Paplašinātā meklēšana
Meklējam apvaldīt.
Atrasts vārdos (3):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (71):
- apspiest Aizturēt, apvaldīt (kādas fizioloģiskas reakcijas, to izpausmi).
- aprakt Apspiest, apslēpt, apvaldīt (jūtas). Atmest (domas, cerības).
- Norīt krupi Apspiest, apvaldīt sevī nepatiku, pretīgumu.
- Norīt krupi Apspiest, apvaldīt sevī nepatiku, pretīgumu.
- Rīt asaras Censties apvaldīt raudas.
- Rīt asaras Censties apvaldīt raudas.
- Rīt siekalas Censties apvaldīt savu kāri pēc kā ēdama, dzerama, kas nav dabūjams.
- pusmežonis Cilvēks, kam ir samērā zema uzvedības kultūra. Arī samērā neapvaldīts, rupjš cilvēks.
- apvaldīts Divd. --> apvaldīt.
- Pataisīt rāmu Ierobežot, apvaldīt (kā) agresivitāti.
- trakot Izturēties, rīkoties, runāt ļoti skaļi, trokšņaini, arī strauji, neapvaldīti.
- kvēle Kaisle. Neapvaldītas jūtas.
- negants Ļoti intensīvs, arī neapvaldīts (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli).
- Pilnā kaklā Ļoti skaļi, neapvaldīti (piemēram, runāt, smieties).
- Pilnā kaklā Ļoti skaļi, neapvaldīti (piemēram, runāt, smieties).
- Pilnā rīklē Ļoti skaļi, neapvaldīti (piemēram, runāt, smieties).
- pieklusināt Mazliet nomierināt, apvaldīt (kādu).
- kluss Mazrunīgs. Arī noslēgts, apvaldīts.
- Ļaut nerviem vaļu Neapvaldīt nervozitāti.
- Ļaut nerviem vaļu Neapvaldīt nervozitāti.
- Ļaut nerviem vaļu Neapvaldīt nervozitāti.
- izplūst Neapvaldīti izpausties (par psihisku stāvokli).
- pavaldīt Neilgu laiku, mazliet apvaldīt (psihisku stāvokli, tā izpausmi).
- Saņemt sevi rokās (retāk rokā) Pārvarēt, apvaldīt savas negatīvās īpašības; pārvarēt savu vājumu.
- (Sa)ņemt sevi rokās (retāk rokā) Pārvarēt, apvaldīt savas negatīvās īpašības. Pārvarēt savu vājumu.
- ālēties Prieka, enerģijas pārpilnībā izturēties, skaļi un neapvaldīti.
- Strēbt karstu (putru), retāk ķert karstu Rīkoties nepārdomāti, neapdomīgi, arī neapvaldīti.
- Ķert karstu Rīkoties nepārdomāti, neapdomīgi, arī neapvaldīti.
- Strēbt karstu putru Rīkoties nepārdomāti, neapdomīgi, arī neapvaldīti.
- Strēbt karstu (putru) Rīkoties nepārdomāti, neapdomīgi, arī neapvaldīti.
- Kā no ķēdes norāvies (arī pasprucis) Saka par cilvēku, kas aiz pārmērīgas sajūsmas, prieka uzvedas skaļi, trokšņaini, neapvaldīti.
- Kā no ķēdes pasprucis (arī norāvies) Saka par cilvēku, kas aiz pārmērīgas sajūsmas, prieka uzvedas skaļi, trokšņaini, neapvaldīti.
- Kā no ķēdes pasprucis (arī norāvies) Saka par cilvēku, kas aiz sajūsmas, prieka uzvedas skaļi, trokšņaini, neapvaldīti.
- Karstas putras strēbējs Saka par cilvēku, kas rīkojas nepārdomāti, neapdomīgi, arī neapvaldīti.
- Karstas putras strēbējs Saka par cilvēku, kas rīkojas nepārdomāti, neapdomīgi, arī neapvaldīti.
- Karstas putras strēbējs Saka par cilvēku, kas rīkojas nepārdomāti, neapdomīgi, arī neapvaldīti.
- Dzelzs (retāk tērauda) nervi Saka par spēcīgu, stipru, stingri apvaldītu psihisko darbību.
- Nervi kā striķi Saka par spēcīgu, stipru, stingri apvaldītu psihisko darbību.
- Nervi kā striķi Saka par spēcīgu, stipru, stingri apvaldītu psihisko darbību.
- Tērauda (biežāk dzelzs) nervi Saka par spēcīgu, stipru, stingri apvaldītu psihisko darbību.
- (Kā) putras katls Saka par uztrauktu, viegli aizvainojamu, neapvaldītu cilvēku.
- (Kā) putras katls Saka par uztrauktu, viegli aizvainojamu, neapvaldītu cilvēku.
- pakluss Samērā mazrunīgs. Arī samērā noslēgts, apvaldīts.
- iebrēkt Skaļi, neapvaldīti iekliegt.
- iebrēkties Skaļi, neapvaldīti iekliegties (1).
- iebrēkties Skaļi, neapvaldīti iekliegties (2).
- brēkt Skaļi, neapvaldīti kliegt.
- nobrēkt Skaļi, neapvaldīti nokliegt (1).
- nobrēkties Skaļi, neapvaldīti nokliegties (2).
- kaukt Skaļi, neapvaldīti raudāt. Arī vaimanāt.
- piekaukt Skaļi, neapvaldīti raudot, būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- uzbrēkt Skaļi, neapvaldīti uzkliegt.
- izbrēkt Skaļi, neapvaldīti, arī izmisīgi izkliegt. Raudot izkliegt.
- brēciens Skaļš, neapvaldīts kliedziens (parasti bailēs, dusmās, sāpēs).
- pusmežonīgs Tāds, kam ir samērā zema uzvedības kultūra. Arī samērā neapvaldīts, rupjš.
- skaļš Tāds, kas cenšas pievērst sev uzmanību, izcelties. Neapvaldīts.
- aukstasinīgs Tāds, kas ir mierīgs, nosvērts, spēj apvaldīt jūtas. Tāds, kas spēj orientēties bīstamās situācijās.
- nopietns Tāds, kas ir noteikts, apvaldīts, tāds, kam ir raksturīga pārdomāta, apzinīga rīcība, attieksme pret ko.
- nevaldāms Tāds, kas ir tik draiskulīgs, kustīgs, arī tik nesavaldīgs, nenosvērts, ka to grūti vai neiespējami savaldīt, apvaldīt (par cilvēku).
- traks Tāds, kas izturas, rīkojas, runā ļoti skaļi, trokšņaini, arī strauji, neapvaldīti.
- kautrīgs Tāds, kura saturs ir smalkjūtīgs, taktisks. Tāds, kura izpausme ir apvaldīta, neuzbāzīga.
- kautrs Tāds, kura saturs ir smalkjūtīgs, taktisks. Tāds, kura izpausme ir apvaldīta, neuzbāzīga.
- klusināt Vājināt, apvaldīt (psihisku stāvokli), mazināt (tā) intensitāti.
- Dzīvu apēst (arī aprīt) Vērsties pret kādu neapvaldītās dusmās, naidā u. tml.
- Apēst (arī aprīt) bez sāls Vērsties pret kādu neapvaldītās dusmās, naidā u. tml.
- Dzīvu apēst (arī aprīt) Vērsties pret kādu neapvaldītās dusmās, naidā u. tml.
- Aprīt (arī apēst) bez sāls Vērsties pret kādu neapvaldītās dusmās, naidā u. tml.
- Dzīvu aprīt (arī apēst) Vērsties pret kādu neapvaldītās dusmās, naidā u. tml.
- Noēst (arī apēst) bez sāls Vērsties pret kādu neapvaldītās dusmās, naidā u. tml.
- Apēst (arī noēst, aprīt) bez sāls Vērsties pret kādu neapvaldītās dusmās, naidā u. tml.
- furors Vētraina, neapvaldīta emociju (piemēram, sajūsmas) izpausme.
apvaldīt citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV
MEV