minstināties
minstināties -inos, -inies, -inās, pag. -inājos; refl.
1.Vilcināties sākt, turpināt (ko darīt), parasti aiz neziņas, šaubām.
PiemēriEs pārlaužu šokolādi un minstinos, nezinādams, kur nosviest spožo šokolādes papīru..
1.1.Neturpināt runāt, vilcināties runāt tālāk.
Piemēri«Varēji iet un likties uz auss,» viņa pēc brītiņa atkal ierunājās, nesagaidījusi Lienu aizejam. «Ko tu mani tā raidi prom?» Liena mierīgi sacīja. «Es tevi neraidu...» Ilma minstinājās, «... es tikai domāju ...»
2.pareti Domāt, minēt, parasti neziņā, šaubās.
PiemēriJanelis izlikās Rūdim tāds savāds, kā dusmīgs par kaut ko. Viņš sāka minstināties, vai nav ko nodarījis Janelim..
Avoti: 5. sējums