apvaldīt
apvaldīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Neļaut izvērsties (kādam), neļaut notikt (kam). Savaldīt.
PiemēriCeha priekšnieks.. centās apvaldīt jauniešus, ieturēt tos zināmās robežās.
1.1.Padarīt rāmāku, pakļaut savai gribai (dzīvnieku).
PiemēriApvaldīt tramīgu zirgu.
1.2.Palēnināt, arī aizturēt (kustību, gaitu).
Piemēri..Uģis apvaldīja [zirga] straujo skrējienu, jo ceļš sāka slīdēt lejup.
1.3.Panākt, ka kļūst vājākas (jūtas, sajūtas, to izpausme).
PiemēriApvaldīt asaras.
Avoti: 1. sējums