aptraipīt
aptraipīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Padarīt netīru (vietumis). Notraipīt.
PiemēriAptraipīt apģērbu ar dubļiem.
- Aptraipīt apģērbu ar dubļiem.
- Blakus man.. tādos pašos maskēšanās tērpos, kuri no baltiem kļuvuši plankumaini, melnu kvēpu, zemes un asins aptraipīti, sakņupuši vēl divi karavīri.
- Smailās lakādas kurpēs autās kājas veikli izvairījās no peļķēm.. Likās, viņa vienīgās rūpes - neaptraipīt elegantās melni pelēki svītrotās bikses.
Stabili vārdu savienojumiAptraipīt rokas ar asinīm.
- Aptraipīt rokas ar asinīm idioma — Noslepkavot. Likt noslepkavot. Būt līdzvainīgam slepkavībā.
1.1.pārn. Apkaunot (piemēram, vārdu, godu).
PiemēriAptraipīt savu vārdu.
- Aptraipīt savu vārdu.
- Jaunieši.. atcerējās komjauniešus pilsoņu karā un viņu spožo kaujas slavu, ko nedrīkstēja aptraipīt.
- Lai nu kur un kam viņa melotu, bet Fredim ne. Ārijas jūtas ir par lielām, lai tās aptraipītu ar meliem.
- Un tagad nešķīstie, lipīgie vārdi aptraipīja viņa māsu, viņas godu, tie aptraipīja un pazemoja viņu pašu - Frici Krūkli.
Avoti: 1. sējums