pakļāvība
pakļāvība -as, s.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → pakļāvīgs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriRakstura pakļāvība.
- Rakstura pakļāvība.
- Visvairāk [despotisma dēļ] cieta meitas, bet, no mazotnes audzinātas pakļāvībā tēva gribai, nekad pret viņu nesacēlās.
- Savstarpējas pakļāvības sistēma - hierarhija - dzīvnieku valstī ir likums..
- ..[kora] tehniskā gatavība, jutīgā pakļāvība diriģenta.. žestam ir apbrīnojama.
- pārn. Viņš sajuta Valdas mutes pakļāvību, šis skūpsts gan bija gaidīts.
2.Vispārināta īpašība → pakļāvīgs2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriPēteris Martinsons perfekti izjūt un respektē māla vai šamota īpašības - valkanumu, pakļāvību.
- Pēteris Martinsons perfekti izjūt un respektē māla vai šamota īpašības - valkanumu, pakļāvību.
Avoti: 6-1. sējums