Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
apvārdot
apvārdot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.etn. Ar vārdošanu novērst, atvairīt (slimību, ļaunumu), dziedināt (cilvēku, dzīvnieku).
PiemēriApvārdot rozi.
2.sar. Pierunāt (kādu). Iestāstīt.
PiemēriMums visām piepalīdzot, viņas vēl ilgi apvārdo Mariju, kamēr beidzot tā piekāpjas un apsolās turpināt saimnieces darbu.
Stabili vārdu savienojumiApvārdot zobus.
Avoti: 1. sējums