kaukt
kaukt kaucu, kauc, kauc, pag. kaucu; intrans.
1.parasti 3. pers Radīt skaļas, asas, bieži arī stieptas balss skaņas (par dzīvniekiem). Atskanēt šādām skaņām.
PiemēriIlgi kaukt.
2.parasti 3. pers. Radīt stieptu, spalgu, samērā augstu skaņu (par vēju, vētru u. tml.). Būt par cēloni tam, ka rodas šāda skaņa. Atskanēt šādai skaņai.
PiemēriLīdzi viņam [ziņnesim] kaucot un svilpjot zemnīcā iebrāžas decembra putenis..
2.1.Par ierīcēm, mašīnām.
PiemēriKaucošā boja.
2.2.Par šaujamieročiem. Par lodēm, šāviņiem lidojumā.
Piemēri..kauca lielgabali, rēja ložmetēji, mežs stenēja, lūzdams zem šāviņu cirtieniem.
2.3.Radīt apnicīgas, gaudulīgas skaņas (piemēram, par mūzikas instrumentiem).
PiemēriMājas galā Saksofons jau kauc.
3.sar. Skaļi, neapvaldīti raudāt. Arī vaimanāt.
PiemēriKad es atceros to, kā mani laipni izvadīja ārā, man gribas aiz kauna un dusmām kaukt. Bet es nekaucu.
3.1.Skaļi gausties, izmisīgi žēloties.
Piemēri«Tuvie pasaules kari un revolūcijas trāpīs kapitālismam pa galvu, un tad bagātnieki kauks.»
Stabili vārdu savienojumiVēders kauc.
Avoti: 4. sējums