paklupt
paklupt -klūpu, -klūpi, -klūp, pag. -klupu; intrans.
1.Klūpot pazaudēt līdzsvaru.
PiemēriSteigā paklupt.
1.1.pārn. Sastopoties ar grūtībām, kļūdīties, pārstāt darboties, ko darīt un nespēt turpināt.
PiemēriNē, paklupis Arturs nav. Jau toreiz - pirms piecpadsmit gadiem viņš zināja mērķi un redzēja ceļu.
2.Klūpot pakļūt zem (kā), arī (kam) apakšā.
PiemēriSieva paklupa zem vāģiem.
Avoti: 6-1. sējums