apvaldīt
apvaldīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Neļaut izvērsties (kādam), neļaut notikt (kam). Savaldīt.
PiemēriCeha priekšnieks.. centās apvaldīt jauniešus, ieturēt tos zināmās robežās.
- Ceha priekšnieks.. centās apvaldīt jauniešus, ieturēt tos zināmās robežās.
- Skolā stingra režīma apvaldīti, puikas tad vismaz pa vasaras brīvlaiku centās apaudzēt matus līdz apkaklei..
- pārn. ..izskalodama zemes vaļņus, kas līdz tam apvaldīja.. tās ūdeņus,.. [upe] metās uz ziemeļiem.
1.1.Padarīt rāmāku, pakļaut savai gribai (dzīvnieku).
PiemēriApvaldīt tramīgu zirgu.
- Apvaldīt tramīgu zirgu.
1.2.Palēnināt, arī aizturēt (kustību, gaitu).
Piemēri..Uģis apvaldīja [zirga] straujo skrējienu, jo ceļš sāka slīdēt lejup.
- ..Uģis apvaldīja [zirga] straujo skrējienu, jo ceļš sāka slīdēt lejup.
1.3.Panākt, ka kļūst vājākas (jūtas, sajūtas, to izpausme).
PiemēriApvaldīt asaras.
- Apvaldīt asaras.
- Apvaldīt uztraukumu.
- Apvaldīt dusmas.
- Apvaldīt sāpju kliedzienu.
- Leinasaram satraukums nenozuda. Viņš tikai to apvaldīja. Visiem spēkiem apvaldīja.
- ..[vijoles] spēlētājs.. nepacietīgi pameta galvu pret pavadītāju, tāpēc ka tā nevarēja apvaldīt francūzietes temperamentu un klavieres vietām pārmāca galveno instrumentu.
- ..viņa mācījās apvaldīt savas jūtas. Ne jau tīši piespiedās slēpt no citu skatieniem savus pārdzīvojumus, vienkārši - visi notikumi.. pieradināja, ka pareizāk neizrādīt uzreiz, kas tev sirdī notiek, savaldīties..
Avoti: 1. sējums