apvainots
apvainots -ais; s. -a, -ā
apvainoti (2) apst.
1.Divd. → apvainot.
2.Tāds, kurā izpaužas apvainojums.
PiemēriApvainots skatiens.
- Apvainots skatiens.
- Runāt apvainotā balsī.
- Apvainoti paskatīties.
- Platā, kaulainā [Mārtiņa] seja atkal pastiepās gara, vīlusies, dziļi apvainota.
- Mirdza nosvieda karoti, pietrūkās no galda un, apvainoti iesaukdamās: «Veltīgi ceri, ne nu vedīs [tautās], nekā!», ieskrēja savā istabā.
3.lietv. nozīmē: apvainotais, -ā, v.; apvainotā, -ās, s. Cilvēks, kuru apvaino, kurš ir apvainots.
Piemēri«Ko tad tu, vēl apvainoto tēlosi? Īstenībā to [sodu] tu esi pelnījusi!»
- «Ko tad tu, vēl apvainoto tēlosi? Īstenībā to [sodu] tu esi pelnījusi!»
- Kristīne jutās notiesāta. Līdz šim viņa bijusi apvainota, viņš [Edgars] apvainotājs, tagad viņa sajuta, ka viņam bija tiesība par viņu dusmoties, viņu nicināt.
Avoti: 1. sējums