iebrist
iebrist -brienu, -brien, -brien, pag. -bridu.
1.intrans. Brienot ievirzīties (piemēram, ūdenī, staignā vai irdenā vidē).
PiemēriEs noāvu kājas, uzrotīju bikses un iebridu upē.
- Es noāvu kājas, uzrotīju bikses un iebridu upē.
- Es biju redzējusi ļaudis jūrā peldamies. Tie, tikko līdz ceļiem iebriduši, kliedza un drebēja, bet, tālāk tikuši, tie aprima.
- ..mums nebija arī nekā lāga ko uzvilkt kājās, lai varētu no celiņa iebrist sniegā.
- Iebrien [baloži] ūdenī, izbužina visas spalviņas.
- pārn. Melnalkšņi stāv kā stipri vīri, dziļi iebriduši ūdenī.
- pārn. Ābeļziedu kupenās Iebrien vējš ar soli liegu..
1.1.Brienot ievirzīties (piemēram, zālē, ar zāli aizaugušā vietā).
Piemēri..gane, kā zālē iebridusi, tā palika kā apburta... Kas par pļavu!
- ..gane, kā zālē iebridusi, tā palika kā apburta... Kas par pļavu!
- Ede bija iebridusi tepat tuvumā pļavā..
- «Ai, kādu brāzienu es savā bērnībā saņēmu no tēva, ja biju iebridis rudzu druvā..»
- pārn. Sidrabainā rudzu laukā Rīta stunda iebridusi..
1.2.pārn. Šķietami ievirzīties (daļējā miglas, mākoņu aizsegā) – par debess spīdekļiem.
Piemēri..tiklīdz izdzen lopus, sāk jau vakara pusē biezēt dūmakas, līdz skaties: saule iebrien debešos.
- ..tiklīdz izdzen lopus, sāk jau vakara pusē biezēt dūmakas, līdz skaties: saule iebrien debešos.
- Mēness iebrida mākonī, palika tumšāks.
2.trans.; pareti Vairākkārt brienot, iemīt (piemēram, taku, pēdas).
PiemēriGlābdamies mežā, iedzīvotāji iebriduši īstu lielceļu..
- Glābdamies mežā, iedzīvotāji iebriduši īstu lielceļu..
Avoti: 3. sējums