Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
apvainots
apvainots -ais; s. -a, -ā
apvainoti (2) apst.
1.Divd. → apvainot.
2.Tāds, kurā izpaužas apvainojums.
PiemēriApvainots skatiens.
3.lietv. nozīmē: apvainotais, -ā, v.; apvainotā, -ās, s. Cilvēks, kuru apvaino, kurš ir apvainots.
Piemēri«Ko tad tu, vēl apvainoto tēlosi? Īstenībā to [sodu] tu esi pelnījusi!»
Avoti: 1. sējums