iebrikšķēties
iebrikšķēties parasti 3. pers., -brikšķas, pag. -brikšķējās, retāk
iebrikšēties parasti 3. pers., -brikšas, pag. -brikšējās; refl.
Iesākt brikšķēt un tūlīt pārstāt.
PiemēriMežmalā iebrikšķējās zari. Kāds tuvojās..
- Mežmalā iebrikšķējās zari. Kāds tuvojās..
- Uzkāpu uz ledus - tas it kā draudēdams iebrikšķējās. Ja es iešu vēl tālāk, tas ielūzīs..
- Grīda zem viņas smagā auguma iebrikšas.
Avoti: 3. sējums