kautrums
kautrums -a, v.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → kautrs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Kautrīgums.
Piemēri..Jānim gribējās noglaudīt viņu [meiteņu] baltās galviņas.. Bet viņš tomēr to neizdarīja. Muļķīgs kautrums sasaistīja rokas.
Avoti: 4. sējums