus.
būtne Organisms (augs, dzīvnieks), kas eksistē.
augs Organisms, kas attīstās, parasti nemainot vietu, un barojas ar vielām, kuras uzņem no augsnes, gaisa, ūdens vai arī no citiem organismiem.
parazīts Organisms, kas dzīvo uz cilvēku, dzīvnieku, augu organismu virsmas vai šo organismu šūnās, audos, iekšējos orgānos, izmantojot to barības vielas.
planktonts Organisms, kas ietilpst planktonā.
koporganisms Organisms, kas izveidojies, vairākiem atšķirīgiem organismiem saliedējoties vienotā bioloģiskā kopumā.
aerobs Organisms, kas spēj dzīvot tikai tādā vidē, kurā ir nesaistīts skābeklis.
producents Organisms, kas spēj radīt organiskas vielas.
sēdorganisms Organisms, kas, parasti visu dzīves laiku, ir piestiprinājies (piemēram, ar piesūcekņiem) pie viena substrāta.
preparāts Organisms, tā daļa, kas ir sagatavota, piemēram, anatomiskai, histoloģiskai izmeklēšanai, pētīšanai, arī ilgstošai uzglabāšanai.
vecumposms Organismu dzīves posms, kas atbilst noteiktam vecumam.
saprobitāte Organismu īpašību kopums, kas nodrošina tiem spēju dzīvot un vairoties ar organiskām vielām piesārņotos ūdeņos.
bentoss Organismu kopa, kas apdzīvo ūdensbaseina dibenu.
aviācija Organizācija (dienests), kas izmanto par gaisu smagākus lidaparātus.
kuģniecība Organizācija (dienests), kas vada šāda satiksmi.
fonds Organizācija, iestāde, kas sniedz materiālu pabalstu (parasti radošiem darbiniekiem).
Glābšanas dienests Organizācija, kas brīdina no nelaimes gadījumiem un sniedz palīdzību kalnu rajonos un ūdenskrātuvēs.
palīgamats Organizācija, kas feodālisma laikā apvienoja Rīgā tirdzniecības preču transportā nodarbinātos.
koncertorganizācija Organizācija, kas rīko koncertus.
radioklubs Organizācija, kas sagatavo sakaru un radiolokācijas speciālistus tautas saimniecības vajadzībām. Arī radiosporta un radioamatierisma centrs.
kreditors Organizācija, uzņēmums, atsevišķa persona, kas dod kredītu (piemēram, naudu, preces).
sponsors Organizācija, uzņēmums, persona, kas materiāli veicina (kādu pasākumu).
ģimene Organizatoriska cilvēku abu dzimumu pārstāvju kopdzīves forma, kas izveidojusies vēsturiski un pastāv kā cilvēku sabiedrības pamatšūniņa. Tuvu radinieku grupa (piemēram, vecāki un bērni), kas parasti dzīvo kopā.
atsevišķs Organizatoriski nodalīts, tāds, kas darbojas patstāvīgi (par karaspēka daļām, apakšvienībām).
izveidot Organizējot, nodibinot panākt, ka rodas (piemēram, kolektīvs, sabiedrisks institūts). Būt par cēloni tam, ka rodas (kas) sabiedrībā.
ekspedīcija Organizēta cilvēku grupa, kas veic šādu ceļojumu.
Ekonomiskais karš Organizēta cīņa starp divām vai vairākām valstīm, izmantojot ekonomiskas iedarbības līdzekļus, ar nolūku vājināt pretinieka ekonomisko spēku.
pamatšūna Organizēts cilvēku kopums, kas veido (kā, piemēram, sabiedrības, organizācijas) galveno, nozīmīgāko daļu.
nodarbība Organizēts pasākums, kurā (kāda vadībā), parasti vairāki, dalībnieki apgūst teorētiskas zināšanas, praktiskas iemaņas.
Līdzsvara orgāns Orgāns (cilvēkiem vai dzīvniekiem), kas uztver (to) ķermeņa stāvokli telpā.
Līdzsvara orgāns Orgāns (cilvēkiem vai dzīvniekiem), kas uztver (to) ķermeņa stāvokli telpā.
tintesmaiss Orgāns (galvkājiem), kas producē melnu vielu.
palīgorgāns Orgāns (piemēram, iestādē, organizācijā), kas palīdz nodrošināt (tās) galveno uzdevumu veikšanu.
dziedzeris Orgāns, kas (cilvēka vai dzīvnieku organismā) izstrādā un izdala īpašas (šim orgānam raksturīgas) vielas.
izvadorgāns Orgāns, kas (ko) izvada (no kurienes, kur u. tml.).
kompensators Orgāns, kas aizstāj, līdzsvaro cita orgāna darbību, ja tā ir traucēta.
rudiments Orgāns, kas organisma evolūcijas gaitā ir zaudējis savu sākotnējo nozīmi un pakāpeniski izzūd. Rudimentārs orgāns.
Rudimentārs orgāns Orgāns, kas organisma evolūcijas gaitā ir zaudējis savu sākotnējo nozīmi un pakāpeniski izzūd. Rudiments.
placenta Orgāns, kas saista augli ar mātes organismu un regulē augļa dzīvības un vielmaiņas procesus.
Nabas saite Orgāns, kas savieno augli ar mātes organismu.
Nabas saite Orgāns, kas savieno augli ar mātes organismu.
aizsargorgāns Orgāns, kas veic aizsargāšanas funkcijas.
aparāts Orgānu kopums, kas veic kādu noteiktu funkciju organismā.
trakts Orgānu, veidojumu u. tml. kopums (organismā), pa kuru (kas) tiek pārvadīts.
orientālists Orientālistikas speciālists. Orientologs.
Simfoniskais orķestris Orķestris, kas sastāv no stīgu, pūšamo un sitamo instrumentu grupām.
Vieglais ormanis Ormanis, kas īpašos ratos pārvadā cilvēkus.
Vieglais ormanis Ormanis, kas īpašos ratos pārvadā cilvēkus.
Smagais ormanis Ormanis, kas pārvadā kravu.
jumtiņš Ornamenta elements - divi dažāda virziena stari, kas iziet no viena punkta.
raksts Ornamentāls (kā) rotājums, kas sastāv no regulāri sakārtotām līnijām, krāsu laukumiem u. tml.
ooloģija Ornitoloģijas nozare, kas pētī putnu olas.
ornitofenoloģija Ornitoloģijas nozare, kas pētī tās periodiskās parādības ornitofaunā, kuru cēlonis ir gadalaiku maiņa un meteoroloģiskie apstākļi.
kruķis Ortopēdiska ierīce, kas atvieglo iešanu un stāvēšanu, ja pilnīgi vai daļēji zaudēta kājas balsta funkcija.
priekšosta Ostas ārējā, priekšējā daļa, kas pielāgota kuģu enkurvietai, iekraušanai un izkraušanai. Viena no divām pāra ostām, no kurām priekšējā atrodas tuvāk jūrai, bet galvenā - netālu no upes ietekas jūrā.
tālmanis Ostas darbinieks, kas veic kravas uzskaiti un kontrolē krāvēju darbu.
dublikāts Otrais (dokumenta) eksemplārs, kas juridiski aizstāj oriģinālu.
maģistrs Otrais zinātniskais grāds (piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs, Anglijā), ko piešķir personām, kas beigušas augstāko mācību iestādi, nokārtojušas īpašus pārbaudījumus un publiski aizstāvējušas disertāciju. Persona, kam piešķirts šāds grāds.
re Otrās pakāpes nosaukums diatoniskajā gammā, kas sākas ar dō. Atbilstošā skaņa.
atmiegs Otrreizēja snauda, miegs (pēc brokastīm, pēc kāda darba no agra rīta u. tml.).
kastaņa Ozolu dzimtas vasar zaļš koks ar garām, smailām dzeloņaini zobainām lapām un brūniem ēdamiem augļiem, ko aptver adatains apvalks. Ēdamā kastaņa.
Sūra smarža (arī smaka) Ožas sajūta, ko izraisa kas stipri rūgts, arī sāļi vai skābi rūgts.
šmīksts Paass, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, ja ko samērā tievu, plānu, elastīgu strauji skar gaisa plūsma vai ja tas strauji virzās gaisā.
Lineārais paātrinātājs Paātrinātājs, kurā paātrināšanu īsteno, daļiņām virzoties pa trajektoriju, kas pēc savas formas ir tuva taisnei.
Personālā stipendija Paaugstināta stipendija, ko saņem studenti par izcilām sekmēm mācībās un sabiedriskajā darbā un kas parasti ir nosaukta kādas ievērojamas personas vārdā.
iziet Pabūt (kur) un izciest lielas mokas. Pārdzīvot, pārciest (ko).
paugurs Pacelta ieapaļa vai nenoteikta apveida zemes virsas forma ar izteiktām nogāzēm un virsotni (retāk ar plakanu virsu), kas ievērojāmi (līdz 200 metriem) paceļas pāri apkārtnes pazeminājumiem (līdzenumiem, starppauguru ieplakām, ielejām).
Cilu kalni Pacēlumi, kas veidojušies, dažām zemes garozas daļām nogrimstot, citām paliekot agrākajā līmenī.
vilnis Pacēlums, kas rodas ūdens virsmā svārstību kustības rezultātā.
pakaucināt Padarbināt (ierīci, kas rada nepatīkamas, griezīgas skaņas).
normalizēt Padarīt (ko) atbilstošu normai (2), panākt, ka (kas) atbilst normai (2).
konkretizēt Padarīt (ko) konkrētu (1). Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst konkrēts (1).
konkretizēt Padarīt (ko) konkrētu (2). Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst konkrēts (2).
normalizēt Padarīt (ko) normālu (1) vai normālāka, panākt, ka (kas) kļūst normāls (1) vai normālāks.
normalizēt Padarīt (ko) normālu (2) vai normālāku, panākt, ka (kas) kļūst normāls (2) vai normālāks.
sabiedriskot Padarīt (ko) par tādu, kas ir saistīts ar lielu sabiedrības daļu; padarīt (ko) par kopīgu sabiedrībai, arī par sabiedrības īpašumu.
atsegt Padarīt (ko) redzamu, noņemot (to, kas apsedz, aizklāj).
atdzīvināt Padarīt (ko) spilgtāku, pievilcīgāku, izteiksmīgāku. Būt par cēloni, ka (kas) kļūst spilgtāks, pievilcīgāks, izteiksmīgāks.
sagatavot Padarīt (pārtikas produktu) uzglabājamu, arī patērēšanai derīgu. Arī pagatavot (ēdienu).
uzsārtināt Padarīt (piemēram, ar kosmētikas līdzekļiem) sārtus (vaigus, lūpas), parasti mazliet.
palaist Padarīt garāku, platāku (tērpu, tā daļas). Atārdīt (vīles, iešuves), lai padarītu tērpu, tā daļas garākas, platākas.
izkropļot Padarīt par tādu, kas neatbilst īstenībai. Sagrozīt.
pārbiezināt Padarīt pārāk biezu (parasti pārtikas produktu, ēdienu).
iemidzināt Padarīt pasīvu, trulu (piemēram, apziņu, uztveri, jūtas). Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, apziņa, uztvere, jūtas) kļūst pasīvs, truls.
atklāt Padarīt redzamu, noņemot, atvirzot to, kas apsedz, aizsedz. Atsegt.
sārtot Padarīt sārtu (piemēram, ar kosmētikas līdzekļiem).
tuvināt Padarīt tuvu, draudzīgu, radīt sirsnīgākas, ciešākas savstarpējās attiecības.
atvilkt Padarīt vaļīgāku (cilpu, mezglu, arī to, kas sasiets mezglā).
izsvītrot Padarīt, uzskatīt (ko) par nebijušu, nenotikušu. Panākt, ka (kas) nenotiek.
klunkšķēt Padobji guldzēt (par šķidrumu, ko strauji lej no pudeles vai kas atsitas pret trauka malām). Atskanēt šādam troksnim.
klunkšķis Padobjš guldzošs troksnis, kas rodas, šķidrumam strauji līstot no pudeles vai atsitoties pret trauka malām.
doktors Padomju Savienībā - augstākais zinātniskais grāds, ko piešķir personai, kas aizstāvējusi atbilstošu disertāciju. Persona, kam piešķirts šis grāds.
Politiskais vadītājs Padomju Savienības Komunistiskās partijas pilnvarotais Sarkanajā Armijā (no 1918. gada līdz 1942. gadam), kas veica politiskās izglītības un audzināšanas darbu.
politdarbinieks Padomju Savienības Komunistiskās partijas pilnvarotais Sarkanajā Armijā (no 1918. gada līdz 1942.gadam), kas veica politiskas izglītības un audzināšanas darbu. Politiskais vadītājs.
Sirpis un āmurs Padomju Sociālistisko Republiku Savienības valsts emblēma, kas simbolizē darbaļaužu varu, strādnieku un zemnieku savienību.
Demokrātiskais centrālisms Padomju valsts, Komunistiskās partijas un sabiedrisko organizāciju uzbūves un darbības vadošais princips, kas savieno plašu vietējo kompetenci un demokrātismu ar centralizētu vadību.
Demokrātiskais centrālisms Padomju valsts, Komunistiskās partijas un sabiedrisko organizāciju uzbūves un darbības vadošais princips, kas savieno plašu vietējo kompetenci un demokrātismu ar centralizētu vadību.
palaist Padot (ko apkārt, arī no rokas rokā).
pirmveiddobums Padziļinājums, kas sākotnēji izveidots velmēšanas veltnīša virsmā, lai iegūtu noteikta profila velmējumu.
pabrokastot Paēst brokastis.
balagāns Pagaidu celtne izrādēm (piemēram, tirgus laukumos). Trupa, kas tajā uzstājas. Izrāde, kas tajā notiek.
slietenis Pagaidu mītne, kas veidota no slīpi saslietiem kokiem, to zariem.
retromode Pagājušā laikposma (kā) mode, kas atkal kļuvusi populāra, moderna.
Retro mode Pagājušā laikposma (kā) mode, kas atkal kļuvusi populāra, moderna. Retromode.
retrostils Pagājušā laikposma (kā) stils, kas atkal kļuvis populārs, moderns.
retromūzika Pagājušā laikposma (parasti vieglās mūzikas) skaņdarbi, kas atkal kļuvuši populāri, moderni. Skaņdarbi (parasti vieglajā mūzikā) ar pagājušā laikposma raksturīgām iezīmēm.
izlaidums Pagarinājums, paplašinājums (tērpam, tā daļām), kas veidots, izmantojot iešūtas joslas.
fanfara Pagarināts taures veida metāla pūšamais mūzikas instruments bez ventiļiem, kuru parasti izmanto signalizēšanai.
sadarīt Pagatavot (ko, parasti pārtikas produktus) lielāka daudzumā. Pagatavot (kā, parasti pārtikas produktu, lielāku daudzumu).
vēsture Pagātne (1). Pagātnes notikumi, to kopsakarības, kas atspoguļojas cilvēka apziņā.
imperfekts Pagātnes forma (darbības vārdam), kas apzīmē ilgstošu darbību.
strumpulis Paīss, paresns koka (parasti malkas) gabals.
kučieris Pajūga vadītājs. Cilvēks, kas nodarbojas ar pajūga vadīšanu.
līmenis Pakāpe, kas raksturo (kā) attīstību, kvalitāti, kvantitāti.
līmenis Pakāpe, kas raksturo (parādību sabiedrībā) no attīstības, kvalitātes viedokļa.
lēkts Pakāpeniska (parasti saules) parādīšanās virs horizonta. Gaisma, kas rodas, parādoties (parasti saulei) virs horizonta.
rūgt Pakāpeniski izraisīties (par negatīvu psihisku stāvokli, naidīgām attiecībām). Pakāpeniski rasties, attīstīties (par darbību, kas vērsta pret ko). Briest.
smaile Pakāpeniski sašaurināta (kādas platības) daļa, kas ir iekļauta citā (zemes, ūdens u. tml.) platībā.
grimt Pakāpeniski tuvoties stāvoklim (parasti nevēlamam), kas pilnīgi pārņem, nomāc.
iekārt Pakārt (starp ko), piestiprinot abos galos. Pakārt (priekšmetu kur) horizontāli aiz saites, auklas u. tml., kas piestiprināta (tam) divās vai vairākās vietās.
pakašāt Pakasīt (1).
pakasīties Pakasīt sev ķermeņa daļu.
plīkšķis Pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to.
pakšķis Pakluss, īslaicīgs troksnis, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm, arī nelieliem krītošiem priekšmetiem atsitoties pret ko.
pakšķis Pakluss, īslaicīgs, ritmisks troksnis, kas rodas, piemēram, darbojoties iekārtām, ierīcēm.
uztiept Pakļaujot savai gribai, ietekmei (kādu), panākt, ka (tam kas) jāpieņem, jāatzīst, jādara pretēji (tā) vēlmei, vajadzībai u. tml.
uzplīt Pakļaujot savai gribai, ietekmei (kādu), panākt, ka (tam kas) jāpieņem, jāatzīst, jādara pretēji (tā) vēlmei, vajadzībai. Uzspiest (5), uzmākt.
uzmākt Pakļaujot savai gribai, ietekmei (kādu), panākt, ka (tam kas) jāpieņem, jāatzīst, jādara pretēji (tā) vēlmei, vajadzībai. Uzspiest (5).
uzspiest Pakļaujot savai gribai, ietekmēt (kādu), panākt, ka (tam kas) jāpieņem, jāatzīst, jādara pretēji (tā) vēlmei, vajadzībai.
sildīt Pakļaujot siltuma iedarbībai, panākt, ka (kas, piemēram, viela, priekšmets, vide) kļūst siltāks vai silts, arī karsts.
sist Pakļaujot trieciena iedarbībai, panākt, būt par cēloni, ka (kas) šķeļas, drūp, plīst.
pārdedzināt Pakļaujot uguns, karstuma iedarbei apstrādes procesā, pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
vecināt Pakļaut (ko) kādām iedarbībām tā, ka (tam) rodas īpašības, kas saistītas ar ilgāku pastāvēšanu, lietošanu.
saldēt Pakļaut (parasti pārtikas produktu) aukstuma iedarbībai. Pakļaut (parasti pārtikas produktu) aukstuma iedarbībai līdz sasalšanas temperatūrai.
bendēt Pakļaut tādiem apstākļiem, kas sagādā sāpes, ciešanas, bojā (ko).
pantenis Pākstenis, kas nogatavojies iežmaugu vietās šķērsām sadalās posmos.
Siltuma neitroni Palēnināti neitroni, kas ir termodinamiskā līdzsvarā ar neitronu palēninātāja atomu kodoliem.
paleobotāniķis Paleobotānikas speciālists.
paleobotānika Paleontoloģijas nozare, kas pētī pagājušo ģeoloģisko laikmetu augus un to attīstības vēsturi.
paleozooloģija Paleontoloģijas nozare, kas pētī pagājušo ģeoloģisko laikmetu dzīvniekus un to attīstības vēsturi.
ēna Paliekas (no tā, kas bijis, pagājis).
spiedpaliekas Paliekas pēc (kā) izspiešanas.
pabiras Paliekas, pārpalikumi, atkritumi.
konduktors Palīgierīce, kas nodrošina griezējinstrumenta vai agregāta pareizu orientāciju.
peldriņķis Palīglīdzeklis peldēšanā - gumijas riņķveida kamera, kas pildīta ar gaisu.
prievārds Palīgvārds, kas saista patstāvīgas nozīmes vārdus un norāda uz sintaktiskajām attieksmēm starp tiem, kā arī ar savu nozīmi atklāj un precizē šo attieksmju saturu un raksturu.
Pakārt zobus vadzī (retāk pie vadža) Palikt bez pārtikas, uztura.
Pakārt zobus vadzī (retāk pie vadža) Palikt bez pārtikas, uztura.
statīvs Paliktnis (ar balstu), kas ir paredzēts (kā) novietošanai.
Didaktiskā literatūra Pamācoša literatūra, kas izmanto daiļdarba formu, lai paustu zinātnes, ētikas u. tml. atziņas un idejas.
Didaktiskā literatūra Pamācoša literatūra, kas izmanto daiļdarba formu, lai paustu zinātnes, ētikas u. tml. atziņas un idejas.
ieklājums Pamata sagatavojums (mākslas darbam), kas ietekmē (tā) virsmas izteiksmīgumu.
ķermenis Pamatdaļa, korpuss (piemēram, ierīcei, mašīnai), kurā iemontētas vai kurai pievienotas sīkākas detaļas, sīkāki elementi. Korpuss (piemēram, kuģim, lidaparātam).
kategorija Pamatjēdziens, kas atspoguļo īstenības parādību un izziņas pašas vispārīgākās un būtiskākās īpašības, puses un attiecības.
karkass Pamatkonstrukcija, balsts (izstrādājumam no mīksta materiāla), kas veidots parasti no stieplēm.
nosacījums Pamats, priekšnoteikums (kā) eksistencei, attīstībai, arī apstāklis, kas veicina (ko).
noteikums Pamats, priekšnoteikums (kā) eksistencei, attīstībai, arī apstāklis, kas veicina (ko). Nosacījums (2).
metrika Pamatsakarība, kas nosaka četrdimensiju telpas ģeometriskās īpašības.
skelets Pamatstruktūra (kādai sistēmai). Karkass (2).
cokols Pamatu, arī pagraba sienu virszemes daļa (ēkai), kas atšķiras ar materiālu vai apdari.
virspamats Pamatu, arī pagraba sienu virszemes daļa (ēkai), kas atšķiras ar materiālu vai apdari. Cokols (1).
izraisīties Pamazām atbrīvoties, izkļūt (no tā, kas apņem, saista).
tīrīt Panākt (ar īpašiem paņēmieniem), arī būt par cēloni, ka (kas, piemēram, priekšmets, veidojums, ķermenis) kļūst tīrs vai tīrāks.
novirzīt Panākt (ar runu, žestiem u. tml.), ka (kas) virzās un pabeidz virzīties nost (no kurienes, kur u. tml.).
vilcināt Panākt (ar savu rīcību), ka ieilgst (kā) īstenošana, norise u. tml., arī panākt, ka (kas) notiek, noris, tiek veikts vēlāk par paredzēto laiku.
melnināt Panākt (parasti krāsojot), ka (kas) kļūst melns vai ļoti tumšs.
pelēcināt Panākt (parasti krāsojot), ka (kas) kļūst pelēks vai pelēcīgs.
zilināt Panākt (parasti krāsojot), ka (kas) kļūst zils, iegūst zilganu nokrāsu.
dzesināt Panākt (parasti, aktīvi iedarbojoties, - maisot, laistot u. tml.), ka (kas karsts, silts) kļūst vēss vai vēsāks.
piestiprināt Panākt (piemēram, naglojot, līmējot, sienot), ka (kas) stingri turas (pie kā, kam klāt).
paglābt Panākt ar savu rīcību, arī būt par cēloni tam, ka izvairās vai atbrīvojas (no cilvēka vai dzīvnieka, kas apdraud dzīvību).
izglābt Panākt ar savu rīcību, arī būt par cēloni, ka izvairās vai atbrīvojas (no cilvēka vai dzīvnieka, kas apdraud dzīvību).
sabojāt Panākt būt par cēloni, ka (kas) kļūst neglīts, nepatīkams, arī neatbilstošs kādām, parasti estētiskām, prasībām, normām.
notvert Panākt un satverot aizturēt, apturēt (ko tādu, kas kustas, pārvietojas).
dragāt Panākt, arī būt par cēloni, ka (kas) zaudē spēku, pārsvaru, ietekmi.
vītināt Panākt, arī būt par cēloni, pieļaut, ka (kas) vīst, daļēji zaudējot mitrumu (parasti saulē, ēnā).
pielaist Panākt, arī ļaut, ka (kas) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
svilināt Panākt, arī pieļaut (piemēram, tuvinot, liekot klāt ko karstu, degošu), ka (kas) stipri karst, gruzd, arī deg no virspuses ar, parasti mazu, liesmu. Būt par cēloni tam, ka (kas) stipri karst, gruzd, arī deg no virspuses ar, parasti mežu, liesmu (par karstu priekšmetu, uguni, liesmām u. tml.).
savelt Panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (apmatojumā, apspalvojumā) izveidojas vairākas, daudzas pinkas.
saviest Panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (kas, parasti dzīvnieki, augi) saviešas.
trulināt Panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) kļūst truls (1) vai trulāks.
saskābināt Panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti pārmērīgi, skābs.
saļodzīt Panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) saļogās (2).
satrūdināt Panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) satrūd.
savītināt Panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) savīst.
trīcināt Panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) trīc (1).
trīcināt Panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) trīc (2).
trūdināt Panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) trūd.
slapināt Panākt, būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst slapjš (1).
smērēt Panākt, būt par cēloni, arī pieļaut, ka (kas) kļūst netīrs. Traipīt.
sadzeltināt Panākt, būt par cēloni, arī pieļaut, ka (kas) sadzeltē (1).
sadzeltināt Panākt, būt par cēloni, arī pieļaut, ka (kas) sadzeltē (2).
rūdīt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks, viņa raksturs, griba) kļūst stingrāks, noteiktāks. Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēku attiecības) kļūst noturīgākas.
uzlabot Panākt, būt par cēloni, ka (dzīvnieka vai auga īpašības, šķirne, suga u. tml.) kļūst kvalitatīvākas, piemērotākas noteiktām prasībām.
noklusināt Panākt, būt par cēloni, ka (ierīce, aparāts, mašīna u. tīru.) rada klusākas vai Mušas skaņas.
klusināt Panākt, būt par cēloni, ka (ierīce, aparāts, mašīna u. tml.) rada klusākas skaņas vai nerada skaņas.
pieklusināt Panākt, būt par cēloni, ka (ierīce, mehānisms u. tml.) rada mazliet klusākas skaņas.
pārorientēt Panākt, būt par cēloni, ka (kā) darbība, norise kļūst citāda, tai tiek izvirzīts cits mērķis. Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, darbība, norise) kļūst citāds.
mocīt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās psihiskas ciešanas, arī ļoti nepatīkams pārdzīvojums. Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst grūta, arī ļoti nepatīkama situācijā.
spīdzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās psihiskas ciešanas, arī ļoti nepatīkams pārdzīvojums. Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst grūtā, arī ļoti nevēlamā situācijā. Mocīt (2).
samocīt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās stipras fiziskas ciešanas.
nodrošināt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) kas, parasti eksistences līdzekļi, ir pietiekamā, arī lielā daudzumā.
sajaukt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds stāvoklis) izbeidzas. Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, nodoms, iecere) kļūst nerealizējams.
pazudināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds, kas) aiziet bojā.
šķīstīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds, kas) kļūst tikumīgs, morāli skaidrs.
nostādīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds, kas) nokļūst (kādā stāvoklī, situācijā).
šūpot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds, kas) šūpojas (3).
pārveidot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds, tā āriene) iegūst citu izskatu. Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, kustības, valoda) kļūst citāds.
sprostot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst vietā, veidojumā (piemēram, sprostā, iežogojumā), kas ievērojami ierobežo pārvietošanās iespējas.
nomocīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds), ilgāku laiku pārvarot grūtības (ko darot, atrodoties kādā stāvoklī), ļoti nogurst, zaudē spēkus, arī cieš mokas.
slīpināt Panākt, būt par cēloni, ka (kam) noteiktā vietā veidojas slīpums. Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst slīpāks vai slīps.
krokot Panākt, būt par cēloni, ka (kam) veidojas, rodas krokas (1).
sakrokot Panākt, būt par cēloni, ka (kam), parasti viscaur, izveidojas krokas.
nodzēst Panākt, būt par cēloni, ka (kas degošs) pārstāj degt.
novērst Panākt, būt par cēloni, ka (kas nevēlams) nenotiek, nerodas, neizraisās.
pārveidot Panākt, būt par cēloni, ka (kas sabiedrībā, piemēram, sabiedriskās attiecības) kļūst citāds, iegūst citu veidu, kvalitāti.
pārvērst Panākt, būt par cēloni, ka (kas sabiedrībā) iegūst citu veidu, kvalitāti. Arī pārveidot (2).
lidināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas viegls), gaisa plūsmas nests, virzās, arī kustas.
mīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti āda, mati) kļūst mazāk raupjš, stingrs.
plasticēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti cietviela) siltuma, bīdes spēka iedarbībā kļūst plastisks vai plastiskāks.
kviecināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti cūka) vairākkārt kviec.
novēlināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti darbība, process) novēlojas.
pavieglināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti darbs, norise) kļūst vieglāks.
klusināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti gaisma, krāsas) kļūst mazāk spilgts.
nocietināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti griba, raksturs) kļūst stingrs, nepakļāvīgs, valda pār jūtām. Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) kļūst bezjūtīgs, neiejūtīgs.
skaļināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti iekārta, ierīce) rada skaļas vai skaļākas skaņas.
pīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti iekārta, ierīce) vairākkārt pīkst.
savākt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti kā vairākas, daudzas plūsmas, starojumi) tiek uztverts un izveido noteiktu kopumu, sistēmu, arī savirzās (kopa, kādā kopuma, veidojumā, arī kur); savirzīt (piemēram, vielas, priekšmetus kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
kutināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti ķermeņa daļa) kut.
pakustināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti ķermeņa daļas) pakustas.
uzvarēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti nevēlams, piemēram, parādība, apstākļi) izbeidzas, tiek pārvarēts.
uzveikt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti nevēlams, piemēram, parādība, apstākļi) izbeidzas, tiek pārvarēts.
uzlaist Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti nevēlams) izraisās, iestājas u. tml.
uzsūtīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti nevēlams) izraisās, iestājas u. tml.
paaugstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti parādība sabiedrības dzīvē) sasniedz augstāku attīstības, nozīmīguma pakāpi.
ripināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti priekšmets) ripo. Vairākkārt velt, arī grozīt (kādu, parasti apaļas formas, priekšmetu).
resnināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti priekšmets) viscaur vai kādā daļā kļūst resns vai resnāks.
samocīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti psihisks stāvoklis, jūtas, domas) kļūst pretrunīgs, arī grūti panesams, nepatīkams.
sasprindzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti psihisks stāvoklis) kļūst aktīvs, koncentrēts.
mazināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, to īpašības) kļūst mazāk intensīvs.
pamazināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, to īpašības) kļūst mazāk intensīvs.
samazināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, to īpašības) kļūst, parasti ievērojami, mazāk intensīvs.
norūdīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti raksturs, griba) kļūst spēcīgs, noteikts. Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēku attiecības) kļūst noturīgas.
sasārtot Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti seja, tās daļas) kļūst, parasti ļoti, sārts.
mīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti skaņa) kļūst maigāks, klusāks.
pārsātināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti smarža) izplatās (telpā, vidē) pārāk lielā daudzumā.
pasliktināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti stāvoklis, apstākļu, īpašību kopums) vairs neatbilst kādām normām, prasībām.
šķiest Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti šķidrs) vienlaikus strauji virzās uz vairākām vai visām pusēm. Panākt, būt par cēloni, ka (kā sīka, viegla kopums) virzās šādā veidā.
piekarsēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti telpa, apkārtne, vide) piekārsi.
izaukstēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti telpa) klust auksts vai aukstāks.
pāraukstēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti telpa) kļūst pārāk auksts.
klaidēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti uzmanība, domas) kļūst mazāk koncentrēts.
mīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti viela, priekšmets) kļūst mīkstāks vai mīksts.
samīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti viela, priekšmets) kļūst, parasti viscaur, mīksts.
neitralizēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti viela) zaudē īpašu, specifisku iedarbību. Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti viela) neizraisa, parasti nevēlamas, blakus parādības.
jaukt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, attiecības starp cilvēkiem) tiek traucēts.
paasināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, attiecības, stāvoklis) kļūst saspīlētāks, draudīgāks.
vulgarizēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, atziņas, idejas) kļūst vulgāras.
saplūksnot Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, audums, papīrs) kļūst, parasti viscaur, plūksnains.
uzlabot Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, augsne, gaiss, arī platība u. tml.) kļūst kvalitatīvāks, piemērotāks noteiktām prasībām.
uzdvest Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, aukstums, smarža) iesāk izplatīties. Panākt, būt par cēloni, ka īsu brīdi izplatās.
padziļināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, bedre, ūdenstilpe) kļūst dziļāks.
paseklināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, bedre, ūdenstilpe) kļūst seklāks.
postīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, celtnes, teritorija) tiek iznīcināts, pārvēršas drupās.
sapostīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, celtnes, teritorija) tiek, parasti pilnīgi, sabojāts, pārvēršas drupās.
nospiest Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, cena, vērtība) pazeminās.
lēnināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, darbība, norise) kļūst lēnāks.
likvidēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, darbība, pasākums) vairs nenotiek.
mīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, darbība, process, arī parādība) kļūst vājāks, mazāk intensīvs.
sašķobīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, doma, uzskats, attiecības) zaudē savu stabilitāti, noturību.
šķobīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, doma, uzskats, attiecības), parasti pakāpeniski, zaudē savu stabilitāti, noturību.
uzduļķot Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, duļķes, nogulsnes) uzvirzās augšā, arī panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst duļķains.
uzzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, fakts, situācija) kļūst (kādam) zināms. Gūt iespēju (ko) zināt (par ko).
pilnveidot Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, garīgā vai fiziskā attīstība, darba prasme) sasniedz augstāku pakāpi, atbilst augstākām prasībām.
uzlādēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, gāze, atmosfēra) jonizējas.
sargāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, gods, attiecības starp cilvēkiem, tradīcijas) saglabājas.
postīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, iecere) nav realizējams.
saglabāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, iespaidi, informācija) nezūd, turpina pastāvēt (atmiņā, apziņā u. tml.).
sagraut Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, ietekme, uzskats), parasti pilnīgi, zūd, pazaudē iedarbīgumu.
saglabāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, īpašība, stāvoklis, attieksme, darbība) nezūd, turpina pastāvēt.
vājināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, īpašība) kļūst mazāk intensīvs, vājāk izteikts.
mīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, izturēšanās, rīcība, runa) kļūst mazāk ass, bargs.
papildināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, kā kopums) kļūst bagātīgāks, plašāks.
likvidēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, konflikts, domstarpības) zūd.
tušēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, krāsa) kļūst blāvs vai blāvāks, mazāk spilgts.
sarūgtināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, laikposms) ir saistīts ar sāpīgu pārdzīvojumu, arī kļūst nepatīkams, grūts.
mīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, līnija, formas) kļūst mazāk spilgts, krass, kontrastains.
papildināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, mākslas darbs, daiļrades process) kļūst saturīgāks, detaļām, izteiksmes līdzekļiem bagātāks.
kliedēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, migla, dūmi) kļūst mazāk koncentrēts, blīvs.
sagāzt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, parādība sabiedrībā, doma, ideja) aiziet bojā, izbeidz pastāvēt.
saglabāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, parādība sabiedrībā, kultūrā) nezūd, turpina eksistēt, būt, arī netiek iznīcināts.
pilnveidot Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, parādība sabiedrībā) sasniedz augstāku pakāpi, kļūst pilnīgāks, dod vēlamākus rezultātus.
mazināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, parādība, norise, to īpašības) kļūst vājāks vai vājš.
pamazināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, parādība, norise, to īpašības) kļūst vājāks.
samazināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, parādība, norise, to īpašības) kļūst, parasti ievērojami, vājāks.
saaust Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, pārdzīvojumi, domas) cieši sasaistās (ar ko).
pastiprināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, priekšmets, kā savienojums) kļūst stiprāks, izturīgāks.
saglabāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, priekšmets, materiālas vērtības) nezūd, turpina eksistēt, būt, arī netiek iznīcināts.
likvidēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, priekšmets, viela) beidz pastāvēt, eksistēt.
uzsist Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, priekšmets) ar sitienu, triecienu, arī strauji uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, priekšmets) ar sitienu, triecienu, arī strauji uzvirzās uz kādas vietas.
uztriekt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, priekšmets) ar triecienu, strauji, ar lielu spēku uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, priekšmets) ar triecienu, strauji, ar lielu spēku uzvirzās uz kādas vietas.
pavairot Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, process, stāvoklis, īpašība) kļūst intensīvāks, izpaužas spilgtāk.
vairot Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, process, stāvoklis, īpašība) pakāpeniski kļūst intensīvāks, izpaužas spilgtāk.
notrulināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, psihe, tās procesi) kĮūst nejūtīgi.
mulsināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, psihisks stāvoklis, arī darbība) kļūst nenoteikts, neskaidrs, nedrošs.
samulsināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, psihisks stāvoklis, arī darbība) kļūst, parasti ļoti, nenoteikts, neskaidrs, nedrošs.
sakāpināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, psihisks stāvoklis, psihes īpašība) kļūst ļoti spēcīgs, intensīvs, spilgti izpaužas.
kāpināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, psihisks stāvoklis, psihes īpašība) kļūst spēcīgāks, intensīvāks, spilgtāk izpaužas.
spēcināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, psihisks stāvoklis, psihes, rakstura, personības īpašības) kļūst intensīvs vai intensīvāks, noturīgs vai noturīgāks.
uzspīlēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, psihisks stāvoklis) sasniedz augstu, parasti nevēlamu, nedabisku, pakāpi.
sacelt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, putekļi, viļņi) rodas, izveidojas un virzās uz augšu.
samocīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, runa, valoda) kļūst nevajadzīgi sarežģīts, grūti uztverams.
noklusināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, skaņa) kļūst klusāks vai kluss, arī apklust.
klusināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, skaņa) kļūst klusāks vai kluss.
uzvēdīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, smarža, vēsma) iesāk izplatīties. Panākt, būt par cēloni, ka īsu brīdi izplatās.
mīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, sods, apstākļi) kļūst mērenāks, mazāk nežēlīgs, naidīgs.
pilnveidot Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, šķirne, suga) tiek uzlabots.
papildināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, teorija, zinātnes nozare) bagātinās ar jaunām atziņām, atklājumiem.
sasviest Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, transportlīdzeklis) strauji izmaina savu stāvokli, parasti uz sāniem.
piepildīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, trauks, telpa) kļūst pilns (ar vielu, priekšmetiem u. tml.).
pārpildīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, trauks) ir pārāk pilns, arī ļoti pilns (ar ko).
kliedēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, tumsa, aukstums, skaņas) zūd, beidz izplatīties vai ļoti samazinās.
vērpt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, ūdens, dūmi, putekļi) griežas, veido (kādu riņķojošu kopumu).
savērpt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, ūdens, dūmi) griežas, izveido (kādu riņķojošu kopumu).
uzvērpt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, ūdens, dūmi) virpuļveidīgi uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
nomierināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, uzbudinājums, sāpes) samazinās, pāriet.
postīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, vide, vieta) vairs nepastāv līdzšinējā, vēlamajā veidā.
pievēsmot Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, viegla gaisa plūsma, smarža) izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
pārvērst Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, viela, enerģija, vide) kļūst par ko citu, iegūst citu veidu, kvalitāti. Arī pārveidot (1).
padziļināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, zināšanas, izpratne, izpēte) kļūst pilnīgāks, saturīgāks.
pārskalot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) aizskalojas citā vietā.
nospalvot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) aplīp ar spalvām.
čabināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) atkārtoti čab.
čakstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) atkārtoti čakst (1).
čīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) atkārtoti čīkst (1).
čirkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) atkārtoti čirkst (1).
kraukšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) atkārtoti kraukšķ.
piesaistīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) atrodas, uzturas noteiktā vietā.
spīdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) atstaro, parasti mainīga virziena, stipruma, gaismu.
saukt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) atveidojas (atmiņā).
burkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) burkšķ (1).
čurkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) čurkst (1).
čurkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) čurkst (2).
šķirt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) daļās divās vai vairākās daļās.
slāņot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) daļās slāņos (3).
drebināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) dreb.
iededzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) dziļi iespiežas (apziņā).
virpināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) griežas, virzās lokā, aplī, spirālē.
pavēlināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) iestājas, noris vēlāk, mazliet pēc parastā laika.
paātrināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) iestājas, notiek drīzāk.
piesaistīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) ir ciešā saskarē, saistībā (ar ko).
piesaistīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) ir saistīts (ar ko) kādā darbībā, procesā.
nozibsnīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) Īsu brīdi zibsnī un pārstāj zibsnīt.
iztvaicēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) izdala tvaiku veidā dažas vai visas sastāvdaļas.
izputināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) izput (5).
izšķīdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) izšķīst (1).
iztrūdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) iztrūd.
izvadīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) izvirzās (no ierīces, sistēmas u. tml.).
šķiedēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) jūk, šķīst (piemēram, vāroties).
pakārtot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst atkarīgs (no kā).
paaugstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst augstāks.
paaukstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst aukstāks.
nobaltot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst balts, arī gaišs, sirms.
pablāvināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst blāvāks.
nobrūnināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst brūns.
vērst Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst citāds, par ko citu. Pārveidot, pārmainīt.
padārdzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst dārgāks, ka vairāk jāmaksā (par ko).
padzidrināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst dzidrāks.
pagausināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst gausāks.
palīdzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst gludāks, līdzenāks.
pavājināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst grūtāk sajūtams, uztverams.
irdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst irdens.
pastiprināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst izteiksmīgāks, iedarbīgāks, vieglāk uztverams.
paspēcināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst labāk uztverams, arī ietekmīgāks.
palētināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst lētāks, ka mazāk jāmaksā (par ko).
nolīdzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst līdzens.
saradot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst līdzīgs (kam).
paaugstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst lielāks (pēc daudzuma, skaitliskās vērtības, arī lietderīguma).
svētīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst ļoti noderīgs, arī labvēlīgs.
piesmaržināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst ļoti smaržīgs.
mazināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mazāk ietekmīgs, nozīmīgs.
pamazināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mazāk ietekmīgs, nozīmīgs.
pavājināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mazāk intensīvs.
pasliktināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mazāk kvalitatīvs.
notušēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mazāk pamanāms, ievērojams.
tušēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mazāk pamanāms, jūtams.
pavājināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mazāk stiprs, izturīgs, spēcīgs.
piebremzēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mazāk straujš, aktīvs, intensīvs
pazemināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mazāks (pēc daudzuma, skaitliskās vērtības).
nomelnināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst melns vai ļoti tumšs.
mitrināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mitrs (1).
nabadzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst nabadzīgs (2).
notrulināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst neass.
sabojāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst neatbilstošs morāles, juridiskām normām.
nodzēst Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst nesaskatāms.
pārmitrināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst pārāk mitrs.
piepildīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst pilnvērtīgs, saturīgs, izraisa gandarījumu, apmierinājumu.
placināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst plakans vai plakanāks, plāns vai plānāks.
plašināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst plašs vai plašāks.
platumot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst plats vai platāks.
raibināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst raibs.
paresnināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst resnāks.
rūgtināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst rūgts (1) vai rūgtāks.
saldināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst salds (1) vai saldāks.
saldināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst salds (2) vai saldāks.
pasārmināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst sārmaināks.
nosārtināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst sārts.
sārtināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst sārts.
pasausēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst sausāks.
pasausināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst sausāks. Pasausēt.
sausināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst sauss vai sausāks.
sausēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst sauss vai sausāks. Sausināt.
savrupināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst savrups.
sīcināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst sīks vai sīkāks.
pasiltināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst siltāks.
sinhronizēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst sinhrons (1).
skābināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst skābs (1) vai skābāks.
skābināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst skābs (2) vai skābāks.
smadzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst smags (1) vai smagāks.
smailināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst smails vai smailāks.
potencēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst spēcīgāks, intensīvāks. Pastiprināt, paaugstināt, kāpināt.
paspēcināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst spēcīgāks.
nospīdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst spīdīgs.
paspilgtināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst spilgtāks.
spilgtināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst spilgts (1) vai spilgtāks.
spilgtināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst spilgts (2) vai spilgtāks.
stabilizēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst stabils (1) vai stabilāks.
stabilizēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst stabils (2) vai stabilāks.
stiprināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst stiprs (1) vai stiprāks.
stiprināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst stiprs (2) vai stiprāks.
stiprināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst stiprs (3) vai stiprāks. Panākt, būt par cēloni, ka (kam) palielinās stiprība.
stiprināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst stiprs (4) vai stiprāks.
stiprināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst stiprs (5) vai stiprāks.
stiprināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst stiprs (6) vai stiprāks.
stiprināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst stiprs (7) vai stiprāks.
sūrināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst sūrs vai sūrāks.
pašaurināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst šaurāks.
šaurināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst šaurs (1) vai šaurāks.
šķiebt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst šķībs vai šķībāks.
pašķidrināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst šķidrāks.
sašķidrināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst šķidrs vai šķidrāks.
šķidrināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst šķidrs vai šķidrāks.
taisnot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst taisns (1) vai taisnāks.
tievināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst tievs (2) vai tievāks.
treknināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst trekns (1) vai treknāks.
treknināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst trekns (5) vai treknāks.
treknināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst trekns (6) vai treknāks.
trulināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst truls (2) vai trulāks.
tukšot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst tukši (2) vai tukšāks.
tukšot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst tukšs (1) vai tukšāks.
tukšot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst tukšs (3) vai tukšāks.
patumšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst tumšāks.
tumšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst tumšs (1) vai tumšāks.
tumšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst tumšs (2) vai tumšāks.
tumšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst tumšs (3) vai tumšāks.
pietuvināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst tuvs (piemēram, izpratnē, attieksmēs).
tuvināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst tuvs (piemēram, izpratnē, attieksmēs).
tvirtināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst tvirts (1) vai tvirtāks.
tvirtināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst tvirts (2) vai tvirtāks.
tvirtināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst tvirts (3) vai tvirtāks.
tvirtināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst tvirts (4) vai tvirtāks.
novājināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst vājš, arī nespēcīgs, vārgs.
vājināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst vārgs, nespēcīgs, arī vārgāks, nespēcīgāks.
veldzēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst vēlami mitrs.
vēsināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst vēss (1) vai vēsāks.
vēsināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst vēss (3) vai vēsāks.
vienādot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst vienāds (1).
vienādot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst vienāds (2).
vienveidot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst vienāds, arī vienāda veida.
pazemināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst zemāks.
sadārdzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ievērojami, dārgāks, ka daudz jāmaksā (par ko).
samazināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ievērojami, mazāk ietekmīgs, nozīmīgs.
sagānīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, neglīts, nepieņemams. Panākt, būt par cēloni, ka (kas), parasti pilnīgi, zaudē savu nozīmīgumu, vērtību.
sasārtināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, sārts.
saspilgtināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, spilgts (1).
saspilgtināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, spilgts (2).
sairdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur irdens.
sadubļot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur, dubļains.
saduļķot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur, duļķains.
sadūņot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur, dūņains.
samiklināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur, mikls.
sataukot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur, taukains.
sazilināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, zils vai zilgans.
pasārtināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti mazliet, sārtāks.
uzirdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, arī no virspuses, irdens.
sadraņķēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, nederīgs, nelietojams, arī netīrs. Sabojāt, parasti pilnīgi.
saplacināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, plakans, arī plāns.
satumsināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, tumšs.
saraibināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, viscaur, raibs.
sasmaržot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti stipri, smaržīgs.
saķepēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti viscaur, mīksts, lipīgs.
izdalīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) krasi atšķiras (no pārējā, no apkārtējā).
kūpināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kūp (1).
kūpināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kūp (2).
kūpināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kūp (3).
saglabāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) nebojājas, nezaudē vēlamās īpašības.
paviļnot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) neilgu laiku, mazliet viļņojas.
nomaitāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) nespēj normāli funkcionēt.
pasargāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) netiek iesaistīts karadarbībā. Bruņotā cīņā panākt, ka (kas) netiek pakļauts pretinieka varai, ka pretinieks neieņem (ko). Nosargāt.
pārgulsnēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) nogulsnējas, parasti citā vietā.
nogurdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) nogurst (2).
nogurdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) nogurst (3).
noburt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) nokļūst (kā) varā, ietekmē.
nopludināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) noplūst (1).
nopludināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) noplūst (2).
nopludināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) noplūst (3).
steidzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) noris, tiek veikts ātri vai ātrāk.
notirpināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) notirpst.
uzslāņot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) novietojas, izveidojas slāņveidā virsū (uz kā, kam).
ņirbināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) ņirb (1).
ņirbināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) ņirb (2). Ļoti ātri kustināt.
pabriedināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pabriest (3).
bremzēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) palēninās, apstājas.
paplaucēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) paplaukst.
paputināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) paput (5).
pārklīsterēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pārklīsterējas.
pārplūdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pārplūst (1).
pārplūdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pārplūst (2).
pārplūdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pārplūst (5).
šķiedēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pārvēršas šķīdumā, arī šķidrumā.
ritināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pārvietojas rotējot.
virināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pārvietojas, parasti riņķojot, arī kustas, parasti grozoties.
ducināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pastipri, dobji, samērā ilgstoši skan.
piesaistīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) piedalās, pievienojas (piemēram, darbam, pasākumam, organizācijai).
pieķepināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pieķep (1).
pieplūdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pieplūst (1).
piesūcināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) piesūcas (ar kādu vielu).
piesātināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) piesūcas (ar kādu vielu). Piesūcināt.
plandīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pland.
plivināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) plīvo.
pūdēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pūst.
svētīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) rodas lielā daudzumā, arī bagātīgi.
rucināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) rūk.
saaudzēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) saaug (2).
sabiezināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sabiezē (1).
sabrūnināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sabrūn, parasti karstuma iedarbībā.
sacietināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sacietē (1).
sacietināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sacietē (2).
sačervelēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sačervelējas.
sačokurot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sačokurojas (1).
sadiedzēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sadīgst (1).
sadrebināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sadreb.
sadziedēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sadzīst.
iesvārstīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk svārstīties.
ietricināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk trīcēt.
ietrīsināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk trīsēt.
ietrūdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk trūdēt.
ievibrēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk vibrēt.
iešūpot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk viļņoties.
ziedināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk ziedēt (1).
sapurināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk, parasti pēkšņi, kustēties šurp turp samērā nelielā attālumā. Panākt, būt par cēloni, ka (kas) īsu brīdi kustas šādā veidā.
saplandīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk, parasti pēkšņi, plandīties.
savirpuļot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk, parasti pēkšņi, virpuļot. Panākt, būt par cēloni, ka (kas) īsu bridi virpuļo.
satricināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk, parasti spēcīgi, svārstīties, vibrēt.
sakarsēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sakarst (1).
sakarsēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sakarst (2).
sakņot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sakņojas (2).
sakuplināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sakuplo (1).
sakuplināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sakuplo (2).
sakustināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sakustas (1).
saķepināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) saķep, saķepē.
salīgot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) salīgojas.
saļodzīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) saļogās (1).
saplaucēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) saplaukst.
saplūdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) saplūst (1).
saplūdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) saplūst (2).
sarecināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sarec.
sarepināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sarepē (2).
sasaldēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sasalst.
sasildīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sasilst (1).
saskābināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) saskābst (2).
pacelt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sasniedz augstāku attīstības pakāpi, pilnveidojas, ka uzlabojas (kā) kvalitāte.
saspīlēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sasniedz augstu, arī galēju, parasti nevēlamu, pakāpi.
sastindzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sastingst (1).
sastindzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sastingst (2).
sastindzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sastingst (4).
sastindzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sastingst (5).
sastindzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sastingst (6).
sasvārstīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sasvārstās.
satrīsināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) satrīs.
pārsātināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) satur pārāk lielu (parasti kādas vielas) daudzumu.
saviļņot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) saviļņojas (1).
savirmot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) savirmojas.
satuvināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) savirzās, novietojas tuvu kopā viens pie otra, cits pie cita.
saziedināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sazied (1).
sazvalstīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sazvalstās.
sazvārot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sazvārojas.
miekšķēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) siltuma iedarbībā kļūst mīksts.
spiest Panākt, būt par cēloni, ka (kas) skai ko un iedarbojas uz to (parasti pakāpeniski) ar spēku.
slīdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) slīd (1).
piestrāvot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) spēcīgi izpaužas (mākslas darbā, tekstā).
uzburt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) spilgti, izteikti rodas, izveidojas (apziņā, iztēlē), atveidojas (atmiņā).
zibināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) spoži, nevienmērīgi spīd, atstarojot gaismu. Arī panākt, būt par cēloni, ka (kas) izceļas apkārtnē ar savu krāsas spilgtumu.
stindzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) stingst (1).
stindzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) stingst (4).
pasviest Panākt, būt par cēloni, ka (kas) strauji pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.).
piešļākt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) strauji piepildās ar šķidrumu.
piešķiest Panākt, būt par cēloni, ka (kas) strauji, pēkšņi izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
sūbināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sūb.
sūcināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sūcas.
sūrstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sūrst.
svārstīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) svārstās (1).
šūpot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) šūpojas (1).
šūpot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) šūpojas (2).
tecināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) tek [1] (1).
tecināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) tek [1] (3).
tecināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) tek [1] (7).
pagaisināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek aizmirsts.
nodrošināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek aizsargāts (pret ko nevēlamu).
pārsvītrot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek iznīcināts, neatzīts, zaudēts u. tml.
tikšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) tikšķ.
trīsināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) trīs (1).
trīsināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) trīs (2).
tvīcināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) tvīkst.
uzbriedināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) uzbriest (1).
uzputināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) uzpūt virsū (uz kā, kam).
čaukstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt čaukst.
grabināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt grab (1).
klabināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt klab (1).
klakšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt klakšķ.
klaudzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt klaudz (1).
klaudzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt klaudz (2).
klikšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt klikšķ.
krikšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt klikšķ.
klinkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt klinkšķ.
klunkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt klunkšķ.
knakšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt knakšķ.
knikšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt knikšķ.
krakšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt krakšķ.
krapšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt krapšķ.
krimšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt krimšķ.
kriukšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt kriukšķ.
ņirkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt ņirkst.
pakšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt pakšķ.
parkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt parkšķ (2).
paukšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt paukšķ.
plakšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt plakšķ.
plarkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt plarkšķ.
plaukšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt plaukšķ.
plerkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt plerkšķ.
plikšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt plikšķ.
plīkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt plīkšķ.
plinkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt plinkšķ.
plirkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt plirkšķ.
pliukšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt pliukšķ.
plunkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt plunkšķ.
pļerkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt pļerkšķ (1).
pukšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt pukšķ (1).
purkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt purkšķ (1).
rūcināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt rada zemu, dobju, vienmērīgu, samērā skaļu troksni.
rēcināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt rēc (3).
rībināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt rīb (1).
rībināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt rīb (2).
rībināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt rīb (3).
rībināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt rīb (4).
rībināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt rīb (5).
skandināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt skand.
skrabināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt skrab.
skrakšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt skrakšķ. Krakšķināt.
skrapstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt skrapst. Skrapšķināt.
skrapšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt skrapšķ. Skrapstināt.
skraukšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt skraukšķ. Kraukšķināt.
skripstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt skripst.
skriukšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt skriukšķ. Kriukšķināt.
sparkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt sparkšķ.
sprakšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt sprakšķ.
spraukšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt spraukšķ. Arī sprakšķināt.
spurkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt spurkšķ (1).
stirkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt stirkšķ.
strinkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt strinkšķ.
šķindināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt šķind.
šļakstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt šļakst.
šļūcināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt šļūc (1).
šļurkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt šļurkst.
šmakstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt šmakst.
šmaukstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt šmaukst (1).
šmīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt šmīkst.
šmiukstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt šmiukst.
šņakstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt šņakst.
šņarkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt šņarkst.
šņikstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt šņikst.
šņirkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt šņirkst.
švīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt švīkst.
švirkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt švirkst.
takšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt takšķ.
tankšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt tankšķ.
tarkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt tarkšķ (1).
tinkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt tinkšķ.
tirkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt tirkšķ (1).
trinkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt trinkšķ. Strinkšķināt (1).
virkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt virkšķ (2).
žļakstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt žļakst.
žļarkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt žļarkst (1).
žļarkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt žļarkst (2).
žļurkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt žļurkst.
žņerkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt žņerkst.
žņirkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt žņirkst.
žvadzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt žvadz.
žvakstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt žvakst.
žvarkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt žvarkst.
žvīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt žvīkst.
slāņot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) veidojas slāņaini (1), arī ka (kam) veidojas slāņi.
slāņot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) veidojas slāņaini (2), arī ka (kam) veidojas slāņi.
uzvirpuļot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) virpuļojot uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
griezt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) virzās ap savu asi (piemēram, par parādībām dabā).
slidināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) virzās pa, parasti slidenu, virsmu, ūdeni u. tml.
tievināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) viscaur vai kādā daļā kļūst tievs (1) vai tievāks.
iedragāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) zaudē spēku, pārsvaru, ietekmi, psihiskās īpašības u. tml.
zvalstīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) zvalstās (1).
žūžināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) žūžo (1).
smaržināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas), parasti kādas vielas iedarbībā, kļūst smaržīgs vai smaržīgāks.
mērdēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas), parasti lēni, iet bojā.
sakratīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas), parasti pēkšņi, sāk kratīties. Panākt, būt par cēloni, ka (kas) īsu brīdi kratās.
samutuļot Panākt, būt par cēloni, ka (kas), parasti pēkšņi, sāk mutuļot.
sakropļot Panākt, būt par cēloni, ka (kas), parasti pilnīgi, neatbilst sabiedrībā pieņemtajām morāles, estētikas u. tml. normām, atziņām.
nosargāt Panākt, būt par cēloni, ka (ko) neietekmē, ka (uz ko) neiedarbojas (kas nevēlams, arī kaitīgs).
nīdēt Panākt, būt par cēloni, ka (parasti kas nevēlams) iet bojā, beidz pastāvēt, iznīkst.
saspīlēt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, cilvēku attiecībās) rodas saskaņas trūkums, nedraudzīgums, arī naidīgums, kas var pāriet sadursmē.
pieslāpēt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, uguns, liesmas) kļūst vājākas.
paplašināt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, zināšanas, pieredze) kļūst saturā plašākas, bagātīgākas, daudzveidīgākas.
uzasināt Panākt, būt par cēloni, ka (psihisks stāvoklis) kļūst aktīvs, intensīvs. Panākt, būt par cēloni, ka (kas) izpaužas aktīvi, iedarbīgi.
iznīdēt Panākt, būt par cēloni, ka aiziet bojā, iznīkst (parasti kas nevēlams).
putināt Panākt, būt par cēloni, ka kas (piemēram, īpašums, saimniecība) iet bola, tiek zaudēts.
zvelt Panākt, būt par cēloni, ka kas gāžas, sveras (uz sāniem, apkārt u. tml.).
Noskaidrot galvu Panākt, būt par cēloni, ka rodas labākas spējas uztvert, domāt.
izraisīt Panākt, būt par cēloni, ka rodas, iesākas (cilvēka darbība, norises sabiedrībā).
nogulsnēt Panākt, būt par cēloni, ka šķīdumā rodas (kas) nogulšņu veidā. Panākt, būt par cēloni, ka (šķīdums) izdala nogulsnes.
satraukt Panākt, būt par cēloni, ka tiek pārtraukts (piemēram, klusums, miers). Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, ūdens virsma) kļūst kustīgs, saviļņojas.
baukšķināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) baukšķ.
blakšķināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) blākšķ.
blākšķināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) blākšķ.
blūkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) blākšķ.
blarkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) blarkšķ.
blaukšķināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) blaukšķ.
blīkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) blīkšķ (1).
blīkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) blīkšķ (2).
bliukšķināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) bliukšķ.
brakšķināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) brakšķ.
brikšķināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) brikšķ.
būkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) būkšķ.
dārdināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) dārd (1).
dārdināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) dārd (2).
dārdināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) dārd (3).
dārdināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) dārd (4).
dārdināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) dārd (6).
dimdināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) dimd (1).
dimdināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) dimd (2).
dimdināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) dimd (3).
dimdināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) dimd (5).
džinkstināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) džinkst.
sacelt Panākt, būt par cēloni, ka, parasti pēkšņi, sākas, izraisās (aktīva darbība, notikumi u. tml.).
vākt Panākt, būt par cēloni, ka, piemēram, (kas) savirzās kopā, kļūst koncentrētāks, veido kādu kopumu.
šņerkstināt Panākt, būt par cēloni, kas (kas) vairākkārt šņerkst.
sagādāt Panākt, būt par cēloni, kas rodas, izraisās (piemēram, kādi apstākļi, stāvoklis, situācija).
pakļaut Panākt, ka (kāds, kas) kļūst atkarīgs (no cilvēka, tā gribas, ietekmes u. tml.). Padarīt (ko) atkarīgu (no kā).
paklusināt Panākt, ka (kāds, kas) kļūst klusāks.
mocīt Panākt, ka (kāds) izjūt fiziskas mokas, ciešanas. Arī spīdzināt.
pieklusināt Panākt, ka (kāds) pieklust. Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, skaņa) kļūst mazliet klusāks.
piesēdināt Panākt, ka (kāds) strādā (parasti darbu, kas veicams sēžot).
Atņemt (arī atraut sar.) pēdējo (maizes) kumosu Panākt, ka (kāds) zaudē iztikas līdzekļus.
Atņemt, (arī atraut) pēdējo (maizes) kumosu Panākt, ka (kāds) zaudē iztikas līdzekļus.
Atraut (arī atņemt) pēdējo (maizes) kumosu Panākt, ka (kāds) zaudē iztikas līdzekļus.
pārtvert Panākt, ka (kas kādam adresēts, sūtīts u. tml.) nonāk cita rīcībā.
uzvelt Panākt, ka (kas nepatīkams, arī grūts) jāuzņemas (kādam).
novērst Panākt, ka (kas nevēlams) tiek izlabots.
turēt Panākt, ka (kas satverts, paņemts) atrodas noteiktā stāvoklī, vietā (piemēram, rokās, klēpī, uz muguras).
Dedzināt gaismu Panākt, ka (kas, parasti apgaismošanas ierīces) izstaro gaismu.
vainagot Panākt, ka (kas, parasti darbība, tās rezultāts) kļūst par (kāda, arī kā) augstāko sasniegumu. Būt tādam, kas kļūst par (kā) augstāko sasniegumu, pozitīvu rezultātu.
savaldīt Panākt, ka (kas, parasti parādība dabā) kļūst mazāk iedarbīgs vai izbeidzas, arī iegūst cilvēkam vēlamās īpašības.
pludināt Panākt, ka (kas, parasti peldošs priekšmets) virzās pa ūdenstilpēm.
velt Panākt, ka (kas, parasti priekšmets) virzās (pa kādu virsmu) ar rites, rotācijas kustību.
padzīt Panākt, ka (kas, parasti sabiedriski, politiski nevēlams) izbeidz darboties, pastāvēt.
salaist Panākt, ka (kas, parasti šķidrums) ieplūst (kur iekšā) lielākā daudzumā. Piepildīt (piemēram, trauku), parasti pilnīgi (ar ko šķidru).
sakurināt Panākt, ka (kas, parasti ugunskurs) sāk, parasti viscaur, kurēties. Panākt, ka (uguns) kuras krāsnī, pavardā, ugunskurā.
sakurt Panākt, ka (kas, parasti ugunskurs) sāk, parasti viscaur, kurēties. Panākt, ka (uguns) kuras krāsnī, pavardā, ugunskurā. Sakurināt (2).
nodot Panākt, ka (kas, piemēram, celtne, ražošanas iekārta) oficiāli tiek atzīts par derīgu izmantošanai, lietošanai.
uzturēt Panākt, ka (kas, piemēram, celtne, telpa, ierīce, ceļš) saglabājas noteiktā kvalitātē lietošanai, izmantošanai.
lakonizēt Panākt, ka (kas, piemēram, doma, izteiksmes līdzekļi) kļūst lakonisks.
pilnveidot Panākt, ka (kas, piemēram, ierīce, iekārta u. tml.) kļūst kvalitatīvāks, piemērotāks noteiktām lietošanas, izmantošanas prasībām.
likvidēt Panākt, ka (kas, piemēram, organizācija, uzņēmums) pārstāj, beidz darboties.
turpināt Panākt, ka (kas, piemēram, tradīcijas, kāda cilvēka paveiktais) neizbeidzas, eksistē arī turpmāk, attīstās.
saputot Panākt, ka (kas, piemēram, ziepes) rada, parasti daudz, putu.
nobirdināt Panākt, ka (kas) atdalās un nobirst.
(At)griezt (arī pagriezt) vēstures (arī laika) ratu atpakaļ Panākt, ka (kas) atkal ieviešas, izveidojas, iestājas.
turēt Panākt, ka (kas) atrodas (noteiktos apstākļos).
pieaudzēt Panākt, ka (kas) bioloģiskās attīstības procesā piesaistās (pie kā, kam klāt).
dedzināt Panākt, ka (kas) deg, lai rastos gaisma, siltums.
ducināt Panākt, ka (kas) dūc (5).
dedzināt Panākt, ka (kas) iet bojā ugunsgrēkā.
sakārtot Panākt, ka (kas) ir, parasti pilnīgā, lietošanas kārtībā.
pazibsnīt Panākt, ka (kas) īsu brīdi zibsnī.
nonāvēt Panākt, ka (kas) izbeidz bioloģiski eksistēt. Nogalināt.
izkvēlināt Panākt, ka (kas) izkvēlo.
zibināt Panākt, ka (kas) izplata spožu, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu. Būt tādam, kam (no kā) izplatās spoža, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtraukta gaisma (par priekšmetu ar gaismas avotu).
spīdināt Panākt, ka (kas) izplata, parasti mainīga virziena, stipruma, gaismu. Būt tādam, kam (no kā) izplatās, parasti mainīga virziena, stipruma, gaisma (par priekšmetu ar gaismas avotu).
Dedzināt gaismu Panākt, ka (kas) izstaro gaismu.
pilnīgot Panākt, ka (kas) kļūst atbilstošāks kādām prasībām, iecerēm, arī iegūst augstāku kvalitāti.
balināt Panākt, ka (kas) kļūst balts, gaišs vai gaišāks (zūdot krāsai vai krāsas spilgtumam).
līdzināt Panākt, ka (kas) kļūst gluds, līdzens, vienādā biezumā.
mazināt Panākt, ka (kas) kļūst mazāks skaitā, daudzumā.
pamazināt Panākt, ka (kas) kļūst mazāks, piemēram, skaitā, daudzumā.
monumentalizēt Panākt, ka (kas) kļūst monumentāls.
pievienot Panākt, ka (kas) kļūst par (kāda gatava, pabeigta kopuma, sistēmas) sastāvdaļu.
iztukšot Panākt, ka (kas) kļūst pilnīgi tukšs.
precizēt Panākt, ka (kas) kļūst precīzāks vai precīzs. Papildinot, labojot u. tml. (piemēram, datus), padarīt precīzāku vai precīzu.
samērot Panākt, ka (kas) kļūst samērīgs.
iesmaržot Panākt, ka (kas) kļūst smaržīgs.
nospodrināt Panākt, ka (kas) kļūst spodrs.
nostabilizēt Panākt, ka (kas) kļūst stabils.
stingot Panākt, ka (kas) kļūst stings (6) vai stingāks.
patukšot Panākt, ka (kas) kļūst tukšāks.
saglābt Panākt, ka (kas) neaiziet bojā pilnīgi, nekļūst pilnīgi nelietojams, neizmantojams.
noaudzēt Panākt, ka (kas) noaug (ar augiem).
patronēt Panākt, ka (kas) nonāk aizgādībā, aizbildnībā.
noslidināt Panākt, ka (kas) noslīd (visu attālumu, ceļa gabalu).
noslidināt Panākt, ka (kas) noslīd nost.
nolaist Panākt, ka (kas) noslīd vertikāli vai slīpi ar vienu galu lejā, zemē (no kurienes). Panākt, ka (kas) noslīd lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.) - par ko iekārtu, piekārtu, satvertu.
nošļaukt Panākt, ka (kas) noslīd, arī nokrīt.
piešķindināt Panākt, ka (kas) nošķind. Piesist (ko pret kādu priekšmetu), lai radītu skaņu.
notecināt Panākt, ka (kas) notek lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.). Tecinot neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) notek (kur, uz kā, garām kam u. tml.).
noturēt Panākt, ka (kas) paliek (pašreizējā pakāpē, līmenī, arī virzienā).
pilināt Panākt, ka (kas) pil.
palaist Panākt, ka (kas) plūst, izplatās, arī sāk plūst, izplatīties (kur, kādā virzienā u. tml.).
rūcināt Panākt, ka (kas) rūc (7).
saaudzēt Panākt, ka (kas) saaug (1).
saaudzēt Panākt, ka (kas) saaug (3).
saaudzēt Panākt, ka (kas) saaug (4).
iespīdināt Panākt, ka (kas) sāk spīdēt, izstarot gaismu.
iešķindināt Panākt, ka (kas) sāk šķindēt.
ietirkšķināt Panākt, ka (kas) sāk tirkšķēt.
nosūtīt Panākt, ka (kas) tiek nogādāts (parasti ar transportlīdzekli).
sadabūt Panākt, ka (kas) tiek novietots, atrodas kopā, vienkopus (par vairākiem priekšmetiem, to daļām).
pārgādāt Panākt, ka (kas) tiek pārnests, pārvests u. tml. (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
pārgādāt Panākt, ka (kas) tiek pārnests, pārvests u. tml. (pāri kam, pār ko).
pārgādāt Panākt, ka (kas) tiek pārnests, pārvests u. tml. (uz kurieni, pie kā, kur).
uzpilināt Panākt, ka (kas) uzpil virsū (uz kā, kam). Pieļaut, parasti neviļus, negribēti, ka (kas) uzpil virsū (uz kā, kam).
uztecināt Panākt, ka (kas) uztek [1] virsū (uz kā, kam). Pieļaut, parasti neviļus, negribēti, ka (kas) uztek virsū (uz kā, kam).
pakļaut Panākt, ka (kas), parasti cēloniski, nosaka (ko citu), padara (to) atkarīgu (no kā cita). Būt tādam, kas nosaka (ko citu), no kā ir atkarīgs (kas cits).
aizmidzināt Panākt, ka aizmieg (lietojot narkotiskas vielas vai hipnotizējot). Iemidzināt.
izvilināt Panākt, ka atskan (skaņas, melodija no mūzikas instrumenta).
Atņemt (arī atraut sar.) pēdējo maizes kumosu Panākt, ka kāds zaudē iztikas līdzekļus.
atvirzīt Panākt, ka kas notiek vēlāk, tālākā nākotnē.
apvaldīt Panākt, ka kļūst vājākas (jūtas, sajūtas, to izpausme).
izvairīties Panākt, ka nerealizējas, nenotiek (kas nevēlams).
pieslēgt Panākt, ka sākas (piemēram, elektriskās enerģijas, ūdens, gāzes) piegāde (kam).
pieveikt Panākt, ka vairs nav jācieš (no kā nepatīkama, nevēlama). Panākt, ka izzūd (kas nepatīkams, nevēlams).
apklusināt Panākt, ka vairs neturpinās (darbība, norise, kas rada skaņas).
radīt Panākt, ka veidojas kas jauns (parasti derīgs praktiskai lietošanai, izmantošanai).
atņemt Panākt, ka zaudē (to, kas piešķirts vai iegūts).
Savest kārtībā Panākt, lai (kas, piemēram, priekšmets, telpa, vieta) būtu kārtīgs.
Savest kārtībā Panākt, lai (kas, piemēram, priekšmets, telpa, vieta) būtu kārtīgs.
dabūt Panākt, lai (kas) tiek darīts, notiek, arī izdodas. Panākt, lai būtu rezultāts (piemēram darbībai, rīcībai).
pārdabūt Panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka (kas) tiek pārgādāts (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
pārraut Panākt, piemēram, velkot aiz rokas, ka (kāds) strauji pārvirzās (pāri kam, pār ko).
majorāns Panātru (lūpziežu) dzimtas garšaugs, kas satur ēterisku eļļu.
apdegt Panīkt, apvīst (par augiem, kas ilgstoši atrodas sausumā un karstumā). Apkalst.
oktāva Pants, kas sastāv no astoņām rindām un kam parasti ir noteikta atskaņu kārtība.
septima Pants, kas sastāv no septiņām rindām.
ķēde Pantu vai divu strofu saistījums, kurā nākamais posms sākas ar iepriekšējā posma pēdējās rindas atkārtojumu.
pakare Pantu vai strofu saistījums, kurā nākamais posms sākas ar iepriekšējā posma vārda vai teiciena atkārtojumu.
maniere Paņēmienu, savdabību kopums, kas raksturīgs mākslinieka daiļradei, mākslas virzienam.
noņemt Paņemot panākt, ka (kas) vairs nav (kāda) rīcībā, lietošanā.
Pārmainīt rokas Paņemt ko nesamu no vienas rokas otrā, ar otru roku.
protallijs Paparžaugu dzimumspējīga paaudze, kas attīstās uz augsnes nelielu zaļu plāksnīšu veidā vai augsnē - dažādas formas ķermenīšu veidā. Šīs paaudzes organisms.
komplementārkrāsas Papildkrāsas - krāsas, kas, spektrāli sajauktas, dod balto krāsu.
Komandējuma nauda Papildu atlīdzība, kas tiek piešķirta komandētai personai.
Komandējuma nauda Papildu atlīdzība, kas tiek piešķirta komandētai personai.
apakšvirsraksts Papildu virsraksts, kas atrodas zem galvenā virsraksta.
Milimetru papīrs Papīra lapa, kas ir grafiski sadalīta vienu kvadrātmilimetru lielos kvadrātos. Milimetrpapīrs.
milimetrpapīrs Papīra lapa, kas ir grafiski sadalīta vienu kvadrātmilimetru lielos kvadrātos. Milimetru papīrs.
Milimetru papīrs Papīra lapa, kas ir grafiski sadalīta, vienu kvadrātmilimetru lielos kvadrātos. Milimetrpapīrs.
zīmīte Papīra lapiņa (uz kuras kas rakstīts, piemēram, paziņojums). Īsa (parasti neoficiāla) vēstulīte, parasti vaļēja, bez aploksnes.
Kantora līme Papīra līme, kas galvenokārt paredzēta lietvedības vajadzībām.
Kantora līme Papīra līme, kas galvenokārt paredzēta lietvedības vajadzībām.
vēstuļpapīrs Papīrs, kas paredzēts vēstuļu rakstīšanai.
pēda Paplatināta kājas apakšējā daļa - atsperīgs atbalsta orgāns (cilvēkiem vai daļai dzīvnieku), kas mazina ķermeņa satricinājumu ejot, skrienot vai lecot. Šī orgāna apakšējā daļa, kas saskaras ar pamatu.
aizpeldēt Par cilvēkiem un dzīvniekiem, kas atrodas uz ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem.
atpeldēt Par cilvēkiem un dzīvniekiem, kas atrodas uz ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem.
iepeldēt Par cilvēkiem un dzīvniekiem, kas atrodas uz ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem.
izpeldēt Par cilvēkiem un dzīvniekiem, kas atrodas uz ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem.
izpeldēt Par cilvēkiem un dzīvniekiem, kas atrodas uz ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem.
peldēt Par cilvēkiem un dzīvniekiem, kas atrodas uz ūdens transportlīdzekļiem vai priekšmetiem, kuri pārvietojas ūdenī.
atpeldēt Par cilvēkiem un dzīvniekiem, kas atrodas uz ūdenstransportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem.
šņākt Par gaisa plūsmu, kas skar ko vai kam kas virzās cauri.
planieris Par gaisu smagāks lidaparāts, kam nav dzinēja un kas lido, izmantojot gaisa strāvas.
helikopters Par gaisu smagāks lidaparāts, kam propelleris novietots horizontāli virs lidķermeņa un kas var pacelties un nolaisties vertikāli.
čūkstēt Par karstu priekšmetu, uguni, kas saskaras ar šķidrumu.
šņirkstēt Par ko plānu, cietu, trauslu, kas lūst vai tiek spiests.
pienākt Par laika momentu, laikposmu, kurā sākas vai beidzas kāda darbība, norise.
kūpēt Par mitru sienu, kas bojājas.
noklust Par mūzikas instrumentiem, aparātiem, mašīnām u. tml.
dārdēt Par mūzikas instrumentiem.
grandēt Par mūzikas instrumentiem.
iedārdēties Par mūzikas instrumentiem.
iekaukties Par mūzikas instrumentiem.
aizgrimt Par parādībām, kas saistītas ar cilvēka dzīvi, viņa pārdzīvojumiem.
švirkstēt Par priekšmetiem, kas berzās gar ko, tiek berzti, arī plēsti, drupināti.
gurkstēt Par priekšmetiem, kas saskaras ar ko blīvu, mitru u. tml.
klāt Par priekšmetiem, kas veido kārtu (uz kā).
nošņākt Par priekšmetiem, kas virzās gaisā.
apslāpēt Par skaņu (kas nomāc citu skaņu).
slāpēt Par skaņu, kas nomāc citu skaņu.
čurkstēt Par trauku, kurā kas cepas.
iešņākties Par vēju, par priekšmetiem, kas strauji kustas gaisā. Par gaisu, kurā kas strauji kustas.
iesvilpties Par vēju, par priekšmetiem, kas strauji kustas gaisā. Par gaisu, kurā kas strauji kustas.
nieres Pāra izvadorgāns (cilvēkiem un dzīvniekiem), kas izstrādā urīnu.
piedēklis Parādība (parasti sabiedrībā), kas ir atkarīga no kādas citas parādības.
bāze Parādība vai parādību kopums, kas nodrošina kādas citas parādības vai kādu citu parādību attīstību, pastāvēšanu.
moments Parādība vai tās daļa, kas ir tā fiksēta, ka to var nosacīti uzskatīt par nemainīgu laikā. Ļoti īss laika sprīdis. Mirklis. Acumirklis.
Laika moments Parādība vai tās daļa, kas ir tā fiksēta, ka to var nosacīti uzskatīt par nemainīgu šajā matērijas eksistēšanas formā.
sīkums Parādība, apstāklis, darbība u. tml., kam nav būtiskas nozīmes.
stimuls Parādība, apstākļu kopums, līdzeklis u. tml., kas stimulē (ko).
pavadonis Parādība, iezīme, kas ir (ar ko) cieši saistīta, ir (kam) ļoti raksturīga.
kārkluvācietība Parādība, kad latvietis izliekas par vācieti. Latvieša cenšanās izlikties par vācieti.
poligīnija Parādība, kad vienā ziedā ir vairākas auglenīcas.
dzeja Parādība, kas ierosina spēcīgas, parasti pozitīvas, jūtas.
baisma Parādība, kas izraisa šādu izjūtu, pārdzīvojumu.
pavadparādība Parādība, kas izraisās kā citas parādības sekas vai ir cieši saistīta ar citu, nozīmīgāku parādību.
cēlonis Parādība, kas nepieciešami rada, izraisa citu parādību, ir tās pamatā.
apstāklis Parādība, kas pastāv līdztekus citām vai ir saistīta ar tām.
regulētājs Parādība, kas rada, uztur kārtību, planveidību (kādā nozarē). Regulators (3).
regulators Parādība, kas rada, uztur kārtību, plānveidību (kādā nozarē). Regulētājs (5).
pašierosme Parādība, kas rodas kādas sistēmas iekšienē un ierosina, uztur tās darbību vai procesu tajā.
haploīdija Parādība, kas šūnās ir vienkārtējs hromosomu skaits.
smalkums Parādības, apstākļi, darbības u. tml., kas atbilst augstām prasībām.
likums Parādību iekšējais būtiskais sakars, kas nosaka parādību nepieciešamo attīstību.
elektrība Parādību kopa, kas ir saistīta ar elektriskajiem lādiņiem un elektromagnētisko lauku.
pretspēks Parādību kopums, kas aktīvi darbojas pretī (kādai iedarbībai).
parapsiholoģija Parādību kopums, kas ietver, piemēram, informācijas nodošanu un uztveri, cilvēka psihisko iedarbību uz citiem cilvēkiem, arī uz dzīvās un nedzīvās dabas objektiem un ko nevar izskaidrot ar līdz šim zināmo anatomiski fizioloģisko sistēmu funkcijām.
apstāklis Parādību kopums, nosacījumi, kas ietekmē (kā) norisi, nosaka (kā) eksistenci u. tml.
Ģenētiskā metode Parādību pētīšanas metode, kas pamatojas uz to attīstības analīzi.
saslaukas Parādību, īpašību kopums, kas ir (sabiedrībā) nevērtīgs, nevēlams.
pasīvs Parādu un saistību kopums (uzņēmumam, iestādei). Bilances daļa, kas atspoguļo uzņēmuma, iestādes līdzekļu avotus un uz laiku piesaistītos svešos līdzekļus.
pārspīlēt Pārāk (ko) izvēršot, izceļot, sakāpinot u. tml., panākt, ka (kas) tiek samākslots, parādīts īstenībai neatbilstoši.
pārkarsēties Pārāk ilgi karsēties tā, ka sākas siltuma regulācijas traucējumi organismā.
pārcirtums Pārāk intensīva koksnes ieguve, kas pārsniedz tās pieaugumu.
pārslogot Pārāk intensīvi izmantot (ko, parasti telpa, platību). Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti telpa, platība) tiek pārāk intensīvi izmantots.
pārliels Pārak liels. Tāds, kas ir ievērojami lielāks par parasto.
pārkarst Pārāk sakarst tā, ka sākas siltuma regulācijas traucējumi organismā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
pārstiept Pārāk stingri nostiept (piemēram, mūzikas instrumenta stīgas).
priekšroka Pārākums pārsvars (salīdzinot ar ko, kādu), kas izriet no kāda pazīmju, attieksmju u. tml. kopuma Dot priekšroku atzīt par vairāk atbilstošu, par labāku.
skordatūra Parastā stīgu instrumentu skaņojuma īpaša, partitūrā norādīta pagaidu izmaiņa, kas atvieglo dažu akordu un intervālu atskaņojumu, pārveido instrumenta diapazonu, tembru un skaņas stiprumu.
tveicīgs Parasti ar «būt», «kļūt», «tikt», «tapt» formām apzīmē tādu stāvokli, kas saistīts ar ļoti augstu gaisa temperatūru.
tik Parasti atkārtojumā «tik, tik»: lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, kam sīkam atsitoties pret ko.
hrizoberils Parasti dzeltenīgi zaļš oksīdu grupas minerāls, kas satur beriliju un alumīniju (dārgakmens).
receptūra Parasti savienojumā «ārstnieciskā receptūra»: mācība par zāļu līdzekļu izrakstīšanu, iegūšanu, pagatavošanu, kā arī par aptiekā lietojamiem mēriem un svariem. Darbību kopums, kas saistīts ar zāļu līdzekļu izrakstīšanu, iegūšanu, pagatavošanu.
produkts Parasti savienojumā «dabas produkts»: viela, priekšmets, kas veidojas dabā.
kovalents Parasti savienojumā «kovalentā saite»: ķīmiskā saite, kas rodas, kad diviem vai vairākiem atomiem kāds elektrons kļūst par kopīgu sastāvdaļu.
stiebrs Parasti savienojumā «mata stiebrs»: mata daļa, kas atrodas virs ādas.
statistika Parasti savienojumā «matemātiskā statistika»: lietišķās matemātikas nozare, kas pēti datu ieguvi, apstrādi, izstrādā matemātiskus modējus, kuru pamatā ir varbūtību teorijas jēdzieni un postulāti.
māsa Parasti savienojumā «medicīnas māsa»: medicīnas darbiniece (arī darbinieks), kam ir vidējā speciālā izglītība un kas strādā ārsta vadībā un izpilda viņa norādījumus.
metālpūšams Parasti savienojumā «metālpūšamais instruments». Metāla pūšamais mūzikas instruments.
skraidulis Parasti savienojumā «pasaules skraidulis»: cilvēks, kas bieži maina darba, dzīves vietu.
komplekts Parasti savienojumā «pilns komplekts». Maksimālais (cilvēku) skaits, kas vajadzīgs pēc noteikumiem vai štatu sarakstiem.
plakāts Parasti savienojumā «plakāta māksla»: grafikas nozare, kas ietver šādu darbu darināšanu.
liniņi Parasti savienojumā «pļavas liniņi»: nelieli viengadīgi vai divgadīgi linu dzimtas augi ar tievu, kailu stumbru un sīkiem ziediem, kam ir eliptiskas kauslapas.
pussmags Parasti savienojumā «pussmagais svars»: sportistu svara kategorija (cīņas sportā, boksā, svarcelšanā), kas ir zemāka par pirmā smagā svara kategoriju.
pusvidējs Parasti savienojumā «pusvidējais svars»: sportistu svara kategorija (cīņas sportā, boksā, svarcelšanā), kas ir zemāka par vidējā svara kategoriju.
pusviegls Parasti savienojumā «pusvieglais svars»: sportistu svara kategorija (cīņas sportā, boksā, svarcelšanā), kas ir zemāka par vieglā svara kategoriju.
stilbs Parasti savienojumā «rokas stilbs»: delms (parasti apakšdelms).
pūtējs Parasti savienojumā «stikla pūtējs»: cilvēks, kas pūšot izveido no karstas stikla masas dobus priekšmetus.
tārtiņveidīgie Parasti savienojumā «tārtiņveidīgie putni»: putnu kārta, pie kuras pieder sīki līdz vidēji lieli putni, kas dzīvo jūru, upju, ezeru krastos (piemēram, kuitalas, ķīvītes, šņibīši, tārtiņi). Šīs kārtas putni.
tik Parasti savienojumā «tik, tak»: lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, darbojoties pulksteņa mehānismam.
neatgriešanās Parasti savienojumā «uz neatgriešanos»: tā, ka (kas) neatgriežas atpakaļ (iepriekšējā vietā, stāvoklī).
sakne Parasti savienojumā «vienādojuma sakne»: reāls vai komplekss skaitlis, kas apmierina doto vienādojumu.
prātīgs Parasti savienojumā ar «(ne)kas»: vēlams, arī nozīmīgs.
galifē Parasti savienojumā ar «bikses»: īpaša piegriezuma apģērba gabals, kas cieši pieguļ apakšstilbiem un ceļiem, bet augšpus ceļiem sānos ir paplatināts.
garlaicīgs Parasti savienojumā ar «būt», «tapt», «kļūt» formām apzīmē psihisku stāvokli, kam raksturīga nomāktība, apnikums un kas rodas, piemēram, bezdarbības, interešu trūkuma dēļ.
skumjš Parasti savienojumā ar «būt», «tikt», «tapi» formām apzīmē tādu stāvokli, kas ir saistīts ar skumjām.
priecīgs Parasti savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» formām apzīmē tādu stāvokli, kas ir saistīts ar prieku, jautrību, pacilātību.
vēss Parasti savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» u. tml. formām apzīmē tādu organisma stāvokli, kas saistīts ar mēreni zemas temperatūras sajūtu.
karsts Parasti savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» u. tml. formām apzīmē tādu organisma stāvokli, kas saistīts ar paaugstinātas temperatūras sajūtu.
silts Parasti savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» u. tml. formām apzīmē tādu organisma stāvokli, kas saistīts ar, parasti mazliet, paaugstinātas temperatūras sajūtu. Skrējējam kļūst silti.
mitrs Parasti savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» u. tml. formām apzīmē tādu stāvokli, kas ir saistīts ar, parasti paaugstinātu, šķidruma, tvaika daudzumu.
karsts Parasti savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» u. tml. formām apzīmē tādu stāvokli, kas saistīts ar (samērā) augstu (gaisa) temperatūru.
silts Parasti savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» u. tml. formām apzīmē tādu stāvokli, kas saistīts ar mēreni augstu, parasti patīkamu, gaisa temperatūru.
vēss Parasti savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» u. tml. formām apzīmē tādu stāvokli, kas saistīts ar mēreni zemu temperatūru.
elements Parasti savienojumā ar «galvaniskais»: elektriskās strāvas avots, kas ķīmisko enerģiju pārvērš elektriskajā enerģijā.
dramaturģija Parasti savienojumā ar «muzikāls»: mūzikas izteiksmes līdzekļu kopums, kuri izmantoti muzikālā skatuves darbā tā darbības un muzikālās uzbūves izveidei.
ar Parasti savienojumā ar «sākt» formām: norāda uz kādu notikumu vai stāvokli, kas ir kādas darbības vai norises sākumposmā.
ķauķītis Parasti savienojumā ar «zaļais»: neliels, slaids pelēkzaļš zvirbuļveidīgo kārtas gājputns, kas ligzdo zemē vai tuvu zemei.
ekonomika Parasti savienojumā ar «zinātne»: sabiedrisko zinātņu nozare, kas pētī kategorijas un likumsakarības ražošanā, sadalē, maiņā un patēriņā.
ļekas Parasti savienojumos «laist ļekas (vaļā)», «laisties ļekās»: ātri bēgt, ātri doties prom.
veste Parasti zem žaketes valkājams vīriešu apģērba gabals, kas sedz ķermeņa augšdaļu aptuveni krūšu kurvja joslā un kam nav apkakles un piedurkņu. Šādas formas apģērba gabals sievietēm.
makets Paraugs, kas atspoguļo (topoša darba) saturu un izveidi.
endoparazīti Parazīti, kas dzīvo citu organismu šūnās, audos, iekšējos orgānos.
ektoparazīti Parazīti, kas pastāvīgi vai īslaicīgi uzturas uz citu dzīvnieku vai cilvēka ķermeņa virsmas un pārtiek, piemēram, no to asinīm, spalvām, matiem.
somiņsēne Parazītiska sēne, kas izraisa augu slimības.
muskardīna Parazītiska sēne, kas izraisa kukaiņu saslimšanas.
riketsija Parazītisks lodveida vai nūjiņveida mikroorganisms, kam ir kopīgas pazīmes gan ar vīrusiem, gan ar baktērijām un kas vairojas tikai dzīvās šūnās.
posmsnuķaiņi Parazītisku kukaiņu kārta, kuras pārstāvjiem raksturīgi dūrējsūcējtipa mutes orgāni, kas sastāv no posmaina snuķa un duramiem sariem. Šīs kārtas kukaiņi.
Patoloģiskais parazītisms Parazītisms, kas izraisa saimnieka bojāeju un līdz ar to iznīcina parazīta eksistencei nepieciešamo substrātu.
Patoloģiskais parazītisms Parazītisms, kas izraisa sava saimnieka bojāeju un līdz ar to iznīcina parazīta eksistencei nepieciešamo substrātu.
Patogēnais parazīts Parazīts, kas ir kaitīgs savam saimniekam, izraisa tā saslimšanu.
Patogēns parazīts Parazīts, kas ir kaitīgs savam saimniekam, izraisa tā saslimšanu.
pusparazīts Parazīts, kas var dzīvot un baroties arī brīvi, ārpus saimnieka organisma.
pēcpārbaude Pārbaude, kas tiek veikta pēc kādas citas pārbaudes
degustēt Pārbaudīt (pārtikas produktus) pēc izskata, garšas, smaržas, lai noteiktu (to) kvalitāti ražošanas gaitā.
lauma Pārdabiska sievišķa būtne, kas spēj ietekmēt cilvēka dzīvi, darbību.
vara Pārdabiskas, mītiskas u. tml. būtnes, arī attiecīga iedarbība, ietekme.
iznēsātājs Pārdevējs, kas preci iznēsā.
līdzpārdzīvojums Pārdzīvojums, kas izraisās (kam) līdzi, kopā, vienlaikus (ar ko).
aizvainojums Pārdzīvojums, kas rodas, kad (kāds) aizvaino. Rīcība, izturēšanās, runa u. tml., kas aizvaino.
brīnums Pārdzīvojums, kas saistīts ar ļoti lielu, pārsteigumu, izbrīnu. Ļoti liels pārsteigums.
apbrīna Pārdzīvojums, saviļņojums, kuru rada kas izcils, ievērojams, neikdienišķs un kurš izpaužas cieņā, godbijībā, arī pārsteigumā.
mocīties Pārdzīvot, izjust fiziskas mokas, ciešanas.
atslēga Pareizā pieeja, veids, kas ļauj piekļūt (kam), izprast, apgūt, atrisināt (ko).
cits Pārējie. Daži no pārējiem. Tie, kas ir bez jau minētā.
džemperis Pāri galvai velkams (adīts vai no adīta auduma šūts) apģērba gabals, kas sniedzas līdz jostas vietai vai nedaudz zemāk.
robežpārkāpums Pārkāpums, kas ir saistīts ar nelikumīgu, slepenu došanos pāri kādas valsts robežai vai ar šāvienu raidīšanu pāri kādas valsts robežai.
apgrēcība Pārkāpums, rīcība, kas ir pretēja: pieņemtajām normām.
pārkašāt Pārkasīt (1).
apputināt Pārklāt (no virsas vai visapkārt ar ko tādu, kas put).
noputināt Pārklāt ar ko tādu, kas put.
krītot Pārklāt ar maisījumu, kas gatavots no atduļķota krīta, līmes un ūdens.
kaļķot Pārklāt ar vielām, vielu maisījumu, kas satur kalcija savienojumus.
apsisties Pārklāties (ar izsitumiem, vātīm u. tml.). Saslimt (ar slimību, kas rada izsitumus, vātis u. tml.).
nolipt Pārklāties (ar ko lipīgu, arī ar ko tādu, kas pieķeras) - par visu kā virsmu vai tās lielāko daļu.
novīties Pārklāties (ar ko tādu, kas vijas).
apputēt Pārklāties (no virsas vai visapkārt ar ko tādu, kas put).
noputēt Pārklāties ar ko tādu, kas put.
saputēt Pārklāties, parasti pilnīgi, ar ko tādu, kas put.
Arhitektoniskais parks (arī dārzs) Parks, kurā ēkas un apstādījumi veido kopēju ansambli.
spīkers Parlamenta apakšnama priekšsēdētājs (Anglijā). Kongresa pārstāvju palātas priekšsēdētājs (Amerikas Savienotajās Valstīs). Parlamenta, tā palātas priekšsēdētājs (dažās valstīs).
Zvaigžņu slimība Pārliecīga savu nopelnu, spēju novērtēšana, iedomība, kas raksturīga dažiem, parasti jauniem, kādā nozarē strauji panākumus guvušiem cilvēkiem.
pārbaudīt Pārliecināties, vai (kas) atrodas noteiktā stāvoklī, kārtībā, arī vai kas ir noticis, izdarīts.
locīt Pārliecot vienu vai vairākas reizes (plānu, piemēram, auduma, papīra, priekšmetu), likt, veidot (to) divās vai vairākās kārtās.
paimeitiņa Pārlieku paklausīga, uzvedīga meitene, jauniete, kas cenšas ar savu izturēšanos, rīcību izdabāt pieaugušajiem.
paibērniņš Pārlieku paklausīgs, uzvedīgs bērns, kas cenšas ar savu izturēšanos, rīcību izdabāt pieaugušajiem.
paipuisītis Pārlieku paklausīgs, uzvedīgs zēns, jaunietis, kas cenšas ar savu izturēšanos, rīcību izdabāt pieaugušajiem.
nopildīt Pārliet citā traukā (parasti alu, vīnu, kas sasniedzis noteiktu gatavības pakāpi).
pārlādēt Pārmainot, piemēram, kaseti ar filmu, sagatavot (fotoaparātu, fotografējošu ierīci u. tml.) fotografēšanai. Pārmainīt (piemēram, kaseti ar filmu) fotoaparātā, fotografējošā ierīcē u. tml.
reforma Pārmaiņa, pārkārtojums kādā sabiedrības dzīves sfērā, kas ir izdarīts, nepārveidojot pastāvošās sociālās struktūras pamatus.
apokšķerēt Pārmeklēt (vairākas vai visas vietas) - par dzīvniekiem.
atgremotāji Pārnadži, kas atgremo barību.
nacionalizēt Pārņemt (privāto īpašumu, piemēram, ražošanas rīkus un līdzekļus, zemi, bankas, sakaru līdzekļus) valsts īpašumā.
atgriezums Pārpalikumi (arī atkritumi), kas radušies apstrādes vai izmantošanas procesā (ko atgriežot, nogriežot).
brāga Pārpalikumi (biezumi), kas rodas spirta vai alus ražošanas procesā.
rūgstole Pārpalikumi (biezumi), kas rodas spirta vai alus ražošanas procesā. Brāga.
pārpalikas Pārpalikumi. Arī atliekas.
izstaipīt Pārpūlēt (parasti rokas, piemēram, nesot ko smagu).
izstiept Pārpūlēt (parasti rokas, piemēram, nesot ko smagu). Izstaipīt.
blaugznas Pārragojušās (galvas) ādas šūnas, kas zvīņu veidā atlobās no ādas.
Vērsta pārraide Pārraide, kas ir vērsta uz noteiktu objektu, noteiktā virzienā.
atšifrēt Pārrakstīt parastajā rakstā (to, kas uzrakstīts speciālrakstā).
sagraut Pārspēt, iznīcināt, parasti bruņota cīņā; panākt, būt par cēloni, ka (kas) pilnīgi zaudē spēku, pārsvaru, ietekmi, kļūst nekaitīgs.
sadragāt Pārspēt, iznīcināt, parasti bruņotā cīņā. Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pilnīgi zaudē spēku, pārsvaru, ietekmi, kļūst nekaitīgs. Sagraut (2).
apklust Pārstāt radīt skaņas (par mūzikas instrumentiem, aparātiem, mašīnām u. tml.).
pieklust Pārstāt radīt skaņas, parasti uz neilgu laiku radīt mazliet klusākas skaņas (par ierīcēm, mehānismiem u. tml.).
Pamest (arī atstāt) likteņa varā (arī ziņā, retāk žēlastībai) Pārstāt rūpēties (par kādu, ko), pieļaut, ka (kāds, kas) paliek apstākļu ietekmē.
Pamest (arī atstāt) likteņa ziņā (arī varā, retāk žēlastībai) Pārstāt rūpēties (par kādu, ko), pieļaut, ka (kāds, kas) paliek apstākļu ietekmē.
Pamest (arī atstāt) likteņa žēlastībai (biežāk varā, arī ziņā) Pārstāt rūpēties (par kādu, ko), pieļaut, ka (kāds, kas) paliek apstākļu ietekmē.
Pamest (arī atstāt) likteņa varā (arī ziņā, retāk žēlastībai) Pārstāt rūpēties (par kādu, ko), pieļaut, ka (kāds, kas) paliek apstākļu varā.
Pamest (arī atstāt) likteņa varā (arī ziņā, retāk žēlastībai) Pārstāt rūpēties (par kādu, ko), pieļaut, ka (kāds, kas) paliek apstākļu varā.
palaist Pārstāt turēt (ko satvertu) savās rokās. Pārstājot turēt (ko satvertu), atņemt, atbrīvot (rokas no tā).
atlaist Pārstāt turēt (rokās, ar rokām). Laižot vaļā, atņemt (rokas no kā). _imperf._ Laist vaļā.
Tirdzniecības pārstāvniecība Pārstāvniecība, kas ārvalstī veic eksporta un importa operācijas savas valsts vārdā.
Tirdzniecības pārstāvniecība Pārstāvniecība, kas ārvalstī veic eksporta un importa operācijas savas valsts vārdā.
aizkūkot Pārsteigt (neēdušu) ar kūkošanu, kas pēc sena ticējuma vēstī ļaunu (par dzeguzi).
aizkliegt Pārsteigt neēdušu (par dažu putnu kliedzieniem, kas pēc sena ticējuma vēstī ļaunu).
žilbināt Pārsteigt, mulsināt. Arī būt tādam, kas pārsteidz, mulsina.
dramatizēt Pārstrādāt (parasti epikas daiļdarbu), izveidojot lugu.
Pārvilkt (pāri) strīpu (arī svītru, krustu) Pārsvītrot (ko). Atteikties (no kā), izbeigt (ko). Būt par cēloni tam, ka kas nevar realizēties, zūd, beidz pastāvēt.
nosvīdināt Partakt, būt par cēloni, ka (kas) pārklājas ar mitrumu (atdziestot tvaikiem).
opozīcija Partija (partijas) vai grupa (grupas), kas uzstājas pret valdošo partiju vai pret valdības politiku. Šo partiju (grupu) frakcija parlamentā.
Pārtraukta (arī atlikta) partija Partija, kas nav pabeigta, kad pagājis spēlei noteiktais laiks, izdarīts noteikumos paredzētais gājienu skaits, un ko turpina citā, sacensību noteikumos paredzētajā laikā.
Partijas iekšējā opozīcija Partijas biedru grupa (grupējums), kas kādos principiālos jautājumos vēršas pret partijas un tās vadošo orgānu politiku.
Partijas iekšējā opozīcija Partijas biedru grupa (grupējums), kas kādos principiālos jautājumos vēršas pret partijas un tās vadošo orgānu politiku.
kumoss Pārtika, iztikas līdzekļi.
proviants Pārtika, pārtikas krājums (parasti bruņotajiem spēkiem).
provīzija Pārtikas krājums (parasti ceļojumam, ekspedīcijai).
patēriņš Pārtikas preču, rūpniecības preču u. tml. izmantojums cilvēka, cilvēku grupas personisko vajadzību apmierināšanai.
konservi Pārtikas produkti, kas speciāli sagatavoti (piemēram, pasterizējot, sterilizējot, marinējot, sālot, skābējot, kaltējot, saldējot) ilgstošai uzglabāšanai.
ceļamaize Pārtikas produkti, ko ņem vai dod līdzi ceļā, ceļojumā.
ēdamlietas Pārtikas produkti.
ēdams Pārtikas produkti. Ēdiens.
cukurs Pārtikas produkts - balta, kristāliska, salda viela, ko iegūst, piemēram, no cukurbietēm, cukurniedrēm.
sausiņi Pārtikas produkts - kaltētas maizes vai īpaša maizes izstrādājuma šķēles.
putraimi Pārtikas produkts - veselu vai skaldītu lobīto graudu izstrādājumi.
kaviārs Pārtikas produkts no īpaši apstrādātiem zivju ikriem.
piedeva Pārtikas produkts vai ēdiens, kas papildina pamatēdienu.
Pupiņu kafija Pārtikas produkts, kas iegūts no kafijas koka vai krūma sēklām. Dzēriens, kas pagatavots no šī pārtikas produkta.
Pupiņu kafija Pārtikas produkts, kas iegūts no kafijas koka vai krūma sēklām. Dzēriens, kas pagatavots no šī pārtikas produkta.
Dabiskā (arī īstā) tēja Pārtikas produkts, kas iegūts no tējaskrūma jauno dzinumu lapām. Dzēriens, kas pagatavots no šī pārtikas produkta.
maize Pārtikas produkts, ko cep, parasti no raudzētas mīklas, krāsnī un kam ir raksturīga klaipa, kukuļa forma. Šāda pārtikas produkta šķēle, gabals.
makaroni Pārtikas produkts, ko gatavo no neraudzētas, parasti kviešu miltu, mīklas, izveidojot to stieples, caurules formā un izkaltējot.
nūdeles Pārtikas produkts, ko gatavo no neraudzētas, parasti kviešu miltu, mīklas, izveidojot to, piemēram, lentes, skaidu formā un izkaltējot.
gaļa Pārtikas produkts, ko iegūst no kautiem dzīvniekiem.
siers Pārtikas produkts, ko iegūst no piena, satecinot to ar siera raugu vai ar pienskābes baktērijām.
Šķīstošā kafija Pārtikas produkts, ko iegūst, ekstrahējot ūdenī šķīstošo kafijas vielu un pēc tam izdalot sauso vielu no ekstrakta. Dzēriens, kas pagatavots no šī pārtikas produkta.
Šķīstošā kafija Pārtikas produkts, ko iegūst, ekstrahējot ūdenī šķīstošo kafijas vielu un pēc tam izdalot sauso vielu no ekstrakta. Dzēriens, kas pagatavots no šī pārtikas produkta.
ēdamviela Pārtikas produkts.
Ledus pagrabs Pārtikas produktu uzglabāšanai paredzēts pagrabs ar ledu.
Ledus pagrabs Pārtikas produktu uzglabāšanai paredzēts pagrabs ar ledu.
leduspagrabs Pārtikas produktu uzglabāšanai paredzēts pagrabs ar ledu. Ledus pagrabs.
zivrūpniecība Pārtikas rūpniecības nozare, kas aptver zivju nozveju, jūras dzīvnieku un augu ieguvi, kā arī šās produkcijas pārstrādi.
pienrūpniecība Pārtikas rūpniecības nozare, kas ietver piena pārstrādāšanu, dažādu piena produktu ražošanu. Piena rūpniecība.
vīnrūpniecība Pārtikas rūpniecības nozare, kas nodarbojas ar vīna ražošanu.
darītava Pārtikas rūpniecības uzņēmums, kur ražo, parasti alu un iesalu, arī vīnu, bezalkoholiskos dzērienus.
kantīne Pārtikas un dzērienu veikals (parasti neliels).
Ierobežojuma partikula Partikula, kas vārda nozīmē ietvertās attieksmes sfēru sašaurina, ierobežo.
Modāli voluntatīvās partikulas Partikulas, kas teikumā izsaka dažādas runātāja gribas izpausmes.
Tautas atriebēji Partizāni, kas (kara laikā) cīnās pret iebrucējiem un tautas nodevējiem.
haiduks Partizāns, kas cīnījās pret turku sultāna jūgu (Balkonos, Ungārijā, Moldāvi jā no 15. līdz 19. gadsimtam).
slāpēt Pārtraucot gaisa pievadi vai pievadot kaitīgu gaisu, arī gāzi, panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas, parasti dzīvību apdraudoši, elpošanas traucējumi. Būt tādam, kas ļoti apgrūtina elpošanu (piemēram, par kaitīgu gaisu, stipru smaku). Arī smacēt (1).
pūsties Pārtraukt darboties, arī atrasties miera stāvoklī, lai atjaunotu spēkus, enerģiju (pēc fiziskas vai garīgas piepūles).
sajaukt Pārtraukt, iztraucēt, parasti pilnīgi (piemēram, norisi, pasākumu). Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, norise, darbība) tiek pārtraukts, parasti pilnīgi.
Skrūves pārvads Pārvads, kas griezes kustību pārveido virzes kustībā, izmantojot vītnes pāri.
padome Pārvaldes, administratīvs vai padomdevējs orgāns, kas sastāv no ievēlētām vai ieceltām personām.
komandants Pārvaldnieks (celtnē, kas pieder sabiedriskai vai mācību iestādei).
koveriņš Pārvalks (parasti brezenta), kas paredzēts uz kuģa, jahtas u. tml. esošo priekšmetu aizsargāšanai.
Regresīva metamorfoze Pārveidošanās, kas izraisa organisma vienkāršošanas.
sadalīt Pārveidot (piemēram, kā plūsmu, kustību) tā, ka (tai) rodas vairāki atšķirīgi virzieni, vairākas funkcijas u. tml.
sadalīt Pārveidot (veselo) tā, ka rodas divas vai vairākas atsevišķas, samērā patstāvīgas daļas, vienības.
modernizēt Pārveidot, pilnveidot, arī atjaunot atbilstoši kāda laikposma (parasti mūsdienu) sabiedrības, zinātnes, tehnikas, mākslas attīstības pakāpei.
dalīt Pārveidot, šķelt (veselo) tā, ka rodas vairākas atsevišķas daļas, vienības.
jurta Pārvietojama (parasti konusveida) telts, kuru veido koka karkass, kas pārklāts ar ādām vai tūbu (Centrālajā Āzijā un Vidusāzijā).
piepeldēt Pārvietojoties pa ūdeni, pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem, arī par cilvēkiem un dzīvniekiem, kas atrodas uz tiem.
pāršvīkāt Pārvilkt (kam) švīku vai švīkas.
Pasacīt (arī pateikt) priekšā Pasacīt kādam tekstu, arī domu, faktu u. tml., kas tam jāpauž. Ieteikt kādam, piemēram, ideju, darbību, rīcību.
atkārtot Pasacīt vēlreiz vai vairākas reizes (vienu un to pašu). Runāt, teikt (vienu un to pašu).
Brīnumu pasakas Pasakas ar daudziem fantastikas elementiem sižetā.
Brīnumu pasakas Pasakas ar daudziem fantastikas elementiem sižetā.
Literārā pasaka Pasakas formā, ar pasakai raksturīgu sižetu veidots daiļdarbs.
Sadzīves pasakas Pasakas, kam raksturīgs sadzīves vides attēlojums un reālistiski tēli.
Sadzīves pasakas Pasakas, kam raksturīgs sadzīves vides attēlojums un reālistiski tēli.
Dzīvnieku pasakas Pasakas, kur galvenie varoņi ir dzīvnieki.
Iekšējais dienests Pasākumi, kas saistīti ar iekšējās kārtības uzturēšanu karaspēka daļās un apakšvienībās un ar karavīru amata pienākumiem.
Iekšējais dienests Pasākumi, kas saistīti ar iekšējās kārtības uzturēšanu karaspēka daļās un apakšvienībās un ar karavīru amata pienākumiem.
Garnizona dienests Pasākumi, kas saistīti ar militāras disciplīnas nodrošināšanu garnizonā un attiecīgo objektu apsardzību.
Garnizona dienests Pasākumi, kas saistīti ar militāras disciplīnas nodrošināšanu garnizonā un attiecīgo objektu apsardzību.
profilakse Pasākumi, kurus veic, lai pasargātu (ko) no bojāšanās vai priekšlaicīgas nolietošanās. Pārbaude, kuru veic, lai konstatētu, vai (kas) ir lietošanas kārtībā.
kvadrinnāle Pasākums (piemēram, izstāde, sacensības), kas notiek reizi četros gados.
triennāle Pasākums (piemēram, izstāde, sacensības), kas notiek reizi trīs gados.
pretpasākums Pasākums, kas ir vērsts (pret ko).
pēcpusdiena Pasākums, kas noris šādā laikposmā.
papildpasākums Pasākums, kas notiek papildus iepriekš paredzētajam pasākumam.
izstāde Pasākums, kura mērķis ir parādīt publiskai apskatei kādu (piemēram, mākslas darbu, priekšmetu) kopumu. Publiskai apskatei izvietotais (kā) kopums. Vieta, kur (kas) izstādīts.
skate Pasākums, kura mērķis ir publiski demonstrēt (kā, piemēram, mākslas darbu, zinātnes un tehnikas sasniegumu, priekšmetu) kopumu; publiskai demonstrēšanai izvietotais (kā) kopums. Arī izstāde.
sapulce Pasākums, kurā piedalās (piemēram, kolektīva, organizācijas, kādas personu grupas) locekļi, to pārstāvji, lai kolektīvi apspriestu, izlemtu dažādus jautājumus. Šāds pasākums, kam ir (sabiedriskas organizācijas) vadoša orgāna funkcijas.
higiēna Pasākumu kopums, kas nodrošina cilvēka organisma normālu funkcionēšanu un veselības saglabāšanu.
darbs Pasākumu kopums, kas raksturīgs kādas iestādes, organizācijas u. tml. darbībai.
mežierīcība Pasākumu sistēma, kas ietver meža inventarizāciju, mežsaimniecības organizācijas un attīstības plāna sastādīšanu.
kinofikācija Pasākumu sistēma, kas nodrošina regulāras kinofilmu izrādes.
Estētiskā audzināšana Pasākumu sistēma, kas veido cilvēka spējas izprast, novērtēt un radīt daiļo, cildeno dzīvē un mākslā.
Vietējā pretgaisa aizsardzība Pasākumu sistēma, kuru mērķis bija aizsargāt iedzīvotājus un tautas saimniecības objektus pret pretinieka aviācijas uzbrukumiem un likvidēt to sekas (Padomju Savienībā no 1932. līdz 1961. gadam).
Vietējā pretgaisa aizsardzība Pasākumu sistēma, kuru mērķis ir aizsargāt iedzīvotājus pret pretinieka aviācijas uzbrukumiem un likvidēt to sekas (Padomju Savienībā no 1932. līdz 1961. gadam).
darbs Pasākumu, darbību kopums, kas veicams ilgākā laika posmā, darbojoties kādā (parasti ar sabiedrisko, kultūras dzīvi saistītā) nozarē. Darbība (3).
diplomātija Pasākumu, paņēmienu, metožu un tiesību formu kopums valsts ārpolitikas uzdevumu realizēšanai miera ceļā, ko veic valdība un tās vadībā ārlietu resors.
subjektīvisms Pasaules uzskats, kas īpašu nozīmi piešķir subjektam, tā aktivitātei.
tranzītpasažieris Pasažieris, kas brauc no vienas vietas uz otru caur kādu citu vietu vai kādām citām vietām (piemēram, pilsētām, reģioniem, valstīm).
Maršruta taksometrs Pasažieru taksometrs, kas brauc pa noteiktu maršrutu.
Ārzemju pase Pase, ko uz noteiktu laiku izdod savas zemes pilsoņiem, kas brauc uz citām zemēm.
sholijas Paskaidrojumi, tekstoloģiskas piezīmes (antīkajos tekstos).
izdot Pasludināt (likumu, pavēli u. tml.) par tādu, kas stājas spēkā un jāievēro.
Stundu pasniedzējs Pasniedzējs, kas neietilpst mācību iestādes štatā un kam maksā pēc nostrādātā laika.
Padot (arī pasniegt) brokastis (arī pusdienas, launagu, vakariņas) Pasniegt ēdienu, dzērienu brokastīs (pusdienās, launagā, vakariņās).
Pasniegt (arī padot) brokastis (arī pusdienas, launagu, vakariņas) Pasniegt ēdienu, dzērienu brokastīs (pusdienās, launagā, vakariņās).
papūst Paspēlēt (pūšamo mūzikas instrumentu).
pastnieks Pasta darbinieks, kas piegādā pasta sūtījumus adresātiem.
varēt Pastāvēt situācijai, apstākļiem, norisēm u. tml., kas nodrošina kādu darbību, procesu, stāvokli, arī (kā) eksistenci.
upe Pastāvīga ūdenstece, kas plūst pašas izveidotā garenā gultnē, uzņemot sava baseina noteces ūdeņus.
pasāts Pastāvīga virziena un stipruma tropu vējš, kas pūš no augsta spiediena joslas uz ekvatoru.
rezidence Pastāvīgas uzturēšanās vieta, arī pagaidu apmešanās vai dzīves vieta (valsts valdībai, personām, kas ieņem augstus oficiālus amatus). Attiecīgā celtne, telpas.
ieplest Pastiept sānis (parasti rokas, kājas).
kas Pastiprina nojēgumu par dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi, kas izraisa emocionālu stāvokli.
zemē Pastiprina verba priedēkļa no- (1) nozīmi. Pastiprina verba priedēkļa no- (1) nozīmi un precizē darbības vietu, norādot, ka darbības rezultātā (kas, kāds) nonāk uz zemes, uz (parasti telpas) pamata.
sabiezināt Pastiprināt, arī padarīt biežu (kādu darbību). Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, norise) pastiprinās, kļūst biežs.
vēstuļkastīte Pastkastīte, kurā ievieto adresātam piesūtītos pasta sūtījumus.
Nedzēsta pastmarka Pastmarka, kas nav apzīmogota.
traktors Pašgājēja mašīna, kas paredzēta piekabināmu vai uzkarināmu mašīnu pārvietošanai un stacionāru mašīnu darbināšanai.
gondola Pašizkrāvējs pusvagons, kura grīdā ierīkotas lūkas kravas izbēršanai.
anemogrāfs Pašrakstītāja ierīce, kas reģistrē vēja ātrumu un virzienu.
nagaika Pātaga, kas ir sapīta no ādas sloksnēm (parasti ar metāla lodēm vai atskabargu galā).
pipka Pātaga, kas parasti ir pīta no ādas sloksnēm. Arī nagaika.
Pateikt (arī pasacīt) priekšā Pateikt kādam tekstu, arī domu, faktu u. tml., kas tam jāpauž. Ieteikt kādam, piemēram, ideju, darbību, rīcību.
patakas Patekas.
Dzīves standarts Patēriņa apjoms un dzīves veids, kas sabiedrībā, sociālā grupā ir izveidojies tradicionāli un tiek pieņemts par nepieciešamu.
Konkrētā patiesība Patiesība, kas atspoguļo priekšmetu tā savdabīgumā un sakarā ar noteiktiem tā eksistences un vēsturiskās attīstības apstākļiem.
Konkrētā patiesība Patiesība, kas atspoguļo priekšmetu tā savdabīgumā un sakarā ar noteiktiem tā eksistences un vēsturiskās attīstības apstākļiem.
Relatīvā patiesība Patiesība, kas sniedz nepilnīgu, daļēju priekšstatu par objektīvo īstenību un kas izziņas attīstībā ir precizējama, padziļināma.
Relatīvā patiesība Patiesība, kas sniedz nepilnīgu, daļēju priekšstatu par objektīvo īstenību un kas izziņas attīstībā ir precizējama, padziļināma.
Absolūtā patiesība Patiesība, kas sniedz pilnīgu, pabeigtu priekšstatu par objektīvo īstenību.
Absolūtā patiesība Patiesība, kas sniedz pilnīgu, pabeigtu priekšstatu par objektīvo īstenību.
viegls Patīkams, tāds, kas ir saistīts ar pozitīvām emocijām, arī tāds, kas nav nomācošs (par psihisku stāvokli). Tāds, kurā izpaužas ar pozitīvām emocijām saistīts psihisks stāvoklis.
Speciālā patoloģija Patoloģijas nozare, kas pētī atsevišķas slimības.
Vispārīgā patoloģija Patoloģijas nozare, kas pētī slimību norišu likumsakarības.
psihogēnija Patoloģiskas, bet atgriezeniskas pārmaiņas psihē.
kaverna Patoloģisks dobums (orgānos, parasti plaušās, nierēs, kaulos, aknās), kas parasti saistīts ar tuberkulozes procesu.
kontūzija Patoloģisks stāvoklis, kas rodas no visa ķermeņa vai tā lielākās daļas spēcīga satricinājuma, kurš izraisa nervu sistēmas stipru kairinājumu.
Karstuma (arī siltuma) dūriens Patoloģisks stāvoklis, kas rodas, organismam pārkarstot.
Siltuma (arī karstuma) dūriens Patoloģisks stāvoklis, kas rodas, organismam pārkarstot.
fistula Patoloģisks vai mākslīgs kanāls, kas savieno dobumu vai dobu orgānu ar ķermeņa virsmu vai citu orgānu.
atompatvertne Patvertne, kas aizsargā pret kodolieroču iedarbību.
kodolpatvertne Patvertne, kas aizsargā pret kodolieroču iedarbību.
Mazais grozītājs Paugurs augšstilba kakliņa apakšā, kas virzīts uz mugurpusi.
Mazais grozītājs Paugurs augšstilba kakliņa apakšā, kas virzīts uz mugurpusi.
strīdēties Paust atšķirīgus, pretējus uzskatus, domas par (parasti politikas, zinātnes, mākslas) jautājumiem, parādībām (iespieddarbos, sanāksmēs u. tml.).
sniegt Paust mutvārdiem vai rakstveidā, arī iekļaut (parasti daiļdarba, zinātniskā darba) tekstā. Būt tādam, kurā (kas) tiek pausts (par tekstu).
sagaidīt Pavadīt laikposmu, nodzīvot līdz brīdim, kad (kas gaidīts), piemēram, pienāk, notiek, iestājas; piedzīvot, pieredzēt (kā gaidīta) pienākšanu, sākumu, iestāšanos.
gids Pavadonis, kas iepazīstina ar kādu vietu, apstākļiem u. tml.
izvadīt Pavadot būt klāt, arī palīdzēt sagatavoties (kādam, kas dodas uz kurieni).
multiplicēt Pavairot, vairākas reizes atkārtot (parasti ko vienveidīgu).
tīmekļpavediens Pavediens, kas ir veidots, savijot tīmekļa dziedzera izdalījumus. Tīmekļa pavediens.
Tīmekļa pavediens Pavediens, kas ir veidots, savijot tīmekļa dziedzera izdalījumus. Tīmekļpavediens.
šķēri Pavedienu kopums, kas ir novietots auduma garenvirzienā (perpendikulāri audiem).
velki Pavedienu kopums, kas ir novietots auduma garenvirzienā. Šķēri.
trihobaktērijas Pavedienveidīgas aerobas daudzšūnu baktērijas, kas dzīvo cilvēku un dzīvnieku mutes dobumā, kā arī ar sērūdeņradi bagātos ūdeņos.
Atgūt nokavēto Paveikt to, kas laikā nav izdarīts.
Atgūt nokavēto Paveikt to, kas nav laikā izdarīts.
sarīkot Paveikt visu vajadzīgo, nepieciešamo, lai (kas, piemēram, svinības, sabiedrisks pasākums) notiek.
frēzējums Paveikta darbība --> frēzēt (1). Priekšmets, kas pagatavots frēzējot.
iespiedums Paveikta darbība --> iespiest [1] (2). Rieva, svītra, iedobums u. tml., kas radies iespiežot, saspiežot.
iestiklojums Paveikta darbība --> iestiklot. Stikla plāksne, kas iestiprināta (kā) rāmī, ietvarā.
izaicinājums Paveikta darbība --> izaicināt (2). Izturēšanās, rīcība, runa, kas apvaino, liek asi reaģēt, pamudina uz pretdarbību, cīņu.
izrotājums Paveikta darbība --> izrotāt. Priekšmets, ornaments u. tml., kas izgrezno, izdaiļo.
lokalizējums Paveikta darbība --> lokalizēt (2). Citas tautas daiļdarbs, folkloras sacerējums, kas, parasti tulkojot, pielāgots savas tautas, zemes īpatnībām.
pārmaksājums Paveikta darbība --> pārmaksāt. Naudas summa, kas ir pārmaksāta. Pārmaksa.
sakasījums Paveikta darbība, rezultāta --> sakasīt (1).
apkalums Paveikta darbība, rezultāts --> apkalt (1). Arī metāla kārta, ar ko kas ir apkalts.
atkārtojums Paveikta darbība, rezultāts --> atkārtot (1), atkārtoties (1). Tas, kas ir atkārtots, atkārtojies.
atradums Paveikta darbība, rezultāts --> atrast (1). Tas, kas ir atrasts.
audzējums Paveikta darbība, rezultāts --> audzēt (1). Tas, kas ir izaudzēts.
bērums Paveikta darbība, rezultāts --> bērt (1). Tas, kas ir nobērts.
cirtums Paveikta darbība, rezultāts --> cirst (1). Tas, kas ir sacirsts.
darījums Paveikta darbība, rezultāts --> darīt (1). Tas, kas ir izdarīts, paveikts.
iekasījums Paveikta darbība, rezultāts --> iekasīt (1).
iekasījums Paveikta darbība, rezultāts --> iekasīt (2).
iesaukums Paveikta darbība, rezultāts --> iesaukt (2). Noteikta vecuma pilsoņi, kas vienā laikā iesaukti, mobilizēti karadienestā.
impregnējums Paveikta darbība, rezultāts --> impregnēt. Vielas, kas iesūcinātas impregnēšanai.
izslaukums Paveikta darbība, rezultāts --> izslaukt (2). Piena daudzums, kas iegūts slaucot.
iztecējums Paveikta darbība, rezultāts --> iztecēt (2). Tas, kas ir iztecējis.
kasījums Paveikta darbība, rezultāts --> kasīt (1).
kasījums Paveikta darbība, rezultāts --> kasīt (2).
kasījums Paveikta darbība, rezultāts --> kasīt (3).
kodinājums Paveikta darbība, rezultāts --> kodināt [1] (1). Ornaments, attēls u. tml., kas iegūts kodinot.
ķēriens Paveikta darbība, rezultāts --> ķert (3). Tas, kas ir iegūts ķerot, gūstot.
lakojums Paveikta darbība, rezultāts --> lakot. Lakas kārta, kas pārklāta (kā) virsmai.
lējums Paveikta darbība, rezultāts --> liet (2). Izstrādājums, kas iegūts, lejot (izkausētu vielu, javu u. tml.) formā, veidnē.
lodējums Paveikta darbība, rezultāts --> lodēt. Savienojuma vieta, kas izveidojusies lodējot.
mantojums Paveikta darbība, rezultāts --> mantot (2). Tas (piemēram, īpašība, pazīme), kas ir iegūts no priekštečiem.
mantojums Paveikta darbība, rezultāts --> mantot (3). Tas (piemēram, amats, profesija), kas ir pārņemts no priekštečiem.
meistarojums Paveikta darbība, rezultāts --> meistarot. Priekšmets, kas ir pagatavots, arī izlabots, parasti ar primitīviem līdzekļiem vai neprasmīgi.
metalizējums Paveikta darbība, rezultāts --> metalizēt. Metāla kārta, kas ir pārklāta (kā) virsmai. Metāla kopums, kas ir pievienots (kam).
niķelējums Paveikta darbība, rezultāts --> niķelēt. Niķeļa kārta, kas ir pārklāta (kā) virsmai.
norobežojums Paveikta darbība, rezultāts --> norobežot (1). Tas (piemēram, zīme, konstrukcija), kas izmantots (kā) norobežošanai, tas, kas veido (kā) robežu.
nosaitējums Paveikta darbība, rezultāts --> nosaitēt. Tas, ar ko (kas) ir nosaitēts.
nosegums Paveikta darbība, rezultāts --> nosegt (1). Tas, ar ko (kas) ir nosegts.
nosegums Paveikta darbība, rezultāts --> nosegt (2). Tas, ar ko (kas) ir nosegts.
noskalojums Paveikta darbība, rezultāts --> noskalot. Tas, kas ir noskalots, noskalojies.
pagarinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pagarināt (1). Daļa (piemēram, priekšmetam), kas padara (to) garāku.
papildinājums Paveikta darbība, rezultāts --> papildināt (5). Izteikums, kas papildina, arī precizē iepriekš teikto. Arī piebilde.
pārogļojums Paveikta darbība, rezultāts --> pārogļot (1), pārogļoties (1). Ogle, kas radusies, kam sadegot.
pārtraukums Paveikta darbība, rezultāts --> pārtraukt (3). Atstarpe, kas ir izveidota, radusies (starp ko).
paskaidrojums Paveikta darbība, rezultāts --> paskaidrot. Teksts, kurā kas ir paskaidrots.
pastiprinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pastiprināt (1). Konstrukcija, veidojums, kas ko pastiprina.
pasvītrojums Paveikta darbība, rezultāts --> pasvītrot (1). Svītra, kas ir pavilkta (parasti zem kādas teksta daļas), lai padarītu (to) atšķirīgu.
patapinājums Paveikta darbība, rezultāts --> patapināt (2). Tas, kas ir patapināts.
pazemojums Paveikta darbība, rezultāts --> pazemot. Izturēšanās, rīcība, runa, kas pazemo (kādu).
pētījums Paveikta darbība, rezultāts --> pētīt (1). Darbs (piemēram, monogrāfija, raksts, referāts), kurā atspoguļota vispusīga, parasti jauna, informācija, kas iegūta, vācot faktus, ziņas, novērojot, eksperimentējot u. tml.
piedāvājums Paveikta darbība, rezultāts --> piedāvāt (2). Preču kopums, kas atrodas tirdzniecībā.
piejaukums Paveikta darbība, rezultāts --> piejaukt (1). Tas, kas ir piejaukts (kā pamatsastāvam). Arī piemaisījums.
piekabinājums Paveikta darbība, rezultāts --> piekabināt (3). Tas, kas, piemēram, mākslas darbā, ir lieks, neiederīgs.
piemaisījums Paveikta darbība, rezultāts --> piemaisīt. Tas, kas maisot ir pievienots, arī pievienojies klāt pie pamatsastāva.
piepušķojams Paveikta darbība, rezultāts --> piepušķot. Tas, kas ir izdomāts, arī pārspīlēts un iekļauts tekstā.
piesējums Paveikta darbība, rezultāts --> piesiet (1): saite, ar ko (kas) ir piesiets.
piešuvums Paveikta darbība, rezultāts --> piešūt (1). Tas, kas ir piešūts (piemēram, tērpa pagarināšanai).
sabiezējums Paveikta darbība, rezultāts --> sabiezēt (2). Veidojums, kas radies, organisma audiem sabiezējot.
sablīvējums Paveikta darbība, rezultāts --> sablīvēt. Veidojums, kopums, kas ir radies, ko sablīvējot, kam sablīvējoties.
sakasījums Paveikta darbība, rezultāts --> sakasīt (2).
sakausējums Paveikta darbība, rezultāts --> sakausēt (1). Viendabīgs maisījums, kas radies, sacietējot divu vai vairāku vielu šķidram kausējumam.
sakopojums Paveikta darbība, rezultāts --> sakopot (1). Kopums, kas ir izveidots, izveidojies no vairākām, daudzām sastāvdaļām.
saspiedums Paveikta darbība, rezultāts --> saspiest (5): savainojums, kas radies spiediena rezultātā.
saspīlējums Paveikta darbība, rezultāts --> saspīlēt (1): stāvoklis, kam raksturīgs saskaņas trūkums, nedraudzīgums, arī naidīgums, kas var pāriet sadursmē.
sastrēgums Paveikta darbība, rezultāts --> sastrēgt (1). Veidojums, kas ir radies, kam sastrēgstot.
segums Paveikta darbība, rezultāts --> segt (4); konstrukcija, veidojums, kas (ko) aizsargā no apkārtējās vides iedarbības, izolē (to) no apkārtējās vides.
sērums Paveikta darbība, rezultāts --> sērt. Labības, linu kopums, kas novietots rijā kaltēšanai.
slaukums Paveikta darbība, rezultāts --> slaukt. Piena daudzums, kas ir izslaukts vienā slaukšanas reizē.
stādījums Paveikta darbība, rezultāts --> stādīt (1). Tas, kas ir iestādīts.
stiklojums Paveikta darbība, rezultāts --> stiklot. Stikla plāksne, stikla, plākšņu kopums, kas ir iestiprināts, piemēram, celtnē, tās detaļā, mēbelē.
sūnojums Paveikta darbība, rezultāts --> sūnot. Sūnu kopums, kas pārklāj (ko).
tinums Paveikta darbība, rezultāts --> tīt (1). Priekšmets, kas ir izveidots, tinot kādu materiālu.
urbums Paveikta darbība, rezultāts --> urbt (1). Caurums, dobums, kas izveidots urbjot.
veikums Paveikta darbība, rezultāts --> veikt (1). Tas, kas ir paveikts, izdarīts.
vērojums Paveikta darbība, rezultāts --> vērot. Informācija, kas iegūta vērojot.
vispārinājums Paveikta darbība, rezultāts --> vispārināt. Spriedums, atzinums, izteikums u. tml., kurā (kas) tiek vispārināts.
zākājums Paveikta darbība, rezultāts --> zākāt. Zākas.
zeltījums Paveikta darbība, rezultāts --> zeltīt. Zelta kārta, ar ko ir (kas) pārklāts.
zīmējums Paveikta darbība, rezultāts → zīmēt (1). Attēls uz plaknes, kas veidots, piemēram, ar zīmuli, ogli, tušu.
Rokas augšā! Pavēle pacelt rokas un padoties.
Rokas augšā! Pavēle pacelt rokas un padoties.
noliekt Pavērst (ko vertikālu) slīpi vai horizontāli. Panākt, būt par cēloni, ka (kas) nosveras uz leju, līdz zemei, uz sāniem.
kongregācija Pāvesta kūrijas nodaļa, kas pārzina noteiktus jautājumus.
nekārtīgs Paviršs, nolaidīgs (piemēram, pret saviem pienākumiem). Tāds, kas neievēro disciplīnu.
Pacelt rokas Pavirzīt rokas uz augšu par zīmi, ka padodas.
Pavisam cits numurs Pavisam kas cits, citāds.
gruntsūdens Pazemes ūdens, kas uzkrājas virs pirmā ūdensnecaurlaidīgā grunts slāņa.
Vadozie ūdeņi Pazemes ūdeņi, kas veidojušies un atrodas zemes garozā.
izskalojums Pazeminājums vai dobums, kas radies, tekošam ūdenim izgraužot un aiznesot iežu materiālu.
zumēt Pazemu, klusu, vienmērīgi skanēt (par mūzikas instrumentu, parasti par tā stīgām).
priekšvēstnesis Pazīme, kas iepriekš norāda uz (kā) tuvošanos, iestāšanos.
vēsma Pazīme, parasti jauna (piemēram, parādībai, norisei), kas ir samērā vāji izteikta.
pēda Pazīmes, kas paliek (pēc kādas darbības, procesa, notikuma u. tml.).
sliede Pazīmes, kas paliek, piemēram, pēc kādas darbības, procesa, notikuma.
Dzīvības zīmes Pazīmes, kas rāda, ka kādā vietā kāds atrodas.
Dzīvības zīmes Pazīmes, kas rāda, ka kādā vietā kāds atrodas.
Dzīvības zīmes Pazīmes, kas rāda, ka kāds ir dzīvs.
Dzīvības zīmes Pazīmes, kas rāda, ka kāds ir dzīvs.
zīme Pazīmes, pēdas (piemēram, iespiedumi, nospiedumi u. tml.), kas palikušas, piemēram, pēc kādas darbības, notikuma u. tml.
dzimums Pazīmju kopums, kas nosaka organismu iedalījumu vīrišķajos un sievišķajos īpatņos.
puse Pazīmju, īpašību kopums, kas raksturo (ko) no kāda noteikta viedokļa.
atklāt Paziņot, ka sākas (sēde, sapulce u. tml.).
zināt Pazīt (parasti cilvēku), arī būt tādam, kas ir iepazinis (piemēram, kādu faktu, parādību).
Pazust bez miņas Pazust tā, ka nekas vairs nav zināms.
Pazust bez pēdām (arī bez miņas) Pazust tā, ka nekas vairs nav zināms.
aiziet Pazust, pāriet (par parādībām, kas saistītas ar atsevišķa indivīda dzīvi, ar viņa pārdzīvojumiem).
ultraimperiālisms Pēc K. Kautska 1914. gadā izvirzītās teorijas - imperiālisma attīstības augstākā fāze, kas sasniedzama mierīgā ceļā ar internacionāli apvienota finanšu kapitāla palīdzību.
venteris Pēc lamatu principa veidots zvejas rīks, kas gatavots no diedziņu, klūdziņu, stiepļu u. c. pinuma, kas uzvilkts uz stīpām.
vaina Pēc likuma sodāms pārkāpums. Nosodāma rīcība, arī rīcība, kā dēļ rodas kas nevēlams, kādi sarežģījumi.
runa Pēc noteiktiem valodas likumiem veidots teksts, kas atspoguļo šādu darbību.
dievs Pēc reliģiskiem priekšstatiem - pārdabiska augstākā būtne, kas radījusi pasauli un valda pār to.
providence Pēc reliģiskiem vai mītiskiem priekšstatiem - augstākā griba, kas lemj visas pasaules likteņus. Arī iepriekšēja (kā) nolemtība.
Laimes pakavs Pēc tautas ticējumiem - atrasts nokritis pakavs, kas nes laimi.
Nelaimes dzeguze Pēc tautas ticējumiem - dzeguze, kas vēstī nelaimi.
Nelaimes (arī nelaimīgs) skaitlis Pēc tautas ticējumiem - skaitlis, kas ir par cēloni nelaimei.
Ļauna (arī nelaba) acs Pēc tautas ticējumiem - skatiens, kas spēj izraisīt ko ļaunu.
Nelaba (arī ļauna) acs Pēc tautas ticējumiem - skatiens, kas spēj izraisīt ko ļaunu.
Papardes zieds Pēc tautas ticējumiem - zieds, kas uzplaukst papardei un nes laimi mīlētājiem.
Papardes zieds Pēc tautas ticējumiem - zieds, kas uzplaukst papardei un nes laimi mīlētājiem.
Nelaba zīme Pēc tautas ticējumiem - zīme, pazīme, kas vēstī par ko nevēlamu, ļaunu.
veckatolicisms Pēc Vatikāna pirmā koncila (1869. gadā) izveidojies katolicisma novirziens, kas noliedza koncilā pieņemto dogmu par pāvesta nemaldību.
vivipārija Pēcnācēju radīšana, veidojot uz virszemes daļām sīkus jaunos organismus, kas pēc nokrišanas uz augsnes izveidojas par pieaugušiem indivīdiem.
pēcpusdiena Pēcpusdienas tērps Tērps, kas paredzēts valkāšanai pēcpusdienā.
metodika Pedagoģijas nozare, kas pētī kāda priekšmeta mācīšanas un skolēnu audzināšanas paņēmienus un metodes, kā arī sagatavo to ieviešanu praksē.
didaktika Pedagoģijas sastāvdaļa, kas aptver mācību teorijas jautājumus, pamato un atklāj mācību saturu, metodes, organizatoriskās formas.
atpēdas Pēdas, kas izveidojušās, kādam dodoties atpakaļ pa to pašu vietu, kur tas nācis vai braucis.
pakaļkrūtis Pēdējais krūšu posms (posmkājiem), kas robežojas ar vēderu.
finālskrējiens Pēdējais, izšķirošais skrējiens (vieglatlētikas sacensībās).
gals Pēdējais. Tāds, kas atrodas (kā) sākumā vai beigās.
vīveles Pēkšņa vēdersāpju lēkme, kas saistīta (parasti) ar vēdera dobuma orgānu slimībām (lauksaimniecības dzīvniekiem, biežāk zirgiem). Arī kolikas.
Krampjveidīgas sāpes Pēkšņas sāpes, kas periodiski atkārtojas.
Nonākt ļaužu apsmieklā (arī izsmieklā) Pēkšņi būt, atrasties tādā situācijā, kas izraisa nicinājumu, zobošanos u. tml.
pārsteigt Pēkšņi iztraucēt (kādu, kas dara ko, atrodas kādā stāvoklī) - piemēram, par skaņu.
atdurties Pēkšņi nonākt (pie kāda šķēršļa, kas neļauj turpināt kustību), sastapt ceļā (ko traucējošu).
attapties Pēkšņi sākt saprast, apjēgt, skaidri apzināties (stāvokli, situāciju u. tml.). Iedomāties, izdomāt (kas darāms).
impulss Pēkšņs ierosinājums, mudinājums, kas izraisa kādu darbību, pārmaiņu. Stimuls.
sitiens Pēkšņs notikums, situācija, kas ļoti nelabvēlīgi iedarbojas (uz kādu).
insults Pēkšņs smadzeņu asinsrites traucējums, kas parasti ir saistīts ar smadzeņu vielas bojājumiem un funkciju traucējumiem.
pelavmaize Pelavaina maize. Maize, kas ir gatavota no pelavām.
krauls Peldēšana uz krūtīm, peldētājam darbojoties ar rokām un kājām, rokas pēc kārtas izceļot no ūdens.
brass Peldēšana uz krūtīm, peldētājam vienlaikus darbojoties ar rokām un kājām, neizceļot rokas no ūdens.
tauriņstils Peldēšanas stils - peldēšana uz krūtīm, rokas vēzienā uz priekšu izceļot no ūdens.
pontons Peldoša plakandibena, laivveida konstrukcija, kas uzņem (kā) slodzi.
boja Peldoša zīme, kas novietota atklātā jūra, jūras līcī un norāda uz kādām vietām, kādiem objektiem.
torpēda Peldošs plūdlīnijas zemūdens šāviņš, kam ir dzinējs un kas ir paredzēts kuģu vai krasta būvju iznīcināšanai.
pelēcis Pelēkas krāsas dzīvnieks (parasti zirgs, vilks, zaķis).
pelēcis Pelēkas krāsas priekšmets (parasti akmens, koks).
slāņmākoņi Pelēki, vienmērīgi mākoņu slāņi, kas rada sīkus nokrišņus.
sārtpelēks Pelēks ar sārtu nokrāsu. Tāds, kam ir sārtas un pelēkas krāsas laukumi.
dzelzszāle Pelēkzaļš grīslis, kas aug pļavās un purvos.
virspeļņa Peļņa, kas pārsniedz (kādas nozares) vidējo peļņu.
speciālnumurs Periodiska izdevuma iespiedvienība, kas veltīta kādam īpašam gadījumam, notikumam, tematam.
menstruācija Periodiska regulāra dzemdes asiņošana, ko izraisa cikliskas fizioloģiskas pārmaiņas sievietes organismā.
sinhrofazatrons Periodiskas darbības elektriski lādētu daļiņu (parasti protonu) paātrinātājs.
sinhrotrons Periodiskas darbības elektronu paātrinātājs ar mainīgu magnētisko lauku un pastāvīgu elektriskā lauka frekvenci.
Nerimstošās svārstības Periodiskas svārstības, kuru amplitūda laikā neizmainās.
vakuumkatls Periodiskas vai nepārtrauktas darbības hermētisks aparāts, kurā spiediens zemāks par atmosfēras spiedienu.
konveijerkrāvējs Periodiskas vai nepārtrauktas darbības mašīna kravas iekraušanai, izkraušanai un transportēšanai nelielos attālumos.
Saules plankumi Periodiski novērojami tumši laukumi uz Saules virsmas, kas saistīti ar aktīviem fizikāli ķīmiskiem procesiem tās dzīlēs.
Saules plankumi Periodiski novērojami tumši laukumi uz Saules virsmas, kas saistīti ar aktīviem fizikāli ķīmiskiem procesiem tās dzīlēs.
mēnešraksts Periodisks izdevums, kas iznāk reizi mēnesī.
kinožurnāls Periodisks kinohronikas materiālu apkopojums demonstrēšanai skatītājiem. Kinohronika (1).
radiožurnāls Periodisks radioraidījums, kas sastāv no dažādu žanru materiāliem par noteiktu tēmu.
gadagrāmata Periodisks tematisks izdevums, kas iznāk reizi gadā.
Bioloģiskā nāve Periods, kad izbeidzas normāla vielmaiņa un sākas audu sairšana.
atpirkt Pērkot atgūt (to, kas agrāk piederējis pašam).
atpirkt Pērkot iegūt (to, kas pieder citam). Nopirkt (no kāda).
normāle Perpendikuls pret pieskari vai pieskarplakni, kas ir novilkts pieskaršanās punktā.
vidusperpendikuls Perpendikuls, kas atrodas (kā) vidū.
Rentes kungs Persona (parasti muižnieks), kas kādam iznomāja lauku saimniecību.
korespondents Persona vai iestāde, kas izpilda finanšu un komerciālus uzdevumus citai personai vai iestādei.
darbuzņēmējs Persona vai organizācija, kas pēc darbuzņēmuma līguma apņemas veikt noteiktu darbu.
kontraktants Persona vai organizācija, kas uzņemas noteiktas saistības pēc kontrakta.
trasāts Persona, banka, kas saņem rīkojumu maksāt pēc tratas.
izdevējs Persona, darbinieks, kas izsniedz (ko). Izsniedzējs.
adresants Persona, iestāde, kas adresē kādam pasta vai telegrāfa sūtījumu. Nosūtītājs.
optants Persona, kam ir optācijas tiesības un kas tās izmanto.
mantinieks Persona, kas (ko) manto (1) vai kurai ir tiesības (ko) mantot.
recidīvists Persona, kas atkārtoti izdara noziegumu, kas krimināllikumā kvalificēts pat bīstamu (parasti pēc tam, kad tā ir izcietusi sodu par līdzīgu noziegumu vai izbēgusi no soda izciešanas vietas). Bīstams noziedznieks, kam krimināllikums pastiprina soda sankciju.
karavīrs Persona, kas atrodas bruņoto spēku dienestā.
Politiskais ieslodzītais Persona, kas atrodas ieslodzījumā likumā aizliegtas politiskās darbības dēļ.
sūtnis Persona, kas citā valstī, zemē veica diplomātiskus uzdevumus.
padots Persona, kas darbā, dienestā ir pakļauta personai ar plašākām pilnvarām, lielāku varu.
misionārs Persona, kas darbojas, lai pievērstu ticībai (parasti atkarīgo zemju un koloniju iedzīvotājus).
debitants Persona, kas debitē.
kukuļdevējs Persona, kas dod kukuli (3).
trasants Persona, kas dod tratu.
valstsvīrs Persona, kas ieņem amatu augstākajās valsts varas un pārvaldes iestādēs.
kasators Persona, kas iesniedz kasācijas sūdzību.
partizāns Persona, kas ietilpst bruņoto spēku sastāvā un cīnās pret pretinieku tā okupētajā teritorijā. Arī pretošanās kustības dalībnieks.
patruļnieks Persona, kas ietilpst patruļā.
deputāts Persona, kas ievēlēta kādā valsts varas orgānā.
pavalstnieks Persona, kas ir (kā) pavalstniecībā.
līdzatbildētājs Persona, kas ir atbildētāja kopā, vienlaikus ar kādu citu personu (civilprocesā).
deponents Persona, kas ir deponējusi (ko).
Nozieguma subjekts Persona, kas ir izdarījusi noziegumu un atbild par to.
tiesībpārkāpējs Persona, kas ir izdarījusi tiesībpārkāpumu.
kandidāts Persona, kas ir izraudzīta iespējamai iecelšanai (amatā), pieņemšanai (darbā, kāda pasākuma veikšanai). Persona, kas ir pieteikusies, izraudzīta uzņemšanai (mācību iestādē).
reflektants Persona, kas ir izraudzīta iespējamai pieņemšanai darbā, arī kāda darba, uzdevuma veikšanai.
kandidāts Persona, kas ir izvirzīta iespējamai apbalvošanai.
kandidāts Persona, kas ir izvirzīta iespējamai ievēlēšanai.
patrons Persona, kas ir noslēgusi patronēšanas līgumu par bāreņa audzināšanu savā ģimenē.
reflektants Persona, kas ir pieteikusies, izraudzīta uzņemšanai (mācību iestādē).
kolonists Persona, kas izcieš sodu kolonijā (3).
plaģiators Persona, kas izdarījusi plaģiātu.
doktorands Persona, kas izstrādā doktora disertāciju. Persona, kas ir doktorantūrā.
kandidatūra Persona, kas izvirzīta par kandidātu (1).
kaperis Persona, kas kaperē.
Kara noziedznieks Persona, kas kara laikā izdarījusi vispāratzītu kara likumu un paražu pārkāpumu.
Kara noziedznieks Persona, kas kara laikā izdarījusi vispāratzītu kara likumu un paražu pārkāpumu.
producents Persona, kas kontrolē uzņemamās kinofilmas idejiski māksliniecisko un organizatoriski finansiālo pusi.
līdzaizbildnis Persona, kas kopā, vienlaikus ar kādu citu personu veic aizbildnības (1) pienākumus.
liecinieks Persona, kas likumā noteiktā kārtībā aicināta liecināt izmeklēšanā, tiesā.
apsūdzētais Persona, kas likumā noteiktā kārtībā tiek saukta pie kriminālatbildības.
students Persona, kas mācās augstākajā (retāk vidējā) mācību iestādē.
studists Persona, kas mācās studijā (1).
robežpārkāpējs Persona, kas nelikumīgi, slepeni dodas pāri kādas valsts robežai vai raida šāvienus pāri kādas valsts robežai. Robežas pārkāpējs.
Robežas pārkāpējs Persona, kas nelikumīgi, slepeni dodas pāri kādas valsts robežai vai raida šāvienus pāri kādas valsts robežai. Robežpārkāpējs.
pilnvarnieks Persona, kas neoficiāli ir pilnvarota, piemēram, noteikta uzdevuma veikšanai.
bezvalstnieks Persona, kas nepieder pie kādas noteiktas valsts.
rantjē Persona, kas nestrādā, bet ienākumus gūst no vērtspapīriem, aizdotā vai noguldītā kapitāla procentiem.
ekspeditors Persona, kas nodarbojas ar (dokumentu, preču u. tml.) nosūtīšanu.
kurjers Persona, kas nogādā, parasti ko steidzamu, arī slepenu.
godabiedrs Persona, kas nopelnu dēļ uzņemta, ievēlēta par (kādas biedrības, iestādes) biedru, bet nav saistīta ar noteiktu pienākumu veikšanu. Attiecīgais nosaukums.
kukuļņēmējs Persona, kas ņem kukuli (3).
apakšnieks Persona, kas pakļauta kādai amatpersonai. Padotais.
intendants Persona, kas pārzina karaspēka un militāro iestāžu apgādi ar pārtiku un kara saimniecības priekšmetiem.
štauers Persona, kas pārzina kuģu kravas iekraušanu un izkraušanu.
pilsonis Persona, kas pieder pie noteiktas valsts.
šļahtičs Persona, kas pieder pie šļahtas.
amatpersona Persona, kas pilda varas pārstāvja funkcijas, persona, kas iestādē vai organizācijā pilda organizatoriskus vai administratīvus un saimnieciskus pienākumus.
apdrošinātājs Persona, kas pilnvarota izdarīt apdrošināšanu.
uzurpators Persona, kas prettiesiski sagrābusi varu vai piesavinājusies cita tiesības uz kaut ko.
konsignants Persona, kas realizē savas preces ārzemēs ar konsignatora starpniecību.
inkasents Persona, kas saņem naudu vai citas vērtības no personām citās iestādēs, uzņēmumos u. tml.
prokurators Persona, kas sava pilnvarotāja uzdevumā kārto lietas tiesā vai citā valsts iestādē un pārzina viņa īpašumu.
komitents Persona, kas uzdod komisionāram noslēgt zināmu darījumu (piemēram, pirkšanu, pārdošanu) komisionāra vārdā, bet uz uzdevuma devēja rēķina.
monarhs Persona, kas valda monarhijā.
taksators Persona, kas veic (kā) taksāciju.
Vietas izpildītājs Persona, kas veic kāda amata pienākumus uz laiku vai līdz oficiālai apstiprināšanai šajā amatā.
Vietas izpildītājs Persona, kas veic kāda amata pienākumus uz laiku vai līdz oficiālai apstiprināšanai šajā amatā.
žirants Persona, kas žirē vekseli.
repatriants Persona, ko repatriē vai kas repatriējas.
pilnvarots Persona, organizācija u. tml., kas ir saņēmusi pilnvaru noteikta uzdevuma veikšanai.
pilnvarnieks Persona, organizācija u. tml., kas ir saņēmusi pilnvaru.
regresants Persona, organizācija u. tml., kas izvirza kādai citai personai, organizācijai u. tml. regresa prasību.
viesis Persona, parasti oficiāla, kas ierodas (kur) no citurienes, lai, piemēram, piedalītos kādā pasākumā, veiktu (ko).
eksponents Persona, valsts, organizācija u. tml., kas eksponē (ko) izstādē, muzejā.
uzvārds Personas nosaukums, kas norāda piederību pie noteiktas dzimtas.
paraksts Personas pašrocīgi uzrakstīts vārds un uzvārds (pilnā vai saīsinātā formā), kas ko apliecina, apstiprina.
patronīms Personas vārds, kas ir veidots no tās tēva vārda.
Kara kurinātāji (arī kūrēji) Personas, arī valstis, valstu grupējumi, kuru politikas mērķis ir radīt un uzturēt pasaulē politiska saspīlējuma stāvokli, vairot militāro potenciālu.
Kara kūrēji (arī kurinātāji) Personas, arī valstis, valstu grupējumi, kuru politikas mērķis ir radīt un uzturēt pasaulē politiska saspīlējuma stāvokli, vairot militāro potenciālu.
Kara kurinātāji (arī kūrēji) Personas, arī valstis, valstu grupējumi, kuru politikas mērķis ir radīt un uzturēt pasaulē politiska saspīlējuma stāvokli, vairot militāro potenciālu.
viltība Personības īpašība, kam raksturīga laba orientēšanās dažādos apstākļos un kas, parasti, izpaužas citu maldināšanā, lai īstenotu savus nodomus.
palīgsaimniecība Personiska saimniecība (piemēram, dārzs, lauksaimniecības dzīvnieki), kas nav tās īpašnieka galvenais eksistences avots, bet dod tam papildienākumus vai papildina ar attiecīgiem lauksaimniecības produktiem.
banda Personu grupa, kas apvienojušās noziedzīgai darbībai.
prezidijs Personu grupa, kas ir ievēlēta (kongresa, sapulces, sēdes) vadīšanai. Vieta, kas ir paredzēta šādai personu grupai.
komisija Personu grupa, kas ir pilnvarota veikt kādu speciālu uzdevumu vai iepriekš izstrādāt kādu jautājumu.
komūna Personu kolektīvs, kas apvienojies kopīgai dzīvei, ar kopēju īpašumu, kopēju darbu.
zindžantrops Pērtiķveida cilvēks, kas dzīvojis pirms 1,75 miljoniem gadu un kura atliekas atrastas Tanzānijā 1959. gadā.
sinode Pētera nodibinātā augstākā garīdzniecības iestāde, kas pārzināja pareizticīgo baznīcas lietas Krievijā.
komutācija Pētīšanas metode, kas balstās uz to, ka pārmaiņas vienā valodas apakšsistēmā (piemēram, fonētikā) var izraisīt pārmaiņas citā apakšsistēmā (piemēram, semantikā).
modelēšana Pētīšanas, izziņas metode, kas balstās uz modeļu (4) izmantošanu.
prīmuss Petrolejas pavards, kura deglim petroleju pievada ar gaisa spiedienu, kas radīts slēgtā telpā, izmantojot sūkni.
čelesta Pianīnveida mūzikas instruments, kura skanējums atgādina zvaniņu skanējumu.
koncertmeistars Pianists, kas palīdz izpildītājiem (vokālistiem un instrumentālistiem) iestudēt viņu partijas un atskaņo pavadījumu koncertos.
slidas Pie apavu apakšdaļas piestiprināmas (parasti metāla) ierīces, kam ir šaura, samērā asa pamatne un kas ir paredzētas cilvēka slīdēšanai pa ledu vai pa cietu, gludu virsmu.
Virknes slēgums Pie elektriskās enerģijas avota pieslēgts rezistoru savstarpējs savienojums, kas veido pretestību virkni bez sazarojumiem.
Virknes slēgums Pie elektriskās enerģijas avota pieslēgts rezistoru savstarpējs savienojums, kas veido pretestību virkni bez sazarojumiem.
lustra Pie griestiem piekarama apgaismošanas ierīce, kas sastāv no vairākiem spuldžu vai sveču turētājiem.
lāsteka Pie kāda priekšmeta piesalis konusveida ledas veidojums, kas radies, tekot šķidrumam (no kā) lejup.
kolonija Pie kādas tautas piederīgi cilvēki, kas dzīvo vienkopus kādā citā zemē (apgabalā). Kādas zemes (apgabala) ieceļotāju apmetne citā zemē (apgabalā).
zvagulis Pie tērpa valkājama rotas lieta - metāla plāksnīte, piekars, kas kustoties rada skaņu.
blēņdaris Pieaugušais, kas dara ko nelietderīgu, niekojas.
rakaris Pieaugušais, kas dara ko nevēlamu, arī pārgalvīgu, negaidītu.
Starp citu Piebilde, ar kuru norāda uz to, kas nav galvenais.
piecīši Pieci bērni, kas reizē piedzimuši vienai mātei.
Sonetu vainags Piecpadsmit sonetu kopums, kurā katrs nākamais sonets sākas ar iepriekšējā soneta pēdējo rindu un piecpadsmitais sonets ir visu četrpadsmit sonetu pirmo rindu apvienojums.
bastions Piecstūrains, uz priekšu izvirzīts nocietinājums (cietokšņa mūra stūros). Mūra daļa, kas izvirzīta uz priekšu.
pentahords Piecu blakus pa kāpju skaņu rinda. Jebkuras skaņkārtas piecas pakāpes no tonikas līdz dominantei.
iziet Piedalīties (kādā pasākumā, kas parasti saistīts ar pārvietošanos) un pabeigt piedalīties.
klausīties Piedaloties nodarbībās, kas notiek lekciju formā, studēt, mācīties (ko).
piedegas Piedegušās vielas kārta, kas atrodas pie trauka dibena, sienām.
vienkāršs Piederīgs pie kādas sabiedrībā samērā maz ievērotas grupas. Arī mazturīgs, nabadzīgs (par cilvēku). Tāds, kas ir samērā slikti situēts.
skujampiederumi Piederumi, kas izmantojami skūšanai.
servopiedziņa Piedziņa, kas tiek regulēta automātiski vai ar atvieglotu manuālo vadību.
vesterns Piedzīvojumu filmas žanrs, kurš izveidojās Ziemeļamerikas rietumu štatos 19. gadsimta beigās un kurā sākotnēji tēlota kovboju dzīve. Šāda žanra filma.
vilties Piedzīvot, pieredzēt, ka (kas, piemēram, cerības, plānotais) neīstenojās, arī ka (kas, piemēram, priekšstats) izrādās mānīgs, kļūmīgs. Just, pārdzīvot attiecīgu sarūgtinājumu, neapmierinātību.
puspiekabe Piekabe, kas ar priekšējo daļu balstās uz velkošā transportlīdzekļa.
placdarms Piekrastes teritorija, kas ir ieņemta pēc ūdenstilpes forsēšanas, desanta izsēdināšanas vai ko aizsargā atkāpjoties. Rajons, kas ir sagatavots karaspēka izvēršanai, lai pārietu uzbrukumā.
sol Piektās pakāpes nosaukums diatoniskajā gammā, kas sākas ar do; atbilstošā skaņa.
Kukaiņu piekūns Piekūns, kam ir sarkanīgas kājas, īsa aste un kas medī kukaiņus.
vilkt Pieliekot spēku, ar vienmērīgu kustību virzīt (ko) lejup. Būt par cēloni tam, ka (kas) ar vienmērīgu kustību virzās lejup.
vilkt Pieliekot spēku, vedot (parasti aiz rokas), panākt, ka (cilvēks) seko, iet līdzi.
dedzināt Pieliekot uguni, panākt, ka (kas) deg.
sadegt Pieliekot uguni, panākt, ka (piemēram, vairākas, daudzas sveces) sāk degt. Ieslēdzot panākt, ka (vairāki, daudzi gaismas ķermeņi) sāk izstarot gaismu.
samērcēt Pieļaut, arī būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur, slapjš.
traipīt Pieļaut, arī panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst traipains, arī netīrs.
sajaukt Pieļaut, arī panākt, būt par cēloni, ka (kas) nokļūst, atrodas (kopā, kādā kopumā, veidojumā ar ko).
smirdināt Pieļaut, arī panākt, būt par cēloni, ka (kas) smird.
pakļaut Pieļaut, arī panākt, ka (kāds, kas) nonāk (piemēram, kādu apstākļu) iedarbībā.
rūsināt Pieļaut, arī panākt, ka (kas) rūsē.
salaist Pieļaut, arī panākt, ka. (kas, parasti gāze) ieplūst (kur iekšā) lielākā daudzumā.
piesārņot Pieļaut, būt par cēloni, ka (kam, piemēram, videi, apkārtnei) tiek piejaukts (kas nevēlams, kaitīgs, arī neizmantojams, nederīgs).
piespalvot Pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) aplīp, pārklājas ar spalvām lielākā daudzumā.
pieduļķot Pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) kļūst ļoti duļķains.
padeldēt Pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) mazliet, daļēji nodilst.
piekvēpināt Pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) piekvēpst.
pieputināt Pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) pieput.
pierūsināt Pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) pierūsē.
piesviedrēt Pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) piesūcas ar sviedriem.
sagruzdināt Pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) sagruzd.
ietrupināt Pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) sāk trupēt.
nopūdēt Pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) sapūst.
sapūdēt Pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) sapūst.
sarepināt Pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) sarepē (1).
sarūsināt Pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) sarūsē.
sasmacēt Pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) sasmok.
sastrēdzināt Pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) sastrēgst (1).
sasviedrēt Pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) sasvīst (1).
sasviedrēt Pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) sasvīst (2).
pārdzesēt Pieļaut, ka (kas, parasti telpa) kļūst pārāk auksts.
izdzesēt Pieļaut, ka (kas, parasti telpa) kļūst pilnīgi auksts.
sagumzīt Pieļaut, ka (kas) kļūst, parasti viscaur, negluds, nevēlami zaudē sākotnējo formu, izskatu.
saburzīt Pieļaut, ka (kas) kļūst, parasti viscaur, negluds.
piededzināt Pieļaut, ka (kas) piedeg (1).
pamest Pieļaut, ka paliek bez uzraudzības, vadības (piemēram, iestāde, pasākums). Atteikties no turpmākas līdzdalības (piemēram, pasākumā).
sārņi Piemaisījumi (atmosfērā, ūdenstilpēs, augsnē u. tml.), kas nevēlami ietekmē apkārtējo vidi.
darbs Pienākums, uzdevums. Tas, kas jāpadara.
koksagīzs Pienenei līdzīgs kurvjziežu dzimtas augs ar garu mietsakni, kas satur kaučuku.
pudeļpiens Piens, kas ir iepildīts pudelēs (pārdošanai).
pirmpiens Piens, kas izdalās no krūšu galiem grūtniecības otrajā pusē un otrajā, trešajā dienā pēc bērna piedzimšanas.
vecpiens Piens, kas rodas govs laktācijas perioda beigās un no parastā piena atšķiras ar augstu viskozitāti un nepatīkamu, rūgtenu garšu.
pāriet Pieņemt citu reliģiju, kļūt par citas reliģiskas konfesijas piekritēju.
piespīlēt Piepildot panākt, būt par cēloni, ka (kas) izspiežas. Ļoti izspīlēt.
apstiprinājums Pierādījums, fakts, arī oficiāls dokuments, kas apstiprina (ko).
papildpierādījums Pierādījums, kas pastāv, ko izvirza papildus līdzšinējiem pierādījumiem.
Izziņas priekšmets Pieredzē fiksētas un cilvēka praktiskās darbības procesā ietvertas objektu puses, īpašības un attiecības, kas tiek pētītas ar noteiktu mērķi noteiktos apstākļos un nosacījumos.
Izziņas priekšmets Pieredzē fiksētas un cilvēka praktiskās darbības procesā ietvertas objektu puses, īpašības un attiecības, kas tiek pētītas ar noteiktu mērķi noteiktos apstākļos un nosacījumos.
vērtība Pieredzē izveidojies priekšstats, zināšanu kopums par priekšmetu un parādību pozitīvajām vai negatīvajām īpašībām, kas saistītas ar vajadzības, noderīguma izpratni.
skola Pieredze, arī informācija, kas ir iegūta darbībā, rīcībā, saskarsmē ar kādiem notikumiem, apstākļiem.

kas citās vārdnīcās:

Tēzaurs

kas

MLVV

kas

MEV

kas