iebrēkties
iebrēkties -brēcos, -brēcies, -brēcas, pag. -brēcos; refl.; sar.
1.Skaļi, neapvaldīti iekliegties1.
PiemēriIzskrēja Ilze, iebrēcās un pakrita pie ratiem. Tur gulēja viņas vīrs, krītoša koka sasists.
1.1.pārn. Skaļi, griezīgi ieskanēties.
PiemēriTaure iebrēcas.
2.Skaļi, neapvaldīti iekliegties2.
Piemēri«Es, baznīckungs, neklausīšu!» kalpone atbildēja, galvu nepacēlusi. «Aizliedzu!» Vaikulis iebrēcās.
3.Skaļi ieraudāties (parasti par bērnu).
Piemēri..kaimiņu istabā iebrēcas izbiedēti bērni.
4.parasti 3. pers. Skaļi, griezīgi iekliegties3.
PiemēriTikai paretam biezokņos, spārnus švīkstinādami, iebrēcās plēsīgie naktsputni..
Avoti: 3. sējums