apvainojums
apvainojums -a, v.
1.Vārds vai izteiciens, arī rīcība, izturēšanās, kas apvaino (1).
PiemēriSmags apvainojums.
- Smags apvainojums.
- Aizmirst apvainojumu.
- Jaņuks viņu [Lienīti] nosauca par tikpat ziņkārīgu kā Babuļa sievasmāte, un nu viņai visu vakarpusi jādomā, vai viņa tiešām apvainojumu pelnījusi.
- Nemaz nav tik viegli izprast, ka aizrādījums nav tieši personīgs apvainojums..
2.parasti vsk. Pārdzīvojums, ko izraisījusi pārestība, nepatiesi pārmetumi u. tml. Sarūgtinājums, apbēdinājums.
PiemēriNepanesams apvainojums.
- Nepanesams apvainojums.
- Raudāt aiz apvainojuma.
- Pilnvarnieki [strādnieku pārstāvji] taisni trīsēja no apvainojuma: salašņas, suņi viņi bij, ko [kungi] vienkārši aiztriec no durvīm.
3.Paziņojums, ka tiek uzskatīts par vainīgu (kādā nodarījumā, noziegumā).
PiemēriApvainojums formālismā.
- Apvainojums formālismā.
- Apvainojums birokrātismā.
- Apvainojumi visiem [apcietinātajiem] smagi. Valdis, Erna un Kola apcietināti nelegālajā spiestuvē Pārdaugavā..
- ..klase izvirzīja apvainojumu, ka viņš aizdedzinājis stadiona būvei paredzētos dēļus.
Avoti: 1. sējums