iebrukt1
iebrukt -bruku, -brūc, -brūk, pag. -bruku; intrans.
1.parasti 3. pers. Brūkot, grūstot ievirzīties (kur iekšā).
PiemēriAkmeņi un smiltis iebruka bedrē.
1.1.Brūkot lejup, salūzt, izjukt.
PiemēriVēl pāris gadu, un kādā naktī jumts iebruktu..
2.Iekrist (kur iekšā, parasti līdz ar ko brūkošu, grūstošu).
Piemēri..barons nomaldījās no vakarējā ceļa [pār upi] un kādā vietā iebruka līdz kaklam ūdenī.
Avoti: 3. sējums