Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
kautrs
kautrs -ais; s. -a, -ā
kautri apst.
1.Tāds, kas izjūt kautrību. Arī bikls. Kautrīgs.
Piemēri..kā jau laukos augusi, Agnese bija kautra un baidījās uzrunāt svešu cilvēku.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriNu jau gan Lida bija pamodusies, - viņa smaidīja tādu kautru bērna smaidu ar visu savu bālo sejiņu un lielajām acīm..
1.2.Tāds, kura saturs ir smalkjūtīgs, taktisks. Tāds, kura izpausme ir apvaldīta, neuzbāzīga.
PiemēriJānis... Diezin kādās takās tagad soļo tavs kursa biedrs? Tehnikuma pēdējais kurss bija reizē arī jūsu pirmās kautrās un bezgala skaistās mīlestības agrais pavasaris.
1.3.pārn. Necils.
Piemēri..Un redzu gliemezi, kas lien pa skostu, Un miglā kautriem ziediem pilnu lazdu..
Stabili vārdu savienojumiKautrā mimoza.
Avoti: 4. sējums