kautrs
kautrs -ais; s. -a, -ā
kautri apst.
1.Tāds, kas izjūt kautrību. Arī bikls. Kautrīgs.
Piemēri..kā jau laukos augusi, Agnese bija kautra un baidījās uzrunāt svešu cilvēku.
- ..kā jau laukos augusi, Agnese bija kautra un baidījās uzrunāt svešu cilvēku.
- ..viņš ir tāds kautrs un lēns zēns, ka taisni ir jābaidās, lai viņu neapvainotu ar tādu vai citādu vārdu.
- ..visiem cilvēkiem ir jāsadzīvo labiem, Lai baiļu nesajūt no otra dvēsele, Lai pašam kautrākam šķir ceļu pasaule.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriNu jau gan Lida bija pamodusies, - viņa smaidīja tādu kautru bērna smaidu ar visu savu bālo sejiņu un lielajām acīm..
- Nu jau gan Lida bija pamodusies, - viņa smaidīja tādu kautru bērna smaidu ar visu savu bālo sejiņu un lielajām acīm..
- Kārlēns neapvainojās. Viņš tikai kautri pasmaidīja, it kā tiešām justos vainīgs, ka augumā padevies tik pamazs.
- Cieņas, mīlestības un svnīguma pilnā atmosfēra apvalda arī mūsu, jauno, trauksmi un temperamentu, un mēs kautri ieraujamies zāles kaktos.
1.2.Tāds, kura saturs ir smalkjūtīgs, taktisks. Tāds, kura izpausme ir apvaldīta, neuzbāzīga.
PiemēriJānis... Diezin kādās takās tagad soļo tavs kursa biedrs? Tehnikuma pēdējais kurss bija reizē arī jūsu pirmās kautrās un bezgala skaistās mīlestības agrais pavasaris.
- Jānis... Diezin kādās takās tagad soļo tavs kursa biedrs? Tehnikuma pēdējais kurss bija reizē arī jūsu pirmās kautrās un bezgala skaistās mīlestības agrais pavasaris.
- Un pēkšņi teica ar kautrām cerībām: «Saki, Didzi, vai man braukt?»
1.3.pārn. Necils.
Piemēri..Un redzu gliemezi, kas lien pa skostu, Un miglā kautriem ziediem pilnu lazdu..
- ..Un redzu gliemezi, kas lien pa skostu, Un miglā kautriem ziediem pilnu lazdu..
- Katrs zieds dabā ir skaists vai nu ar savu formu, vai krāsu. Viens ir spilgts, uzkrītošs, cits pieticīgs un kautrs.
Stabili vārdu savienojumiKautrā mimoza.
- Kautrā mimoza — bot. Mimoza ar ļoti jutīgām lapām, kas no pieskāriena sakļaujas un noliecas.
Avoti: 4. sējums