iebrukt1
iebrukt -bruku, -brūc, -brūk, pag. -bruku; intrans.
1.parasti 3. pers. Brūkot, grūstot ievirzīties (kur iekšā).
PiemēriAkmeņi un smiltis iebruka bedrē.
- Akmeņi un smiltis iebruka bedrē.
- Daļa no virtuves baltās sienas atšķēlās un iebruka pelēkajā ūdenī.
1.1.Brūkot lejup, salūzt, izjukt.
PiemēriVēl pāris gadu, un kādā naktī jumts iebruktu..
- Vēl pāris gadu, un kādā naktī jumts iebruktu..
- ..brīkšķēdama lūza kāda sija un iebruka griesti..
2.Iekrist (kur iekšā, parasti līdz ar ko brūkošu, grūstošu).
Piemēri..barons nomaldījās no vakarējā ceļa [pār upi] un kādā vietā iebruka līdz kaklam ūdenī.
- ..barons nomaldījās no vakarējā ceļa [pār upi] un kādā vietā iebruka līdz kaklam ūdenī.
- Ja dauzoties [bērni] ar vienu vai pat abām kājām iebrūk Varžupītē,.. tad par to vēl nevajag uztraukties..
- Tad viņš būtu līdzīgs inženierim, kurš nošaujas, ja sagruvis viņa celts tilts un ar tiltu dzelmē iebrukuši cilvēki.
Avoti: 3. sējums