miņa
miņa -as, s.
1.tikai vsk.; poēt. Atmiņa2.
Piemēri..Par savu tautu mūžu atdevi, -.. Simts mūžu dzīvosi tu tautas miņā.
2.parasti dsk.; poēt. Atmiņas (3).
PiemēriSapņa veidā tagad rādās Manim [man] pirmās bērna miņas. Kad es pūlos atcerēties Viņus tālos saules gadus.
Stabili vārdu savienojumi(Nav) ne miņas. (Nav) ne ziņas, ne miņas. Izskriet no miņas (biežāk prāta). Pazust bez miņas.
Avoti: 5. sējums