apvalda -as, s.; tikai vsk.; parasti savienojumā ar «bez»; reti
Ierobežojums. Apvaldīšana.
PiemēriBērni aug bez apvaldas.
Piemēri
Bērni aug bez apvaldas.
Notikums ar Pimberienes puiku [meistars to piekāvis] galīgi nostiprināja Ošu Andrejam jau sen briedušo pārliecību: kamēr Herminghauzā bez apvaldas saimnieko vecie meistari, strādniekiem dzīves nebūs.
Meistari rīkojās pilnīgi patvarīgi, bez apvaldas un ierobežojumiem.
