iebrūns
iebrūns -ais; s. -a, -ā
iebrūni apst.
Mazliet brūns. Ar brūnu nokrāsu. Brūngans.
PiemēriIebrūns audums.
- Iebrūns audums.
- ..iebrūno acu siltais skatiens bija vīrišķīgi drošs, gudrs.
- Mugura [ezera vardei] iebrūni zaļgana ar tumšiem, ieapaļiem plankumiem..
- Papīrs bija paraupjš, iebrūns un nelīdzeni salocīts.
Avoti: 3. sējums