apvaldīts
apvaldīts -ais; s. -a, -ā
apvaldīti apst.
1.Divd. → apvaldīt.
2.Tāds, kura izpausme ir ierobežota, nepilnīga.
PiemēriKluss, apvaldīts vaids.
2.1.Savaldīgs, nosvērts, līdzsvarots (par cilvēku, viņa izturēšanos).
PiemēriTā vairs nebija cienījamā, apvaldītā Aina Vasniece.. nemiers un ciešanas bija padarījuši Ainu vienkāršāku, tuvāku tiem simtiem cilvēku, kas nav nevainojami un līdz pēdējam apsvērti katrā savā solī..
2.2.Mierīgs, nesteidzīgs (par gaitu, kustībām, žestiem).
PiemēriKustības un žesti lēni, apvaldīti.
Avoti: 1. sējums