Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
apvārdoties
apvārdoties parasti nenoteiksmē; refl.; sar.
Savienojumā ar «(ne)ļaut», «(ne)ļauties». (Ne)ļaut sevi apvārdot2.
PiemēriMirabo: Es stājos pretim neprātam un, ja nevaru to atturēt, tad pirmais eju bojā... Lustalo: Pilsoņi, neļaujiet apvārdoties!.. Kas mums galvos par to, ka karalis tomēr nemēģinās bēgt?
Avoti: 1. sējums