mīņāt
mīņāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
1.Vairākkārt spiest, skart (ko) ar kājām, parasti ejot, staigājot. Mīdīt (1).
PiemēriMīņāt taku.
1.1.Vairākkārt staigājot, kāpjot virsū, bojāt, daļēji iznīcināt (ko).
PiemēriGovis mīnā zāli.
Avoti: 5. sējums