apvārtīt
apvārtīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Vārtot, viļājot (kādā vielā), panākt, ka pārklājas (ar šo vielu).
PiemēriApvārtīt gaļu miltos.
- Apvārtīt gaļu miltos.
- «..iesim uz mežu apvārtīt olas skudru pūznī, tad tās paliek [kļūst] tik jocīgi raibas.»
1.1.Aptraipīt.
PiemēriApavi apvārtīti ar dubļiem.
- Apavi apvārtīti ar dubļiem.
- Viņa piecēlās, nopurināja apvārtīto kleitu..
Avoti: 1. sējums