Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
mīnmetējnieks
mīnmetējnieks -a, v.; reti
mīnmetējniece -es, dsk. ģen. -ču, s.
Karavīrs, kas specializējies šaušanā ar mīnmetēju.
PiemēriBiedrībai izvirzīja uzdevumu organizēt.. mīnmetējnieku un radistu masveida apmācību.
Avoti: 5. sējums