iebrucējs
iebrucējs -a, v.
iebrucēja -as, s.
1.Karaspēks, kas iebrūk (kādā valstī, teritorijā).
PiemēriNav mums lielākas vēlēšanās kā uzvarēt iebrucēju..
1.1.Karavīrs šāda karaspēka sastāvā.
PiemēriIk kalns.. stāsta par tautas varonīgo cīņu pret iebrucējiem..
2.Tas (tāds), kas ar varu iekļūst (piemēram, kādā telpā).
PiemēriIebrucēji un laupītāji.
Avoti: 3. sējums