pakluss
pakluss -ais; s. -a, -ā
paklusi apst.
paklusu apst.
paklusām apst.
1.Samērā kluss (par skaņu). Tāds, kas rada samērā klusas skaņas.
PiemēriPakluss klauvējiens.
- Pakluss klauvējiens.
- Paklusi teikt.
- Paklusi apvaicāties.
- Paklusu smieties.
- Mežs paklusām šalc.
- Paklusi soļi.
- Pakluss zvans.
- ..Lanka sadzirdēja paklusas balsis guļamistabā. Tā bija Edīte, kas klusiņām iesmējās..
- Beidzot iznāk vecmāmuļa un, paklusi dudinādama, iebrien savās gladiolu dobēs.
- Pienāk arī tēvs pie loga un nedrošā balsī diezgan paklusu lasa kādu papīru.
- Skujas un sūna paklusām čaukst zem kājām.
- pārn. ..vēji.. paklusi sarunājās..
1.1.Tāds, kur ir samērā klusas skaņas (parasti par vietu, telpu).
PiemēriIelas bija paklusas, jo pievakares čaloņa vēl nebij sākusies.
- Ielas bija paklusas, jo pievakares čaloņa vēl nebij sākusies.
1.2.Tāds (laikposms), kad ir samērā klusas skaņas.
PiemēriPakluss vakars.
- Pakluss vakars.
2.Tāds, kur nav daudz cilvēku, dzīvas transporta kustības (parasti par vietu). Arī samērā nomaļš.
PiemēriPakluss pilsētas rajons.
- Pakluss pilsētas rajons.
- Pakluss apvidus.
- ..raušus.. nolikuši paklusā vietā..
3.Samērā mazrunīgs. Arī samērā noslēgts, apvaldīts.
PiemēriGustavs Žibalts bija atturīgs, pakluss, bet arī ļoti asprātīgs.
- Gustavs Žibalts bija atturīgs, pakluss, bet arī ļoti asprātīgs.
- Sākumā Rudīte bijusi kautrīga un paklusa, ne ar ko sevišķi neizcēlusies.
- ..arī viņa, mana Parastā [lauku sieviete], ir apmēram tāda. Paklusa. Ne visai smaidīga un ne visai runīga.
4.Tāds, kas neizraisa sevišķu ievērību (piemēram, par notikumu, norisi).
PiemēriPirmizrāde pagāja paklusi.
- Pirmizrāde pagāja paklusi.
5.apst. Paslepus.
PiemēriPagalmā iznāca arī tēvs. Bet, kad viņš dzirdēja svešos tā brīnāmies, viņš paklusi gar klēts stūri aizgāja uz pļavu.
- Pagalmā iznāca arī tēvs. Bet, kad viņš dzirdēja svešos tā brīnāmies, viņš paklusi gar klēts stūri aizgāja uz pļavu.
- ..politiskas partijas.. paklusu solīja saviem vēlētājiem, ka viņas rūpēšoties, lai lata vērtība drīzumā noslīdētu jo zemu.
- Arī tie divi no klēts bij pazuduši - tikai Bramanis manījis visus trīs aizmetamies pār kalnu gar ozolu. Viņi aizmanījās paklusām..
Avoti: 6-1. sējums