iebrukt2
iebrukt -bruku, -brūc, -brūk, pag. -bruku; intrans.
1.Ar militāru spēku iekļūt (piemēram, citas valsts teritorijā). Arī ielauzties4.
PiemēriVārpas tēvs,.. vāciešiem iebrūkot Latvijā, evakuējās ar visu ģimeni..
- Vārpas tēvs,.. vāciešiem iebrūkot Latvijā, evakuējās ar visu ģimeni..
- Padomju Latvija bija viena no pirmajām padomju republikām, kur iebruka ienaidnieks.
2.Iekļūt ar varu (kur iekšā). Ielauzties (1).
PiemēriPa durvīm iebruka grupa kareivju ar virsnieku priekšgalā, turēdami ieročus šaušanas gatavībā.
- Pa durvīm iebruka grupa kareivju ar virsnieku priekšgalā, turēdami ieročus šaušanas gatavībā.
- ..istabā iebrūk policisti un kareivji.
- ..vienā mājā nakti iebrucis.. laupītājs.
3.Straujā gaitā (parasti ar troksni) ievirzīties (kur iekšā). Iebrāzties (2).
Piemēri..atsprāga Prikulānu mājas vārti, un pagalmā iebruka bērnu bars.
- ..atsprāga Prikulānu mājas vārti, un pagalmā iebruka bērnu bars.
- Skaļi strīdēdamies, klasē iebruka basketbolisti.
- Marss [suns] izskrēja no klēts un jautri iebruka trokšņaino pionieru pulkā.
Avoti: 3. sējums