iebrukt2
iebrukt -bruku, -brūc, -brūk, pag. -bruku; intrans.
1.Ar militāru spēku iekļūt (piemēram, citas valsts teritorijā). Arī ielauzties4.
PiemēriVārpas tēvs,.. vāciešiem iebrūkot Latvijā, evakuējās ar visu ģimeni..
2.Iekļūt ar varu (kur iekšā). Ielauzties (1).
PiemēriPa durvīm iebruka grupa kareivju ar virsnieku priekšgalā, turēdami ieročus šaušanas gatavībā.
3.Straujā gaitā (parasti ar troksni) ievirzīties (kur iekšā). Iebrāzties (2).
Piemēri..atsprāga Prikulānu mājas vārti, un pagalmā iebruka bērnu bars.
Avoti: 3. sējums