kautrēties
kautrēties -ējos, -ējies, -ējas, pag. -ējos; refl.
1.Izjust kautrību (1).
PiemēriViņa brīdi pavēroja asfaltēto ceļu aiz dzelzs vārtiem, kurš aizstiepās slimnīcas parkā, tad nostājās zem liepas. Viņa bija atnākusi uz tikšanos, bet kautrējās, kaut viņai jau bija četrdesmit četri.
2.Izjust kautrību (2).
PiemēriKautrēties no svešiem cilvēkiem.
2.1.Neērtuma izjūtas, mulsuma dēļ neuzdrošināties (ko darīt).
PiemēriKautrēties lūgt padomu.
2.2.Atzīt par sev nepiemērotu, neatbilstošu.
Piemēri..Gunārs Vītols,.. vidusskolas desmitās klases audzēknis, vasaras brīvlaikā nebija kautrējies no kolhoza darba..
Avoti: 4. sējums