Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pakļāvība
pakļāvība -as, s.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → pakļāvīgs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriRakstura pakļāvība.
2.Vispārināta īpašība → pakļāvīgs2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriPēteris Martinsons perfekti izjūt un respektē māla vai šamota īpašības - valkanumu, pakļāvību.
Avoti: 6-1. sējums