Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
minnezengers
minnezengers -a, v.; vēst.
Bruņniecības laika lirisko dzejoļu un dziesmu sacerētājs un dziedonis (12.-14. gadsimta Vācijā).
PiemēriOperas viela ņemta no vācu viduslaiku bruņinieku leģendām par minnezengeru Tanheizeru un «dziedoņu karu» Vartburgā.
Avoti: 5. sējums